lnkba

Susanna Petrosjana (tàlr.29382774) jau daudzus gadus veiksmīgi pasniedz armēņu skolā. Pārzinot vairākas valodas, veiksmīgi māca armēņu valodu dažu vecumu un spēju līmeņu bērniem. Māca arī nacionālās dejas! Varat Susannu satikt Armēņu Apustuliskajā baznīcā Rīgā, Kojusalas ielā 5 jau 13. septembri no plkst. 9:30 līdz 13:30. Nepalaidiet garām šo iespēju apgūt valodu bez maksas!

11.09 VISS VAKARS LNKBA NAMĀ BŪS VELTĪTS DZEJAI

Cienījamie mākslas mīļotāji, gaidām jūs piektdien, 11. septembrī, plkst. 18.00 Slokas ielā 37, Rīgā. Nacionālo dzejas dienu ietvaros I. Kozakèvičas LNKBA Namā piedāvāsim īpašu programmu. Dagnija Dreika, Jurijs Kasjaničs, dziedošā dzejniece Jevgeņija Ošurkova un viesis no Izraēlas, bijušais rīdzinieks Vladimirs Frenkels – visi neapšaubāmi talanti literatūrà – lasīs savus dzejoļus, kā arī dzejoļus tulkojumos (tostarp Jāņa Raiņa dzejoļus). Ieeja bez maksas!

(vairāk…)

Labdien!  2. septembrī, Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) sadarbībā ar Valsts kanceleju (VK) un Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) sāk sabiedrības informēšanas kampaņu “Man ir viena vēlēšanās”. Tās mērķis ir mudināt ikvienu balsstiesīgo iedzīvotāju piedalīties 15. Saeimas vēlēšanās, apzināti izdarīt savu izvēli un atgādināt – Latvijas nākotni veido ikviena cilvēka balss.   No šodienas kampaņas digitālie komunikācijas materiāli ir pieejami vietnē www.nvo.lv (saite šeit: https://ej.uz/manirvienavelesanas2026). Tos savā komunikācijā aicinātas izmantot sabiedriskās organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes, uzņēmumi, kopienas un iedzīvotāji gan Latvijā, gan diasporā, lai iedrošinātu līdzcilvēkus piedalīties vēlēšanās un izmantot savas demokrātiskās tiesības.   (vairāk…)

Dzied Hasmika Bagojana

Spēlē  starptautiski atzītais pianists- profesors Rafi Haradžanjans.

Dzied Lilita Jedigarjana

29. augustā pa dienu I. Kozakevičas asociācijas nama Lielajā zālē, sākoties Latvijas Armēnijas kultūras centra (LAKC) rīkotajam koncertam, atrast brīvu vietiņu bija vienkārši neiedomājami: zāle bija pilna ar dažādu vecumu klausītājiem. Programmas nosaukums (projekta vadītāja Hasmika Nuridžanjana) runāja pats par sevi — “Armēnijas melodiju skaistums”.

(vairāk…)

Kinoteātrī “Splendid Palace” jau sesto reizi notiks Ukrainas filmu dienas Latvijā. Festivāls ir kļuvis par īstu kultūras tiltu starp abām valstīm. Šī gada pasākumam ir  simboliska nozīme: Ukraina un Latvija svin neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu. Savukārt Rīga svin dibināšanas 825. gadadienu. Ieeja ir bez maksas.

Šonedēļ jau desmito reizi noritēs Baltijas filmu dienas ar kinoseansien, kuros skatītājiem katrā no trim Baltijas valstīm piedāvās īpaši atlasītas kaimiņvalstu filmas. Latvijas auditorijai šogad programmā piedāvās divas filmas no Lietuvas un divas no Igaunijas. Rīgā Baltijas filmu dienas šogad notiks 26. un 27. augustā kinoteātrī “K. Suns”.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/25.08.2026-novertet-kinoteatra-pieredzi-un-iepazit-kaiminu-veikumu-aicina-uz-baltijas-filmu-dienu-bezmaksas-kinoseansiem.a660217/

Šodien godinām Ukrainas neatkarību un ukraiņu tautas apņēmību aizstāvēt savu brīvību. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma mūsu domas ir ar Ukrainu un tās cilvēkiem, kuri ik dienu cīnās par savas valsts neatkarību un tiesībām pašiem lemt savu nākotni.
Šajā laikā Latvija ir stingri stāvējusi līdzās Ukrainai. Saeima pieņēmusi lēmumus tās atbalstam un uzturējusi ciešu sadarbību ar Ukrainas parlamentu Augstāko Radu.
Saeima organizējusi labdarības akcijas, vācot ziedojumus. Sarūpētas dāvanas Ukrainas bērniem, nodoti transportlīdzekļi, godināti karā kritušie un izteikta pateicība cilvēkiem, kuri ik dienu palīdz Ukrainai.
Neatkarības dienā vēlam spēku valsts aizstāvjiem un visai Ukrainas tautai. Kopā ar Ukrainu līdz uzvarai un brīvībai

Latvijas Republikas Saeima

Fb. 2026. 24.08

Latvijas Nacionālais arhīvs  Rīgas Līvu laukumā atklāja izstādi, kas atgādina par Latvijas valstiskuma vēstures izšķirošajiem brīžiem. Pirms 35 gadiem – 1991. gada 21.08 – LR Augstākā Padome pieņēma Konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Tajā dienā mūsu brīvība un Latvijas valsts kļuva par neatgriezenisku politisku un tiesisku realitāti.

21. augusts ir datums, kas Latvijai atnesa faktisko neatkarību, aizsāka valsts neatkarības reālas atjaunošanas ceļu, atjaunoja Satversmi un nošķīra Latvijas tiesību telpu no Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS).  Pirms svinīgās sēdes deputāti nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Savukārt plkst. 14. Rīgas pilī tiks pasniegtas Valstiskuma balvas, ko iedibinājusi biedrība “4. maija deklarācijas klubs”. Valstiskuma balvas mērķis ir veicināt sabiedrībā cieņu un izpratni par Latvijas valstiskumu, tā stiprināšanas sabiedrisko un politisko nozīmību katra iedzīvotāja dzīvē.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/21.08.2026-video-saeimas-sviniga-sede-par-godu-latvijas-neatkaribas-de-facto-atjaunosanai.a659663/

Latvijas Armēņu kultūras centrs (LAKC) īsteno jaunu māksliniecisku ideju (radošā vaditāja Hasmika Nuridžanjana). 29. augustā, sestdienā, plkst. 15.00 I. Kozakēvičas LNKBA Nama Lielajā zālē (Slokas ielā 37, Rīgā) notiks koncerts “Armēņu melodiju skaistums”. Apmeklētāji varēs baudīt Hasmikas Bagojanas un Lilitas Jedigarjanas dziedāšanu – abas ir labi pazīstamas Rīgā mākslinieces ar atšķirīgu radošo stilu,- kā arī klavierspēles meistara Rafi Haradžanjana uzstāšanos. Ar Armēņu Jaunatnes organizācijas atbalstu, būs arī deju priekšnesumi un kas ir svarīgi, tiks mācīta nacionālo deju kustība un plāstikā. Ieeja bez maksas.

Saeima ceturtdien pieņēma “Jaunās vienotības” Saeimas deputātu sagatavotos grozījumus Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā, kas paredz palielināt sodus par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu.Ar šiem grozījumiem palielināti administratīvie sodi par valsts valodas lietošanas noteikumu pārkāpumiem un pastiprināt normas par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu. Palielināts naudas soda apmērs gandrīz visos likuma pantos, kas regulē valsts valodas lietojumu. Izmaiņas skar gan fiziskas, gan juridiskas personas, un tās esot vērstas uz preventīvu ietekmi, lai stiprinātu sabiedrības cieņu pret valsts noteiktajām normām, īpaši valsts valodu.

https://www.la.lv/sodi-par-necienu-pret-valsts-valodu-tagad-bus-bargaki?fbclid=IwY2xjawTzz4VwZG9mAWV4dG4DYWVtAjExAGJyaWQRMVZuQVNGNmN5M2JBSnVMMkVzcnRjBmFwcF9pZBAyMjIwMzkxNzg4MjAwODkyAAEe-TRAX7okwECFgIqDvut-vN0hROA3Ye8WCU3wtrelDc7DhUjE0dGas_-Hlsg_aem_vo_1iaRXM4e9skQo_y303A

22. augustā pulksten 12 pie Brīvības pieminekļa Rīgā skanēs Latvijas himna, taču to nedziedās latvieši. Simtiem ukraiņu, kuriem Latvija kļuvusi par patvērumu un otrajām mājām, izies laukumā, lai latviešu valodā pateiktos cilvēkiem, kas pasnieguši viņiem palīdzīgu roku visgrūtākajā brīdī. Tā ir Pateicības diena Latvijai. Šogad tā pāraugs trīs mēnešu akcijā “No sirds uz sirdi”, kuras iniciatore Tetjana Solovjova pat uzrakstījusi vēstuli personīgi Latvijas prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Galvenās svinības par godu Rīgas 825 gadu jubilejai notika no 2026. gada 14. līdz 16. augustam.Divus mākslas pasākumus rīkoja arī I. Kozakevičas Asociācija: koncertu un izstādes atklāšana. Ne tikai mīlestība pret Latvijas galvaspilsētu viņus vienoja. Bija kopīgs arī estētiskajā aspektā.Abi pasākumi bija pārdomāti, iezīmēti ar māksliniecisko meistarību, raisīja daudzu klausītā ju un skatītāju interesi un uzmanību, noritēja tiešā atmosfērā, par ko, tiem beidzoties, runāja paši apmeklētāji. Kamerkoncertā “Mūzikas pērles” dominēja jaunākās paaudzes izpildītāji.Trīs no viņiem iepriekš nav spēlējuši Asociācijas Nama, debitējuši šeit un atvēruši sev akustiski pateicīgu zāli, atsaucīgu auditoriju. Nosauksim viņus. Tās ir pianiste Anse Bērziņa, čelliste Marta Marija Silāre un vijolniece Debora Ansone.vairāk pianisti Timurs Garists un māsas Marija un Darja Bondarenko jau LNKBA ir pazīstami. Darja ir spēlējusi Ferenca Lista “Mefisto valsi”.Komponists un pianists, kā zināms, 1842. gada viesojās Rīgā – brīnišķīgs fakts!Šim skaņdarbam koncerta programmā bija īpaši panākumi. Profesors Rafi Haradžanjans (viņš bija koncerta mākslinieciskais vadītājs)   smalki nospēlēja Ādolfa Skultes un viņa skolnieka Imanta Zemzara miniatūras un arī muzicēja klavieru duetā ar Timuru Garistu (S.Rahmaņinova un S.Bārbera sacerējumus), nododot jaunam partneram savas zināšanas un pieredzi. Koncerta noslēgumā tika atskaņots Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis”.Šo apbrīnojami skaisto sacerējumu spēlēja klavieru trio.

Rīgas vecākās paaudzes mākslinieka Anatolija Borodkina gleznu izstāde “ Latvijas stāsti” uzreiz piesaista uzmanību ar tajās iemūžināto gaismu un dzīves mīlestību. Redzam daudz darbu, kas tematiski saistīti ar Rīgu, pat Rīgas skursteņslauķi ir attēloti. Borodkins ne tikai lieliski zīmē, bet arī lieliski kontakē ar skatītājiem. Kolēģu – piemēram, Nikolaja Krivošeina – komentāri bagātināja skatitāju priekšstatus, ienesa jaunus un vajadzīgus akcentus. Komponiste Marīna Gribinčika “izprovocēja” A. Borodkinu uz kopīgu muzicēšanu uz diviem klavierēm, ieteica viņam (viņš nekad nav mācījies spēlēt klavieres), kā rīkoties spēles procesā, kā  improvizēt uz melnajiem  taustiņiem (tieši melnajiem !) Šis radošais eksperiments, tā dzīvīgums, nevarēja neizraisīt klausītāju simpātijas. Bet 16 gadus vecais pianists Rauls Giričs aizrautīgi un brīvi nospēlēja visiem iemīļotās R.Paula, Š.Aznavura un citu melodijas. Abi pasākumi labi bagātināja mūms svētkos ar neatkārtojamiem un patīkamiem mākslinieciskiem iespaidiem, sniedza jaunus estētiskus priekus.

Fotoreportāža

(vairāk…)