Pēc dažu gadu pārtraukuma Rīgas dzimšanas dienas svētki atgriežas 11. novembra krastmalā! Par godu Rīgas 823. dzimšanas dienai galvaspilsētā notiks krāšņs svinību pasākums “Rīga aug”.
Programma 17.augustā:
 14.00–14.45 “Ukulele” – muzikāls projekts pašiem mazākajiem
 14.45–15.45 “Rīgas gaiļa stāsts”. Mazie svētku dalībnieki tiks iesaistīti rotaļās, jaunu dziesmu un deju apguvē kopā ar dziedātājiem Evu Leimani, Katrīnu Gupalo un Lauri Valteru.
 16.00–16.45 Humorrokgrupa “Pirmais kurss”
 17.00–17.45 Grupa “The Sound Poets”
 18.00–18.45 Grupa “Rīgas modes”
 19.00–19.45 Hip-hop mākslinieks Fiņķis kopā ar pavadošo sastāvu
 20.00–20.45 Indie grupa “Carnival Youth”
 21.00–22.30 Koncertprogramma “Rīgas sirds”. Senas un ne tik senas, zināmas un ne tik zināmas latviešu estrādes dziesmas par Rīgu jaunās aranžijās, kuras veidojuši Platons Buravickis, N`Works, Kristaps Krievkalns un Jānis Strazds izpildīs dziedātāji Aija Vītoliņa, Paula Saija, Daumants Kalniņš, Ralfs Eilands un Arturs Skutelis.
 22.30–23.00 Lāzeru-strūklaku-video šovs
 23.00–02.00 Ballīte kopā ar dīdžejiem Tomu Grēviņu un Zani Stocku

fNoslēgušies atjaunošanas darbi jaunajā Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) ekspozīcijas mājvietā – ar bagātu vēsturi apvītajā Vecrīgas namā Mārstaļu ielā 6, Rīgā. Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja veiktās objekta apsekošanas 26. jūlijā ēka pieņemta ekspluatācijā. Oficiālais ēkas nodošanas pasākums plānots augusta beigās.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/30.07.2024-pabeigta-rakstniecibas-un-muzikas-muzeja-jaunas-majvietas-parbuve-ekspozicija-durvis-vers-nakamgad.a563198/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

Latvijas baltkrievu biedrība “Supolka”, ar Dānijas Kultūras institūta atbalstu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, Rīgas dienas svinībās iepazīstinas ar baltkrievu diasporu. Jūs gaida interesantas meistarklases un galda spēles, kurās ne tikai iepazīsiet Baltkrievijas bagāto kultūru, bet arī atklāsiet kopīgas tradīcijas ar Latviju.

  1. Akrila apgleznošanas darbnīca uz iepirkumu ratiņiem mākslinieces Olgas Jakubovskas vadībā.
  2. Baltijas valstu Baltkrievijas mākslinieku asociācijas “Maju Gonar” biedra Jeļena Lavrinoviča suvenīru nozīmīšu ar nacionāliem motīviem izgatavošanas darbnīca.
  3. Salmu zirnekļu gatavošanas darbnīca ir Latvijas un Baltkrievijas kopīga tradīcija.
  4. Galda spēle par baltkrievu un latviešu vārdu līdzību.
  5. Akvagramma ar mūsu valstīm kopīgiem nacionālajiem simboliem.

Izdevniecība Gutenberg izplata baltkrievu grāmatas un galda spēles.

23. jūlija LNKBA Nama Kamīnzālē tika atklāta rīdzinieces Irinas Jatnovas ziedu kluso dabu izstāde. Patīkami atzīmēt, ka atklāšanas ceremoniju kupli apmeklēja Rīgas akadēmiskās glezniecības cienītāji.
Māksliniece Irina ir Baltkrievu Baltiešu meistaru grupas “Maju Gonar” dalībniece. (vadītājs Vasils Mališic, dibinātājs Vjačeslavs Telešs).

Vakara gaitā skanēja pateicības vārdi Irinai un arī dažādi novēlējumi. Skanēja mūzika – gan baltkrievu tautas dziesmas, gan amerikāņu armēņa Alana Hovannessa klavierminiatūras R.Haradžanjana “lasījumā”. Skanēja arī Milēnas Makarovas dzējas.  Tos lasīja pati autore.  Dzējas bija par floristikas tēmu.

Ieeja izstādē bez maksas darba dienās no 15.00 līdz 19.00. Labāk iepriekš vienoties ar administratoru: tālr. 67613638. Paredzams, ka  žurnāliste Olga Dorovejeva vadīs īpašu ekskursiju ar I. Jatnovas dalību.

 

Fotoreportaža

(vairāk…)

“Klasikā” tiekamies ar jauniecelto kultūras ministri Agnesi Lāci. Iepazīšanās sarunā noskaidrojam ministres stāju, vīziju, ieceres un redzējumu jautājumos par kultūras finansējumu, izglītību, koncertzāli un laikmetīgās mākslas muzeju Rīgā; par Dziesmu un deju svētku nākotni un arī par tikko piedzīvoto diasporā Kanādā, Toronto Dziesmu un deju svētkos.

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/194684/kulturas-ministre-agnese-lace-kulturas-nozare-stiprinas-sabiedribas-noturibu?utm_source=lsm&utm_medium=RP-widget-kult&utm_campaign=RP-widget

23.jūlijā plkst 17.00 LNKBA Namà (Slokas ielà 37, Rìga) Kamīnu zālē notiks mākslinieces Irinas Jatnovas izstādes atklāšana. Viña ir Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienības “Maju gonar” dalībniece. Izstādē tiks demonstrēti lieliskie darbi žanrā “Ziedi un klusā daba”. Ieeja brīva.

 

 

Katerina atbrauca uz Rīgu no Kijivas 2022. gada aprīlī kopā ar meitu. Pēc profesijas floriste, māksliniece dizainere, meistare suvenīru izgatavošanā no polimēru materiāliem. Uzaugusi radošā ģimenē, tēvs Kostjantins Baranovs  – pazīstams režisors un mākslinieks animators kinostudijā “Kijivnaukfiļm” (“Київнаукфільм”), vecmāmiņa – pasniedzēja mākslas studijā. Kopā ar pirmās nepieciešamības lietām Katerina paņēma līdzi akvareļzīmuļus, bet pēc tam brīnumainā kārtā izdevās nogādāt Rīgā dažas viņas gleznas.

https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/20.07.2024-oleksijs-zaricanskis-citadas-krasas-ko-glezno-ukrainiete-latvija.a561736/

1934. gadā Valentīns Utkins iestājās Latvijas Konservatorijā. Konservatorijā viņš studēja profesora J. Vītola kompozīcijas klasē, ko absolvēja 1939. gadā, un profesora Jāņa Mediņa diriģēšanas klasē, ko absolvēja 1941. gadā.  Daudzus gadus  V. Utkins strādāja Latvijas Valsts konservatorijā (1944–1986) Utkina audzēkņu vidū ir Pauls Dambis, Arturs Maskats, Pēteris Plaķīdis, Ēgils Straume,  Pēteris Vasks un citi. Profesora Serenāde mežragu kvartetam atskaņo Liepājas SO mežragu kvartets – Ingus Novicāns, Ilmārs Bērziņš, Aivars Vadonis, Mārcis Auziņš.

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/194522/komponistam-pianistam-un-muzikologam-valentinam-utkinam-120?utm_source=lsm&utm_medium=RP-widget-mid&utm_campaign=RP-widget

Izstādes “Akvareļu pasaule” atklāšana 14. jūlija notika jaunizveidotajā Ķīnas kultūras centrā Rīgā (Brīvibas bul., 21) Tajā tiek prezentēti 116 darbi no 111 Latvijas un Ķīnas  māksliniekiem. Apmeklētāji dzirdēja arī mūziku, kas izpildīta uz ķīniešu tautas instrumenta, kā arī apskatīja kleitas ar ķīniešu dizainu un ornamentiem.

11. jūlijā I.Kozakēvičas LNKBA Nama Lielajā zālē divu stundu garumā saturīgi norisinājās izstādes atklāšanas ceremonija. Izstāde ir Latvijas mākslinieku piemiņai, veltīta tiem, kuri jau ir aizgājuši citā pasaulē – gan latvieši pēc izcelsmes, gan mazākumtautību pārstāvji. Ir vispāratzīts, ka viens no mākslas un kultūras mērķiem ir atmiņas saglabāšana. (vairāk…)

Itas Kozakevičas LNKBA Namā L.zālē 11.jūlijā plkst.17.00 tiek atklāta piemiņas izstāde ar dažādu tautību mākslinieku darbiem, kas aizgājuši no mums. LNKBA vadītājs Rafi Haradžanjans atzīmē: “Piekrītiet, ka viens no mākslas un kultūras mērķiem – atmiņas saglabāšana. Saglabāt to nākamajām paaudzēm, nodrošinot tām nepieciešamās iespējas.” Apmeklētāji varēs atcerēties vai atpazīt daudzus brīnišķīgus meisterus. Viņu vidū ir daudzšķautņainais Arturs Ņikitins, lieliskie akvareļisti Pāvels Duškins un Ivans Pustoškins, grafiķi Izabela Varžapetova, Iosifs Elgurts, Karušs Hakobjans. Jūs redzēsiet, cik unikāli savā daiļradē domāja Latvijas ukraiņu mākslinieki – Georgijs Krutojs un Georgijs Šelkovojs, lietuvietis Laimutis Šiurna… Būs arī kamerkoncerts – dzeja un mūzika. Ieeja bez maksas.

info arī krievu val. ir šeit: https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/08.07.2024-v-rige-vystavka-kartin-posvyashhennaya-pamyati-usedsix-masterov-kultura1kb.a560630/?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTEAAR2q3HAosq-J7k0S2EnVU40QX3l8doVxP8Pr9OKYpzKmDJCOVH1-6vsIpFw_aem_9OfG5YCjOT9N3RulQDzvRA

  • Ja mēs atskatāmies mūsu tautas vēsturē un ja mēs skatāmies uz dziesmu, tad mēs ļoti labi zinām, ka dziesma mums ir palīdzējusi izcīnīt mūsu neatkarību. Dziesma ir palīdzējusi, lai padomju okupācijas gados Latvijā, gan visā plašajā pasaulē trimdas laikā saglabātu latviskumu un to attīstītu. Un dziesma arī šodien, tāpat kā deja, palīdz mums noturēties pret dažādām dzīves grūtībām, dod spēku un enerģiju. Man ir tiešām prieks būt šeit, Kanādā, jo Kanāda savulaik ir devusi patvērumu daudziem tūkstošiem latviešu, kuri devās trimdas gaitās. Kanāda ir mūsu ciešākais un labākais sabiedrotais – tās karavīri šobrīd Latvijā palīdz sargāt gan mūsu valsts, gan Baltijas valstu, gan visas Eiropas drošību un neatkarību. Par to mēs sakām paldies mūsu Kanādas draugiem un sabiedrotajiem.
  • https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidenta-edgara-rinkevica-uzruna-kopkoru-koncerta-xvi-latviesu-dziesmu-un-deju-svetkos-kanada

Viļņas Universitātes Botāniskā dārza muzejā (Kairėnu g. 43, Viļņā) no 5. līdz 28. jūlijam piektdienās un brīvdienās no plkst. 10.00 līdz 19.00 apskatāma mākslinieces Karinē Paronjancas izstāde, kurā gleznotāja iepazīstina ar botāniskām fantāzijām no dažādiem savas daiļrades periodiem. Izstādītos darbus raksturo dabas un cilvēka savstarpējās attiecības, dzīvesprieks, bezrūpīgi vasarīgā vēlme ceļot dabā un krāsu bagātība. Mākslas darbi ir tapuši Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs, un izstāde kalpo kā sveiciens VU Botanikos sodas no Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Rīgā.

Sazinoties ar Karinē, iespējams pieteikties īpašai ekskursijai mākslinieces pavadībā. Aicinām izmantot izdevību, kā arī aplūkot krāsaino un vasarīgo izstādi!

Kā Lietuvas dziesmu svētku tradīcijas simtgades svinībās iederās Igaunijas latviešu koris „Ziemeļu balsis”? To un citas norises skaidro Māra Rozenberga plašākā ierakstā no Viļņas, Lietuvā.

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/194162/lietuviesi-verienigi-svin-dziesmu-svetku-simtgadi

Bez liekas ieskriešanās un ar lielu jaudu ceturtdien, 4. jūlijā, Toronto atklāti jau sešpadsmitie Latviešu Dziesmu un deju svētki Kanādā. Vairāk nekā 1800 dalībnieku no gandrīz visiem kontinentiem mērojuši ceļu turp, lai četru dienu garumā pieskandinātu, piedancotu un izdaiļotu Toronto. Selga Apse: “Dejotāji, dziedātāji, mākslinieki, aktieri un mūziķi arī ir vairāku gadu garumā gatavojušies svētkiem. Mēs to visi darām ar sirdi un dvēseli un [esam] ieguldījuši daudzas stundas. Jautājums – kāpēc mēs to darām? Atbilde katram ir savādāka, bet visiem tas saistās ar latvietību un latviešu kultūru. Lai to svinētu, baudītu, uzturētu un lai stiprinātu mūsu latvisko identitāti.”

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/05.07.2024-bez-liekas-ieskriesanas-un-ar-lielu-jaudu-atklati-latviesu-dziesmu-un-deju-svetki-kanada.a560389/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

13 jūlijā plkst. 10.00-16.00, Rīgas Kalnciema kvartāla būs Spānijas dienā. . Sadarbībā ar Spānijas vēstniecību LR tirgū svinam Spānijas kultūru un virtuvi. Visas dienas garumā uz skatuves būs vērojami eksotiski un aizrautīgi flamenko deju priekšnesumi, flamenko deju klubs “Sol Flamenco” apmeklētāiem piedāvās piemērīt un fotogrāfēties ar košajiem deju tērpiem, vēdekļiem, spieķiem un kastaņetēm, savukārt pie deju kluba “Alegria” varēs ne vien piemērīt, bet arī iegādāties dejām piemērotas kurpes, svārkus, ekspresīvus auskarus un citas tērpa sastāvdaļas. Tirgotāji šajā dienā izcels un piedāvās nogaršot dienvidu valstij raksturīgus ēdienus. Savukārt laukumā uz skatuves būs īpaša iespēja aplūkot mākslinieces Snezana Volineca gleznas, kas apvienotas zem nosaukuma “Spāņu motīvi”. Apzinoties, ka ātrākais tilts uz citas kultūras iepazīšanu ir valoda, spāņu mācību centrs “Centro Picasso” stāstīs par iespēju pievienoties spāņu valodas apguves kursiem, kā arī apmeklētājus iesaistīs vienkāršās ar spāņu valodu saistītās aktivitātēs.