Asambleja:

iestājas par Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo nedalāmību tās starptautiski atzītajās robežās;

nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu;

aicina Krieviju nekavējoties pārtraukt militāro agresiju, kas apdraud nevainīgu civiliedzīvotāju dzīvību, apdraud un iznīcina humanitārās vērtības visās tās formās;

izsaka līdzjūtību visiem bruņotā konflikta upuriem un viņu ģimenēm, kā arī asi nosoda visus cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus.

2022. gada 25. februāris

UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Asambleja

https://www.unesco.lv/lv/jaunums/unesco-latvijas-nacionalas-komisijas-asamblejas-pazinojums-par-krievijas-militaras-agresijas-nosodijumu-ukrainas-suverenitati-un-teritorialo-integritati?fbclid=IwAR2UipNE0fhYTr4_70gkmGl_zlAEkMVccvPXNohwo2uDMa-CgKDKkcTEht4

P.S. Itas Kozakēviča Asociācijas valdes priekšsēdētājs, būdams arī UNESCO Nacionālās komisijas loceklis, atbalstīja šo paziņojumu.

27. februāra notiks nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” balvu pasniegšanas ceremonija. Svinīgajam notikumam jau no pulksten 19.00 varēs sekot līdzi LSM.lv tiešraidē, savukārt LTV1 skatītāji no pulksten 21.05 varēs vērot ceremonijas otro daļu.

Piektdien, 25. februārī, no plkst.18.00 laukumā pie Rīgas Kongresu nama Latvijas mūziķi un Latvijas Dziesmu un deju svētku kustības dalībnieki – kori, pūtēju orķestri, tautas deju kolektīvi un folkloras kopas – veltīs savus priekšnesumus Ukrainas atbalstam, vienojoties koncertā “Ukrainas brīvībai”. Pasākums ir spontāns un brīvprātīgs kultūras nozares atbalsts Ukrainai, kura šobrīd piedzīvo plaša mēroga Krievijas militāro agresiju. Mūzika, deja ir nozares instrumenti, ar kuriem “trāpīt sirdīs”, paust atbalstu un reizē izteikt protestu pret agresiju un imperiālismu, kas tiek realizēts Eiropā.

https://www.lnkc.gov.lv/lv/jaunums/notiks-koncerts-ukrainas-brivibai

Latgalē dzīvojošie ukraiņi ar satraukumu seko līdzi notikumiem dzimtenē. Pēc pēdējiem datiem, kas pieejami Daugavpils Ukraiņu biedrībā “Mrija”, Latgalē varētu dzīvot vairāk nekā trīs tūkstoši ukraiņu. Daudziem diasporas locekļiem Ukrainā ir bērni, un vecāki ik dienu seko notikumu attīstībai šajā valstī. Ir ģimenes locekļi, kas tieši šobrīd atrodas Luhanskas reģionā. Viņiem bloķētās aviosatiksmes dēļ ir sarežģījumi atgriezties Latvijā.

Palīdzība Ukrainai un tās iedzīvotājiem tiks sniegta, Rīgas pilsētas izpilddirektoram sadarbojoties ar Ārlietu ministriju un Ukrainas varas iestādēm. Tāpat dome lēma uzdot Izglītības, kultūras un sporta departamentam sadarbībā ar kultūras organizācijām rīkot pasākumus Ukrainas atbalstam.

Latvija ir gatava uzņemt bēgļus no Ukrainas, kuri varētu mūsu valstī ierasties, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, pēc valdības ārkārtas sēdes ceturtdien pavēstīja valdības pārstāvji. Iekšlietu ministrijas plāns paredz, ka Latvijā varētu uzņemt 10 000 iespējamo bēgļu, kurus izmitinātu viesnīcās.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/

Desmitiem Krievijas mākslinieku, televīzijas raidījumu vadītāju un citu slavenību sociālajos tīklos izteicās pret Krievijas militārajām akcijām Ukrainā.

https://www.bbc.com/russian/news-60507472

Saeima ceturtdien, 24.februārī, vienbalsīgi pieņēma paziņojumu par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kurā stingri nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Paziņojumā stingri nosodīta arī Baltkrievijas iesaiste militārajā uzbrukumā Ukrainai.  Krievijas Federācijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā ar Krievijas saistībām, uzsvērts paziņojumā. 

https://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/30644-saeima-pazinojuma-stingri-nosoda-krievijas-militaro-agresiju-un-plasa-meroga-iebrukumu-ukraina

Godinot kinozinātnieci Valentīnu Freimani simtajā jubilejā, Kultūras rondo klausāmies spilgtākos ierakstus no intervijām ar kinozinātnieci un interesējamies par topošo izstādi LNB, sazinoties ar vienu no autorēm – teātra zinātnieci Margaritu Ziedu.

Edgars Rinkēvičs : “Ņemot vērā situācijas saasināšanos, atkārtoti ļoti lūdzu Latvijas valstspiederīgos nedoties uz Ukrainu un tos, kas tur atrodas, pēc iespējas ātrāk izbraukt no valsts. Ja stāvoklis tālāk pasliktināsies, tad Arlietas min. iespējas sniegt palīdzību būs apgrūtinātas, pat neiespējamas”.

18.02. 2022

19.februārī plkst.13:00 Tallinas vecpilsētā, Kullaseppa, Niguliste un Harju ielu stūrī, tiks atklāts Jāna Krosa piemineklis izcilā rakstnieka 102.jubilejas dienā. Piemineklis tapis 2020. gadā notikušā ideju konkursa rezultātā, pieminekļa autori Jāks Soans, Karmo Tyra un Marks Kovaļenko.

https://rus.err.ee/1608502073/v-subbotu-v-tallinne-torzhestvenno-otkrojut-pamjatnik-pisatelju-jaanu-krossu

Lietuvā šodien svin Valsts atjaunošanas dienu. Pirms 104 gadiem Lietuvas Padome Viļņā parakstīja dokumentu par neatkarīgas uz demokrātiskiem pamatiem balstītas valsts atjaunošanu.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuva-svin-valsts-atjaunosanas-dienu.a443776/

Ņemot vērā Covid-19 izplatības samazināšanos bērnu vecuma grupā, valdība 15. februāra sēdē lēma atcelt jebkādus epidemioloģiskās drošības nosacījumus bērniem publisku pasākumu apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai. Lēmums stāsies spēkā līdz ar normatīvā regulējuma* grozījumu publikāciju “Latvijas Vēstnesī”. Vienīgie epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas tiek saglabāti bērnu vecuma grupā, ir skrīninga testēšana atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra algoritmam izglītības iestāžu, tajā skaitā profesionālās ievirzes izglītības iestāžu un interešu izglītības nodarbību apmeklējumam, lai pēc iespējas agrāk atklātu inficēšanās gadījumus un tos izolētu.

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/tiek-atcelti-ierobezojumi-berniem-apmeklejot-publiskus-pasakumus-un-kulturvietas

E. Račevskis dzimis 1936. gada 11. 07 Skrundā. Mācījies Turlavas pamatskolā, tad Liepājās Mūzikas vidusskolas un Jāz. Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas Kordiriģēšanas nodaļā. Studijas turpinājis konservatorijā Strādājis par diriģentu Valsts dziesmu un deju ansamblī “Sakta” un Valsts akadēmiskajā korī “Latvija”, bijis Nac. operas kora galvenais kormeistars. Ilggadējs Radio T. Kalniņa kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents. Dibinājis un vadījis Politehniskā institūta vīru kori “Gaudeamus”, Tukuma rajona skolotāju kori “Vanema”, “Mazās ģildes” jaukto kori “Sonore”, Rīgas Latviešu biedrības nama vīru kori. Bijis J. Vītola konservatorijas mācībspēks, profesors, Kordiriģēšanas katedras vadītājs, kā arī profesors Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. No 90. gadiem darbojas kompozīcijas laukā; bijis Komponistu savienības goda biedrs.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-dirigents-edgars-racevskis.a443753/

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā E. Račevska notiks 23.02.2022 no plkst 11.00  līdz 12.30 Torņakalna baznīcā Rīgā. Notiks arī piemiņas dievkalpojums. Mākslinieks tiks guldīts Baltezera kapos, informēja Latv. Nac. kultūras centra pārstāvji.

Rīdzinieces Nadeždas Koļesņikovas radošais stils LNKBA aktivīstiem atmiņā palicis no izstādes, kas notika Slokas iela 37. Tagad, ar nosaukumu “Zelta ziema”, šī mākslinieces gleznu izstāde ir skatāma Tatoo mākslas galerijā (adrese: Stabu iela 44, Rīga). Var skatīties līdz šī gada 11.03. Bez biļetēm.

Aizkraukliete Marija Maļinovska četrpadsmit gadus no darba brīvajā laikā krustdūrienā izšuvusi dažādu izmēru ikonas. Covid-19 pandēmijas laikā izdevies piepildīt arī savu mūža sapni – izveidot pašas rokām darināto svētbilžu izstādi, kurā apskatāmas vairāk nekā 70 izšūtās gleznas.

Marija ir ukrainiete, kura jau 43 gadus sevi sauc par aizkrauklieti. Uz nelielo pilsētu Latvijā pārcēlusies laikā, kad Aizkrauklē būvēja Pļaviņu hidroelektrostaciju, un ne mirkli to nenožēlojot. Šodien Marija diezgan brīvi runā latviski un pazīst teju vai katru mazās pilsētiņas iedzīvotāju, jo vismaz reizi mūžā gandrīz ikviens bijis viņas klients friziera krēslā. Pandēmijas laikā kundze nolēmusi doties pensijā.

M.Golubeva: “Latvijā pastāv plāns, gadījumā, ja pēkšņi rodas liela bēgļu plūsma uz mūsu valsti. Tas plāns pastāv jau kādu laiku, bet šoreiz ir svarīgi saprast, ka Ukrainas apstākļi ir specifiski – pirmkārt, Ukrainai ir bezvīzu režīms ar ES un, otrkārt, mūsu iedzīvotāji pamatoti atbalsta Ukrainas centienus nostiprināt savas valsts neatkarību un teritoriālo integritāti. Un tas nozīmē, ka arī ar lielāku izpratni attieksies, manuprāt, gadījumā, ja, nedod Dievs, notiks karš Ukrainā, uzņemt arī daļu no Ukrainas bēgļiem,” norādīja ministre. “Attiecīgi, lai mūsu valsts būtu gatava tam, ka pie mums var ierasties cilvēki no Ukrainas ar Ukrainas pasēm, ir ļoti būtiski, ka mēs esam tam gatavi, un gadījumā, ja šie cilvēki ierodas, mēs varam atrast, kur viņus izmitināt, kā nodrošināt, ka viņi ir kaut kur piereģistrēti, ja viņi grib palikt ES uz ilgāku laiku. Attiecīgi – visas šīs lietas mums jāparedz, tāpēc mēs pārgājām no vispārīga plāna uz konkrētu plānu, kas paredzēts, ja cilvēku plūsma būs tieši no Ukrainas. Ministrija sagatavoja tādu plānu. Tagad mēs gaidām citu ministriju komentārus un uzlabojumus šim plānam.”

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/iekslietu-ministrija-izstradajusi-planu-gadijumam-ja-latvija-ierodas-liels-skaits-cilveku-no-ukrainas.a443288/