Museum LV atvērās Jūlijas Jeresjko darbu izstāde. Viņai ar neordināru nosaukumu: “SOS. Dzīvei ir nozīme”.
Profesors Rafi Haradžanjans sacīja: “Ekspozīcija rūpīgi ir pārdomāta. Viss ir radīts apjēgti un meistarīģi apdarināts. Uz linaudekliem, pa manējām izjūtām, atrada vieta simbolisma savienojums ar fotoreālismu. Izdevies!
Gribas apsveikt autoru ar radošo uzvaru!”

Izstāde atvērta līdz 2023.01. 11.janvārim.Возможно, это изображение 2 человека, люди стоят и в помещении

sk.:https://www.diena.lv/raksts/kd/kd-afisa/personalizstade.-julija-eresko.-_sos.-life-matters_-14287822?fbclid=IwAR1hHWSGq2ZiN5ypOEHgbs_kKQOqN49xr-5nBEiSoeJxpHn8eLKM1lpCczU

Komentēšana nav pieejama.

Simtgades vēstījums apliecinājumu turpinājumam un Latvijas nākotnei rod jaunajos, plaukstošajos Latvijas talantos. Tas ir skats nākotnē, Latvijas kā mūzikas un mākslas talantu lielvalsts nākotnes spēks. Savukārt balsīm šī notikuma kontekstā ir vairākas nozīmes. Mūsu balsis ir tās, kas veido kopkori Dziesmu svētku estrādē, mūsu balsis ir tās, kas veido Latvijas nākotni – vēlot Saeimu. Šis ir stāsts par to, kāds mūsu balsīm ir spēks. Latvijas jaunie talanti kopā ar orķestri (“Sinfonietta Rīga”, diriģents Normunds Šnē) atskaņos latviešu mūziku no klasikas līdz pat mūsdienām. Solisti: Daniils Bulajevs (vijole), Līga Griķe (kokle), Reinis Tomiņš (sitaminstrumenti), kā arī talantīgākie jaunie mūziķi no mūzikas vidusskolām visā Latvijā.

https://replay.lsm.lv/ru/statja/ltv/275787/latvijas-republikas-saeimas-simtgades-svinigais-koncerts-turpinajums-musu-balsis

Biedrība „Romu Kultūras centrs” ir sagatavojusi festivāla koncepciju, kas paredz trīs galvenās aktivitātes: festivāla koncertu ar Latvijas un ārvalstu mākslinieku dalību, romu mākslinieku Kārļa un Ornellas Rudeviču digitālās mākslas izstādes organizēšanu “Digital Art House” multimediju izstāžu centrā un starptautisku konferenci, kas būs veltīta romu situācijai Ukrainā. Festivāla norises laiks un vieta vēl tiks precizēti. …Finansējums biedrībai „Romu Kultūras centrs” festivāla rīkošanai tiks piešķirts, veicot grozījumus starp Kultūras ministriju un biedrību 2021. gadā noslēgtajā līdzdarbības līgumā „Par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu sabiedrības izpratnes veicināšanai par romu kultūru, mākslu un vēsturi, tostarp romu genocīdu”, nosakot papildu sasniedzamos rezultatīvos rādītājus 2022.gadā.

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/novembri-notiks-starptautiskais-romu-kulturas-festivals-roma-world-2022?utm_source=https%3A%2F%2Flm.facebook.com%2F

28. oktobrī, plkst. 16.00 Jāz.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē notiks komponistes Mariamas Gviniašvili telpiskās skaņas meistarklase un koncerts. Gruzīnu izcelsmes komponiste (Mariam Gviniashvili) no Oslo savos darbos pievēršas skaņas un telpas attiecībām, papildinot elektroniskos skaņdarbus ar trīsdimensiju datorgrafiku.  Mariamas Gviniašvili meistarklase un koncerts JVLMA ir bezmaksas.

https://www.mariamgviniashvili.com

Возможно, это изображение 1 человек, стоит и в помещении

VĒSTĪJUMS
Ar Baltijas valstu Armēnijas diecēzes vadītāja, Viņa Eminences bīskapa Vardana Navasardjana svētību Rīgas Svētā Gregora Apgaismotāja armēņu apustuliskās baznīcas pagalmā tika novietots Armēnijas krusta akmens (Hačkars) par piemiņu bojāgājušajiem varoņiem 44 dienu Artsahas karā 2020.gadā.
2022.gada 5.novembrī plkst.12:00 notiks Hačkara iesvētīšanas ceremonija.
Visi ticīgie tiek aicināti apmeklēt ceremoniju Svētā Gregora Apgaismotāja baznīcā / adrese: Kojusalas iela 5, Rīga/.
Baltijas valstu Armēņu diecēzes vadītājs
Возможно, это изображение памятник и на открытом воздухе

Rīgā pretim Krievijas vēstniecībai atklāta izstāde «Mammu, es negribu karu!». Liesmu pārņemtas ēkas, ar “Z” burtu apzīmēti tanki, asins peļķes, bet arī saule un rokās sadevušies priecīgi cilvēki. Tādi ir bērnu zīmējumi izstādē “Mammu, es negribu karu!”. Ekspozīcijā savijās kopā poļu bērnu liecības par Otro pasaules karu un ukraiņu bērnu liecības par pašreizējo Krievijas karu Ukrainā. Izstāde ir papildu iespēja pievērst uzmanību Krievijas armijas zvērībām. Izstāde būs apskatāma līdz 15. novembrim. Projektā kopumā iekļauti vairāk nekā 10 000 bērnu zīmējumu par karu un mieru Ukrainā.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/riga-pretim-krievijas-vestniecibai-atklata-izstade-mammu-es-negribu-karu.a478080/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

Diriģents bija šīs akadēmijas ārzemju loceklis kopš 2011. gada. Akadēmija, pieminot Gergijeva tuvās attiecības ar Kremli un V. Putinu, bija pieprasījusi Gergijevam nostāties pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.”… mēs konstatējam, ka viņš rīkojies tādā veidā, no kura mēs nevaram atļauties nedistancēties,” paziņoja akadēmijas prezidente S. Ridēna. “Tas ir nepieņemami, un tas nav tāds, ar ko akadēmija varētu tikt saistīta,” viņa piebilda.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/no-zviedrijas-muzikas-akademijas-izsledz-dirigentu-gergijevu-par-krievijas-agresijas-nenosodisanu.a477960/

Šā gada septembris Rīgas Vācu kultūras biedrības ansamblim “Morgenrot” un biedrības aktīvistiem bija notikumiem bagāts mēnesis. Biedrības kolektīvs un mūziķi devās turnejā uz Poliju, kur piedalījās liela mēroga pasākumā: “Vācu mazākumtautību kultūras festivāls” Polijā, Vroclavā (VII Kulturfestival der deutschen Minderheit), kas norisinājās milzīgā arēnā un kurā vācu kultūras ansambļi demonstrēja savus priekšnesumus. Ansamblis “Morgenrot” izcēlās ar atraktīviem priekšnesumiem un novitāti. Vienlaikus notika aktīvs darbs pie dažādu nevalstisko organizāciju iepazīšanas un kontaktu dibināšanas. Turnejas noslēgumā biedrība viesojās pie ilggadējiem draugiem un kolēģiem – Klaipēdas vācu biedrības viņu mājvietā Simona Daha namā (Verein der Deutschen in Klaipėda, Simon-Dach-Haus). Norisinājās sadraudzības vakars ar vairākām Klaipēdas nevalstiskajām organizācijām. Goda viesi pasākumā bija Norvēģijas pilsoniskā sektora līderi Pērs Halvorsens un Sturla Bjerkakers. Īpašs paldies ansambļa vadītājai Līgai Miķelsonei par organizatorisko ieguldījumu turnejas īstenošanā no sapņa par realitāti.

Dace Šulmane (asistents Rihards)

 

10. oktobrī 85. dzimšanas dienu svinēja čelliste, profesore  Eleonora Testeļeca, kas skolojusies pie Ēvalda Berzinska  un Mstislava Rostropoviča Sanktpēterburgā, ieguvusi trešo vietu P. Čaikovska konkursā. No 1966. – 1989. gadam kā Latvijas Filharmonijas soliste uzstājusies Latvijā un ārzemēs.Jāz. Vītola LMA Goda profesore, kopumā teju 90 audzēkņu skolotāja.

Eleonorai Testeļecai - 75 / LR3 / / Latvijas Radio 3 | Klasika

28. un 29. oktobrī, 19:00, Kultūras centrā “Kaņieris” – Kaņiera iela 15. “Pasakas tumsā”. Izrāde ir starptautiskā teātra festivāla “teātra Baltika 2022” laureāts.
Režisori: Anna Viļņa (Ukraina), Oļegs Rimins (Ukraina), Kai GE (Latvija)

15.04. 2022 Anna un Oļegs gāja bojā Harkovā. “Pasakas tumsā” – Rekviēms par cilvēkiem, kuri cīnās par savu brīvību un savām mājām. Izrāde iestudēta pēc Annas Frankas dienasgrāmatas fragmentiem un pasakas “Ezītis miglā”. Ilgums: 50 minūtes
Žanrs: Reālisms. Valoda: Krievu
Vecuma ierobežojums: 16+. Ieeja bezmaksas.(Bet būsim pateicīgi, ja atstāsiet ziedojumu. Daļa no izrādes iegūtajiem līdzekļiem tiks nosūtīti uz Sarkano Krustu, Ukrainā.

Apbalvojuma pasniegšanas mērķis ir izteikt Latvijas valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu Latvijas tēlu, cēluši Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtību Latvijas sabiedrībā. Uz Izcilības balvu kultūrā var pretendēt fiziskas un juridiskas personas vai šādu personu apvienības, kuru individuālais vai kolektīvais starptautiska mēroga veikums vai sasniegums kādā no kultūras jomām (literatūra un grāmatniecība, teātris, kino, vizuālā māksla, dizains, arhitektūra, mūzika, deja, kultūras mantojums, kā arī starpnozare – vairāku kultūras apakšnozaru vai kultūras un citas nozares mijiedarbe) atbilst sekojošiem kritērijiem:

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/kulturas-ministrija-lidz-21-oktobrim-aicina-izvirzit-pretendentus-izcilibas-balvai-kultura

Teātra direktore D. Bjorka sacīja: “Sarežģīti visā pilnībā aptvert šo ciparu. … Teātris, kas šodien uzņemas vienu no svarīgākajiem uzdevumiem – Latvijas sabiedrības saliedēšanu. Skatītāju mīlestība, valsts un teātra draugu atbalsts dod pārliecību par veiksmīgu iecerētā realizēšanu, par ko mēs esam bezgala pateicīgi katram, kas ir bijis un paliek ar mums šajos sarežģītajos laikos.” Šajā sezonā gaidāmi vēl seši jauniestudējumi. Oktobra  pirmizrādi piedzīvos muzikāla izrāde “Lūk, tā!”, kas veltīta Viktoram Cojam. Novembra gaidāma izrāde bērniem “Trīs sivēntiņi un Vilks”, …bet mēneša izskaņā – režisora D. Petrenko iestudējums “Suņa sirds” pēc Bulgakova garstāsta. Turpmāk ar skatītājiem satiksies A. Dubasa monoizrāde “Prometejs” , S. Golomazova izrāde “Centrālparks West” (Vudijs Allens), režisora Viestura Kairiša izrāde “Hamlets. “Dānijas” princis” (Viljams Šekspīrs) un režisora Intara Rešetina izrāde “Indulis un Ārija” (Rainis).

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/mihaila-cehova-rigas-krievu-teatris-uzsak-140-sezonu.a477077/

Jau 2020. gada izskaņā tika ziņots, ka Vācijas Bundestāgs apstiprinājis 5,2 miljonu piešķiršanu Vāgnera nama atjaunošanai. Pagājušā gada augustā tika parakstīts līgums starp Vācijas vēstniecību un Rīgas Riharda Vāgnera biedrību par pirmo 200 000 eiro finansējumu. Šie līdzekļi tika izmantoti projekta skiču stadijas sagatavošanai. Tagad projekts ir būtiski attīstījies, un 6. oktobrī plkst. 15.00 Vāgnera zālē tiks parakstīts līgums par atlikušā apstiprinātā finansējuma piešķiršanu piecu miljonu apmērā.Ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas darbus plānots sākt 2023. gada vidū, bet atklāt atjaunoto Vāgnera teātri iecerēts jau 2026. gadā.

https://www.diena.lv/raksts/kd/muzika/vacijas-valdiba-pieskir-piecus-miljons-eiro-rigas-vagnera-nama-atjaunosanai-14287500

Darja Kalašņikova, bēgle no Ukrainas, kas sākusi jaunu dzīvi Rīgā. Viņa drīz vien tika pamanīta mākslas pasaulē ar savām performancēm, gleznām un – tas droši vien ir vissvarīgākais – ar pārsteidzošu spēju izdarīt lietas. Viens no viņas visjaunākajiem veikumiem ir personālizstādes atklāšana ES mājā Rīgā.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/ukrainu-maksliniece-darja-kalasnikova-par-sapniem-tapat-ka-par-brivibu-ir-jacinas.a476813/

2022.gada 6.oktobrī Rietumu Bankas izstāžu zālē plkst.17:00 tiks atklāta Latvijas Republikas Mākslinieku savienības biedra Babkena Stepanjana darbu izstāde. Aicinām apskatīt. Ieeja bez maksas. Sk.rakstu:https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/ostanovka-v-pustine-i-bolshie-dengi-hudozhnika-babkena-stepanjana-kultura1kb.a477315/

27. septembrī Tbilisi konservatorijas Lielajā zālē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, orķestra diriģēšanas katedras vadītājs Andris Vecumnieks koncertēja kopā Tbilisi konservatorijas simfonisko orķestri. Bet pēc tam profesors sniedza arī meistarklases simfoniskajā diriģēšanā. Tbilisi Konservatorijā pagaidām nav iespējas studēt simfonisko diriģēšanu, bet interese no kordiriģēšanas studentu puses ir liela, tāpēc prof. Vecumnieks no orķestra mēģinājumiem brīvajā laikā sniedz arī simfoniskās diriģēšanas meistarklases.

https://www.jvlma.lv/aktualitates/profesors-vecumnieks-koncerte-un-sniedz-meistarklases-tbilisi-

Aicinām māksliniecisko kolektīvu vadītājus līdz 2022. gada 10. oktobrim pieteikties naudas balvai par neatsveramu ieguldījumu svētku tradīcijas stiprināšanā. Naudas balvu piešķir mākslinieciskā kolektīva vadītājam, kas saņem valsts mērķdotāciju 2022. gadā vai pretendē uz valsts mērķdotāciju 2023. gadā. No viena kolektīva uz naudas balvu var pretendēt viens vadītājs. Ja mākslinieciskā kolektīva vadītājs saņem valsts mērķdotāciju par vairākiem kolektīviem, naudas balva nolikumā noteiktajā kārtībā tiek piešķirta par katru kolektīvu Plašāka informācija un pieteikuma anketa LNKC mājaslapā.