I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
Ar Baltkrievijas Tautas vēstniecības Itālijā atbalstu 25.novembrī plkst. 12:00 Florencē tiek atklāta Olgas Jakubovskas (Minska/Rīga) izstāde “Sieviešu maršs” (“Marcia delle donne”), kas veltīta baltkrievu sievietēm – politieslodzītajām. 25. novembris ir Starptautiskā diena vardarbības pret sievietēm izskaušanai.
Izstādes norises vietas adrese: Piazza del Duomo, 10
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs 19.novembrī un 20.novembrī darba vizītē apmeklēs Izraēlu, informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris. Vizītes mērķis ir paust solidaritāti ar Izraēlas tautu, cīņu pret teroristisko organizāciju “Hamās”, kā arī novērst plašāku drošības un humanitārās situācijas eskalāciju reģionā, pauž Latvijas prezidenta pārstāvji.
https://www.tvnet.lv/7898877/rinkevics-apmekles-izraelu-un-tiksies-ari-ar-palestiniesu-pasparvaldi
Mūsu pasākums notika I.Kozakevičas LNKBA Namā 2023. g. 04. novembrī plkst. 11.00 – 15.00 (ar I.Kozakevičas LNKBA atbalstu). Vadītāja Vija Ustinova sākumā iepazīstināja klātesošos ar Saha kino industrijas pārzinātāju Irinu Engelis. Irina uzstājās ar lekciju par Saha kino vēsturi, no pašiem pirmsākumiem līdz mūsdienām, rādija prezentāciju. Viņas lekcija ilga apmēram 30 min.
I. Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijas Nama Lielā zālē 22 novembrī plst.18.00 notiks ukraiņu dziesmu vakars ar vokālā ansambļa “Divchata” dalību. Programmā skanēs ukraiņu autoru dziesmas,tautasdziesmas, ka arī dziesmas latviešu un baltkrievu valodā.
Vokālais ansamblis “Divchata” ir amatieru kolektīvs. Izveidots 2022. gada vasarā uz ukraiņu atbalsta centra Common Ground bāzes.
Ansamblī dzied dažādu profesiju sievietes, kuras kara dēļ uz laiku pametušas savu dzimteni Ukrainu. Viņas vieno mīlestība pret mūziku un dziesmu. Jau vairāk nekā gadu grupa uzstājas dažādos labdarības un kultūras pasākumos Rīgā un raduši emocionālu atbalstu dziedāšanā. Izpildītāji labprāt dalās mīlestībā pret ukraiņu un citu tautu mūziku.
Uzziņas pa tālruni:
277-818-43 – Anna Bukrejeva, mūzikālā vadītāja
2000-60-28 – Svitlana Petlovana, organizatore
Ārpus Latvijas dažādās mītnes zemēs pasaulē dzīvo, mācās un strādā vairāk nekā 370 000 Latvijas diasporas pārstāvju. Latvijas diaspora ietver tautiešus, kas izceļojuši no Latvijas teritorijas vairākos emigrācijas viļņos kopš 19.gadsimta beigām, tostarp nesenās emigrācijas laikā izbraukušos Latvijas valstspiederīgos, kuri uztur saikni ar Latviju. Šobrīd lielākās latviešu kopienas dzīvo Lielbritānijā, ASV, Kanādā, Īrijā, Zviedrijā, Austrālijā, Krievijā, Brazīlijā, Vācijā, Beļģijā, Izraēlā, Norvēģijā, Spānijā, kā arī citās zemēs pasaulē.
https://www.mfa.gov.lv/lv/diasporas-organizacijas-un-kopiena
Un atkal I. Kozakevičs LNKBA Namā Lielā zāle bija pilna. 11. novembrā pēcpusdienā zālē atnāca dažādu paaudžu pārstāvji. Un bērni, un viņu vecāki (arī vecvecāki), un vienkārši klausītāji. Viņi visi ieradās uz Asociācijas tradicionālo Bērnu koncertu. Mūziku spēlējā Rīgas E. Dārziņa un Pārdaugavas skolu skolēni, kā arī bērni no Mārupes mākslas un mūzikas skolas. Uz skātuves bija arī Rīgas 80.skolas koris (vadītāja Ludmila Homjakova). Zālē atrodas Anatolija Borodkina gleznas, it kā saule viņi mūs visus apgaismoja. Visvairāk atmiņā palika jauno vijolnieku uzstāšanās. Viņu vidū Sofija Poļiščuka, kura nepārprotami progresējusi sava artistisma. K. Sensansa Havanezu Libia Buksa spēlēja ļoti izteiksmīgi. Liriska bija Olga Fokina (Žana Sibēliusa Noktirne). Simpātijas izraisīja pavisam jaunā Poļina Semjonova (Šarla Dankla valsis), kuru, tāpat kā daudzas citas, precīzi un smalki pavadīja Zarema Ginzburga. Labu iespaidu atstāja arī Līvija Kolča, pārvarot Anrī Vietāna kompozīcijas grūtības. Uzstājās arī diezgan daudz flautistu. Starp tiem ir vērts izcelt Neliju Shaveju ar Ž. Metallidi Valsi. No pianistiem visvairāk atmiņā palika Matvejs Fokins, virtuozs, stabils, Sandia Leija, kas sniedza K. Debisī mūzikas smalkumus, Aleksejs Tupiks ar ukraiņu komponista J. Šamo Toccatu un Nika Kudrjašova ar opusu K. Kostlija opusu. Mums visiem patika klausīties arī tautas dziesmas – moldāvu un armēņu. Patīkami, kā ieradās “uzmundrināt” savus audzēkņus skolotāji. Novēlam jaunajiem talantiem turpmākus panākumus!
Čaikovska piemiņas koncerts I.Kozakēvičas LNKBA nama Lielā zāle, šī gada 7. novembrī, izvērtās ļoti veiksmīgs. Gan formas ziņā. Gan satura. Zāle bija piepildīta ar inteliģentiem klausītājiem. Programma sākās ar Čaikovska klavierskaņdarba “Novembris” no cikla “Gadalaiki” video ierakstu. Jaunā dziedātāja Laima Krīgena dziedāja vokālistei grūtākās ārijas: Tatjanas (no operas “Jevgeņijs Oņegins”) un Lizas (no operas “Pīķa dāma”). Viņa dziedāja izteiksmīgi, ar skaistu balsi un pārliecinoši atspoguļoja attēloto sieviešu likteņu dramatismu. Dziedātāju pie klavierēm pavadīja JVLMA profesors Aldis Liepiņš, kurš to darīja temperamentīgi un labā ansamblī. Patīkamu iespaidu atstāja arī Latvijas Mūzikas akadēmijas studentes, jaunās vijolnieces Patrīcijas Iļjasovas uzstāšanās. Vijolniece ar gaumi, muzikāli un brīvi mums izpildīja Čaikovska “Melodiju” un “Meditāciju”. Viņu pavadīja Lilija Sargsjana, pianiste ar daudzu gadu pieredzi.
Klausītāji ar lielu interesi klausījās žurnālistes Hasmikas Nuridžanjanas stāstu par Čaikovska grūto dzīves ceļu, par cilvēkiem, kuriem bija liela loma viņa liktenī. Profesors Rafi Haradžanjans dalījās iespaidos par Votkinskas pilsētas Namu-muzeju – tur dzimis topošais izcilais komponists. Un viņš arī uzsvēra Čaikovska saistību ar Igaunijas kūrortpilsētu Hāpsalu. Tagad tur ir soliņš Čaikovska piemiņai. Tajā iegravētas igauņu tautas melodijas notis, kas atrada vietu klasiķa pēdējā darbā – Sestajā simfonijā. Ludmilas Bičkovas sagatavotā video secība bija krāsaina un loģiska. Īsāk sakot, visi apmeklētāji saņēma spilgtus estētiskus iespaidus.
“Rekonstrukcijas darbi Latvijas Leļļu teātrī ir sekmīgi noslēgušies, un ēka ir nodota ekspluatācijā, par ko mums ir patiess prieks. Ēkas nodošanas procesā bija jāveic nelieli uzlabojumi un precizēšanas darbi, lai nodrošinātu ēkas atbilstību visiem regulējošajiem standartiem un nodrošinātu Leļļu teātra mazajiem skatītājiem drošu un patīkamu vidi. Šobrīd sākusies teātra pārvākšanās uz vēsturisko mājvietu Kr. Barona ielā. Ēkas atslēgas teātrim plānots nodot 2023. gada 1. decembrī, kad arī tiks uzsākta pašas ēkas ekspluatācija, un jau 15. decembrī tiks rīkota teātra atklāšana ar pirmajām izrādēm,” atzīmēja Jeļena Gavrilova.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/10.11.2023-latvijas-lellu-teatra-rekonstrukcija-noslegusies-eka-nodota-ekspluatacija.a531171/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2
11. novembrī plkst.13.00 I. Kozakevičas LNKBA nama sāksies lielkoncerts. Koncerts ir domāts bērniem–klausītājiem un būs ar talantīgu bērnu dalību. Skanēs ukraiņu, moldāvu, armēņu tautas dziesmas, dzirdēsietpasaules nozīmes autoru skaņdarbus klavierēm, vijolei, flautai (P.Sarasate, K.Sensānss, S.Rahmaņinovs u.c.). Šo mūziku atskaņos spilgti apdāvināti jaunie talanti no Rīgas un Mārupes.Ieeja brīva. Nāciet, vediet savus bērnus, mazbērnus – ja gribat sagādāt viņiem estētisku baudījumu.
Latvijas Moldāvu kultūras centra “Dačija” atskaite (teksts un foto) par “Dačijas” 35. gadadienas svinībām, kas notika 2023. gada 4. novembrī I.Kozakēvičas LNKBA Lielajā zālē un parkā.
Starptautiskā zinātniskā sanāksme LU notiks angļu valodā.
“Smejies, raudi un dziedi.”
Programma iekļauti Justinas Karpilovičas dziesmas. Jauna dziedātāja savās balādēs no jauna interpretē to, dzied par to, kas notiek pēdējos gados. Būs arī tautasdziesmas, autordziesmas, romances no 90. gadiem. Tik tālu un tik nesen. Gaišu cerību un naivu cerību laiks. Dziedātāji atcerēsies arī žanra klasiķus – Aleksandru Vertinski, Bulatu Okudžavu, Vladimiru Visocki dzejnieka Rihora Baraduļina tulkojumos.
3.novembrī I.Kozakēvičas LNKBA Nama Konferenču zālē tika atklāta izstāde – pirmā personīgā! — Svetlanas SAMOVAROVAS krāsainas gleznas. Visi ir par dabas tēmu.Svetlana ir autodidakte. Talantīga un uz daudz ko spējīga (kā zināms, izcilie mākslinieki Pols Gogēns, Anrī Ruso, Niko Pirosmani arī bija autodidakti…) Viņa konsultējās ar slaveniem Rīgas māksliniekiem, mūsu Asociācijas draugiem. Tie ir Nikolajs Uvarovs, Valērijs Makovojs, Nugzars Paksadze, Nikolajs Krivošeins. No apmeklētājiem dzirdējām daudz interesantu publisku komentāru. Tka lasīti dzejoļi, kuri ir iedvesmoti no “vakara varones” darbiem. Viņu vidū, piemēram, bija izdotas grāmatas autore Tatjana Paņina. Un Svetlana pati bez jebkādām formalitātēm un lieliem vārdiem runāja par savu radošā ceļa daļu, kas bija aizvadīta. Izstāde apskatāma līdz šī gada 22. novembrim.
Pati Svetlana pēc izstādes atklāšanas savā Facebook lapā rakstīja: Paldies maniem draugiem un ģimenei, kas varēja ierasties uz izstādes atklāšanu! Tā izvērtās sirsnīga tikšanās, izskanēja daudz patīkamu vārdu, tika lasīti dzejoļi un visi bija lieliskā noskaņojumā. Tas man ir vērtīgi un ļoti motivējoši!
Liels paldies par viesmīlību LNKBA vadītājam un komandai!
