Kara mediķe, seržante Sarmīte Cīrule, kas glābj karavīrus Ukrainā, sestdien, 27. jūlijā, saņems svētā Panteleimona balvu. Šī ir kristīga balva un līdzīga Latvijas apbalvojumam “Gada balva medicīnā”, ko piešķir no 2017. gada. No 2019. gada to var saņemt ārzemnieki – tie, kas kalpo un palīdz Ukrainai – gan mediķi, gan žēlsirdības organizācijas.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/27.07.2024-kara-medike-sarmite-cirule-ukraina-sanem-augstu-apbalvojumu.a562898/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

23. jūlija LNKBA Nama Kamīnzālē tika atklāta rīdzinieces Irinas Jatnovas ziedu kluso dabu izstāde. Patīkami atzīmēt, ka atklāšanas ceremoniju kupli apmeklēja Rīgas akadēmiskās glezniecības cienītāji.
Māksliniece Irina ir Baltkrievu Baltiešu meistaru grupas “Maju Gonar” dalībniece. (vadītājs Vasils Mališic, dibinātājs Vjačeslavs Telešs).

Vakara gaitā skanēja pateicības vārdi Irinai un arī dažādi novēlējumi. Skanēja mūzika – gan baltkrievu tautas dziesmas, gan amerikāņu armēņa Alana Hovannessa klavierminiatūras R.Haradžanjana “lasījumā”. Skanēja arī Milēnas Makarovas dzējas.  Tos lasīja pati autore.  Dzējas bija par floristikas tēmu.

Ieeja izstādē bez maksas darba dienās no 15.00 līdz 19.00. Labāk iepriekš vienoties ar administratoru: tālr. 67613638. Paredzams, ka  žurnāliste Olga Dorovejeva vadīs īpašu ekskursiju ar I. Jatnovas dalību.

 

Fotoreportaža

(vairāk…)

23.jūlijā plkst 17.00 LNKBA Namà (Slokas ielà 37, Rìga) Kamīnu zālē notiks mākslinieces Irinas Jatnovas izstādes atklāšana. Viña ir Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienības “Maju gonar” dalībniece. Izstādē tiks demonstrēti lieliskie darbi žanrā “Ziedi un klusā daba”. Ieeja brīva.

 

 

Tika ziņots, ka ir beigusies Latvijas pazīstama profesionāla dziedātāja, kantora un sabiedriskā darbinieka, I.Kozakēvičas LNKBA valdes locekļa, Maksa Goldina biedrības „Ebreju kultūras mantojums” Valdes priekšsēdētājsa, šahista Zēva (Vladislava) Šuļmana mūžs. Dziļi sērojam!

 

V.Sulmanan biogrāfiju sk. šeit: https://lnkba.lv/faces/vlads-sulmans/

https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/16.07.2024-umer-pevec-kantor-rizskoi-sinagogi-saxmatist-vlad-zeev-sulman-kultura1kb.a561561/

Izstādes “Akvareļu pasaule” atklāšana 14. jūlija notika jaunizveidotajā Ķīnas kultūras centrā Rīgā (Brīvibas bul., 21) Tajā tiek prezentēti 116 darbi no 111 Latvijas un Ķīnas  māksliniekiem. Apmeklētāji dzirdēja arī mūziku, kas izpildīta uz ķīniešu tautas instrumenta, kā arī apskatīja kleitas ar ķīniešu dizainu un ornamentiem.

11. jūlijā I.Kozakēvičas LNKBA Nama Lielajā zālē divu stundu garumā saturīgi norisinājās izstādes atklāšanas ceremonija. Izstāde ir Latvijas mākslinieku piemiņai, veltīta tiem, kuri jau ir aizgājuši citā pasaulē – gan latvieši pēc izcelsmes, gan mazākumtautību pārstāvji. Ir vispāratzīts, ka viens no mākslas un kultūras mērķiem ir atmiņas saglabāšana. (vairāk…)

Itas Kozakevičas LNKBA Namā L.zālē 11.jūlijā plkst.17.00 tiek atklāta piemiņas izstāde ar dažādu tautību mākslinieku darbiem, kas aizgājuši no mums. LNKBA vadītājs Rafi Haradžanjans atzīmē: “Piekrītiet, ka viens no mākslas un kultūras mērķiem – atmiņas saglabāšana. Saglabāt to nākamajām paaudzēm, nodrošinot tām nepieciešamās iespējas.” Apmeklētāji varēs atcerēties vai atpazīt daudzus brīnišķīgus meisterus. Viņu vidū ir daudzšķautņainais Arturs Ņikitins, lieliskie akvareļisti Pāvels Duškins un Ivans Pustoškins, grafiķi Izabela Varžapetova, Iosifs Elgurts, Karušs Hakobjans. Jūs redzēsiet, cik unikāli savā daiļradē domāja Latvijas ukraiņu mākslinieki – Georgijs Krutojs un Georgijs Šelkovojs, lietuvietis Laimutis Šiurna… Būs arī kamerkoncerts – dzeja un mūzika. Ieeja bez maksas.

info arī krievu val. ir šeit: https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/08.07.2024-v-rige-vystavka-kartin-posvyashhennaya-pamyati-usedsix-masterov-kultura1kb.a560630/?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTEAAR2q3HAosq-J7k0S2EnVU40QX3l8doVxP8Pr9OKYpzKmDJCOVH1-6vsIpFw_aem_9OfG5YCjOT9N3RulQDzvRA

  • Mēs Gruzijā mēdzam jokot, ka tad, ja galdu Gruzijas un ES sarunās klātu un sarunas vadītu Gruzijas vīndari, tad Gruzija iestātos Eiropas Savienībā ļoti ātri. Bet, ja nopietni – Gruzija vienmēr ir bijusi un būs neatņemama kristīgās Eiropas sastāvdaļa. Pie šīs pārliecības mēs turamies cieši, ceram, ka tikpat cieša vēlme redzēt mūs kopējā valstu saimē ir arī pārējai Eiropai.
  • https://nra.lv/neatkariga/intervijas/462586-gruzijas-vindaris-berdia-berisvili-mums-gruziniem-vajag-jusu-ostas.htm

  • Ja mēs atskatāmies mūsu tautas vēsturē un ja mēs skatāmies uz dziesmu, tad mēs ļoti labi zinām, ka dziesma mums ir palīdzējusi izcīnīt mūsu neatkarību. Dziesma ir palīdzējusi, lai padomju okupācijas gados Latvijā, gan visā plašajā pasaulē trimdas laikā saglabātu latviskumu un to attīstītu. Un dziesma arī šodien, tāpat kā deja, palīdz mums noturēties pret dažādām dzīves grūtībām, dod spēku un enerģiju. Man ir tiešām prieks būt šeit, Kanādā, jo Kanāda savulaik ir devusi patvērumu daudziem tūkstošiem latviešu, kuri devās trimdas gaitās. Kanāda ir mūsu ciešākais un labākais sabiedrotais – tās karavīri šobrīd Latvijā palīdz sargāt gan mūsu valsts, gan Baltijas valstu, gan visas Eiropas drošību un neatkarību. Par to mēs sakām paldies mūsu Kanādas draugiem un sabiedrotajiem.
  • https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidenta-edgara-rinkevica-uzruna-kopkoru-koncerta-xvi-latviesu-dziesmu-un-deju-svetkos-kanada

Kā Lietuvas dziesmu svētku tradīcijas simtgades svinībās iederās Igaunijas latviešu koris „Ziemeļu balsis”? To un citas norises skaidro Māra Rozenberga plašākā ierakstā no Viļņas, Lietuvā.

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/194162/lietuviesi-verienigi-svin-dziesmu-svetku-simtgadi

I.Kozakèviças LNKBA Namà Kamìnu zàlè
2024.07.04. sadarbībā ar organizāciju  Latvijas Pilsoniskā alianse
veikmìģi notika istabas koncepta spēle  kvestu formā “Demokrātija 2084″. Spēle “veidota ar mērķi stiprināt iedzīvotāju izpratni par demokrātiskajām vērtībām un zināšanas par pilsonisko līdzdalību”.
Notika arī interesanta pusstundas diskusija par aktualiem integrācijas tematiem.  Diskusija pieņēma aktīvu dalību visi spēles dalībnieki. Bija arī labas balvas. Paldies Latvijas Pilsoniskāi aliansei  par sadarbību. Ceram, ka mūsu sadarbība turpināsies nākotnē
         

(vairāk…)

Bez liekas ieskriešanās un ar lielu jaudu ceturtdien, 4. jūlijā, Toronto atklāti jau sešpadsmitie Latviešu Dziesmu un deju svētki Kanādā. Vairāk nekā 1800 dalībnieku no gandrīz visiem kontinentiem mērojuši ceļu turp, lai četru dienu garumā pieskandinātu, piedancotu un izdaiļotu Toronto. Selga Apse: “Dejotāji, dziedātāji, mākslinieki, aktieri un mūziķi arī ir vairāku gadu garumā gatavojušies svētkiem. Mēs to visi darām ar sirdi un dvēseli un [esam] ieguldījuši daudzas stundas. Jautājums – kāpēc mēs to darām? Atbilde katram ir savādāka, bet visiem tas saistās ar latvietību un latviešu kultūru. Lai to svinētu, baudītu, uzturētu un lai stiprinātu mūsu latvisko identitāti.”

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/05.07.2024-bez-liekas-ieskriesanas-un-ar-lielu-jaudu-atklati-latviesu-dziesmu-un-deju-svetki-kanada.a560389/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

13 jūlijā plkst. 10.00-16.00, Rīgas Kalnciema kvartāla būs Spānijas dienā. . Sadarbībā ar Spānijas vēstniecību LR tirgū svinam Spānijas kultūru un virtuvi. Visas dienas garumā uz skatuves būs vērojami eksotiski un aizrautīgi flamenko deju priekšnesumi, flamenko deju klubs “Sol Flamenco” apmeklētāiem piedāvās piemērīt un fotogrāfēties ar košajiem deju tērpiem, vēdekļiem, spieķiem un kastaņetēm, savukārt pie deju kluba “Alegria” varēs ne vien piemērīt, bet arī iegādāties dejām piemērotas kurpes, svārkus, ekspresīvus auskarus un citas tērpa sastāvdaļas. Tirgotāji šajā dienā izcels un piedāvās nogaršot dienvidu valstij raksturīgus ēdienus. Savukārt laukumā uz skatuves būs īpaša iespēja aplūkot mākslinieces Snezana Volineca gleznas, kas apvienotas zem nosaukuma “Spāņu motīvi”. Apzinoties, ka ātrākais tilts uz citas kultūras iepazīšanu ir valoda, spāņu mācību centrs “Centro Picasso” stāstīs par iespēju pievienoties spāņu valodas apguves kursiem, kā arī apmeklētājus iesaistīs vienkāršās ar spāņu valodu saistītās aktivitātēs.

Silta koka ēka ar Latvijas karodziņu, iekštelpās koka mēbeles, pie sienām vainagi, bērzu slotiņas un cimdi, uz galda blakus meduskūkai kūp zāļu tēja. Šī vieta neatrodas vis Latvijas laukos, bet gan tālajā Japānā, Aiči prefektūrā. Nule šajā valstī atvērta pirmā latviešu ēdienu kafejnīca. To izdarījusi japāniete, kura sirsnīgi mīl Latviju jau sen, un šo vietu lielā mērā veltījusi dižajai suitu sievai Marijai Steimanei jeb Ručam.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/cilvekstasti/02.07.2024-japana-durvis-ver-pirma-latviesu-edienu-kafejnica-ciena-ar-auksto-zupu-un-meduskuku.a560005/

2024. gada 11. jūlijā plkst.17.00 LNKBA Nama Lielajā zālē (Slokas ielā 37, Rīga) plānota piemiņas izstāde. Parādīsim to autoru mākslas darbus, kuru vairs nav mūsu vidū. Aicinām piedāvāt eksponātus šādai izstādei! Tur prezentēsim gan slavenu mākslinieku, Mākslas akadēmijā pasniedzēju profesoru, gan Rīgas skaistā un mūžīgā cienītājiem maz zināmo mākslinieku darbus. Piedāvājumus- ar autora vārdu un darba fotogrāfiju-  sūtiet izstādes kuratoram Jurijam Slavikam pa tāl. 27793250 (Whatsapp, telegramms), kā arī  e-mail  uz adresī  rigaartterminal@gmail.com   Vai nosūtiet to uz Facebook Messenger. Protams, tiks garantēta darbu drošība. Mēs būsim pateicīgi par jūsu uzmanību.

Kopā atcerēsimies savus mīļākos Mēs būsim ļoti pateicīgi par jūsu uzmanību.!

Liepājā festivāls notiks jau trešo reizi, bet festivāla mākslinieciskais vadītājs un noslēguma koncerta režisors Juris Jonelis atgādina, ka festivāla pirmreizējā vieta ir Daugavpils, savukārt pandēmijas laikā šis festivāls noticis arī Jelgavā. Bet tagad aktuāla ir Liepāja. “Pirmkārt – Liepāja ir vēju pilsēta. Otrkārt –Liepājā satek ne tikai sauszemes ceļi, bet dažādas vēsmas nāk arī no jūras. Un, tā kā šis festivāls notiek arī kontekstā ar Eiropas Savienību – jo Latvija šogad atzīmē savu divdesmito klātbūtnes gadskārtu tajā –, tad arī Liepāja šķiet tam visatbilstošākā vieta.

https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/pa-celjam-ar-klasiku/vala-verti-atsledzin-nedelas-nogale-liepaja-risinasies-mazakumta.a193736/?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTEAAR3U3ebBL7fbHI6T_YHaYSPSpI1aXIAwFMEzBwkGVNDw75-bSSCe5i4NgsM_aem_8HqbLUHQqPIEsk4pU-rO4Q

“Kultūras ministrijas pārziņā ir ļoti plašs un atbildīgs jautājumu loks, un katra Latvijas kultūras nozare ir vienlīdz svarīga – gan muzeji, arhīvi un bibliotēkas, gan teātra, filmu māksla, pieminekļu aizsardzība, sabiedrības integrācija un mediju politika. Tādēļ jaunajai kultūras ministrei novēlu stiprināt saikni un rast ciešu dialogu ar katru no kultūras nozarēm un jo īpaši ar tās cilvēkiem. Tieši viņi ikdienā piedalās, rada, veido un arī saglabā unikālo Latvijas kultūras ainu,” pēc tikšanās pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-tiekas-ar-kulturas-ministri-agnesi-laci?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTAAAR2vIeWGiA_FVnKnTWLt81dNstMsQiUG7xBvnw-2RfGBDYnUa3yMUoFzMFY_aem_aYIzTuVR1i0PCG3tdT0ZgQ&utm_source=https%3A%2F%2Fl.facebook.com%2F

Sadarbībā ar I. Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību “Latvijas Pilsoniskā alianse” aicinā interesentus uz aizraujošu izlaušanās istabas koncepta spēli “Demokrātija 2084”.

???? Izlaušanās istabas koncepta spēle “Demokrātija 2084” veidota ar mērķi stiprināt iedzīvotāju izpratni par demokrātiskajām vērtībām un zināšanas par pilsonisko līdzdalību.

???? Kad? 4. jūlijs plkst. 17.00

???? Kur? Slokas iela 37, Kamīnzāle

ℹ️ Kāpēc piedalīties? Stiprināt izpratni par demokrātiskajām vērtībām; Apgūt zināšanas par pilsonisko līdzdalību; Piedzīvot distopisku vīziju par demokrātijas sabrukumu.

Dalībniekiem būs nodrošinātas: uzkodas un atspirdzinoši dzērieni;

???? Balvas uzvarētājiem.

???? Pieteikšanās šeit: https://ej.uz/demokratijas2084

Dalība spēlē ir bez maksas, taču dalībnieku skaits ir ierobežots!

Pasākumu finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija. Par saturu ir atbildīga biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”.

LNKBA Slokas 37