Arī Latvijā pirmdien ebreju kopienas pārstāvji un amatpersonas pulcējās uz atceres brīdi, lai pieminētu pērn 7. oktobrī “Hamās” sarīkotā slaktiņa upurus. Uzrunā sanākušajiem līdzcilvēkiem un Latvijas amatpersonām, toskait ārlietu minitrei Baibai Bražei, Izraēlas vēstniece Sandra Simoviča pateicās Latvijai par atbalstu pēc nežēlīgās traģēdijas. “Šis datums – 7. oktobris – Izraēlas un ebreju tautas vēsturē paliks tāds kā 17. jūnijs Latvijas vēsturē. Mēs vienmēr to pieminēsim, vienmēr atcerēsimies,”  teica Latvijas Ebreju kopienas pārstāvis Dmitrijs Krupņikovs.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2024-riga-piemin-7-oktobra-hamas-sarikota-slaktina-upurus.a571630/

 

Dārgie draugi!

Apsveicu jūs ar Jauno 5785. gadu pēc senā ebreju kalendāra un ar svētkiem Roš ha-Šana! Šie svētki ir īpaši mīlēti un cienīti mūsu tautā, jo tie vienmēr saistās ar labākajām izjūtām un gaišākajām cerībām.
 Šajās dienās ikviens no mums vēlas saviem tuviniekiem, draugiem, kolēģiem saldu un mierīgu gadu, un mēs saņemam tādas pašas sirsnīgas vēlmes pretī. Šajos brīžos mēs piedzīvojam tuvības, mīlestības un atbildības izjūtas – tās, kuras, diemžēl, bieži pietrūkst ikdienas steigas un darāmo darbu pārpilnībā. Tāpēc es novēlu mums visiem saglabāt šo brīnišķīgo noskaņojumu visu gadu, un tad ikviens no mums spēs sasniegt vairāk un labāk, un mēs visi kopā kļūsim stiprāki, vienotāki un gudrāki, atvērti pārmaiņām un sasniegumiem.
Protams, es vēlos visiem novēlēt mieru, mierīgumu un sapratni. Lai jaunajā gadā apstājas kari, pazūd naids, beidzas strīdi un naids starp tautām, lai beidzot tiek uzvarēti teroristi no HAMAS un Hizbollas, un uz Izraēlas zemes iestājas ilgi gaidītais miers. Lai veselais saprāts, cilvēcība un mīlestība triumfē visā pasaulē!
Draugi, neaizmirsīsim arī to, ka daudz kas mūsu dzīvē ir atkarīgs no mums pašiem! Gudrā ebreju tautas tradīcija paredz, ka svētku dienās daļu laika jāveltī pārdomām par dzīvi, mūsu rīcības, vēlmju, panākumu un neveiksmju izvērtēšanai. Ikvienam ir jautājumi, kurus viņš var uzdot tikai sev, un tikai viņš pats var atrast pareizās atbildes. Arī uz jautājumu: “Ko es varu izdarīt labu un noderīgu citiem cilvēkiem, kā es varu palīdzēt tiem, kam nepieciešams atbalsts?”
Izmantojot šo iespēju, vēlos pateikties maniem domubiedriem, kopienas vadības biedriem – par viņu uzticamo palīdzību, atbalstu un ieguldījumu mūsu kopīgajā darbā, par Latvijas ebreju kopienas attīstību un stiprināšanu. Novēlu viņiem veselību, jaunus panākumus un izaugsmi!
 Dārgie draugi! Lai nākamais gads ir salds un labs! Lai jūsu tuvinieki ir veseli! Lai miers un mīlestība valda jūsu mājās! Un lūgsim, lai mēs visi tiktu ierakstīti Dzīvības Grāmatā!

Latvijas Ebreju kopienas prezidents
Arkādijs Suharenko

Olgas Lazarevas galvenā profesija ir tālu no mākslas. Bet jaunībā viņa apmeklēja mākslas kursus, bēt vēlāk – radošās konsultācijas pie slaveniem Latvijas meistariem Valēriju Makoviju un Nikolaju Krivošeinu. LNKBA Nama Kamīnzālei Olga sagatavojusi īpašu izstādi, kuras atklāšana notiks 10.oktobrī plkst.18.00. Skanēs arī mūzika: komponistu Jāna Sibēliusa un Alfrēda Šnitkes miniatūras jauno Rīgas instrumentālistu Jekaterinas Balaklejskajas un Elizavetas Duplecas dueta izpildījumā.

Ieeja bez maksas.

AR Valsts prezidents V.Hačatrjans 25.09 sveica Rafi Haradžanjanu un augstu novērtēja viņa ieguldījumu Armēnijas un Latvijas draudzīgo sakaru stiprināšanā un armēņu kultūras mantojuma popularizēšanā Latvijā.
Sarunas laikā Rafi Haradžanjans iepazīstināja ar Latvijas armēņu kopienas kultūras un sabiedriskās dzīves notikumiem. Sanāksmē tika runāts par vispārējo situāciju un norisēm Armēnijā un reģionā. Tika apmainītas domas par iespējām īstenot iniciatīvas, kas vērstas uz ciešāku Latvijas un Armēnijas sadarbību. Tikšanās noslēgumā Valsts prezidents Rafi Haradžanjanu apbalvoja ar Pateicības medaļu par ieguldījumu Armēnijas un Latvijas draudzīgo saišu stiprināšanā un attīstībā un armēņu kultūras vērtību saglabāšanā.

ՀՀ նախագահի աշխատակազմ/ Office of the President of the Republic of Armenia

Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvajā komitejā no Latvijas iecelta Roksana Rudeviča. Roksana ir pieredzējusi romu kopienas interešu pārstāvniecībā ne tikai ilggadēji vadot biedrību Romu Kultūras Centrs , bet arī aktīvi darbojoties LR  Kultūras ministrijas konsultatīvajā padomē romu līdzdalības veicināšanai.

Šoruden UNESCO nedēļa – no 14. līdz 20. oktobrim – ir veltīta kultūras un drošības tēmai, atzīmējot UNESCO Konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 70. gadadienu. Kultūras mantojuma aizsardzība nav sekundāra vajadzība krīžu laikā, bet gan drošības jautājums un humanitārs imperatīvs. Jebkuras tautas kultūras vērtību izpostīšana nozīmē visas cilvēces kultūras vērtību izpostīšanu, jo katra tauta sniedz savu ieguldījumu pasaules kultūrā,” uzsver UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika.

https://www.unesco.lv/lv/jaunums/unesco-nedela-2024-kulturas-mantojuma-aizsardziba-ir-drosibas-jautajums

20. septembrī, norisinājās UNESCO Latvijas Nac. komisijas Asamblejas sēde… Šogad tiek atzīmēta Hāgas konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā 70.gadadiena. Konvencija ir pirmais starptautiskais tiesiskais regulējums, kas pilnībā veltīts kustamā un nekustamā mantojuma aizsardzībai un nosaka pamatprincipus un rīcību mantojuma aizsardzībai bruņotu konfliktu gadījumā. Konvencijas dalībvalstis apņemas veidot aizsargājamā mantojuma elementu sarakstus un atbilstošus rīcības plānus, atzīmēt nozīmīgas ēkas un pieminekļus ar Konvencijas emblēmu, veidot īpašas vienības armijā, atbildīgas par kultūras mantojuma glābšanu… UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas augstākā lēmējinstitūcija ir tās Asambleja, kuras sastāvā darbojas 20 dažādu gan valsts institūciju, gan nevalstiskā sektora jomu pārstāvji. UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas administratīvo darbu vada ģenerālsekretārs.

https://www.unesco.lv/lv/jaunums/unesco-latvijas-nacionalas-komisijas-asambleja-spriez-par-kulturas-vertibu-aizsardzibu-brunota-konflikta-gadijuma

Evita Skrebinska ir profesionāla māksliniece, ikonu restauratore. Izmantojot dažādas tehnikas glezno to, ko redz un jūt. Bieži vien tās ir Latgales ainavas, reizēm tuvinieku vai studiju biedru portreti, sezonālas klusās dabas, ziedi. „Melanholija” izsaka Evitas Skrebinskas attieksmi pret dzīvi, atklāj mākslinieces šī brīža sajūtas. Pasākumu rīko Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādes “Vienības nams” struktūrvienība “Poļu  kultūras centrs”. Izstāde apskatāma līdz 8. oktobrim.

Ieeja bez maksas.

https://www.daugavpils.lv/kultura/kulturas-zinas/polu-kulturas-centra-bus-skatama-evitas-skebinskas-izstade-melanholija?fbclid=IwY2xjawFFk1tleHRuA2FlbQIxMQABHYE1yl63gN773CdhSe-CsJ0IwFpobWtIDyt6Wpd0ki8DI0qjuGXb0e955A_aem_4AM1AvRmofoI9CvG2z9OPA&sfnsn=mo

PĒC SKAISTĀS RENOVÀCIJAS I. Kozakevičas LNKBA Namà 18.septembrì plkst.17.00 notiks AUGŠĒJĀ ZĀLES (Konferenču)) OFICIĀLĀ ATKLĀŠANA. Bùs Baltijas Baltkrievu mākslinieku Apvenìbas “Maju Gonar” (tās veidotājs ir Vjačka Telešs, vadītājs Vasils Mališics) jauna izstàde — “Klusās dabas”. Viņai īpaši tika radīti vairāki jauni darbi. Skanès arī skaista mūzika. Ieeja bez maksas.

“Nabokova programma” (šī gada 5. septembrī) bija izdomāta un organizēta sakarā ar izcila divdesmitā gadsimta rakstnieka 125. gadadienu un bija veiksmīga. Viņa  tika atzīmēta ar apdomību, inteliģenci un izpildītāju  interesi. Tie bija Natālija Ščeglova un Vadims Grosmans. I.Kozakēvičas LNKBA viņi ir labi zināmi, māksliniekus atceras par vakariem, kas bija veltīti  aktrisei Fainai Ranevskajai un Rīgas rakstniekam Slavam Se. Zāle bija pārpildīta. Bet bija ļoti klusi. Skatītāji uzzināja daudz jauna un vienkārši baidijās  elpot, lai nepalaistu garām kādu repliku, ko sacīs lieliskie mākslinieki. Panākums ir acīmredzams !

(vairāk…)

Brīnišķīgs vakars V.V.Nabokovam – 125!
“Esmu amerikāņu rakstnieks, dzimis Krievijā, izglītojies Anglijā, kur studēju franču literatūru pirms pārcēlos uz Vāciju piecpadsmit gadus.
Mana galva runā angliski, mana sirds runā krieviski, un mana auss runā franču valodā.
Sinestētisks.
“Jevgeņija Oņegina” un “Stāsts par Igora pilku” tulkotājs angļu valodā.
30 tauriņu sugu atklājējs.
Astoņas reizes nominēts Nobela prēmijai literatūrā.
Un iespējamais zēns uz mākslinieka Petrova-Vodkina sarkanā zirga.
Bēt piemineklis tika uzcelts Šveicē.

No 11. septembra līdz 15. septembrim Rīgā norisināsies skatītāju iemīļotais teātra festivāls “Rīga spēlē teātri”. Festivāla laikā skatītājiem būs iespēja bez maksas baudīt desmit izrādes VEF Kultūras pilī.

Izrādēm, kuras norisināsies ar skatītāju vietām uz Lielās zāles skatuves, bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 1. septembra VEF Kultūras pils kasē.

https://www.riga.lv/lv/jaunums/teatra-festivals-riga-spele-teatri-2024-septembri-piedavas-apmeklet-10-bezmaksas-izrades-vef-kulturas-pili?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTEAAR3-pVd91wFDTyjxn6MHoA56AbrgpjpiJcp4l5ymFfo2VSRDhriRifIYa2Y_aem_PkFDIhQSoGEK8UPNW6B49w&utm_source=http%3A%2F%2Fm.facebook.com%2F&sfnsn=mo

Ar diviem koncertiem – 6. septembrī Kultūras centrā “Ulbrokas Pērle” un 7. septembrī Rīgas Domā – viesosies Gruzijas Valsts koris un tā diriģents Arčils Ušveridze. Koris dibināts 1947. gadā un jau kopš pastāvēšanas pirmsākumiem tam bijusi saikne ar Latviju – to tā otrajā pastāvēšanas dekādē vadījis tostarp arī Dziesmu svētku virsdiriģents Jānis Dūmiņš,  profesors Latvijas Konservatorijā un arī Tbilisi Valsts konservatorijā. Koncertu programma bagātīgi reprezentē gruzīnu kormūzikas tradīciju ceļu no senatnes līdz mūsdienām.

Dzejas dienas Liepājā tiks svinētas no 5. līdz 21. septembrim, tās atklājot ar veltījumu rakstnieka Egona Līva 100. jubilejai “Līvs un jūra”.  Šī gada Dzejas dienu programma ir daudzveidīga, piedāvājot ne tikai dzejai veltītas sarunas un autorvakarus, bet arī pasākumus, kuros ar aktieru un mūziķu dalību dzeja savīsies ar mūziku. Viens no šādiem pasākumiem norisināsies 8. septembrī Liepājas interjera muzejā, Hoijeres kundzes viesu namā, kur aktrise Rēzija Kalniņa lasīs Egona Līva un citu laikabiedru dzeju, bet ģitārists Kaspars Zemītis piepildīs vakaru ar virtuozi izpildītiem skaņdarbiem.

https://www.liepaja.lv/dzejasdienas2024

Programma tiks parādīta I. Kozakevičas LNKBA Namā 5. septembrī plkst.18.00. Ieeja bez maksas.
Asociācija nevarēja paiet garām šī izcilā mākslinieka, poliglota, plašu uzskatu cilvēka jubilejai. Nabokovs kļuva par krievu un angļu (amerikāņu) literatūras klasiķi. Programmā piedalās atzītu Rīgas mākslinieku Natālijas Ščeglovas un Vadima Grosmana duets.

Jūrmalas telpā (Jomass iela 86) māksliniece no Rīgas Vera Bondare izrāda personālizstādi “Latvijas palete: no jūras krasta līdz galvaspilsētai” – 30 darbi. Otrdienās un ceturtdienās rīdziniece vadīs meistarklases – sākot no plkst. 15.30 un 18.30.

Oktobra beigās plānojam atvert kolektīvu izstādi “Bērnības pasaule”. Vai “Bērnu spēles” I.Kozakēvičas LNKBA Namā (Slokas iela 37, Rīga) Priecāsimies par jūsu dalību (2-3 darbi). Kurators Jura Slaviks. Rakstīet: LNKBA2014@inbox.lv

Apsvēicam Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavierspēles skolotāju bakalaura programmas 1. semestra studentu Aleksandru Vladislavovu (prof. Venta Zilberta klase) ar iegūto 3. vietu 24. starptautiskajā mūzikas festivālā-konkursā “Music Without Limits”, kas norisinājās no šī gada 14. līdz 23. augustam M. K. Čurļoņa dzimtajā vietā Druskininkos, Lietuvā.

Kopumā plāna ietvaros ir paredzēti 17 pasākumi, kas vērsti uz šādu rezultātu sasniegšanu:

  • sekmēt romu iekļaušanos un stiprināt romu kopienas spējas līdzdarboties;
  • veicināt mazākumtautību, t.sk. romu līdzdalību valsts politikas izstrādē un īstenošanā;
  • veicināt sabiedrības informētību par romu kultūru, mākslu, valodu un vēsturi, tostarp romu genocīda atceri;
  • veicināt speciālistu izpratni par romu sociālās iekļaušanas jautājumiem;
  • veicināt romu skolēnu iesaisti profesionālās izglītības ieguvē;
  • veicināt romu reģistrēto bezdarbnieku un darba meklētāju nodarbinātību;
  • veicināt mājokļu pieejamības uzlabošanu grūtībās nonākušiem un nelabvēlīgā situācijā esošiem iedzīvotājiem.
  • https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-apstiprina-planu-romu-ieklausanas-un-lidzdalibas-pasakumiem-lidz-2027-gadam