Muzicē Aleksandrs Antonovs
I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
Muzicē Aleksandrs Antonovs
Karinē Paronjancas un Ilzes Paegles-Mkrtčjanas sastādītā un apgāda «Pētergailis» izdotā grāmata ir pirmā S.Paradžanova tekstu izlase latviešu valodā. Tās atvēršanas svētki, nododot darbu tālāk lasītājiem un interesentiem, notiks 19. oktobrī pulksten 16.00. Benjamiņu nama Spoguļu zālē, Krišjāņa Barona ielā 12, Rīgā. Pasākums ir daļa no Riga IFF 11. sezonas programmas, kas no 17. līdz 27. oktobrim norisināsies klātienē Rīgā un Daugavpilī un tiešsaistē visā Latvijā.
Savā daiļradē Kana sastopas ar vēsturiskām traumām un neredzamiem likumsakarību kopumiem. Katrā no saviem darbiem autore atklāj cilvēka dzīves trauslumu. Viņa unikāli apzinās ķermeņa un dvēseles, dzīvā un mirušā saikni, un ar savu poētisko un eksperimentālo stilu ir kļuvusi par mūsdienu prozas novatori, savu izvēli pamatojusi balvas žūrija. Hana Kana dzimusi 1970. gadā Dienvidkorejas pilsētā Gvandžu, bet deviņu gadu vecumā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Seulu. Viņa nāk no literāras vides, jo arī Kanas tēvs ir pazīstams rakstnieks. https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/10.10.2024-nobela-premiju-literatura-ieguvusi-dienvidkorejiesu-rakstniece-hana-kana.a572023/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article
P.S. No sirds apsveicam mūsu Korejas kultūras centru ar viņu tautiešes panākumiem. Prieks par jums!
I.Kozakevičas LNKBA Nams (Slokas ielā 37, Rīga) aicina gleznotājus un grafiķus pievienoties Asociācijas jaunai mākslas izstādei Lielajā zālē. Tēma ir ļoti jauka – “Bērnības pasaule”. Darbus pieņem pašā ēkā līdz 15.oktobrim ieskaitot.
Izstāde tiek atklāta 18.oktobrī plkst.17:00. Būs arī koncertuzvedumi. Tai skaitā Aspazijas dzejoļi, kas tulkoti krievu valodā. Tos veica Olga Pētersone. Ieradīsies arī mūziķi no Mārupes. Ieeja bez maksas.
Arī Latvijā pirmdien ebreju kopienas pārstāvji un amatpersonas pulcējās uz atceres brīdi, lai pieminētu pērn 7. oktobrī “Hamās” sarīkotā slaktiņa upurus. Uzrunā sanākušajiem līdzcilvēkiem un Latvijas amatpersonām, toskait ārlietu minitrei Baibai Bražei, Izraēlas vēstniece Sandra Simoviča pateicās Latvijai par atbalstu pēc nežēlīgās traģēdijas. “Šis datums – 7. oktobris – Izraēlas un ebreju tautas vēsturē paliks tāds kā 17. jūnijs Latvijas vēsturē. Mēs vienmēr to pieminēsim, vienmēr atcerēsimies,” teica Latvijas Ebreju kopienas pārstāvis Dmitrijs Krupņikovs.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/07.10.2024-riga-piemin-7-oktobra-hamas-sarikota-slaktina-upurus.a571630/
Dārgie draugi!
Apsveicu jūs ar Jauno 5785. gadu pēc senā ebreju kalendāra un ar svētkiem Roš ha-Šana! Šie svētki ir īpaši mīlēti un cienīti mūsu tautā, jo tie vienmēr saistās ar labākajām izjūtām un gaišākajām cerībām.
Šajās dienās ikviens no mums vēlas saviem tuviniekiem, draugiem, kolēģiem saldu un mierīgu gadu, un mēs saņemam tādas pašas sirsnīgas vēlmes pretī. Šajos brīžos mēs piedzīvojam tuvības, mīlestības un atbildības izjūtas – tās, kuras, diemžēl, bieži pietrūkst ikdienas steigas un darāmo darbu pārpilnībā. Tāpēc es novēlu mums visiem saglabāt šo brīnišķīgo noskaņojumu visu gadu, un tad ikviens no mums spēs sasniegt vairāk un labāk, un mēs visi kopā kļūsim stiprāki, vienotāki un gudrāki, atvērti pārmaiņām un sasniegumiem.
Protams, es vēlos visiem novēlēt mieru, mierīgumu un sapratni. Lai jaunajā gadā apstājas kari, pazūd naids, beidzas strīdi un naids starp tautām, lai beidzot tiek uzvarēti teroristi no HAMAS un Hizbollas, un uz Izraēlas zemes iestājas ilgi gaidītais miers. Lai veselais saprāts, cilvēcība un mīlestība triumfē visā pasaulē!
Draugi, neaizmirsīsim arī to, ka daudz kas mūsu dzīvē ir atkarīgs no mums pašiem! Gudrā ebreju tautas tradīcija paredz, ka svētku dienās daļu laika jāveltī pārdomām par dzīvi, mūsu rīcības, vēlmju, panākumu un neveiksmju izvērtēšanai. Ikvienam ir jautājumi, kurus viņš var uzdot tikai sev, un tikai viņš pats var atrast pareizās atbildes. Arī uz jautājumu: “Ko es varu izdarīt labu un noderīgu citiem cilvēkiem, kā es varu palīdzēt tiem, kam nepieciešams atbalsts?”
Izmantojot šo iespēju, vēlos pateikties maniem domubiedriem, kopienas vadības biedriem – par viņu uzticamo palīdzību, atbalstu un ieguldījumu mūsu kopīgajā darbā, par Latvijas ebreju kopienas attīstību un stiprināšanu. Novēlu viņiem veselību, jaunus panākumus un izaugsmi!
Dārgie draugi! Lai nākamais gads ir salds un labs! Lai jūsu tuvinieki ir veseli! Lai miers un mīlestība valda jūsu mājās! Un lūgsim, lai mēs visi tiktu ierakstīti Dzīvības Grāmatā!
Latvijas Ebreju kopienas prezidents
Arkādijs Suharenko
Miķeļi ir rudens saulgrieži. Senāk tos svinēja, kad diena un nakts bija vienādā garumā, godinot dabu, ražu, rīkojot bagātīgas dzīres. Miķeļdiena ir nozīmīgs brīdis dabā, lai paredzētu laika apstākļus ziemai un pavasarim un zīlētu nākotni.Tagad Miķeļdienu svinam 29. septembrī, senāk tie bija rudens saulgrieži, kad diena un nakts vienādā garumā. Pēc kārtīgi nosvinētiem Miķeļdienas svētkiem seko mierīgais veļu laiks. Esam sagatavojusi idejas – ko paveikt kopā ar bērniem Miķeļdienā..
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vecaki-un-berni/29.09.2024-svinam-rudens-saulgriezus-mikeldienu-mikelus-mikalus.a333362/
AR Valsts prezidents V.Hačatrjans 25.09 sveica Rafi Haradžanjanu un augstu novērtēja viņa ieguldījumu Armēnijas un Latvijas draudzīgo sakaru stiprināšanā un armēņu kultūras mantojuma popularizēšanā Latvijā.
Sarunas laikā Rafi Haradžanjans iepazīstināja ar Latvijas armēņu kopienas kultūras un sabiedriskās dzīves notikumiem. Sanāksmē tika runāts par vispārējo situāciju un norisēm Armēnijā un reģionā. Tika apmainītas domas par iespējām īstenot iniciatīvas, kas vērstas uz ciešāku Latvijas un Armēnijas sadarbību. Tikšanās noslēgumā Valsts prezidents Rafi Haradžanjanu apbalvoja ar Pateicības medaļu par ieguldījumu Armēnijas un Latvijas draudzīgo saišu stiprināšanā un attīstībā un armēņu kultūras vērtību saglabāšanā.
ՀՀ նախագահի աշխատակազմ/ Office of the President of the Republic of Armenia
Evita Skrebinska ir profesionāla māksliniece, ikonu restauratore. Izmantojot dažādas tehnikas glezno to, ko redz un jūt. Bieži vien tās ir Latgales ainavas, reizēm tuvinieku vai studiju biedru portreti, sezonālas klusās dabas, ziedi. „Melanholija” izsaka Evitas Skrebinskas attieksmi pret dzīvi, atklāj mākslinieces šī brīža sajūtas. Pasākumu rīko Daugavpils valstspilsētas pašvaldības iestādes “Vienības nams” struktūrvienība “Poļu kultūras centrs”. Izstāde apskatāma līdz 8. oktobrim.
Ieeja bez maksas.
https://www.daugavpils.lv/kultura/kulturas-zinas/polu-kulturas-centra-bus-skatama-evitas-skebinskas-izstade-melanholija?fbclid=IwY2xjawFFk1tleHRuA2FlbQIxMQABHYE1yl63gN773CdhSe-CsJ0IwFpobWtIDyt6Wpd0ki8DI0qjuGXb0e955A_aem_4AM1AvRmofoI9CvG2z9OPA&sfnsn=mo
PĒC SKAISTĀS RENOVÀCIJAS I. Kozakevičas LNKBA Namà 18.septembrì plkst.17.00 notiks AUGŠĒJĀ ZĀLES (Konferenču)) OFICIĀLĀ ATKLĀŠANA. Bùs Baltijas Baltkrievu mākslinieku Apvenìbas “Maju Gonar” (tās veidotājs ir Vjačka Telešs, vadītājs Vasils Mališics) jauna izstàde — “Klusās dabas”. Viņai īpaši tika radīti vairāki jauni darbi. Skanès arī skaista mūzika. Ieeja bez maksas.
“Nabokova programma” (šī gada 5. septembrī) bija izdomāta un organizēta sakarā ar izcila divdesmitā gadsimta rakstnieka 125. gadadienu un bija veiksmīga. Viņa tika atzīmēta ar apdomību, inteliģenci un izpildītāju interesi. Tie bija Natālija Ščeglova un Vadims Grosmans. I.Kozakēvičas LNKBA viņi ir labi zināmi, māksliniekus atceras par vakariem, kas bija veltīti aktrisei Fainai Ranevskajai un Rīgas rakstniekam Slavam Se. Zāle bija pārpildīta. Bet bija ļoti klusi. Skatītāji uzzināja daudz jauna un vienkārši baidijās elpot, lai nepalaistu garām kādu repliku, ko sacīs lieliskie mākslinieki. Panākums ir acīmredzams !
Brīnišķīgs vakars V.V.Nabokovam – 125!
“Esmu amerikāņu rakstnieks, dzimis Krievijā, izglītojies Anglijā, kur studēju franču literatūru pirms pārcēlos uz Vāciju piecpadsmit gadus.
Mana galva runā angliski, mana sirds runā krieviski, un mana auss runā franču valodā.
Sinestētisks.
“Jevgeņija Oņegina” un “Stāsts par Igora pilku” tulkotājs angļu valodā.
30 tauriņu sugu atklājējs.
Astoņas reizes nominēts Nobela prēmijai literatūrā.
Un iespējamais zēns uz mākslinieka Petrova-Vodkina sarkanā zirga.
Bēt piemineklis tika uzcelts Šveicē.
Programma tiks parādīta I. Kozakevičas LNKBA Namā 5. septembrī plkst.18.00. Ieeja bez maksas.
Asociācija nevarēja paiet garām šī izcilā mākslinieka, poliglota, plašu uzskatu cilvēka jubilejai. Nabokovs kļuva par krievu un angļu (amerikāņu) literatūras klasiķi. Programmā piedalās atzītu Rīgas mākslinieku Natālijas Ščeglovas un Vadima Grosmana duets.
Oktobra beigās plānojam atvert kolektīvu izstādi “Bērnības pasaule”. Vai “Bērnu spēles” I.Kozakēvičas LNKBA Namā (Slokas iela 37, Rīga) Priecāsimies par jūsu dalību (2-3 darbi). Kurators Jura Slaviks. Rakstīet: LNKBA2014@inbox.lv
Apsvēicam Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Klavierspēles skolotāju bakalaura programmas 1. semestra studentu Aleksandru Vladislavovu (prof. Venta Zilberta klase) ar iegūto 3. vietu 24. starptautiskajā mūzikas festivālā-konkursā “Music Without Limits”, kas norisinājās no šī gada 14. līdz 23. augustam M. K. Čurļoņa dzimtajā vietā Druskininkos, Lietuvā.
Festivāls “Червона Калина” – jau divpadsmitais! – veltīts Ukrainas neatkarības 33. gadadienai. Tās organizētājs ir Latvijas Ukraiņu biedrību Apvienība (vad. Ivans Naļivaiko), kurā ietilpst I.Kozakēvičas LNKBA biedrs “Dņipro”.
Piedalīties Festivālā bija ieradušies kolektīvi un solisti no Rēzeknes, Jēkabpils, Salaspils, Vangažiem un citām Latvijas pilsētām. Protams, aktīvi piedalījās arī rīdzinieki.
2024.08.24.
Daudz laimes Ukrainas Neatkarības dienā!