Muzikāls sveiciens no Raula-Adriāna Giriča
Jānis Streičs bija ne tikai izcils latviešu kinorežisors un rakstnieks, bet arī talantīgs gleznotājs. 26. septembrī Jānis Streičs svinētu 90. jubileju, un, godinot mūsu leģendu, ieplānota virkne atceres pasākumu, no kuriem pirmais ir meistara, kādreizējā Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja, memoriālā personālizstāde “Jāni Streiču atceroties”. Tā nule kā atklāta Māmuļas Baltajā zālē. Izstāde Rīgas Latviešu biedrības namā būs apskatāma līdz 15. septembrim, savukārt 26. septembrī skatītājiem būs iespēja baudīt koncertuzvedumu arī Latvijas Televīzijas ēterā. Lai saglabātu un veicinātu Jāņa Streiča kultūras mantojuma ilgtspēju, ir nodibināts “Jāņa Streiča kultūras fonds”.
Rīgas 825. gadadienas svinību laikā I. Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija (LNKBA) savas Namā Lielajā zālē Slokas ielā 37, Rīgā, rīkos divus skaistus pasākumus ar bezmaksas ieeju. 14. augustā notiks kamermūzikas koncerts “Mūzikas pērles”. Mūsu jaunie talanti mirdzēs. Īpaši virtuozā un enerģiskā pianiste Darja Bondarenko izpildīs Ferenca Lista “Mefisto valsi”. Šis ievērojamais ungaru komponists un pianists, kā zināms, 1842. gadā sniedza koncertu Rīgā. Programmas mākslinieciskais vadītājs profesors Rafi Haradžanjans arīķ atskaņos brīnišķīgas latviešu komponistu klavierminiatūras. 15. augustā tiks atklāta slavenā vecākā meistara Anatolija Borodkina (kurš, starp citu, šajā dienā svin savu dzimšanas dienu) ainavu izstāde. Vernisāžā būs apskatāmi arī Rīgas skati. Jaunais pianists Rauls Giričs izpildīs savas valdzinošās improvizācijas, tostarp par Raimonda Paula dziesmu tēmām. Koncerts sāksies plkst. 17:00, bet izstāde tiks atklāta nākamajā dienā plkst. 15:00.
F.Lists.
No plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00 savu valstu kultūru un stāstus apmeklētājiem atklās pārstāvji no Japānas, Spānijas, Ķīnas, Zviedrijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Beļģijas, Indijas un Īrijas, Moldovas, Ukrainas un Uzbekistānas, kā arī baltkrievu biedrība Latvijā “Supolka”. Ar savām aktivitātēm būs pārstāvētas arī Rīgas sadraudzības pilsētas Brēmene, Oulu un Tartu.
https://nra.lv/latvija/riga/527542-rigas-svetku-programma-vermani.htm?fbclid=IwY2xjawTqhZZwZG9mBWV4dG4DYWVtAjExAGJyaWQRMVZuQVNGNmN5M2JBSnVMMkVzcnRjBmFwcF9pZBAyMjIwMzkxNzg4MjAwODkyAAEe8oLL6FN9IlM-E8039ydRZmo4DZfx-e8qdrPeCk7JBwIjSQxqAj_0Uo6iofM_aem_8DwaUHKZazUNTtFEenGESw
No plkst. 12.00 līdz plkst. 18.00 savu valstu kultūru un stāstus apmeklētājiem atklās pārstāvji no Japānas, Spānijas, Ķīnas, Zviedrijas, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Beļģijas, Indijas un Īrijas, Moldovas, Ukrainas un Uzbekistānas, kā arī baltkrievu biedrība Latvijā “Supolka”. Ar savām aktivitātēm būs pārstāvētas arī Rīgas sadraudzības pilsētas Brēmene, Oulu un Tartu.
https://nra.lv/latvija/riga/527542-rigas-svetku-programma-vermani.htm?fbclid=IwY2xjawTqhZZwZG9mBWV4dG4DYWVtAjExAGJyaWQRMVZuQVNGNmN5M2JBSnVMMkVzcnRjBmFwcF9pZBAyMjIwMzkxNzg4MjAwODkyAAEe8oLL6FN9IlM-E8039ydRZmo4DZfx-e8qdrPeCk7JBwIjSQxqAj_0Uo6iofM_aem_8DwaUHKZazUNTtFEenGESw
Konferenci rīko Latvijas Kultūras akadēmija (projekta vadošais partneris), Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Mākslas akadēmija, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Konferences pirmā diena 9. septembrī norisināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas iela 3) un būs skatāma arī tiešraidē portālā LSM.lv. 10. septembrī, konferences otrajā dienā, Latvijas Kultūras akadēmijas Gara mājā (Miera iela 58a) uzmanība tiks pievērsta projekta akadēmiskajiem rezultātiem un to ilgtspējīgajai ietekmei uz zinātnes attīstību. Reģistrēties konferences apmeklējumam var, aizpildot pieteikuma anketu tiešsaistē. Projektu “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) finansē LR Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (2023–2026) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/10.08.2026-kadu-labumu-kulturas-petnieciba-dod-sabiedribai-un-zinatnei-aicina-uz-konferenci-kulturas-petnieciba-nakotnes-izvelem.a658172/
Ludza lepojas ne tikai ar to, ka esot senākā pilsēta Latvijā (hronikās pirmo reizi minēta 1177. gadā), bet sauc sevi arī par Latvijas Jeruzalemi. Tas, protams, ir skats pagātnē, ne tagad, kad pat Baltijas vecākajā koka sinagogā ebreju lūgšanas nenotiek – tam vajadzīgi vismaz desmit pieauguši vīrieši, bet esot vien trīs. Šī situācija arī izskaidro Ludzas Lielās sinagogas iekļaušanu Eiropas kultūras mantojuma dienu programmā, kas šogad veltītas apdraudējumam. ,,,Jau notika inspekcijas ekspertu sēde, kas vienbalsīgi ar 10 balsīm no 10 nolēma Ludzas sinagogu atzīt par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dizains-un-arhitektura/06.08.2026-ludzas-lielaja-sinagoga-zvaigznoti-griesti-iepazistam-latvijas-sakralo-mantojumu.a657590/
Kā jau KM iepriekš uzsvērusi, kultūras jomas kapitālsabiedrību darbība primāri nav vērsta uz peļņas gūšanu. To galvenie uzdevumi ir sabiedrības vajadzībām nodrošināt kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu attīstību un pieejamību. SIA “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” dibināta 2005. gadā, pamatojoties uz starp Kultūras ministriju, Ventspils valstspilsētas pašvaldību un biedrību “Latvijas Literatūras centrs” parakstītu nodomu protokolu par projekta “Starptautiskā Rakstnieku un tulkotāju māja” izveidi Ventspils pilsētā ar mērķi radīt Latvijā daudzfunkcionālu starptautisku rakstnieku un tulkotāju centru.
https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/valsts-saglaba-lidzdalibu-sia-starptautiska-rakstnieku-un-tulkotaju-maja-un-nosaka-tai-jaunu-strategisko-merki?fbclid=IwY2xjawThZYpwZG9mBWV4dG4DYWVtAjExAGJyaWQRMVZuQVNGNmN5M2JBSnVMMkVzcnRjBmFwcF9pZBAyMjIwMzkxNzg4MjAwODkyAAEegWWUQBD70F1HSIEzlNDP0StzqUX9iYGG-TmyMeSBL2Z1sJZYT6VWnjA-RnA_aem_sqAEZeOYPXsPm8fwR9Mn7w
Jaunā sezona aptvers plašu tēmu un auditoriju loku – no izrādes pašiem mazākajiem un masku situāciju komēdijas līdz pusaudžu stāstiem, Ziemassvētku jauniestudējumiem un jaunām bērnu literatūras klasikas skatuves versijām. Teātra direktors Mārtiņš Eihe atzīst: “Šajā sezonā īpaši vēlamies uzrunāt pusaudžus un jauniešus – tos skatītājus, kuri vairs nav bērni, bet kuriem teātru repertuārā nereti pietrūkst tieši viņiem radītu izrāžu”.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/04.08.2026-iepazisti-latvijas-lellu-teatra-83-sezonu-izrades-pasiem-mazakajiem-ziemassvetkiem-un-jauniesiem.a657439/
Memoranda padomes sekretariāts izsludina kandidātu izvirzīšanas procesu Sabiedrības integrācijas fonda Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos sekmējoši pasākumi” projektu pieteikumu vērtēšanas komisiju locekļiem (4 cilvēki) un to aizvietotājiem. Darbam vērtēšanas komisijā var pieteikties arī eksperti, kuri nepārstāv biedrības, kas parakstījušas memorandu. Kandidātiem ir nepieciešama izpratne par biedrību un nodibinājumu sektoru, pieredze projektu vadībā un/ vai vērtēšanā. Konkursa mērķis ir noteikt atbilstošus projektus, kuru īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu, lai nodrošinātu iekļaušanās kursu un atbalsta pasākumu pieejamību Ukrainas civiliedzīvotājiem visos Latvijas reģionos. Ar 2026.gada konkursu nolikuma un vērtēšanas komisijas nolikuma nosacījumiem ir iespējams iepazīties Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformā (MAP).
Komisijas pienākums ir veikt projektu pieteikumu izvērtēšanu un priekšlikumu sagatavošanu Fonda padomei par finansējuma piešķiršanu programmas ietvaros. Pieteikumi ar norādi “SIF vērtēšanas komisija” sūtāmi uz nvo@mk.gov.lv līdz š.g. 11. augustam. Izvirzot kandidātu, pieteikumam jāpievieno kandidāta motivācija un dzīvesgājuma apraksts (CV). Pieteikumā jānorāda biedrības vai nodibinājuma nosaukums, reģistrācijas numurs, kā arī kandidāta vārds, uzvārds, kontakttālrunis un e-pasta adrese. Pēc pieteikumu apkopošanas, tie tiks nodoti izvērtēšanai Memoranda padomei, kura lēmumu pieņems rakstveida procedūrā. Kandidātu atlases process tiek organizēts atbilstoši Memoranda padomes 2026. gada 17. janvārī apstiprinātajai kārtībai. Par projektu vērtēšanu ir paredzēta atlīdzība, tās izmaksu veic Sabiedrības integrācijas fonds. Par Memoranda padomes balsojuma rezultātiem tiks informēti tie kandidāti, kuri būs guvuši atbalstu un tiks deleģēti darbam projektu konkursu vērtēšanas komisijās. Par darbu vērtēšanas komisijā sagatavots informatīvs materiāls video formātā, to var iegūt, rakstot alianse@nvo.lv. Interešu konflikta riska novēršanas nolūkos Sabiedrības integrācijas fonds vērš uzmanību uz interešu konflikta definīciju. Atbilstoši likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – IKNL), interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Proti, valsts amatpersona, nonākot interešu konflikta situācijā, ir spiesta izdarīt izvēli starp publiskām jeb sabiedrības interesēm un savām personiskajām interesēm. Minētais rada korupcijas risku, taču ne katrs interešu konflikts pāraug korupcijā, ja tas savlaicīgi tiek konstatēts un novērsts.[1] Tādēļ lūdzam jau provizoriski izvērtēt iespējamos interešu konflikta riskus un pēc iespējas nedeleģēt tādus pārstāvjus, kuriem varētu būt saskatāms interešu konflikts ar potenciālajiem projektu pieteicējiem. Gadījumā, ja kāds vērtēšanas komisijas loceklis ir pakļauts interešu konflikta riskam attiecībā pret kādu projekta pieteikumu, viņam ir jāatstata sevi no projektu pieteikumu vērtēšanas. Vērtēšanas komisijas locekļi pēc komisijas sastāva apstiprināšanas SIF padomē iegūst valsts amatpersonas statusu, atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta otrās daļas 3.punktam. Skaidrojums par veicamajām darbībām šeit. Papildus informācija par valsts amatpersonu pienākumiem, tostarp par pienākumu iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, uzsākot pildīt un pārtraucot pildīt pienākumus, ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē https://www.vid.gov.lv/lv/
Informāciju sagatavoja biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”, veicot valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu – Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāta darbības nodrošināšana, kas tiek īstenots ar Valsts kancelejas finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
|
|
Zane Legzdiņa-Joja
Valsts pārvaldes politikas departaments Konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos 67082949 |
14. augustā plkst. 17:00 I.Kozakèviças LNKBA Namā Lielajā zālē notiks jauno izpildītāju koncerts “Muzikālās pērles”. Klausītājiem tiks atskaņoti F. Šopēna, F. Lista, P. Čaikovska, F.Pulenka mūzikas šedevri… Ieeja brīva.
Kultūras ministrija (KM), pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas sniegto atzinumu, lēmusi apturēt biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” īstenoto Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda (PMIF) projektu “Kultūras dažādības festivāls kā koprades un integrācijas veicinātājs.” ..Projekta īstenošanas apturēšanas laikā finansējuma saņēmējs nav tiesīgs uzsākt projekta aktivitātes, uzņemties saistības projekta ietvaros vai iesniegt finansēšanai ar projekta īstenošanu saistītus izdevumus. …Jau ziņots, ka projekta kopējā summa sastāda 99 954 eiro; projekta īstenošana vēl nav uzsākta, kā arī projekta ietvaros nav veikti maksājumi.
https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/km-aptur-pmif-projekta-kulturas-dazadibas-festivals-ka-koprades-un-integracijas-veicinatajs-istenosanu
No Mazākumtautību nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvju konsultatīvās padomes sastāva, pamatojoties uz valsts drošības iestādes sniegto informāciju, ir izslēgta biedrības “Latvijas Baltkrievu savienība” pārstāve Jeļena Lazareva. Šāds lēmums pieņemts šodien notikušajā padomes sēdes dalībnieku balsojumā un tas balstīts uz drošības iestādes sniegtās informācijas pamata.
https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/saistiba-ar-reputacijas-un-drosibas-riskiem-no-mazakumtautibu-nvo-konsultativas-padomes-izbalso-latvijas-baltkrievu-savieniba-parstavi
30.jūlija devies mūžībā viens no Latvijas ebreju kopienas pilāriem, vēsturnieks, muzeja “Ebreji Latvijā” dibinātājs Marģers (Meirs) Vestermanis (18.09.1925-30.07.2026).
M. Vestermanis bija aktīvs ceļotājs, stāstot par Latvijas ebreju vēsturi, apzinot pirms tam neizpētītās arhīvu kolekcijas, diskutējot un uzstājoties, tajā skaitā Latvijas oficiālo delegāciju sastāvā. Viņš ir publicējis desmitiem rakstu, kas guva plašu atzinību vēsturnieku vidū, kā arī rakstus presē, kas bieži vien uzstādīja smagus ētiskos jautājumus, kurus viņš vienmēr uzskatīja par svarīgākajiem nekā vēsturiskie jautājumi.
Līdz sava mūža pēdējām dienām viņš turpināja aktīvi strādāt – nesen iznāca jau otrais, paplašinātais darbs viņa grāmatai “Cilvēcība tomēr nebija mirusi. Ebreju glābšana nacistu okupētajā Latvijā 1941-1945”. Viņš arī ļoti aktīvi tikās ar cilvēkiem – pētniekiem, žurnālistiem, kā arī studentiem un skolniekiem, ebrejiem un neebrejiem – ar visiem, kas gribēja uzzināt vairāk par Latvijas ebreju vēsturi, un kuriem bija iespēja uzdot Marģeram kādu jautājumu un saņemt uz to atbildi. Šīs atbildes varēja būt ironiskas, varēja būt šerpas, neglaimojošas – bet pilnas patieso emociju un ar tikpat patieso interesi pret sarunu biedriem.
Latvijas ebreju kopiena/Jewish Сommunity of Latvia
Jauno sastāvu papildina Dizaina un arhitektūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ginta Grūbe, Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Anna Zača, Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Mārcis Kalniņš, Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Elīna Kokareviča, Skatuves mākslu nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Daiga Šiliņa, Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Andra Silapētere-Gavuaja, Mūzikas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Bluķe un Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ieva Vītola. Darbu VKKF padomē turpina trīs jau iepriekš apstiprinātie padomes locekļi: Nauris Puntulis – kultūras ministrs (Nacionālā apvienība), Valts Ernštreits – Nacionālās kultūras padomes loceklis, kā arī Jānis Lejietis – Finanšu ministrijas Budžeta departamenta Izglītības, zinātnes, kultūras, sporta finansēšanas nodaļas vadītāja vietnieks. Padomes priekšsēdētājs un vietnieks tiks ievēlēti tuvākajā padomes sēdē.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/28.07.2026-mk-apstiprinajis-jauno-valsts-kulturkapitala-fonda-padomes-sastavu.a656634/?fbclid=IwY2xjawTV3C1wZG9mBWV4dG4DYWVtAjExAHNydGMGYXBwX2lkDDM1MDY4NTUzMTcyOAABHk1TgPdhLCJr0kjUdo8Ct78qu41aJbqO3no53vJXVEVq8hX4JLhzW7qN4JCS_aem_SozIojA5R4d5p7Firkxe6w
Rīgas Vācu kultūras biedrības ansamblim “Morgenrot” ir ilgstošs da
Šobrīd ansambļa dalībnieki spēlē flauta, blokflautas, vijoles, ukuleli, klavieres, tubu un dažādus sitamos instrumentus. Visu dziesmu aranžējumi pielāgoti tieši izpildītāju sastāvam.
I.Kozakēvičas LNKBA Nama teritorijas parka mierīgajā un draudzīgajā atmosfērā klausītāji – starp viņiem bija arī divi gleznotāji – varēja baudīt ļoti dažādas vācu melodijas. Sākot no 16. gadsimtā sarakstītajām līdz mūsdienām. Ansambļa vadītāja ir talantīga Līga Miķelsone, kura gan dzied, gan spēlē vijoli un taustiņinstrumentā. Bēt Ilze Šenberga izceļas ar savu smalko muzikalitāti un iniciatīvu. Līdzās “Morgenrota” dibinātājām, piemēram, Ainai Balaško, ansamblī tagad redzam jaunas sejas. Laikapstākļi bija labvēlīgi, un koncerts 25.jūlijā pilnībā notika brīvā dabā. Tā kulminācija bija Imanta Kalniņa kompozīcijas “Jautras dziesmiņas sev pašam” izpildījums.
