Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne“ atskaite par izglītojošo atceres pēcpusdienu „Latgaliešu folkloras vācējam Pīteram Smeļteram — 155“
Pasākumā piedalījās 23 cilvēki. Tas tika organizēts par godu katoļu garīdznieka un izcilā folkloras vācēja P. Smeļtera 155. gadadienai, kas apritēja 31. oktobrī. Smeļters Dainu tēvam Krišjānim Baronam savulaik ir iesniedzis vairāk nekā 3000 tautasdziesmu
no dažādām Latgales vietām, lielākā daļa nodrukātas „Latvju Dainu“ (LD) sējumos. P. Smeļters kopā ar K. Baronu un H. Visendorfu ir gādājis par vienotiem ortogrāfijas principiem latgaliešu tautasdziesmu pierakstam. Folkloru vācis Latgales draudzēs —atbilstoši savām kalpojuma vietām Daugavpils un Ludzas apriņķos.19. gs. beigās — barbariskajā latīņu drukas aizlieguma laikā — Pīters Smeļters, pateicoties labajai sadarbībai ar grāmatizdevēju Jāni Šteinbergu, ir varējis izdot nelielu,
bet daudzpusīgu (pasakas, tautasdziesmas, mīklas, parunas) latgaliešu folkloras krājumu ar nosaukumu „Tautas dzīšmu, posoku, meikļu un parunu voceleite“. Tāpat savā privātajā
bibliotēkā bija savācis bagātīgu latgaliešu grāmatu krājumu un pat manuskriptus — vairāku garīdznieku sprediķu krājumus, arī Franča Trasuna un Pītera Miglinīka rokrakstus. Pīters Smeļters bija Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas loceklis, pirmā
Latgales kongresa dalībnieks. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Klātesošie ar lielu interesi sekoja abu lektoru stāstījumam un vizuālajām
prezentācijām. Par Pītera Smeļtera dzīves gājumu un viņa latīņu drukas aizlieguma laika„Woceleiti“ (1899) stāstīja dr. philol. Lidija Leikuma. Lasījām prezentācijā ietvertos latgaliešu tekstus, diskutējām par izmantotajiem rakstības paņēmieniem un apvidvārdiem,
secinot, ka vairākas labi zināmas un populāras tautasdziesmas, ko tagad apgūstam vidus dialekta rakstībā, tikušas pierakstītas un joprojām izplatītas tieši Latgalē. Pītera Smeļtera devumu latviešu / latgaliešu folkloristikā, izmantojot PowerPoint
prezentāciju, raksturoja un vērtēja dr. hab. philol. Beatrise Reidzāne. Iepazīstināja ar darba turpināšanu pie latviešu / latgaliešu tautasdziesmām, to pieraksta veidu, tuvāk raksturodama tematiskās tautasdziesmas par zvēriem un putniem un skaidrodama ar tiem
saistīto simboliku. Daža vārda nozīmi skaidroja abas pētnieces kopā vai pamīšus, savukārt pasākuma dalībnieki uzdeva jautājumus un dzīvi apsprieda dzirdēto, prezentācijās un atnestajās grāmatās, izdales materiālā skatīto. Klātesošie azartiski piedalījās mīklu minēšanas konkursā, ko organizēja un vadīja Silvija Geka. Visvairāk punktu (konfekšu) par atminējumiem saņēma Tekla Rubcova.
Noslēgumā 80 gadu jubilejā tika sveikta ilggadējā biedrības biedrene, aktīvā dalībniece Regīna Ostrovska.
Tā kā LNKBA namā tovakar tika demonstrēta režisores Ilzes Kungas-Melgailes jaunā spēlfilma par asociācijas līdzdibinātāju Itu Kozakeviču, izmantojām iespēju to noskatīties, pirms tam noklausoties jauno, talantīgo mūziķu muzikālo sniegumu.
2023. gada 29. novembrī
Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne“ valdes priekšsēdētāja Laura Mozga
