Aicinām jūs noslēgt šo gadu ar sarunu un filmas “Mēs tikai tagad sākam” seansu Lipkes memoriālā 30. decembrī plkst. 17.00 kopā ar režisori Martu Hercu un vēsturnieku, holokaustā izdzīvojušo Marģeru Vestermani. Ieeja brīva.
Jau notikusi Korejas kultūras centra īpaša programma. Jaunā gada pirmās nedēļas beigās šādu pasākumu rīkos Latvijas Jakutu biedrība “Čoron”. Un otrās nedēļas beigās – Latvijas Moldāvu kultūras centrs “Dačija”.
Papildināsim, kā interesantu ideju (kā zināms, 2022. gada Nobela Miera prēmija piešķirta baltkrievu cilvēktiesību aktīvistam Aļesam Beļackim) un citus savus plānus realizēs arī Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak”. Gribētos domāt, ka būs jautri un daudzveidīgi.
- Esmu dzimusi, augusi, skolojusies Latvijā, mana ģimene ir no vienas puses krievvaldodīga, bet līdz karam nekad nebiju jutusi to, ka Latvijas iedzīvotāji nepieņem krievvalodīgos, ka viņiem ir skepse, bet diemžēl pēc 24. februāra kā Dana gan es esmu sajutusi šo dažu procentu sabiedrības attieksmes maiņu pat inteliģentu cilvēku lokā, šādu komentāru TV24 raidījumam “Preses klubs” sniedza Dana Bjorka, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore.
I.Kozakēvičas LNKBA Namā Asociācijas Baltkrievu biedrības “Svitanak” rīkotajā pasākumā programmu dziedāja mums jau pazīstamais viesis no Baltkrievijas Zmicers Vajcjuškevičs. Viņš dziedāja ar interesi, ar šarmu un reizēm ar humoru, talantīgi intriģējot – iesildot publiku, kurā bija daudz jauniešu. Viesis pat viņus iesaistīja skatuves darbībā. Starp citu, gribētu īpaši atzīmēt, ka nianse piano viesis nebaidās dziedāt – un, paldies Dievam! Viņš nekliedz mikrofonā, ko dažkārt pamanām uz skatuvēm. Saturiski viņa programmā bija daudz kontrastu. Kāda bija skatītāju atsaucība? Nav šaubu, ka viņa bija vairāk nekā pozitīva.
(vairāk…)
Radošā organizācija IntRiga Art 2022.12.13 atklāja Staņislava Lišanska personālizstādi – kopš aprīļa Kijivas mākslinieks ir spiests dzīvot Rīgā: bēglis. Izstāde ir neliela, iekārtota pašā Latvijas galvaspilsētas centrā – Elkor Gift Shop Brīvībā, 19.
Līdz 13. janvārim to var apmeklēt bez maksas.
04. decembrī I. Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijas Nama Lielajā zālē no plkst. 14.00. līdz plkst. 18.00 notika LBKB “Svitanak” pasākums “Sluckas sacelšanās 102. gadadienas svinības ”. Pasākuma atklāšanā visi kopā izpildījam LR himnu “Dievs, svēti Latviju” un Baltkrievijas neoficiālo himnu “Magutni Boža” (Varenais Dievs).
Vakaru atklāja“Svitanak”-a priekšsēdētāja Tatsiana Kazaka, atzimējot, ka baltkrievi un latvieši 20.gs. sakumā bija līdzīgā, pat praktiski vienādā vēsturiska situacijā pēc Krievijas impērijas sabrukuma. Tomēr 1918. g. novembrī proklamētā Latvijas Republika pastāvēja līdz 1940. gadam, bet Baltkrievu Tautas Republika, kura tika proklamēta 1918. gada martā – tikai līdz 1919. gadam.
Savā lekcijā “Sluckas sacelšanās. Vēsturiska nozīme baltkrievu valsts veidošanā.” Vasils Mališčics iepazīstināja mūms ar dažiem vēstures faktiem. Pateicoties Tatsianai Kazak un Annai Ivane pasākuma ietvaros tika organizēta viktorīna par Sluckas sacelšanos un viktorīnas uzvarētaju apbalvošāna.
Slavena baltkrievu dzejniece Vika Trenas, kura pašlaik dzīvo Latvijā pēc 2020. gada protestiem Baltkrievijā, ir pārtulkojusi baltkrievu valodā slavenu latviešu dziesmu “Saule, Pērkons, Daugava”. Latviešu viriešu koris “FRACHORI” izpildīja šo dziesmu 27.11.2022 I.Kozakēvičas LNKBA festivālā ”Vienoti Dažādībā – 2022” Gala koncertā. Savukārt, kora “FRACHORI” 2 videoklipi tika demostrēti pasākumā ietvaros, jo korim nebija iespējas piedalīties vakarā sakarā ar braucienu uz XI. Krakovas Adventes un Ziemassvētku dziesmu festivālā, kurš notika 02-04 decembrī, koris “FRACHORI” saņema Galveno balvu – Zeltu enģeli. Vika Trenas pastastīja, kā tika baltkrievu varianta dziesmas “Saule, Perkons, Daugava” ieraksts Jelgavas studijā, kur 4 kori kopā izpildīja šo dziesmu, ieskaitot bērnu kori. Vika Trenas izpildīja pasākumā arī autores patriotisko dzeju. Daži no dzejoliem bija sacērēti jau Latvijā.
Pateicoties Vjačeslavam Telešam, kurš izveidojis veltīto Sluckas sacelšanās 102. gadadienai skaistu baltsarkano plakātu, un tika veikts citā veida zāles noformējums, svinības laikā Lielajā zalē bija svinīga un patriotiska atmosfēra.
Pasākuma laikā tika demostrēti dazādi videomateriāli, piemēram Z.Bartosika dziesmas (V. Sceburakas vārdi) videoklips “Rekviem Sluckas cīnītājiem”. LBKB “Svitanak” biedre Olga Gordejeva ne tikai sagatavoja videomateriālus pasākumam, bet arī izpildīja savu veltīto 2020. gada baltkrievu protestiem dzeju.
Vakarā piedalījas arī godājams viesis – Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Erikssons – ļoti pazistāma un cienījama persona baltkrievu diasporās visā pasaulē. Erikssona kungs 7 gadu laikā bija pildījis pienakumus Zviedrijas Vēstnieka Balkrievijas Republikā, pilnībā apguvis baltkrievu valodu un par savu aktīvu atbalstu baltkrievu NVO bija izraidīts no Baltkrievijas.
Latvijas poļu savienības pārstāve, latviešu dzeiniece Dagnija Dreika izpildīja savu dzeju un savā uzrunā atzīmēja, ka latviešu un baltkrievu tautām 20.gs. sakumā bija līdzīgs liktenis un izteica cerības vārdi, kā baltkrieviem 21. gadsimtā būs iespēja galu galā izveidot savu neatkarīgu un brīvu valsti.
Vakara viese, ukraiņu režīsore un dziedātāja Tetjana Ščerbonos, kura pašlaik kara dēļ dzīvo Latvijā, izpildīja dziesmas savā pavadījumā un baltkrievu dzejnieka Julija Taubina, kurš tika nogalināts NKVD 1937. gadā Minskā 27 gadu vecumā, dzejoli “Man joprojām nav tiesību mirt…” tulkojumā uz ukraņu valodu.
Nataļja Kamiļevska kopā ar Rīgas Ukraiņu tautas teatra aktrisi Antru Celitāne izpildīja literāli mūzikalo kompoziciju, kurā bija veltīta Sluckas sacelšanās 102. gadadienai un baltkrievu un ukraiņu tautu cīņai par savu brīvību.
Kompozicijā skanēja T. Ševčenko dzeja Knuta Skujenieka tulkojumā uz latviešu valodu un ukraiņu dziesmas.
Vakara noslēgumā notika Baltkrievu Tautas Republikas un Sluckas
sacelšanās himnas “Мы выйдзем шчыльнымі радамі” (Mēs iesim blīvās rindās) kopīga dziedāšana, N. Kamiļevskas pavadījumā (klavieres). Dalībnieki ar klusuma brīdi pieminēja bojā gājušus Baltkrievijā un Ukrainā. LBKB “Svitanak” organizēts pasākums “Sluckas sacelšanās 102. gadadienas
svinības” ir vertīgs kā vēsturiskas informācijas avots, popularizē patieso, nevis padomju laikā falsificēto, Baltkrievijas vēsturi, iepazistinā baltkrievus un arī citu tautību pārstājus, kuri piedalījas pasākumā, ar līdzīgo latviešu un baltkrievu tautu
likteni 20.gs. sakumā un veicina dialogu un sapratni starp dažādām nacionālitātēm. Vakarā kopā piedalījās vairāk, nekā 45 cilvēku, ne tikai baltkrievi, bet arī citas tautības pārstāvji.
Pasākums “Sluckas sacelšanās 102. gadadienas svinības” veicina integrāciju Latvijas vidē caur starpkultūru dialogu, patriotismu Latvijas sabiedrībā, ka arī apzināšanos, baltkrievu etniskās pašapziņas paaugstināšanos.
Latvijas baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak” izsaka pateicību LR
Kultūras Ministrijai un Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijai par pasākuma “Sluckas sacelšanās 102. gadadienas svinības” finansiālu atbalstu.
Latvijas baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” priekšsēdētāja Tatsiana Kazak
07.12.2022
No 2022. g. 12. novembra ļlīdz 15. decembrim I. Luckēviča Viļņas baltkrievu muzejā ir apskatāma Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienības “Maju gonar” mākslas izstāde.
Ar pozitīvu moto gada tumšākajā periodā 3.decembrī noritējis tradicionālais Rīgas vācu kultūras biedrības ziemas
pasākums “Immer ein Lichtlein mehr” (Vienmēr nedaudz vairāk gaismas). Norisinājās vācu sociālās kultūras
praktikums un tradīciju apzināšana, sarunvalodas sekmēšana.
I.Kozakēvičas LNKBA saņēma dāvanu mūsu Festivāla pēdējā koncerta laikā. To pasniedza skolotāja un pianiste Inese Bušmane. Šī ir liela un skaista bilde. To mēs iekarināsim otrā stāva koridorā – blakus konferenču zālei. Darbs MEITENE KOSMOSĀ ir Mārupes Mūzikas un mākslas skolas absolventes Danielas Gabrielas Ivļevas diplomdarbs. Tas tapis skolas pedagoģes un mākslinieces Marijas Karkovskas vadībā 2018.gadā. Danielu Gabrielu veidot darbu MEITENE KOSMOSĀ iedvesmoja pašas interese par dabu un Visumu. Autore domā, ka Visuma varenība vienmēr vilinājusi Cilvēku izzināt un izpētīt tā noslēpumus, tāpēc arī viņa iztēlojas sevi kosmosā – starp citām planētām. No kosmosa atklājas, cik pārsteidzoši maza ir Zeme, cik Visums bezgalīgi liels, ka planētu kustība savstarpēji saistīta, ka Cilvēka vieta Visumā ir gan maza, gan bezgalīga.
Darbā izmantota zīda apgleznošanas tehnika, kas ļauj brīvi pludināt krāsas un veidot pārejas. Krāsu gamma atklāj Visuma spēku un daudzveidību, kas kontrastē ar galvenā tēla – meitenes ekspresiju. Daniela Gabriela Ivļeva pēc Mārupes Mūzikas un mākslas skolas absolvēšanas mācības turpina Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā.
Festivāla mākslinieciskais vadītājs profesors R.I. Haradžanjans stāsta:
Mūsu jubilejas festivālam, kas norisinās jau 20 gadus, ir pielikts punkts. Koncerti – bija daudz, septiņi – atspoguļoja dažādus žanrus. Uz skatuves uzstājās dažādu paaudžu cilvēki. Jo īpaši mēs redzējām un dzirdējām daudz jauniešu, kas, protams, mūs nevar neiepriecināt. Festivālā uzmanība tika pievērsta arī Ukrainas tēmai. Jaunais pianists Arturs Ņikuļins (2022.11.30.) interesanti stāstīja par pieciem valsts komponistiem, kas cīnās par neatkarību, savu kultūru un ar entuziasmu atskaņoja savu mūziku. Artūrs Rīgā dzīvo pusgadu, viņš saprotamu dramatisku iemeslu dēļ bija spiests pārvākties no dzimtās vietas. Viņš mūs iepazīstināja arī ar jaunu skaņdarbu plakāta raksturā, ko sarakstījis Aivars Kaleis (Latvija). (vairāk…)
Ukraiņu klaviermūzikas paraugi veiksmīgi izskanēja 30. novembrī I.Kozakēvičas LNKBA Nama zālē. Piecu šīs valsts autoru mūziku mums rādīja jaunais pianists Arturs Ņikuļins (Kijiva). Turklāt, nepārslogojot prezentāciju ar īpašiem terminiem, viņš par to runāja. Apmeklētāji varēja uzzināt daudz ko jauna. Arthurs dramatisko apstākļu dēļ jau pusgadu dzīvo Rīgā. Mūsu apmeklētāji ir daudz iemācījušies. Bija arī pārsteigums no mūsu puses. Ar ukraiņu tautasdziesmu pianisti – jau pie ieejas zālē – sirsnīgi sagaidīja Lidija Veidemane – viņa ir no mūsu Rīgas Vācu kultūras biedrības.Jāpiebilst, ka skatītāju vidū bija patīkami redzēt pazīstamo dzejnieci Dagniju Dreiku.
- decembrī, plkst. 19:00 Dzintaru Mazā zālē (ar Jūrmalas Valstpilsētas atbalstu) notiks labdarības pasākums “Veltījums Ukrainai kopā ar
Valentīnu Silvestrovu”. Koncertā piedalīsies ukraiņu dziedātāja Inna Galatenko kopā ar pianistu Jevgeniju Motorenko un Latvijas Radio koris Sigvarda Kļavas vadībā. Koncertā skanēs
V. Silvestrova mūzika. Būs iespēja arī noskatīties
filmu par komponistu.
30. novembrī aicinām piedalīties piemiņas pasākumos, veltītus Rīgas geto ieslodzīto iznīcināšanas gadadienai: 12.00 – piemiņas brīdis Rumbulas memoriālā ar valsts amatpersonu, diplomātiskā korpusa, sabiedrisko organizāciju un ebreju kopienas pārstāvju dalību (autobuss no Skolas ielas 6 plkst. 11.15). 18.00-22.00 – svecīšu nolikšana pie Brīvības pieminekļa, pieminot Rumbulā noslepkavotos ebrejus.
Rumbula ir lielākā ebreju masu slepkavības vieta Latvijā. Divu akciju laikā 1941. gada 30. novembrī un 8. decembrī Rumbulas mežā nacisti un viņu vietējie atbalstītāji nogalināja vairāk par 25 tūkstošiem Rīgas geto ieslodzīto, kā arī ap tūkstoti no Vācijas deportēto ebreju.
Latvijas ebreju kopiena/Jewish Сommunity of Latvia
Raksts par 30. novembrī plkst.18.00 gaidāmo ukraiņu klaviermūzikas koncertu I.Kozakēvičas LNKBA namā
Arturs Ņikuļins ir absolvējis Ļvovas Nacionālo mūzikas akadēmiju un Briseles Karalisko konservatoriju. Viņš Rīgā dzīvo vairāk nekā pusgadu. Un kā pastāstīja I. Kozakeviča Latvijass Nacionālo kultūras biedrību Asociācijas priekšsēdētājs, profesors un pianists Rafi Haradžanjans, LNKBA Namā viesis spēlēs ukraiņu klaviermūzikas programmu. Ieeja bez maksas
Arturs Ņikuļins pazīstamu dramatisku apstākļu dēļ nesen kļuvis par rīdzinieku. Profesionālo izglītību viņš ieguvis Ļvovā un Briselē. Jaunais pianists, kā mūsdienās ierasts, nevairījās no muzikāliem konkursiem. Viņš guva panākumus Šopēna konkursā Dņepropetrovskā (Ukraina), sacensībās Enšēdē (Nīderlande), Parīzē. Viņš arī saņēma Grand Prix konkursā Musical Fireworks Bādenē-Virtembergā (Vācija).
LNKBA Namā 30. novembrī (sākums plkst.18.00) Artūrs neaprobežosies tikai ar piecu ukraiņu autoru – Viktora Kosenko, Vasilija Barvinska, Dmitrija Česnokova,Valentīna Silvestrova un Miroslava Skorika skaistas mūzikas izpildi. Viņš to arī komentēs – kas ir svarīgi un jauki. Škanes arī latviešu vecākās paaudzes autora (kurš ir arī ērģelnieks) Aivara Kalēja mūzika “Nekad vairs” – opuss ir veltīts Ukrainas iedzīvotājiem.
Ieeja bez maksas.
Svētdien (2022.11.27.) folkloras mākslas cienītājiem būs svētki: I.Kozakevičas LNKBA Namā viņiem ir sagatavots lielais – apmēram trīs stundas garš – LATVIJAS ETNOKOLEKTĪVU KONCERTS. Dziedās latviešu, poļu, ebreju kori, muzicēs vācu ansamblis Morgenrot, krievu – Lada. Varēsiet dzirdēt ukraiņu, baltkrievu, gruzīnu dziesmas, novērtēs lietuviešu, gruzīnu, armēņu, uzbeku, burjatu deju oriģināllitāte.
Sākums pulksten 15.00. Ieeja bez maksas.
Koncertā skanēs dziesmas poļu, slovāku, ukraiņu, krievu, baltkrievu un bulgāru valodā.
Ansamblis “Suzorye” arī prezentēs dažādu Baltkrievijas reģionu tautastērpus. Programmā piedalīsies bērni, kuri dziedās par žēlsirdību pret dzīvniekiem un dāvinās klausītājiem sezonālu noskaņu radošas dziesmas. Bulgāru dziesmas un dejas ienesīs savas krāsas – temperamentīgas un krāsainas. Rīgas bulgāru ansamblim “Sedjanka” ir savi balsu tembri, savi īpašie, atmiņā paliekoši tērpi. Ansambļa “Suzorye” mākslinieciskā vadītāja Ludmila Korola.
Ieeja bez maksas.