Latvijas pianisti Angelina Amoliņa, Gļebs Beļajevs, Andrejs Bubindus un apdares autors prof. Rafi Haradžanjans atskaņo šo spožu darbu astoņu roku aranžējumā divām klavierēm.
atskaņo šo spožo darbu divām klavierēm aranžējumā 8 rokās (2023.07.08).
Atkal sestdien un atkal sākot no 14.00 I.Kozkēvičas LNKBA nama (Slokas iela 37, Rìga) Lielajā zālē 15.07. ar īpaši sagatavotu kompozīciju atzīmēsim daudzpusīgas radošas personības – Mihaila Barišņikova jubileju (75). Viņš dzimis un bērnību pavadījis Rīgā. Mūsdienās viņš ir atjaunojis aktīvas saites ar Latviju un tās attīsta. Mēs neuzņemamies pretendēt uz reālo Meistara klātbūtni, bet mūsu rīcībā ir pieredzējis stāstnieks, kurš personīgi pazīst Barišņikovu, kurš ar viņu sazinājās no tuva attāluma – Andrejs Šavrejs, arvien populārākās grāmatas “Trīs Mišas” autors.
Arī jums tiek gatavota krāsaina ilustratīvā videosērija (par to ir atbildīga Ludmila Bičkova). Tāpat būs iespēja uzdot jautājumus un šķirstīt nosaukto izdevumu. Savdabīgu pārsteigumu sarūpējusi arī māksliniece Olga Jakubovska (Minska/Rīga).
IEEJA BEZ MAKSAS.
Trīs (!) zālēs vienlaikus apskatāma izcila latviešu autoru gleznu izstāde – viņa ir ievērojamā Rīgas mākslas pazinēja S. I. Haenko piemiņai.
Aicinām visus interesentus piedalīties ar referātiem konferencē, kas veltīta Sv. Nersesa Šnorali nāves 850. gadadienai. Konferenci organizē Baltijas valstu Armēņu diecēze sadarbībā ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. Konference notiks 2023. gada 24. novembrī Rīgā, Latvijas Universitātes Mazajā aulā, Raiņa bulvārī 19. Konferencē tiks apskatītas dažādas tēmas saistībā ar Sv. Nersesu Šnorali, kā, piemēram, viņa
- ekumēniskā misija,
- loma kā interpretētājam, morālistam, kanonistam, vēsturniekam un politiķim,
- vieta pasaules vēsturē,
- teoloģiskais mantojums,
- pienesums baznīcas mūzikā,
- literārais mantojums un Kilikijas miniatūra,
- laikmeta Kilikijas multikulturālais konteksts,
- laikmeta Kilikijas arhitektūra,
- dzīve kā svētajam: biogrāfiskās un hagiogrāfiskās detaļas,
- tekstoloģiskās detaļas un tulkojuma specifika,
- nozīme mūsdienās.
Lūdzu, atsūtiet jūsu referātu kopsavilkumu angļu valodā līdz 10. augustam (ne vairāk par 150 vārdiem) uz ilze.stikane.tf@lu.lv un elizabete.taivane@lu.lv. Pieteikumā norādiet savu vārdu, uzvārdu, akadēmisko amatu/grādu, pārstāvēto institūciju un e-pasta adresi. Konferences darba valoda: angļu.
Bija vienkārši neiedomājami pat 10 minūtes pirms pasākuma sākuma LNKBA Nama Lielajā zālē atrast brīvu vietu koncertā “Aram Hačaturjanam – 120” (8.jūlijā, no cikla “Lielo komponistu jubilejas”).Klausītāju interese bija acīmredzama, tā bija ļoti liela. Ikviens zina, ka A. Hačaturjana vārds ir pasaulē zināms, bet Latvijā tas ir īpaši slavens, jo viņa baleti “Gajane” un “Spartaks” iekļuva Nacionālās operas deju kolektīva repertuāra zelta fondā. Visi klausītāji pēc programmas noklausīšanās un noskatīšanās atzīmēja pasākuma augsto māksliniecisko un apgaismojošo līmeni. Slaveno Vijoļkoncertu lieliski spēlēja Georgijs Sargsjans (Rīga-Diseldofa). Viņu pavadīja Lilija Sargsjana. Meistarīgi izpildīja dienas varoņa dažadas klavierkompozīcijas Rafi Haradžanjans. Viņš arī ar entuziasmu stāstīja par Maestro radošo ceļu, dalījās nezināmos faktos par Hačaturjana dzīvi (neaizmirsīsim, ka Rīgas profesors ar komponistu tikās un runāja ne reizi vien). Svaigu krāsu ienesa nesen Armēnijā publicētā Arama Hačaturjana vēstuļu kolekcijas apskats (to izdarījis žurnāliste Hasmika Nuridžanjana). Uz izvēlēto video – vēsturiskie kadri – skatītāji ekranā redzēja un dzirdēja Aramu Hačaturjanu – dzīvē, uz skatuves, arī konservatorijas klasē… Programmu pabeidza sava veida hits – super populārs “Saber Dance”. Viņš skanēja aranžējumā, ko Rafi Haradžanjans veidoja divām klavierēm 8 rokās – kopā ar viņu spēlēja Angelīna Amoliņa, Gļebs Beļajevs, Andrejs Bubinduss. Skaņdarba (ka arī visas programmas)lielie panākumi bija absolūti acīmredzami!
“Ideja uzstādīt piemiņas plāksni par godu pirmajiem Dziesmu svētkiem radās Guntim Gailītim,” stāsta plāksnes autors Jānis Strupulis. “Man tika uzticēts dizains, un doma bija pieminēt 1873. gadā notikušo notikumu un tā nozīmi. Interesanti, ka ir zināms tikai viens šo svētku ģerboņa eksemplārs, kas glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. … Es pārnesu šīs emblēmas attēlu ar burtisku precizitāti, lineāri”.
sk.:https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/30.06.2023-na-fasade-doma-latysskogo-obshhestva-otkryli-dosku-v-cest-pervogo-prazdnika-pesni-kultura1kb.a514855/?fbclid=IwAR2xt69_JhRz1n-WKbYAy96D25n1vhOkl9uaLPRwm3Y82CYDm3KP7n9sYdw
Kopš jūnija Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) pārvaldītā valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv ir savienota ar Eiropas Komisijas tulkošanas pakalpojumu eTranslation un piedāvā ikvienam iedzīvotājam brīvi pieejamu automātisko tulkošanu visās Eiropas Savienības dalībvalstu valodās – pavisam divdesmit četrās. Jaunais pakalpojums ir īstenots Eiropas Savienības atbalstītajā starpvalstu projekta NLTP (National Language Technology Platform /Nacionālā valodas tehnoloģiju platforma) ietvaros, un to administrēja valodas tehnoloģiju uzņēmums “Tilde” sadarbībā ar KISC un vēl septiņām organizācijām dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs.
4.jūlijā Latvijā ir ebreju genocīda upuru piemiņas diena. Plkst.10:00 Vecajos ebreju kapos sāksies akcija “Dzīvo maršs”. Tad tas ies cauri kādreizējā Rīgas geto ielām un noslēgsies pie Rīgas horālās sinagogas memoriāla – 1941.gada 4.jūlijā nacisti tur sadedzināja 500 dzīvus cilvēkus. Akciju organizēja biedrība “Šamira” un Rīgas geto un holokausta muzejs.
Latvijas armēņu mākslinieka Babkena Stepanjana lielformāta struktūrkolāžas Sv. Grigora Apgaismotāja baznīcā Rīgā (Kojusalas ielā) iesvētīšanas ceremoniju varēs vērot 25.06 pēc dievkalpojuma (ap plkst. 13.00).
Կիրակի, 2023թ. հունիսի 25-ին Ս. Պատարագի ավարտին Բալթյան երկրների հայոց թեմի Ռիգայի Ս. Գրիգոր Լուսավորիչ առաջնորդանիստ եկեղեցում տեղի կունենա լատվիահայ նկարիչ կոլաժիստ Բաբկեն Ստեփանյանի պատրաստած կոլաժի օրհնության արարողությունը:
I. Kozakēvičas LNKBA Namā 15. jūnijā ar lieliem panākumiem notika tēlotājmākslas pazinējas Svetlanas Haenko piemiņai veltītas izstādes atklāšana. Izstāde ir liela, vienlaikus skatāma trīs zālēs. Interesi izraisa pašas izstādes (kurators Jurijs Slaviks) labi atlasītās gleznas. Daļu darbu izstādei nodevusi Svetlanas meita Linda. Un tagad šeit ir īsta mūsdienu Latvijas mākslinieku – V.Pelšes, G.Zerņicka, A.Ņikitina, L.Mūrnieka, A.Borodkina, N.Zirnītes, B.Stepanjana, D.Lavrentjeva… – daiļrades panorāma. Atklāšanas ceremonijas laikā bija daudzveidīgas un saturīgas uzrunas, kurās laikā dažādu paaudžu cilvēki dalījās savās atmiņās. Nosauksim šos runātājus: Jurijs Dobrins, Boriss Ravdins, Pāvels Tjurins, Rafi Haradžanjans, Babkens Stepanjans, Jūlija Tereščenko, Dmitrijs Lavrentjevs, Vjačeslavs Telešs, Anatolijs Borodkins, Dagnija Dreika. Un, visbeidzot, “vakara varones” meita. Tā, bez šaubām, izrādījās interesanta un krāsaina kopaina. Bija arī mūzika. Alfrēda Kalniņa darbus atskaņoja pianisti prof. Rafi Haradžanjans un jaunais mūziķis Timurs Garists. Klātesošos ar dažādu autoru dziesmām iepazīstināja rīdzinieki – dziedātāja Jūlija Daukšte un viņas vīrs pianists Pāvels. Šo izstādi viņas nozīmes un vērienīguma dēļ var apskatīt vēl ilgi – līdz 15. septembrim. Ieeja bez maksas. Apmeklējums iepriekš jāsaskaņo pa tālr.: (+371).67613638, 27024786 (mob.)
Šogad jau trešo gadu tautieši Lielbritānijā ielīgot dodas uz Latvijas vēstniecību Londonā. Šoreiz Latvijas vēstnieces un vēstniecības darbinieku sveikšanai bija gatavots īpašs priekšnesums “Skroderdienas vēstniecībā” ar mūsdienām pielāgotām jautrām ainiņām no “Skroderdienām Silmačos”. Pie Latvijas vēstniecības Londonā nav ierasts redzēt neparasti ģērbtus ļaužus, taču karstā vasaras diena šoreiz bija izņēmums. Neviens no uzveduma dalībniekiem ikdienā ar teātri nav saistīts, tādēļ veiksmīgā aktierspēle un labi sagatavotā izrāde bija pamatīgs pārsteigums.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/18.06.2023-latvijas-vestnieciba-londona-janus-ieligo-ar-skroderdienam.a513317/
Šodien (2023.06.14) bija iespēja satikt lielisko Rafi Haradžanjanu – “Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo Kultūras Biedrību Asociācijas” vadītāju – kā arī Asociācijā ietilpstošo dažādu tautību kultūras biedrības pārstāvjus. Bija pārstāvji no latgaļu, jakutu, tatāru, ukraiņu, armēņu, ebreju, baltkrievu, baškīru, moldāvu, poļu, korejiešu, utt. kultūras biedrībām. Rafi vadīto kultūras biedrību Asociāciju vieno tas, ka komunikācija savā starpā notiek latviski – savā laikā viņi bija kā pretpols visām tām prokrieviskajām kultūras biedrībām, kas atradās ‘maskavas namā’.
Asociācijas kopējais noskaņojums ir pozitīvs turpināt strādāt. Asociācija rīko dažādus kultūras pasākumus (izstādes, koncerti, pasākumi), kā arī nodrošina ar telpām kultūras biedrības. Valsts nodrošināja ēkas jumta un fasādes salabošanu, šobrīd varētu teikt ka lielākais izaicinājums ir iekštelpu uzlabojumi, kā arī kopumā – kā padarīt Asociācijas rīkotos pasākumus pieejamākus sabiedrībai. Meklēšu atbalstu caur Kultūras ministriju un/vai Rīgas domi.
Paldies Rafi Haradžanjanam par tikšanos!
Fb. 2023.06.14
15.jūnijā plkst.17.00 I. Kozakeviča LNKBA Nama ( Slokas ielā 37, Rīga) būs atklāta liela izstāde tēlotājmākslas jomas speciālistes Svetlanas Hajenko piemiņai. Trīs zālēs tiks prezentēti dažādu tautību Latvijas ievērojamu mākslinieku darbi. Šīs gleznas pārsvarā ir no Svetlanas Hajenko ģimenes kolekcijas, ir tās, kuras sagādājusi mantiniece. Izstādes kurators Jurijs Slaviks. Paldies viņam! Atklāšanas ceremonijā skanēs arī dzīvā mūzika. Piemēram, Jūlija Daugste dziedās kopā ar vīru Pāvelu. Ieeja bez maksas.
Kandavā 18.jūnijā norisināsies mazākumtautību saiets “ID = Par mums! Über uns! Despre noi!” Rīgas Vācu kultūras biedrības Kandavas filiāle “Štempeļhofa” priecāsies redzēties ar mazākumtautību biedrībām un to kolektīviem, lai daudzinātu nacionālo bagātību Latvijā. Pasākumu atbalsta Tukuma novada dome, kā arī LR Kultūras ministrija
