“Klasikā” tiekamies ar jauniecelto kultūras ministri Agnesi Lāci. Iepazīšanās sarunā noskaidrojam ministres stāju, vīziju, ieceres un redzējumu jautājumos par kultūras finansējumu, izglītību, koncertzāli un laikmetīgās mākslas muzeju Rīgā; par Dziesmu un deju svētku nākotni un arī par tikko piedzīvoto diasporā Kanādā, Toronto Dziesmu un deju svētkos.
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/194684/kulturas-ministre-agnese-lace-kulturas-nozare-stiprinas-sabiedribas-noturibu?utm_source=lsm&utm_medium=RP-widget-kult&utm_campaign=RP-widget
23.jūlijā plkst 17.00 LNKBA Namà (Slokas ielà 37, Rìga) Kamīnu zālē notiks mākslinieces Irinas Jatnovas izstādes atklāšana. Viña ir Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienības “Maju gonar” dalībniece. Izstādē tiks demonstrēti lieliskie darbi žanrā “Ziedi un klusā daba”. Ieeja brīva.
Katerina atbrauca uz Rīgu no Kijivas 2022. gada aprīlī kopā ar meitu. Pēc profesijas floriste, māksliniece dizainere, meistare suvenīru izgatavošanā no polimēru materiāliem. Uzaugusi radošā ģimenē, tēvs Kostjantins Baranovs – pazīstams režisors un mākslinieks animators kinostudijā “Kijivnaukfiļm” (“Київнаукфільм”), vecmāmiņa – pasniedzēja mākslas studijā. Kopā ar pirmās nepieciešamības lietām Katerina paņēma līdzi akvareļzīmuļus, bet pēc tam brīnumainā kārtā izdevās nogādāt Rīgā dažas viņas gleznas.
https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/20.07.2024-oleksijs-zaricanskis-citadas-krasas-ko-glezno-ukrainiete-latvija.a561736/
1934. gadā Valentīns Utkins iestājās Latvijas Konservatorijā. Konservatorijā viņš studēja profesora J. Vītola kompozīcijas klasē, ko absolvēja 1939. gadā, un profesora Jāņa Mediņa diriģēšanas klasē, ko absolvēja 1941. gadā. Daudzus gadus V. Utkins strādāja Latvijas Valsts konservatorijā (1944–1986) Utkina audzēkņu vidū ir Pauls Dambis, Arturs Maskats, Pēteris Plaķīdis, Ēgils Straume, Pēteris Vasks un citi. Profesora Serenāde mežragu kvartetam atskaņo Liepājas SO mežragu kvartets – Ingus Novicāns, Ilmārs Bērziņš, Aivars Vadonis, Mārcis Auziņš.
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/194522/komponistam-pianistam-un-muzikologam-valentinam-utkinam-120?utm_source=lsm&utm_medium=RP-widget-mid&utm_campaign=RP-widget
Izstādes “Akvareļu pasaule” atklāšana 14. jūlija notika jaunizveidotajā Ķīnas kultūras centrā Rīgā (Brīvibas bul., 21) Tajā tiek prezentēti 116 darbi no 111 Latvijas un Ķīnas māksliniekiem. Apmeklētāji dzirdēja arī mūziku, kas izpildīta uz ķīniešu tautas instrumenta, kā arī apskatīja kleitas ar ķīniešu dizainu un ornamentiem.
11. jūlijā I.Kozakēvičas LNKBA Nama Lielajā zālē divu stundu garumā saturīgi norisinājās izstādes atklāšanas ceremonija. Izstāde ir Latvijas mākslinieku piemiņai, veltīta tiem, kuri jau ir aizgājuši citā pasaulē – gan latvieši pēc izcelsmes, gan mazākumtautību pārstāvji. Ir vispāratzīts, ka viens no mākslas un kultūras mērķiem ir atmiņas saglabāšana.
(vairāk…)
Itas Kozakevičas LNKBA Namā L.zālē 11.jūlijā plkst.17.00 tiek atklāta piemiņas izstāde ar dažādu tautību mākslinieku darbiem, kas aizgājuši no mums. LNKBA vadītājs Rafi Haradžanjans atzīmē: “Piekrītiet, ka viens no mākslas un kultūras mērķiem – atmiņas saglabāšana. Saglabāt to nākamajām paaudzēm, nodrošinot tām nepieciešamās iespējas.” Apmeklētāji varēs atcerēties vai atpazīt daudzus brīnišķīgus meisterus. Viņu vidū ir daudzšķautņainais Arturs Ņikitins, lieliskie akvareļisti Pāvels Duškins un Ivans Pustoškins, grafiķi Izabela Varžapetova, Iosifs Elgurts, Karušs Hakobjans. Jūs redzēsiet, cik unikāli savā daiļradē domāja Latvijas ukraiņu mākslinieki – Georgijs Krutojs un Georgijs Šelkovojs, lietuvietis Laimutis Šiurna… Būs arī kamerkoncerts – dzeja un mūzika. Ieeja bez maksas.
info arī krievu val. ir šeit: https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/08.07.2024-v-rige-vystavka-kartin-posvyashhennaya-pamyati-usedsix-masterov-kultura1kb.a560630/?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTEAAR2q3HAosq-J7k0S2EnVU40QX3l8doVxP8Pr9OKYpzKmDJCOVH1-6vsIpFw_aem_9OfG5YCjOT9N3RulQDzvRA
- Ja mēs atskatāmies mūsu tautas vēsturē un ja mēs skatāmies uz dziesmu, tad mēs ļoti labi zinām, ka dziesma mums ir palīdzējusi izcīnīt mūsu neatkarību. Dziesma ir palīdzējusi, lai padomju okupācijas gados Latvijā, gan visā plašajā pasaulē trimdas laikā saglabātu latviskumu un to attīstītu. Un dziesma arī šodien, tāpat kā deja, palīdz mums noturēties pret dažādām dzīves grūtībām, dod spēku un enerģiju. Man ir tiešām prieks būt šeit, Kanādā, jo Kanāda savulaik ir devusi patvērumu daudziem tūkstošiem latviešu, kuri devās trimdas gaitās. Kanāda ir mūsu ciešākais un labākais sabiedrotais – tās karavīri šobrīd Latvijā palīdz sargāt gan mūsu valsts, gan Baltijas valstu, gan visas Eiropas drošību un neatkarību. Par to mēs sakām paldies mūsu Kanādas draugiem un sabiedrotajiem.
- https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidenta-edgara-rinkevica-uzruna-kopkoru-koncerta-xvi-latviesu-dziesmu-un-deju-svetkos-kanada
Viļņas Universitātes Botāniskā dārza muzejā (Kairėnu g. 43, Viļņā) no 5. līdz 28. jūlijam piektdienās un brīvdienās no plkst. 10.00 līdz 19.00 apskatāma mākslinieces Karinē Paronjancas izstāde, kurā gleznotāja iepazīstina ar botāniskām fantāzijām no dažādiem savas daiļrades periodiem. Izstādītos darbus raksturo dabas un cilvēka savstarpējās attiecības, dzīvesprieks, bezrūpīgi vasarīgā vēlme ceļot dabā un krāsu bagātība. Mākslas darbi ir tapuši Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs, un izstāde kalpo kā sveiciens VU Botanikos sodas no Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Rīgā.
Sazinoties ar Karinē, iespējams pieteikties īpašai ekskursijai mākslinieces pavadībā. Aicinām izmantot izdevību, kā arī aplūkot krāsaino un vasarīgo izstādi!
Kā Lietuvas dziesmu svētku tradīcijas simtgades svinībās iederās Igaunijas latviešu koris „Ziemeļu balsis”? To un citas norises skaidro Māra Rozenberga plašākā ierakstā no Viļņas, Lietuvā.
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/194162/lietuviesi-verienigi-svin-dziesmu-svetku-simtgadi
Bez liekas ieskriešanās un ar lielu jaudu ceturtdien, 4. jūlijā, Toronto atklāti jau sešpadsmitie Latviešu Dziesmu un deju svētki Kanādā. Vairāk nekā 1800 dalībnieku no gandrīz visiem kontinentiem mērojuši ceļu turp, lai četru dienu garumā pieskandinātu, piedancotu un izdaiļotu Toronto. Selga Apse: “Dejotāji, dziedātāji, mākslinieki, aktieri un mūziķi arī ir vairāku gadu garumā gatavojušies svētkiem. Mēs to visi darām ar sirdi un dvēseli un [esam] ieguldījuši daudzas stundas. Jautājums – kāpēc mēs to darām? Atbilde katram ir savādāka, bet visiem tas saistās ar latvietību un latviešu kultūru. Lai to svinētu, baudītu, uzturētu un lai stiprinātu mūsu latvisko identitāti.”
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/05.07.2024-bez-liekas-ieskriesanas-un-ar-lielu-jaudu-atklati-latviesu-dziesmu-un-deju-svetki-kanada.a560389/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2
13 jūlijā plkst. 10.00-16.00, Rīgas Kalnciema kvartāla būs Spānijas dienā. . Sadarbībā ar Spānijas vēstniecību LR tirgū svinam Spānijas kultūru un virtuvi. Visas dienas garumā uz skatuves būs vērojami eksotiski un aizrautīgi flamenko deju priekšnesumi, flamenko deju klubs “Sol Flamenco” apmeklētāiem piedāvās piemērīt un fotogrāfēties ar košajiem deju tērpiem, vēdekļiem, spieķiem un kastaņetēm, savukārt pie deju kluba “Alegria” varēs ne vien piemērīt, bet arī iegādāties dejām piemērotas kurpes, svārkus, ekspresīvus auskarus un citas tērpa sastāvdaļas. Tirgotāji šajā dienā izcels un piedāvās nogaršot dienvidu valstij raksturīgus ēdienus. Savukārt laukumā uz skatuves būs īpaša iespēja aplūkot mākslinieces Snezana Volineca gleznas, kas apvienotas zem nosaukuma “Spāņu motīvi”. Apzinoties, ka ātrākais tilts uz citas kultūras iepazīšanu ir valoda, spāņu mācību centrs “Centro Picasso” stāstīs par iespēju pievienoties spāņu valodas apguves kursiem, kā arī apmeklētājus iesaistīs vienkāršās ar spāņu valodu saistītās aktivitātēs.
Šobrīd nav zināms, vai ir notikušas kādas pretlikumīgas darbības ar vērtslietām, kas pieder baznīcai, tomēr līdztekus atrodas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
Jautājumus par baznīcas dārgumu iespējamo izvešanu nosūtījām Latvijas Pareizticīgās baznīcas sinodei. Taču ir vērts palūkoties uz Latvijas Pareizticīgās baznīcas neseno vēsturi, kas varētu izskaidrot mīklaino versiju par mākslas priekšmetu zudību. Informācijai: par 17.
gadsimtu vecākas senlietas, kas pieder valstij, aizliegts pārsūtīt, pārvietot, iegūt, glabāt, atsavināt, bojāt, iznīcināt. Atļauja izvešanai no valsts nepieciešama kultūras priekšmetiem, kas saistīti ar Latvijas kultūras vēsturi un ir senāki par 50 gadiem; transporta līdzekļiem, kas senāki par 75 gadiem; mākslas un antikvāriem priekšmetiem, kas senāki par 100 gadiem.
Divi britu teātra festivāli “Greater Manchester Fringe” un … “Birmingham’s Fringe” iekļāvuši Latviešu Birmingemas Mazā teātra izrādi savu festivālu programmās… Diasporas latvieši britu festivālos rādīs poļu dramaturga Slavomira Mrožeka lugas “Atklātā jūrā” iestudējumu Ingmāra Čaklā režijā. Izrādes notiks Mančestrā 15.jūlijā un Birmingemā 17.jūlijā. Izrādes spēlēs latviešu valodā, bet angliski runājošiem skatītājiem būs nodrošināts tiešsaistes sinhronais tulkojums. … Birmingemas Mazais teātris ir dibināts 2018.gada 4.maijā. Izrādes plānots spēlēt gan latviski, gan angliski. Teātris ir pagodināts nest latviešu teātra zinātnieces Līvijas Akurāteres vārdu.
https://nra.lv/pasaule/461871-latviesu-diasporas-teatris-uzaicinats-piedalities-divos-britu-festivalos.htm
2024. gada 11. jūlijā plkst.17.00 LNKBA Nama Lielajā zālē (Slokas ielā 37, Rīga) plānota piemiņas izstāde. Parādīsim to autoru mākslas darbus, kuru vairs nav mūsu vidū. Aicinām piedāvāt eksponātus šādai izstādei! Tur prezentēsim gan slavenu mākslinieku, Mākslas akadēmijā pasniedzēju profesoru, gan Rīgas skaistā un mūžīgā cienītājiem maz zināmo mākslinieku darbus. Piedāvājumus- ar autora vārdu un darba fotogrāfiju- sūtiet izstādes kuratoram Jurijam Slavikam pa tāl. 27793250 (Whatsapp, telegramms), kā arī e-mail uz adresī rigaartterminal@gmail.com Vai nosūtiet to uz Facebook Messenger. Protams, tiks garantēta darbu drošība. Mēs būsim pateicīgi par jūsu uzmanību.
Kopā atcerēsimies savus mīļākos Mēs būsim ļoti pateicīgi par jūsu uzmanību.!
21. jūnijā, Jaunais Rīgas teātris (JRT) ar izrādi “Sapņu tulkotāju sekta” noslēdz sezonu, pirmo pēc atgriešanās rekonstruētajā teātra ēkā Lāčplēša ielā 25. Aktrisei Čulpanai Hamatovai šī ir otrā sezona JRT kā štata aktrisei. Viņa aizbrauca no Krievijas pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, parakstot vēstuli pret karu. Latvijā viņai nācās atbildēt arī uz neuzticības pilniem jautājumiem, vai viņa tiešām ir sarāvusi saites ar Putina Krieviju, vai viņa spēs iemācīties latviešu valodu un spēlēt izrādes latviski.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/21.06.2024-manas-majas-tagad-ir-latvija-pirma-intervija-latviesu-valoda-ar-aktrisi-culpanu-hamatovu.a558954/
Liepājā festivāls notiks jau trešo reizi, bet festivāla mākslinieciskais vadītājs un noslēguma koncerta režisors Juris Jonelis atgādina, ka festivāla pirmreizējā vieta ir Daugavpils, savukārt pandēmijas laikā šis festivāls noticis arī Jelgavā. Bet tagad aktuāla ir Liepāja. “Pirmkārt – Liepāja ir vēju pilsēta. Otrkārt –Liepājā satek ne tikai sauszemes ceļi, bet dažādas vēsmas nāk arī no jūras. Un, tā kā šis festivāls notiek arī kontekstā ar Eiropas Savienību – jo Latvija šogad atzīmē savu divdesmito klātbūtnes gadskārtu tajā –, tad arī Liepāja šķiet tam visatbilstošākā vieta.
18. jūnijā LNKBA Namā notika ļoti veiksmīgs jauno pianistu koncerts. Uzstājās pieci izpildītāji: Daria Bondarenko, Timurs Garists, Andrejs Avramecs, Vitālija Koļasa, Evelīna Bistrova.
