Latvijas Kara muzejs sadarbībā ar Nacionālo Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzeju veido izstādi ,,Cīņa par Ukrainu”, kuru plānots atklāt 2023.gada 24.februārī.Topošā izstāde stāstīs par Krievijas Federācijas īstenoto mēģinājumu izrēķināties ar Ukrainas nacionālo valstiskumu, kā arī par Ukrainas tautas varonīgo pretošanos kaimiņvalsts agresijai. Izstādes eksponatūras bāzi veidos priekšmeti no Kijivas un Čerņihavas apgabaliem. Kara laikā Nacionālais Ukrainas Otrā pasaules kara muzejs organizēja ekspedīcijas, lai iegūtu liecības kara dokumentēšanai. …Izstāde ,,Cīņa par Ukrainu” būs izvietota vienā no lielākajām Latvijas Kara muzeja ekspozīciju zālēm un aizņems vairāk kā 300m2 lielu platību. Kopumā izstādē tiks eksponētas 277 Ukrainas kara liecības, padarot to par Baltijā vislielāko  Ukrainas karam veltīto izstādi.

Aprīļa sākumā Daugavpils teātris viesosies Latvijas Nacionālajā teātrī ar trim izrādēm. Rīdziniekus sagaida īsteni latgaliskas brīvdienas: vienas nedēļas nogales ietvaros varēs noskatīties gan muzikālu pasaku pieaugušajiem latviešu un latgaliešu valodā „Pa Laimes lāča pēdām”, gan izrādi visai ģimenei latgaliski „Spreideits”. Savukārt 3.aprīlī uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves atkārtoti viesosies „Paradīze”, muzikāli dramatiska izrāde, kura tapusi pēc Raimonda Paula mūzikla „Dāmu paradīze” motīviem un kurā pie klavierēm būs pats Maestro.

https://www.daugavpilsteatris.lv/aktualitates/aprili-gaidamas-daugavpils-teatra-dienas-riga

Festivāla atklāšanas koncertā  14.02.2023.plkst. 19:00  JVLMA Lielajā zālē   dzirdēsim nule kā simtgadi svinējušā grieķu izcelsmes avangarda komponista un arhitekta Jaņa Ksenaka 46 minūtes garo elektroakustisko darbu “La legende d’Eer” (Mīts par Ēru). Ksenakis šo kompozīciju radīja 1977.-78. gadā  Pompidū centra atklāšanas pasākumam. Skaņdarbs ir skaņas celiņš izrādei ar nosaukumu “Le Diatope”. Izrāde notika specifiskā izliektas formas arhitektoniskā konstrukcijā, kas tika izveidots pēc Ksenaka projekta. Blakus skaņai, neatkarīgi tika kontrolēts arī vizuālais komponents, kas sastāvēja no 1600 spuldzēm un 4 lāzeriem, kuru stari tika kontrolēti ar 400 grozāmiem spoguļiem.

https://www.jvlma.lv/aktuali/kalendars/jvlma-musdienu-muzikas-festivals-decibels-la-legende-d-eer

Tajā apkopoti vairāk nekā 1000 Zuzānu kolekcijas priekšmeti. Tostarp gan māla un fajansa priekšmeti, gan video un foto materiāli no Kinofotofonodokumentu arhīva. Izstāde veidota ar mērķi izstāstīt Kuzņecovu porcelāna (Rīga) ražošanas stāstu. Ieeja izstādē par maksu – 10 eiro. Tā atvērta līdz 6. augustam.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) izsludina finansēšanas konkursu “Līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība privātpersonu organizētajiem kultūras un mākslas nozares pasākumiem”. Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt komersantu, biedrību vai nodibinājumu organizētu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai nozīmīgu projektu īstenošanu vizuālajā mākslā, mūzikā, teātra mākslā, dejā, grāmatniecībā, kā arī nekomerciāliem audiovizuāliem darbiem un starpdisciplināriem projektiem.

Saskaņā ar Konkursa nolikumu, 2023. gada konkursam noteiktas šādas prioritātes:

  • atbalsts mākslinieciski augstvērtīgiem, inovatīviem un sabiedriski nozīmīgiem kultūras un mākslas nozares pasākumiem;
  • atbalsts pasākumiem, kas veicina saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, kā arī atspoguļo un iekļauj Ukrainas tematiku Latvijai un Rīgai nozīmīgos kultūras notikumos;
  • atbalsts Lībiešu mantojuma gada ietvaros īstenotajiem kultūras un mākslas projektiem Rīgā;
  • atbalsts pasākumiem, kas sekmē pilsētvides un kultūras infrastruktūras attīstīšanu Rīgā, kā arī pasākumu pieejamību tās iedzīvotājiem;
  • atbalsts pasākumiem bērnu un jauniešu auditorijai.

Konkursa nolikums un saistītie dokumenti – skatīt  ŠEIT.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi līdz 2023. gada 28. februārim plkst. 12.00.

Ogres Vēstures un mākslas muzejs no pēdējā brīdī atceltās izstādes norobežojas, norādot, ka kolekcijas īpašnieka dēļ paši to rīkot nevēlējās. Taču muzejs pieder pašvaldībai un saņem tās finansējumu. Mēra lēmuma dēļ nācās atcelt arī iepriekš ieplānotu citu izstādi. Muzejā norādīja: “Laikā, kad notiek nežēlīgais Krievijas iebrukums Ukrainā, muzejam nav pieņemams aicinājums mākslu nejaukt ar politiku.”

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pec-sabiedribas-spiediena-ogre-atcel-avena-porcelana-kolekcijas-izstadi.a494471/

Izcilā Rīgas meistara Vilhelma Mihailovska melnbalto fotogrāfisko fantāziju izstādes atklāšana (2023.01.27.) I. Kozakevičas LNKBA Namā izskanēja vairāk nekā veiksmīgi. Ieradās daud skatītāju. Valdīja dzīva atmosfēra, bija daudzveidīga un interesanta programma Pēc profesora Rafi Haradžanjana ievadvārdiem – viņš bija personīgi pazīstams ar izstādīto fotogrāfiju autoru, – apmeklētāji uzklausīja fotogrāfa dēla un meitas atmiņas. Par Meistaru runāja arī viņa kolēģi darbā. Skanēja arī dzejas, kuras sacerējis pats “vakara varonis”. Ar šiem pantiem klātesošos iepazīstināja Rīgas jauniešu grupa. Un tas ir mūsu aktīvistes Ludmilas Bičkovas nopelns: viņa ieinteresēja talantīgus jauniešus par Mihailovska dzeju. Dzirdējām arī Morisa Ravela virtuozo klavierskaņdarbu ar nosaukumu “Laiva okeānā”, kas ļoti piemērots izstādītajām bildēm. Šo opusu atskaņoja jauna pianiste Marija Virki. Nevar nepamanīt izstādes kuratora Jurija Slavika entuziasmu, kurš ar jēgu uz LNKBA Nama Konferenču zāles sienām izkāra šis fotogrāfijas.Izstāde apskatāma vienu mēnesi. Apmeklējums ir bez maksas, taču nepieciešams vienoties pa telefonu ar Namu pārvaldi (skatīt šīs vietnes sadaļu “kontakti”).

     

rpt

No 2023. gada 26. janvāra līdz 26. februārim Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Rīgā) sadarbībā ar “Galerie Les Noms”, atbalstot Ukrainas mākslinieku un galeriju centienus saglabāt radošā procesa nepārtrauktību kara apstākļos, piedāvā ukraiņu mākslinieka Ivana Marčuka personālizstādi “Pārtrauktais dialogs”.Ivana Marčuka (Іван Марчук) daiļrade Baltijas valstīs tiek parādīta pirmo reizi. Izstādē redzamie darbi pieder galerijas “Galerie Les Noms” dibinātāja Jurija Gucu (Юрій Гуцу) privātkolekcijai. Projekta kuratore un galerijas pārstāve Latvijā ir jaunā ukraiņu māksliniece un sabiedriskā aktīviste Marija Volina (Марія Воліна).

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/ivana-marcuka-izstade-partrauktais-dialogs-makslas-muzeja-rigas-birza

Latvijas ārlietu ministrs E.Rinkēvičs  pirmdien paziņojis, ka Latvija no 24. februāra pazeminās diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā līdz pilnvarotā lietveža līmenim, attiecīgi pieprasot Krievijai rīkoties līdzīgi. Tas nozīmē, ka Krievijas vēstniekam Mihailam Vaņinam nāksies pamest Latviju, bet Latvijas vēstniekam Maskavā Mārim Riekstiņam būs jādodas projām no Krievijas. 24. februāris ir zīmīgs datums, jo pagājušogad tieši šajā dienā Krievijas karaspēks sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Rinkēvičs skaidro, ka šādu lēmumu pieņēmis, ņemot vērā, ka turpinās Krievijas agresija pret Ukrainu.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/arlietu-ministrs-pieprasa-krievijas-vestniekam-no-24-februara-pamest-latviju.a492924/

No 2022. gada 29. novembra līdz 2023. gada 30. janvārim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā tiks eksponēta mākslinieces Karinē Paronjancas gleznu izstāde “Māksla ar Bio zīmi”. Šajā izstādē Karinē Paronjanca turpina attīstīt savu filozofiju “Māksla ar Bio zīmi” – ar pietāti pret dabas likumiem, ieliekot savās gleznās ideju par cilvēka un vides harmonisku līdzās pastāvēšanu. Izstādes centru veido gleznu sērija “Puzurs”, ar kurām māksliniece iesākusi dzīvās dabas spontānā plastiskuma un civilizācijas prāta linearitātes saskarsmes izpēti.

https://biletes.latgalesgors.lv/ru/node/5971

“Atļaut “TV Rain” uzsākt darbību Latvijā bija politisks lēmums, lai sniegtu atbalstu Krievijas neatkarīgajiem medijiem, kuru brīva darbība kaimiņvalstī vairs nebija iespējama. Taču tas nenozīmē, ka mediji, kuri uzsākuši darbu šeit, drīkst strādāt, neievērojot un necienot Latvijas likumus,” uzsvēra Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja I.Brante.

https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/31791-cilvektiesibu-komisija-neplp-lemums-anulet-apraides-atlauju-tv-rain-ir-korekts

Tradicionāli 13 gadus barikāžu aizstāvju atcerei vienā no tā laika zīmīgākajām vietām – Rīgas Domā – notiek koncerts.Koncerta programmā būs Riharda Dubras, Pētera Vaska, Madaras Pētersones, Valentīna Silvestrova un Romualda Jermaka kompozīcijas. Koncerts notiks 20.janvārī plkst.19.00. Šajā pašā laikā piemiņas koncerts “Janvāra ugunskurs” notiks Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē.20.janvārī Doma laukumā plkst.10 atklās izstādi “Barikādes Latvijā 1991 un barikādes Ukrainā 2014-2022”, kā arī līdz plkst.19.00 ikviens aicināts piedalīties sveču liešanā Ukrainas karavīriem.

https://nra.lv/latvija/riga/402299-riga-notiks-dazadi-1991-gada-barikazu-atceres-pasakumi.htm

Esam sagatavojuši brīnišķīgu pārsteigumu mūzikas mīļotājiem. Pie mums atkal brauks izcili mūziķi -Starptautiskais duets OctoOpus, Kopš 2013. gada to veido divi talantīgi mūziķi: Daugavpils Universitātes docents Gļebs Beļajevs (klavieres) un profesors no Vroclavas Ričards Žolendzevskis (saksofons). Dueta koncerts notiks 16. janvārī I.Kozakēvičas LNKBA Namā plkst.18.00. Ieeja bez maksas.

Dzintaru koncertzāles Ziemassvētku festivāla noslēgums 7. janvārī plkst. 19.00 sakrīt ar laiku, kad pareizticīgo pasaule svinēs Ziemassvētkus. Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā atskaņos programmu ‘‘Pareizticīgo lūgšanas un dziedājumi’’.Koncertā skanēs Valentīna Silvestrova, Kšištofa Penderecka un Georga Pelēča garīgā kormūzika.

15. janvāri Āgenskalna tirgū – Gruzijas noskaņās!

Tirgū būs ieradušies tirgotāji ar gruzīnu ēdieniem, kas piedāvās nogaršot tradicionālās garšas, “Hačapurija” iemācīs, kā pareizi ēst hačapuri, kā arī kopā ar viņiem meistarklasē gatavot hinkali un hačapuri. Savukārt Gruzijas vēstniecības pārstāvji būs sagatavojuši dažādas radošas aktivitātes, kur varēs uzzināt vairāk par Gruzijas kultūru. Dalība bez maksas.

Rīga aicina pieteikties izsludinātajam finansēšanas konkursam, lai piešķirtu līdzekļus festivālu rīkošanai galvaspilsētā 2023., 2024. un 2025. gadā. Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt nozīmīgu, mākslinieciski kvalitatīvu un starptautiski atpazīstamu kultūras un mākslas festivālu īstenošanu galvaspilsētā.

📌 Pieteikumus gaidīsim līdz 23. janvārim: 

  • Esmu dzimusi, augusi, skolojusies Latvijā, mana ģimene ir no vienas puses krievvaldodīga, bet līdz karam nekad nebiju jutusi to, ka Latvijas iedzīvotāji nepieņem krievvalodīgos, ka viņiem ir skepse, bet diemžēl pēc 24. februāra kā Dana gan es esmu sajutusi šo dažu procentu sabiedrības attieksmes maiņu pat inteliģentu cilvēku lokā, šādu komentāru TV24 raidījumam “Preses klubs” sniedza Dana Bjorka, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore.

https://www.la.lv/dana-bjorka-par-sabiedribas-attieksmi-runajot-krieviski-tu-visu-laiku-juties-vainigs