I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
Latvijas Poļu savienība aicina piedalīties un pakavēties atmiņās Itai Kozakevičai veltītos atceres pasākumos sestdien, 3. jūlijā:
12:00 dievkalpojums Rīgas Sāpju Dievmātes baznīcā, Rīgā, Pils ielā 5
13:30 ziedu nolikšana pie Itas Kozakevičas kapa, Rīgā, Miķeļa kapos, Gaujas ielā 4
16:00 atmiņu pēcpusdiena „Ita Kozakeviča – Latvijas Atmodas laikā…”
Tautas frontes muzejā, Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15
Ielūgums (.pdf)
Nugzara Paksadzes gleznu izstāde:
(klikšķiniet lai apskatīties pilnā izmērā)
Nesen beigušas Gruzīnu kultūras dienas Latvijā. Tās organizēja I.Kozakēvičas Asociācijas biedrība „Samšoblo” (priekšsēdētājs Šakro Toliašvili). Vienu no pēdējiem pasākumiem 6. jūnijā, kas gandrīz visu dienu notika Slokas 37, apmeklēja īpašs viesis – LR kultūras ministrs Ints Dālderis. Nama piederošajā teritorijā skanēja jautras dziesmas, apmeklētāji varēja redzēt dažādu tautību mākslinieku jaunās gleznas par Latvijas dabas tēmu (paldies LNKBA entuziastei Irīnai Kopeikinai), kā arī apskatīt divas citas nelielas izstādes, un pagaršot gruzīnu ēdienus. Fotogrāfijas no pasākuma mūsu galerijā.
12. jūnijā Kultūras namā „Ritums” veiksmīgi izskanēja vasaras koncerts Vācu kora ansamblim ar lielu skatuves pieredzi „Morgenrot” (vad. V. Markova).
Daudzi gleznotāji, kuri sadarbojas ar Asociāciju, tajā pašā dienā piedalījās “Aukcionā”, kuru Maskavas namā organizēja Izsoļu nams “Gizeks” (direktore Ingūna Grīnerte). Daudznacionālajā izsolē redzējām N.Krivošeina, N.Djomina, E.Stupenkovas, A.Stepanjana, I.Pustoškoina, S.Zinoveva, J.Germaņa talantīgus un savdabīgus darbus.
Bet Poļu biedrība „Polonēze”, kura jau pavasarī organizēja A. Jurjāna BMS skaistajā zālē kārtējo poļu estrādes dziesmu konkursu (vad. Edvards Fiskovičs), šoreiz gatavo kaut ko citu – VEF Kultūras pilī notiks kamermūzikas koncerts, kas veltīts poļu komponista-ģēnija F. Šopēna jubilejai (200). Pasākums ieplānots 19. jūnijā plkst. 15:00.
Mūsu Asociācijas nama “Noras zālē” (Lielajā) 22. jūnijā plkst. 18:00, pēc Dr. art Rafi Haradžanjana iniciatīvas, tiek organizēts literāri-muzikāls vakars „Dzejniekam I.Brodskim -70”. Atbildīgās par vakaru ir Anžela Gasparjana un Aurora Irbe. Pasākumā piedalīsies jaunie mūziķi – komponists Platons Buravickis un P.Serebrjakova vārdā nosauktā pianistu konkursa (Volgorada) šī gada uzvarētājs Glebs Beļjaevs.
26. jūnijā plkst. 17:00 pie sevis gaidām viesi no Austrijas. Māksliniece Clelia Maila Este, kura mūsu ēkas Kamīnzālē parādīs savas gleznas. Atklāšanas koncertā amerikāņu mūziku spēlēs klavieru duets – pedagogs ar savu pieaugušo audzēkni – Rafi Haradžanjans un Ruslans Perežilo – pirms koncertiem San-Francisko starptautiskajā festivālā.
Nāciet pie mums skatīties un klausīties (ieeja brīva), nesiet arī savas jaunās, interesantas radošās idejas!
Tatāru-baškīru biedrība “Čišma” 5. jūnijā organizē braucienu uz Klaipēdu.Tur notiks Baltijas Sabantujs, kurā piedalīsies teātra dejas ansamblis “Bulgar” no Tatarstānas. Atpakaļ uz Rīgu braucam 6. jūnijā. Ceļš un naktsvieta – 25 Ls. Bērniem un skolēniem – 15 Ls, pensionāriem – 19 Ls. Sīkaka informācija www.tatarlar.lv, tel. 26140388 Alsu.
I.Kozakēvičas LNKBA namā ir atvērtas divas jaunas izstādes. Otrā stāva zālē var redzēt Poļu fotoizstādi. Lielformāta fotogrāfijas ir atvestas no Polijas Republikas, ir ļoti krāsainas, izteiksmīgi atspoguļo šīs zemes dabas skaistumu un daudzveidību.
Bet 22.maijā notika koncerts, ar kuru Kamīnzālē tika svinīgi atklāta Latvijas armēņu gleznotāju ekspozīcija, kura veltīta armēņu Genocīda 95.gadadienai. Kamermūzikas koncertā piedalījās Kristīne Geidmane (klavieres) un Dina Ozoliņa (vijole), kuru uz klavierēm pavadīja Anna Dorofejeva. Abas solistes ir nesen Armēnijas pilsētā Gjumri notikušā Starptautiskā konkursa „Atdzimšana” laureātes. Viņas spēlēja Arno Babadžanjana un Edvarda Mirzojana emocijām bagātos skaņdarbus. Klausītāji, starp kuriem bija inteliģences pārstāvji, kā arī Rīgas armēņu baznīcas mācītājs Ter Hosrovs, sirsnīgi apsveica jaunās mākslinieces ar panākumiem un novēlēja veiksmi tālākajā darbībā. Vernisāžā piedalījās Arturs Akopjans, Babkens Stepanjnas, Gregory Lalajans, Kātrīna Tavāne, Karine Paroņjanca, Varužs Karapetjans. Ipašu interesi izraisīja Varuža absolūti jauna glezna, kura simboliski atspoguļo XX gadsima traģiskos notikumus Osmanijas Turcijas teritorijā.
Izstādes Slokas ielā 37 var apmeklēt katru dienu no 12.00 līdz 18.00. Ieeja bez maksas. Laipni lūdzam!
I.Kozakēvičas LNKBA ir kļuvusi vēl bagātāka – kopa ar mums tagad ir kultūras biedrība “Lezgins”! Biedrība, kas pastāv no 2007. gada, ir neliela, bet pilna ar plāniem un enerģiju. Un jau piedalījās dažos Asociācijas pasākumos. “Lezginam” atvelēta izstaba LNKBA namā Slokas 37. Priekšsēdētājs Sabirs Babaevs (tālr. 28218741)
2010. gada 23. maijā plkst. 16:00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā Ģilde”, Amatu ielā 3/5, notiks klasiskās mūzikas koncerts-veltījums Gruzijas neatkarības dienai. Piedalās mūziķi Ketevana Rukhadze (klavieres, Vācija), Gors Arsenjans (tenors, Vācija), Andis Sinkevičs (klavieres, Latvija), Karolīne Vancāne (akordeons, Latvija), Kārlis Klotiņš (čells, Latvija).
Maija mēneša pirmajā pusē Armēnijas Gjumri (agrak Leninakana) pilsētas “Renaissance” konkursā prof. Rafi Haradžanjana absolvente Kristīne Bierande-Geidmane dabuja 1. vietu un speciālo balvu par Arno Babadžanjana “Elēģijas” interpretāciju. Otro vietu savā grupā saņēma vijolniece Dina Ozoliņa (prof. J. Švolkovska klase). Duetā ar viņu klavieru partijas atskaņoja cita Rafi Haradžanjana absolvente no Ventspils Anna Dorofejeva. Apsveicam!
Žūrijas komisijā strādāja arī JVLMA profesori Arigo Štrals un Andris Arnicāns . Profesors Rafi Haradžanjans uzstājās zinātniskajā konferencē “Kultūru dialogs” – tā notika Gjumri vienlaicīgi ar konkursu – un pastāstīja par izcila krievu komponista Valerija Gavrilina radošiem sakariem ar armēņu mūziķiem.
Dažas fotogrāfijas mūsu galerijā.
LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienai I.Kozakēvičas LNKBA ir veltījusi divus pasākumus. 26. aprilī namā Slokas 37 Lielajā („Noras”) zālē notika plašs koncerts, kurā bērni no Rīgas un Mārupes dziedāja un spēlēja uz dažādiem mūzikas instrumentiem.
Bet 29. aprīlī tika atvērta jauna gleznu izstāde. Tajā piedalās mākslinieki J.Stūre, G.Krutojs, V.Telešs, N.Uvarovs, V.Makovojs, G.Dudčenko, B.Stepanjans, L.Šiurna, N.Paksadze, D.Požarskis, un citi. Atklāšanas vakarā koncerta programmu atskaņoja Dina un Anna Dorofejevas (vijole un klavieres), skaisti dziedāja Jevgēnija Belova. Izstāde gaida apmeklētājus līdz 15. jūnijam.
Valsts Prezidenta mājas lapa informē:
Trešdien, 28.aprīlī, Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās Mazākumtautību konsultatīvās padomes rīkotajā apaļā galda diskusijā „Mazākumtautības Latvijas izaugsmei”, kuras mērķis bija izvērtēt mazākumtautību lomu Latvijas atjaunošanā un valsts attīstībā divdesmit gadu laikā.
Apaļā galda diskusijā tika aicināti piedalīties Saeimas deputāti, uzņēmēji, mediju, sporta, izglītības un kultūras jomas pārstāvji.
Pirms diskusijas Valsts prezidents atzina, ka mazākumtautībām vienmēr ir bijusi liela loma Latvijas sabiedrības, kultūras dzīvē un arī pēdējos gadu desmitos Latvijā notikušajos būtiskākajos notikumos. Valdis Zatlers aicināja atcerēties, ka “70 procenti no iedzīvotājiem referendumā, kad bija skaidrs jautājums – būt vai nebūt brīvai Latvijas valstij –, teica jā. Tas nozīmē, ka liela daļa no mazākumtautībām bija par šo neatkarību. Viņi bija drosmīgi cilvēki, jo tajā brīdī viņi nezināja, kā šī valstiskā neatkarība izpaudīsies”.
“Šodien es teikšu, ka nav vairs tādu pretnostatījumu – par vai pret. Šobrīd katrs ir atradis savu vietu, katra mazākumtautība ir atradusi savu vietu gan Latvijas sabiedriskajā dzīvē, gan politiskajā dzīvē, gan kultūras dzīvē. Šobrīd tā aina ir daudzkrāsaina, nevis tikai melns un balts. Varbūt tas ir viens no tematiem, ko plašāk vajadzētu izvērtēt tieši šajās dienās, kad mēs svinam 20 gadus kopš neatkarības atjaunošanas,” norādīja Valsts prezidents.
Latvijā dzīvojošo tautību bērnu un jauniešu sporta svētki notika šī gada 25. aprīlī. Tika publicēti rezultāti.
Informācija un rezultāti (.doc)
Rafi Haradžanjana albumā pievienotas vairākas fotogrāfijas. Volograda starptautiskā konkursa žurijā:
Koncerts veltīts Norai Novikai Sankt-Peterburgā:
Tika nosaukti 2010. gada Triju Zvaigžņu ordeņu saņēmēji. (vairāk…)
Kultūras ministrija izsludina konkursu līdzfinansējuma saņemšanai projektiem, kuri saņēmuši Eiropas Kopienas Kultūras programmas (2007–2013) vai Eiropas Kopienas programmas „Eiropa Pilsoņiem” (2007–2013) 4.atbalsta aktivitātes „Aktīvi Eiropas piemiņas pasākumi” atbalstu.
Sīkāk var izlasīt šeit.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludina „Sabiedrības integrācijas programmas” 2010.gada projektu konkursu nevalstiskajām organizācijām.
Lai pievērstu pastiprinātu uzmanību sabiedrības integrācijas jautājumiem un veicinātu labvēlīgas un iekļaujošas vides veidošanos pilsētā kopš 2010.gada Rīgas dome ir izveidojusi nodaļu sabiedrības integrācijas jautājumu risināšanai un šogad pirmo gadu tiek izsludināts „Sabiedrības integrācijas programmas” projektu konkurss nevalstiskajām organizācijām.
Projektu konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt projektus, kas veicina sabiedrības integrāciju Rīgas pilsētā un sekmē saliedētas sabiedrības veidošanos.
Projekta pieteicējs var būt biedrība, nodibinājums vai reliģiska organizācija, kuru darbība saistīta ar sabiedrības integrācijas jautājumiem.
(vairāk…)
