LNKBA

Aricinām Vardavar svētki svinēšanā Rīgas Armēņu apustuliskās baznīzas teritorijā (Kojusalas iela 5) svētdien 11.07. plkst. 11:00 . Pasākuma laikā uzzināsiet šo skaisto svētku leģendu, ka arī ir sagatavoti citi pārsteigumi Jums un Jūsu bērniem.

Foto R.Kh

Jau 16 . jūlijā  plkst.18.00
“Komponistam Mikaelam Tariverdievam-90”
(Literārā un muzikālā programma).
 Piedālās  Jūris Tihomirovs (baritons)б Olga Barišmane (soprans),
Jūris Kaspers (elektroklavieres), ka arī Rafi Haradžanjans, Ludmila
Bičkova.

Cikla mākslinieciskais vadītājs Dr.art Rafi Haradžanjans.
Ieeja brīva, ievērojot Latvijas Republikas sanitārās normas.
Mūs atbalsta LR Kultūras ministrija.
Informācija: lnkba.lv  Tel. 67613638

Neaizmirstamu iespaidu atstāja Dživana Gasparjana un viņa grupas Rīgas koncerts – pirms vairāk nekā 20 gadiem tas notika Kongresu nama zālē, kur daudznacionālā auditorija ar sajūsmu uzņēma duduka lielā spēlētāja spēli. Dživana brīnišķīgā muzicēšana – iedvesmota, ļoti nacionāla pēc rakstura un krāsām – paliks vēl ilgi; paliks daudzās paaudzēs, kas klausās mūziku. Lai viņš mierīgi atpūšas.

Video ir šeit: https://ru.armeniasputnik.am/culture/20210706/28191752/Duduk-kotoryy-rvet-dushu-neskolko-samykh-yarkikh-vystupleniy-Dzhivana-Gasparyana.html

KM pārstāve Lita Kokale ministrijas vārdā aicināja ņemt vērā kultūras nozares specifiku: “Šo pasākumu norisē VP savas funkcijas būtu jācenšas veikt tā, lai netraucētu kultūras pasākuma baudīšanu. Un jāorganizē pārbaudes vai nu pasākuma sākuma vai izskaņas daļā, netraucējot māksliniekus un skatītājus, cik nu tas vien ir iespējams.”

Jauno dziedātāju Aleksandru Špicbergu gadījums Lubānā mudinājis arī aizdomāties, ka būtu svarīgi, ja mēs iemācītos arī viens otram vairāk uzticēties un darītu lietas kopējā mērķa labā, jo citādi, burtiski izpildot rīkojumus un neiedziļinoties būtībā, var sanākt pamatīgs “lāča pakalpojums”, kā tas bija ar koncertu Lubānā.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/policisti-ierodas-parbaudit-covid-19-sertifikatus-un-sagande-koncertu-lubana.a411682/

Māksla XO galerija no 1. jūlija līdz 31. jūlijam aicina apmeklēt savdabīga un interesanta meistara no Vācijas Bodo Korsig-a personālizstādi „Izbēgšana / Escape”, kas ietvers gan tēlniecības darbus, gan zīmējumus. Ieeja brīva.

Paralēli izstādei Bodo iecerējis sniegt meistarklasi LMA studentiem, īpaši Tēlniecības un Tekstilmākslas apakšnozares studentus. 

Plkst. 12 Gogoļa ielā 25 Rīgā notiks Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltīts piemiņas brīdis. Tieši no šodienas 1941. gadā sākās ebreju iznīcināšana, sinagogu dedzināšana visā Latvijas teritorijā – aptuveni varētu runāt par 70000 holokausta laikā nogalināto ebreju. 2017. gadā Gogoļa ielā atklāts piemineklis Ž. Lipkem un visiem Latvijas ebreju glābējiem holokausta laikā. Oficiālie piemiņas pasākumi notika arī citās valsts pilsētās.

https://rus.lsm.lv/statja/novosti/samoupravlenija/svet-pamjati-v-daugavpilse-pomjanuli-zhertv-holokosta.a411494/

Jānis Ozols, RD JKP frakcijas priekšsēdētājs, Izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos: “Mums visiem ir jākļūst vakcinētiem vai arī mums sabiedrībā ir jāsasniedz pūļa imunitāte,” Ozols teic. Šobrīd jau atkal lēnām tiek atvērti dažādi kultūras pasākumi daļai sabiedrības, bet, viņaprāt, normālai funkcionēšanai ir nepieciešams, lai sabiedrība vakcinētos. “Tad mēs varēsim domāt par to, ka atgriežamies pierastā dzīves veidā,” viņš atklāj.

https://www.la.lv/ozols-tadu-jaukto-vakcineto-nevakcineto-pasakumu-nakotne-faktiski-nebus

2. jūlijā aizgāja mūžībā izcilais čigānu mākslinieks Nikolajs Sličenko aizgāja (viņš tika hospitalizēts plaušu problēmu dēļ). Daudzus gadus – kopš 1977. gada – Sličenko Maskavā vadīja pasaulē vienīgo profesionālo čigānu teātri “Romen”, kurā strādāja no 16 gadu vecuma. Viņš spēlēja, dziedāja, iestudēja izrādes … Sličenko atstāja manāmu pēdu mākslā. Ar mūms paliek filmas ar viņa dalību, audio un video ieraksti, atmiņas …

Izsakām līdzjūtību visiem šī brīnišķīgā meistara darba cienītājiem. Un ceram, ka mums izdosies organizēt skaistu programmu-koncertu Sličenko piemiņai: I.Kozakēvičas Asociācija jau daudzus gadus auglīgi strādā Latvijas Čigānu nacionālās kultūras biedrība (vadītājs Normunds Rudēvičs). Un pašai biedrībai ir lielisks dziesmu un deju ansamblis.

Ko jūs domājat, ieraugot attēlu ar Latvijas Saeimas deputātu Aldi Gobzemu, kurš pielicis sev dzelteno Dāvida zvaigzni pie krūtīm. Sociālajos tīklos viņš raksta, ka tādējādi salīdzinot holokausta traģēdijas upurus, kuriem nebija nekādu tiesību, ar mūsdienu cilvēkiem, kuri tiekot dalīti pēc tā, vai viņiem ir vai nav Covid-19 sertifikāts. Jā, starp citu, Gobzems sociālajos tīklos lepojas ar to, ka arī Krievijas aktieris Jegors Berojevs pielicis sev šo traģisko simbolu, kuru fašisti lika nēsāt ebrejiem pirms nogalināšanas Otrajā pasaules karā…Holokausta simbols ir unikāls – tas liecina par iznīcinātu tautu tikai tāpēc, ka to veidoja cilvēki, kuri piedzimuši kā ebreji. Gobzema kunga un viņa sekotāju lielākā problēma ir tā, ka viņiem trūkst izglītības, tāpēc uzaicinu viņus atnākt uz Geto muzeju, lai viņi varētu saņemt vispusīgu informāciju par to, ko nozīmē holokausts pret cilvēci, ne tikai pret ebrejiem.

https://www.la.lv/dievs-mus-ir-radijis-lai-mes-dzivotu

Rīgas sieviešu ansambļa Melodiam koncerta I.Kozakēvičas LNKBA Nama parka koncerta bija patīkami un interesanti. Mūms visiem biija lieliskie mūzikas iespaidi, kas iegūti skaistā svaigā gaisā. Pareizticīgo baznīcas un krievu tautas melodijas skanēja viena diezgan plaša propgramma. Ansambļa vadītājs, kurā muzice 6 jaunas sievietes ir Anna Drobiča. Ansāmbļa Melodiam programma bija šāda: 1. Kāpēc guli, mana dvēsele/ garīgais dzejolis. Trissvētais/ mūķ. Julianija (Denisova). Dievadzemdētāja Jaunava/ N. Bogodajeva. Kanons “Pa sauszemi gājis”/ L. Maslovas apd.  Siev. korim. Slāvu dziesma/ K. Posternaks. Mūžīgā ticība/ sv. Serbijas Nikolajs, mūķ. Julianijas (Denisovas) apd.  Klusi skan dārzi/ garīgais dzejolis, ig. Nikiforas apd. Vareņki/ krievu tautasdziesma. Draudzeņu saruna/ krievu tautasdziesma. Aiz klusās upes / S. Trofimova vārdi un mūz. ( nezināma apstrāde). Pastalas/  krievu tautasdziesma.

• Digitālo Covid-19 sertifikātu varēs izprintēt vai lejupielādēt viedtālrunī.
• Tas apliecinās, ka persona ir vakcinējusies, pārslimojusi vīrusu vai ir negatīvs tests.
• Atsevišķas ES dalībvalstis sertifikātu sāka izsniegt un izmantot jūnijā.
• No 1. jūlija tam ir jādarbojas visās 27 ES dalībvalstīs un Šengenas zonas dalībvalstīs.
• Prognozē aviopasažieru skaita Eiropā trīskāršošanos augustā, salīdzinot ar maiju.
• Plānus par brīvu pārvietošanos ES var iedragāt Covid-19 vīrusa delta paveida izplatīšanās.
• Vācija aizliedz ieceļot no Portugāles Covid-19 vīrusa delta paveida izplatības dēļ.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-sak-darboties-digitalais-covid-19-sertifikats-kam-jaatjauno-celosana-starp-dalibvalstim.a411037/

Pasākumus, kas tiek rīkoti daļēji drošajā režīmā (testētām un vakcinētām personām), turpmāk varēs vienlaicīgi apmeklēt gan vakcinētas un Covid-19 pārslimojušas personas, gan personas, kuras pirms pasākuma veikušas Covid-19 testu. Organizatoriem būs jānodrošina, lai šīs divas skatītāju plūsmas atrodas atsevišķās zonās un nepārklājas, informēja Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji. …Sektoriem jānodala atsevišķas ieejas un izejas, lai apmeklētāju plūsmas nepārklātos.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/pasakumu-apmekletajus-vares-dalit-atseviskos-sektoros-ar-atskirigiem-drosibas-pasakumiem.a410943/

28. jūnijā 90. dzimšanas diena aprit dzejniecei Veltai Kaltiņai. No dzejnieces un viņas dzīves pavadoņa – rakstnieka un tulkotāja Roalda Dobrovenska – staro tik gaišs, sirsnīgs un savstarpējās mīlestības piepildīts starojums, it kā aiz muguras nebūtu ne gadu nastas, nedz pusgadsimtu garas kopdzīves rutīnas. Pēc ilgiem Rīgā pavadītiem gadiem Velta Kaltiņa un Roalds Dobrovenskis (vai kā Velta viņu dēvē – Rō) atraduši savu sapņu mājiņu Ikšķilē, kur kopj, kā paši saka, savu paradīzes dārzu, un no agra pavasara līdz vēlam rudenim peldas netālajā Daugavā.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/lieljubilare-dzejniece-velta-kaltina-man-vajag-reljefu–lidzenumi-nav-manejie.a410840/

28. jūnijā I.Kozakēvičas LNKBA tradicionālā festivāla “Pavasara avots – vasara”, 2021 ietvaros Asociācijas Namā parkā veiksmīgi tika rīkota rīdzinieces Auroras Irbes dzejoļu un dziesmu plaša programma. Koncerts tika noorganizēts vakarā pūse, saule kļuva mierīgāka un dziedāja putni. Par to ir skumji runāt, bet pagājušā gada pašās beigās Aurora aizgāja mūžībā – viņai bija 87 gadi. Koncerta nosaukums In memoriam. Bet viņam bija dažādas emocionālās krāsas. Un tas bija pievilcīgs auditorijai. Aurora mīlēja mūsu māju, bija izteikta sabiedriskā aktīviste. Viņa ne reizi vien ar entuziasmu, dzīvespriecīgi un muzikāli izpildīja savas programmas Asociācijas zālēs. Šoreiz atkal bija sirsnīgi, izteiksmīgi un, kas arī ir svarīgi, konstruktīvi.

Paldies dzejnieces kolēģiem un draugiem, īpaši programmas vadītājām Natālijai Lisjakovai un Andželai Gasparjanai! Piemiņas vakara beigās pateicības vārdus izteica dzejnieces meita un mazmeita.