16.decembrī no plkst.12.00 I.Kozakevičas LNKBA Namā (Slokas iela 37, Pārdaugava, Rīga) tiek atsākta Covid dēļ pārtrauktā pirmssvētku pasākumu tradīcija par labu Slokas kaķu un suņu patversmei.

Kas gan var vienot cilvēkus vairāk nekā kopīga līdzjūtība pret mūsu mazākajiem brāļiem? Grūti to tā nosaukt. Šī mūsu labdarības akcija ir arī cilvēku solidaritātes akcija. SKAISTĀS SENĀS ĒKAS APMEKLĒTĀJIEM TIKS PIEDĀVĀTAS izstādes, tirdziņš, meistarklase. Plkst. 14.00 Lielajā zālē sāksies plašs koncerts ar jauno un jau populāro talantu dalību (dziedātāji Viktors Kozlitins, Jūlija un Pāvels Daugsti, klavieru duets Rafi Haradžanjans-Inese Bušmane, bards Vladimirs Solārs, akordeonists Pāvels Ignatjevs u.c.). Ieeja bez maksas, taču, kā skaidrs, ziedojumi ir vienkārši nepieciešami.

Biedrība “Šamir” un Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs aicina uz grāmatas “Latvijas ebreju vēstures materiālu kopojums” izdevuma latviešu valodā prezentāciju. Pasākums notiek Ebreju kultūras dienu Eiropā ietvaros. Izdevumi nāk klajā ar Kultūras ministrijas, fonda “Uniting” un privāto sponsoru finansiālu atbalstu.

2. decembrī Rīgā bija sniega krāvumi un kupenas uz ceļiem. Taču, neraugoties uz šo faktu, I. Kozakevičas Rīgas Poļu skolas ietilpīgā zāle, kuru šoreiz ievēlēja  I. Kozakēvičas LNKBA sava tradicionālā festivāla “Vienoti dažādībā- 2023”apjomīgā gala koncerta rīkošanai, kas bija veltīts Latvijas neatkarības deklarēšanas 105. gadadienai un pašas LNKBA 35. jubilejai, bija absolūti piepildīta!

 Programmā piedalījās aptuveni 20 dažādi mākslas ansambļi. Taču tā sākās ar ilggadējā LNKBA valdes priekšsēdētāja, profesora, mākslas zinātņu doktora, triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera Rafi Haradžanjana  Isu ievadvārdu. Pēc tam viņš, pamatojoties uz valdes lēmumu, par neapšaubāmiem radošiem panākumiem un aktīvu sadarbību ar Asociāciju pasniedza trīs īpašas LNKBA sudraba medaļas (autors rīdzinieks Jans Višņevskis): mūziķei līgai Miķelsonei, māksliniekam un tēlniekam Vasilam Mališicam, filologam un tulkotājai Valdai Salmiņai.Tālāk vārdu apsveikumam ņēma kultūras ministre Agnese Logina, kura Gala-koncertā bija klāt no paša sākuma līdz beigām — piekritīsiet, rets gadījums šāda ranga ierēdņiem! Ministre LNKBA pasniedza dāvanu no savas ministrijas — taustiņsintezatoru, ko, nedaudz papildinot ar  vairākām detaļām, varēs izmantot parka koncertiem Slokas ielā 37. Paldies ministrijai! Mūs ar savu jauno kompozīciju LNKBA jubilejā iepriecināja komponists un pianists Māris Lasmanis, organizācijas draugs. Īpaši atmiņā palikušas dziesmas ebreju kora “Šofars” (diriģents Josifs Cisers) izpildījumā, RVKB ansambļa “Morgenrots” (vad. Līga Miķelsone) muzicēšana, baltkrievu ansambļa “Vitoki” (vad. Taisija Bočkarjova) dziedāšana, ukraiņu dziesmas ansambļa “Dņipro” (vad. Ivans Nalivaiko) izpildījumā, visbeidzot romu ansambļa spilgtās dziesmas un dejas. Tā dalībnieces savā dejā spējušas iesaistīt arī skatītājus. Labprāt klātesošie noklausījās Arama Hačaturjana “Valsis” (ģeniālā komponista 120. dzimšanas dienu svin visa pasaule) Rafi Haradžanjana un Ineses Bušmanes klavieru dueta interpretācija. Atmiņā palicis jakutu homusa skanējuma savdabīgums – spēlēja Inokentijs Ustinovs un Tujāra Daņilova. Veiksmīgas bija poļu kolektīva “Polonēze” uzstāšānās (vad. Tatjana Ārente), Slāvu kultūras biedrības vīru un sieviešu grupu (vad. Nadežda Ivaņicka)uzstāšanās. Moldovas dziesmas skaistumu nodeva Georgijs Tofans. Ar skanējuma plūdumu un košiem tērpiem atmiņā palicis tatāru -baškīru ansamblis “Dusliks” (vad. Rinats Ahunovs). Skaisti un plastiski dejoja meitenes no Latvijas  gruzīnu biedrības “Samšoblo”, precīzi dzimtās mūzikas nacionālo raksturu nodeva Latvijas Armēnijas Kultūras centra pārstāves.Visu programmu prasmīgi vadīja Burjatu biedrības pārstāve Elīna Pasečnaja, prasmīgs bija skaņu režisora Mareka Kondratjuka darba. Koncerts noteikti izdevās!

LKA rektora amata pretendentam/-ei izvirzītas šādas pamatprasības: zinātnes doktora grāds vai profesionālā doktora grāds mākslās vai akadēmiskajā amatā ievēlēts profesors mākslas jomā jebkurā Latvijas vai ārvalstu augstskolā (doktora grāds uzskatāms par priekšrocību); vismaz pēdējo desmit gadu laikā gūta pieredze un sasniegumi kultūrā, humanitārajās un mākslas zinātnēs (izglītības tematiskā joma – mākslas) un augstākajā izglītībā (pieredze starptautiskā vidē uzskatāma par priekšrocību); vadības pieredze augstākās izglītības, kultūras un zinātnes jomā, valsts vai pašvaldību institūciju vai to iestāžu, struktūrvienību un kapitālsabiedrību, kultūras un radošā sektora uzņēmumu vai nevalstisko organizāciju vadībā; latviešu valodas prasme vismaz C1 līmenī un vismaz divu svešvalodu prasme, no kurām viena ir angļu valoda vismaz B2 līmenī; nevainojama reputācija; izpratne par kultūrizglītības, augstākās izglītības, zinātnes un inovācijas sistēmu Latvijā;  redzējums par LKA misiju, mērķiem un vietu Latvijas un Eiropas kontekstā, LKA kā mākslu un kultūras universitātes darbības virzieniem, cilvēkresursu, finanšu resursu un infrastruktūras efektīvu pārvaldību un pārmaiņu vadīšanu, starptautiskas stratēģiskas partnerības veidošanu un piedalīšanos starptautiskos tīklos; spēja to prezentēt, argumentējot un balstot spēkā esošajā normatīvajā regulējumā un LKA pieejamajos resursos; motivācija darbam LKA un izpratne par rektora kompetenci un lomu LKA attīstības stratēģijas īstenošanā.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/04.12.2023-konkursa-mekle-kulturas-akademijas-rektoru-piedavajot-4539-eiro-lielu-algu.a534055/

Šogad Festivāla “Vienoti Dāžādībā-2023” Gala koncerts notika Rīgas I.Kozakēviča Poļu skolā. Pirms  šī lielkoncerta, kurā piedalījās teju divdesmit folkloras ansambļi, trīs Asociācijas talantīgie aktīvisti – filologe Valda Salmiņa, mūziķe Līga Miķelsone un mākslinieks Vasilijs Mališčics – tika apbalvoti ar Asociācijas skaistam sudraba medaļiem! Koncerts bija ļoti labi apmeklēts dažādu paaudžu klausītāju vidū, notika pārpildītā Poļu skolas zālē. Viesu vidū priecājāmies redzēt LR kultūras ministri, cien. Agnesi Loginas k-dzi.

Fotoreportāža.

(vairāk…)

Šoreiz Galā koncerts, kurā piedalās gandrīz 20 (!) folkloras ansambļi (slāvu, tatāru, gruzīnu, armēņu, jakutu u.c.), tiek rīkots I. Kozakeviča Rīgas Poļu vidusskolas zālē. Tas ir Purvciemā. Adrese Nicgales, 15. Turp kursē daudzi trolejbusu numuri: 2, 17, 18, 23, 35. Pietura ir bijušais Minskas veikals. No turienes jums jāpavada 7-8 minūtes, pagriezieties pa kreisi un pēc tam izslēdziet. Pastāstīs garāmgājēji. Ieeja bez maksas. Mēs gaidam! Nākiet ar smaidu!

Dzejnieka un rakstnieka V. Brjusova 150 gadu jubilejas programma, kas notika I.Kozakēvičas LNKBA Nama Lielajā zālē šī gada 30. novembrī, bija interesanta un intelektuāli bagāta.
Protams, tika lasīti paša Valērija Brjusova dzejoļi (lasīja Rīgas dzejnieki), skanēja dzejnieka biogrāfijas fragmenti, kuros bija vieta viņa uzturēšanās laikam Rīgā. Apmeklētāji dzirdēja Brjusovu
tulkojumi no latviešu, armēņu, franču valodas. Tie, kas bija no latviešu un armēņu valodām skanēja arī oriģinālā. Jāņa Raiņa dzejas lasīja Nataniels Simha Rasnačs, kurš debitēja uz LNKBA skatuves. Bēt H. Tumanjanu, A. Isaakjanu u.t.t. lasīja Hasmika Nurijanjana. Jevgeņija Ošurkova pašas ģitāras pavadījumā izpildīja savu dziesmu, kas balstās uz jubilāra dzejoļiem. Ļoti vērtīgi, ka savu viedokli uz Brjusovu pauda arī slavens literatūras vēstures pētnieks Boriss Ravdins.
Vakara apmeklētāji klausīja arī A. Skrjabina, S. Rahmaņinova, I. Stravinska mūziku. Brjusovs visvairāk cienīja šos komponistus.
Programmu ar lieliskam jautājuma zināšanām un gaumi sastādīja un tajā piedalījās Baltijas dzejnieku ģildes vadītājs Jurijs Kasjaņičs. Paldies viņam!

“Rīgas Vāgnera teātra atdzimšanas vīzija paredz Eiropas kultūras bākas izveidi Rīgā. Nākamo gadu laikā plānots atjaunot unikālo 5000 kvadrātmetru lielo ēku ansambli Vecrīgā un piepildīt to ar jaunu dzīvi,” noradīja biedrībā, uzsverot, ka ieceres nozīmību apliecina arī Vāgnera nama atjaunošanas projekta patroni – kādreizējais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kā arī Baireitas festivāla kādreizējā mākslinieciskā vadītāja un Riharda Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere-Paskjē.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/30.08.2023-vagnera-teatris-nodots-buvnieku-riciba.a522029/

Izstāde ir apskates vērta. Daudz attēlu. Ainavas, Vņi visi ir hroniskas tipa. Pie tam – tas ir lieliskie mākslinieka darbi. Redzam dažādas Pārdaugavas ainavas. Bēt Pārdaugavā atrodas arī Rīgas Dārziņ skola. Izstādes atklāšanās laikā prieku klātesošajiem sagādāja tieši šīs skolas skolēni. Spēlēja pianists Timurs Garists un viņa divi stīgu partneri: Madara Bite un Viktorija Garnavska.
Žurnālists Andrejs Šavrejs, aktīvi iesaistot publiku, raksturoja Rīgas mākslinieka unikālo personību. Atzimēsim, kā Edgaram Miķelsonam nesen apritēja 65 gadi.

Sava 35. jubilejas gadā  Itas Kozakevičas  Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācija rīkoja mūzikas un filmu programmu par godu poļu izcelsmes politiskajai un sabiedriskajai darbiniecei Itai Kozakevičai. Tas tika izrādīts 25. novembrī tradicionālā LNKBA festivāla “Vienoti dažadība-2023” ietvaros.
Koncerts sastāvēja no trim blokiem. Pirmajā  Asociācijas  valdes priekšsēdētājs profesors Rafi Haradžanjans dalījās personīgās atmiņās par Itu, ar kuru viņam bija iespēja kādu laiku sadarboties. Tieši viņa Haradžanjanu izvirzīja mūsu lielās organizācijas vadītāja amatam.

Pēc tam skanēja izcilu poļu komponistu kamermūzika. Māsas Sofija un Marija Varčenko (līdz nesenam laikam viņas dzīvoja Ukrainā, Odesā) spēlēja apbrīnojami skaisto Henrika Venjavska Polonēzi. Stafeti pārņēma jaunais pianists Daniils Mickevičs. Nesen viņš uzvarēja Jāzepa Vītola Starptautiskajā pianistu konkursā. Daniilam jau ir savs radošais stils.Īpaši labi viņš izpaužas liriskās kompozīcijās. Šoreiz – F. Šopēns. Tika atskaņoti noktirni, etīdes, polonēzes un citi cilvēces muzikālā lepnuma darbi.

Noslēgumā tika demonstrēta Latvijā radīta un nesen uz ekrāniem iznākusi spēlfilma “Mana brīvība” par Itu. Režisore Ilze Kunga-Melgaile. Lai gan filmā varonei ir pavisam cits vārds. Filmā redzam daudzas gleznas, kas stilizētas, lai atgādinātu padomju pagātni Atmodas laikā (pārsvarā izmantotas tumšas krāsas). Un uz šī fona īpaši izceļas spilgtais Itas Kozakevičas tēls, kas ir vērsts uz nākotni – vārdos un rīcībās, viņas izskata dēļ.

Paldies filmas radošajai komandai par atļauju to demonstrēt LNKBA Nama zālē uz labdarības pamatiem.

Rīdzinieci  Jeļenu Lavrinoviču kā mākslinieci un viņas darbus mēs pazinām no Baltijas Baltkrievijas mākslinieku apvienības “Maju Gonar” (iepriekš to vadīja V. Telešs, tagad – V. Mališic) rīkotajām kolektīvajām izstādēm. Un tagad, (24.11.) Itas Kozakevičas LNKBA Nama Kamīnzālē. Festivāla “Vienoti dažādībā-2023” ietvaros atklājam vienu no retajām šis Latvijas Mākslas akadēmijas absolventes Jeļenas personālizstādēm. Viņa  izteica pateicību Raffi Haradžanjaam par radošo stimulu, ko  profesors viņai bija devis ne tik sen.

Jaunajā izstādē galvenokārt redzam grafikas darbus – rūpīgi pārdomātus, smalki realizētus. Spēcīgu iespaidu atstāj veca cilvēka portrets, kura izskats atgādina Leonardo da Vinči. Pašas Elenas pašportrets ir ļoti labs. Jaukis un moderns. Izstādes atklāšanā rūnaja Rafi Haradžanjans, mākslinieki Vjačeslavs Telešs, Nugzars Paksadze, Anna Peipinja. Atmosfēru atdzīvināja P. Jurjana skolas jauno akordeonistu priekšnesumi. Šo ansambli sagatavoja pieredzējusī skolotāja Nadežda Pisareva. Sieviešu vokālais kvartets “Vitoki” vakaram ienesa specifisku nacionālo kolorītu. Tās vaditāja Taisija Bočkareva ne tikai diriģēja, bet arī aktivizēja publiku, kas sāka dziedāt līdzi.

Izstāde apskatāma līdz 21. decembrim.

Mākslas grupa Vēsma – viņa ir no Lapmežciema – pirmo reizi izstādīja Rīgā savus darbus. Vēsmu vada talantīgais un enerģiskais latviešu gruzīns Nugzars Paksadze. Viņš ne tikai lieliski pārvalda otu, ne tikai lieliski izjūt krāsas, bet arī zina, kā iedvesmot citus. Tostarp topošos māksliniekius, kas ir ārkārtīgi svarīgi. Pašreizējā art-grupā Vēsma ir 8 dalībnieces – tikai ir dāmas. Vini priecājās par iespēju parādīt savas gleznas plašākai publikai (uz izstādes atklāšanu ieradās daudz cilvēku, iespēja šos darbus skatīties turpināsies mēneša laikā ), kā arī komunicēt ar skatītājiem, apmainīties ar viedokļiem.  Inta Abramenko mums ir labi pazīstama – viņai jau bijušas divas personālizstādes LNKBA Nama Kamīnzālē. Sekojošā diskusija bija dzīva un draudzīga. Mākslinieces stāstīja par to, kas viņus novedis pie gleznošanas. Interesanti, ar lietas zināšanām komentēja darbus Nugzars Paksaudze un Rafi Haradžanjans– viņu draudzība turpinās jau daudz gados.  Savu muzikālo niansi izstādes atklāšanai pielika jaunais pianists Timurs Garists, biežs LNKBA Nama viesis. Viņa Jāz.. Mediņu un Bēthovenu opusu interpretācija bija brīva un emocionala.

Visas sienas garumā pār Rīgas Ukraiņu vidusskolu stiepjas jaunais sienas gleznojums ar nosaukumu “Saules meitas”. Gleznojums simbolizē draudzību starp Latviju un Ukrainu un vēlmi pēc miera. “Asociācijas gaišas, jo tieši uz valsts svētkiem mums bija padarīta darba sajūta. Viss notika raiti. Ideja bija sena Ukraiņu skolas direktorei par šādu sienu gleznojumu, bet konkurss norisinājās oktobrī, un sekoja lēmums, ka gleznojums jāveido jau šoruden. Burtiski divās nedēļās, kad bija ļoti auksts, un, kā redzat, ļoti augstu,” pastāstīja māksliniece Ieva Caruka.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/22.11.2023-rigas-ukrainu-vidusskolu-grezno-muralis-saules-meitas.a532608/

24. novembrī festivāla “Vienoti dažādībā” ietvaros tiks atklātas divas jaunas mākslas izstādes. Ieeja bez maksas.

Kamīnzālē savu pirmo personālizstādi rīkos Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienības “Mayu Gonar” dalībniece Jeļena Lavrinoviča. Viņai ir lieliska izglītība un diezgan liela darba pieredze. Izstādē dominēs grafikas darbi. Atklāšanā līdztekus uzrunām dzirdēsim tautasdziesmas, P. Jurjāna skolas jauno akordeonistu ansambli (vadītājs N. Pisareva) un pianistu-profesoru Rafi Haradžanjanu. Sākums 16.30.

Konferenču zālē (LNKBA Nama otrajā stāvā) pēc pusotras stundas, plkst.18.00, tiks atklāta mākslinieku apvienības “Vēsma” izstāde. Viņa tiks atvesta no Lapmežciema, kur iedzīvotājus ieskauj skaistā Latvijas daba. Un tas, protams, atspoguļojas gleznās. Grupu vada slavens meistars, latviešu gruzīns Nugzars Paksadze. Apmeklētājiem spēlēs mums jau pazīstamais jaunais pianists Timurs Garists.