Memoranda padomes sekretariāts izsludina kandidātu izvirzīšanas procesu Sabiedrības integrācijas fonda Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos sekmējoši pasākumi” projektu pieteikumu vērtēšanas komisiju locekļiem (4 cilvēki) un to aizvietotājiem. Darbam vērtēšanas komisijā var pieteikties arī eksperti, kuri nepārstāv biedrības, kas parakstījušas memorandu. Kandidātiem ir nepieciešama izpratne par biedrību un nodibinājumu sektoru, pieredze projektu vadībā un/ vai vērtēšanā. Konkursa mērķis ir noteikt atbilstošus projektus, kuru īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu, lai nodrošinātu iekļaušanās kursu un atbalsta pasākumu pieejamību Ukrainas civiliedzīvotājiem visos Latvijas reģionos. Ar 2026.gada konkursu nolikuma un vērtēšanas komisijas nolikuma nosacījumiem ir iespējams iepazīties Mērķa finansējuma izlietojuma pārvaldības platformā (MAP).

Komisijas pienākums ir veikt projektu pieteikumu izvērtēšanu un priekšlikumu sagatavošanu Fonda padomei par finansējuma piešķiršanu programmas ietvaros. Pieteikumi ar norādi “SIF vērtēšanas komisija” sūtāmi uz nvo@mk.gov.lv līdz š.g. 11. augustam. Izvirzot kandidātu, pieteikumam jāpievieno kandidāta motivācija un dzīvesgājuma apraksts (CV). Pieteikumā jānorāda biedrības vai nodibinājuma nosaukums, reģistrācijas numurs, kā arī kandidāta vārds, uzvārds, kontakttālrunis un e-pasta adrese. Pēc pieteikumu apkopošanas, tie tiks nodoti izvērtēšanai Memoranda padomei, kura lēmumu pieņems rakstveida procedūrā. Kandidātu atlases process tiek organizēts atbilstoši Memoranda padomes 2026. gada 17. janvārī apstiprinātajai kārtībai. Par projektu vērtēšanu ir paredzēta atlīdzība, tās izmaksu veic Sabiedrības integrācijas fonds. Par Memoranda padomes balsojuma rezultātiem tiks informēti tie kandidāti, kuri būs guvuši atbalstu un tiks deleģēti darbam projektu konkursu vērtēšanas komisijās. Par darbu vērtēšanas komisijā sagatavots informatīvs materiāls video formātā, to var iegūt, rakstot alianse@nvo.lv. Interešu konflikta riska novēršanas nolūkos Sabiedrības integrācijas fonds vērš uzmanību uz interešu konflikta definīciju. Atbilstoši likumam “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – IKNL), interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Proti, valsts amatpersona, nonākot interešu konflikta situācijā, ir spiesta izdarīt izvēli starp publiskām jeb sabiedrības interesēm un savām personiskajām interesēm. Minētais rada korupcijas risku, taču ne katrs interešu konflikts pāraug korupcijā, ja tas savlaicīgi tiek konstatēts un novērsts.[1] Tādēļ lūdzam jau provizoriski izvērtēt iespējamos interešu konflikta riskus un pēc iespējas nedeleģēt tādus pārstāvjus, kuriem varētu būt saskatāms interešu konflikts ar potenciālajiem projektu pieteicējiem. Gadījumā, ja kāds vērtēšanas komisijas loceklis ir pakļauts interešu konflikta riskam attiecībā pret kādu projekta pieteikumu, viņam ir jāatstata sevi no projektu pieteikumu vērtēšanas. Vērtēšanas komisijas locekļi pēc komisijas sastāva apstiprināšanas SIF padomē iegūst valsts amatpersonas statusu, atbilstoši likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.panta otrās daļas 3.punktam. Skaidrojums par veicamajām darbībām šeit. Papildus informācija par valsts amatpersonu pienākumiem, tostarp par pienākumu iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, uzsākot pildīt un pārtraucot pildīt pienākumus, ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē https://www.vid.gov.lv/lv/valsts-amatpersonam.

Informāciju sagatavoja biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”, veicot valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu – Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sekretariāta darbības nodrošināšana, kas tiek īstenots ar Valsts kancelejas finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

 

Zane Legzdiņa-Joja

Valsts pārvaldes politikas departaments

Konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos

67082949

Zane.Legzdina@mk.gov.lv

www.mk.gov.lv

 

14. augustā plkst. 17:00 I.Kozakèviças LNKBA Namā Lielajā zālē notiks jauno izpildītāju koncerts “Muzikālās pērles”. Klausītājiem tiks atskaņoti F. Šopēna, F. Lista, P. Čaikovska, F.Pulenka mūzikas šedevri… Ieeja brīva.

Kultūras ministrija (KM), pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas sniegto atzinumu, lēmusi apturēt biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” īstenoto Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027. gada plānošanas perioda (PMIF) projektu “Kultūras dažādības festivāls kā koprades un integrācijas veicinātājs.” ..Projekta īstenošanas apturēšanas laikā finansējuma saņēmējs nav tiesīgs uzsākt projekta aktivitātes, uzņemties saistības projekta ietvaros vai iesniegt finansēšanai ar projekta īstenošanu saistītus izdevumus. …Jau ziņots, ka projekta kopējā summa sastāda 99 954 eiro; projekta īstenošana vēl nav uzsākta, kā arī projekta ietvaros nav veikti maksājumi.

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/km-aptur-pmif-projekta-kulturas-dazadibas-festivals-ka-koprades-un-integracijas-veicinatajs-istenosanu

No Mazākumtautību nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvju konsultatīvās padomes sastāva, pamatojoties uz valsts drošības iestādes sniegto informāciju, ir izslēgta biedrības “Latvijas Baltkrievu savienība” pārstāve Jeļena Lazareva.  Šāds lēmums pieņemts šodien notikušajā padomes sēdes dalībnieku balsojumā un tas balstīts uz drošības iestādes sniegtās informācijas pamata.

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/saistiba-ar-reputacijas-un-drosibas-riskiem-no-mazakumtautibu-nvo-konsultativas-padomes-izbalso-latvijas-baltkrievu-savieniba-parstavi

30.jūlija devies mūžībā viens no Latvijas ebreju kopienas pilāriem, vēsturnieks, muzeja “Ebreji Latvijā” dibinātājs Marģers (Meirs) Vestermanis (18.09.1925-30.07.2026).
M. Vestermanis bija aktīvs ceļotājs, stāstot par Latvijas ebreju vēsturi, apzinot pirms tam neizpētītās arhīvu kolekcijas, diskutējot un uzstājoties, tajā skaitā Latvijas oficiālo delegāciju sastāvā. Viņš ir publicējis desmitiem rakstu, kas guva plašu atzinību vēsturnieku vidū, kā arī rakstus presē, kas bieži vien uzstādīja smagus ētiskos jautājumus, kurus viņš vienmēr uzskatīja par svarīgākajiem nekā vēsturiskie jautājumi.
Līdz sava mūža pēdējām dienām viņš turpināja aktīvi strādāt – nesen iznāca jau otrais, paplašinātais darbs viņa grāmatai “Cilvēcība tomēr nebija mirusi. Ebreju glābšana nacistu okupētajā Latvijā 1941-1945”. Viņš arī ļoti aktīvi tikās ar cilvēkiem – pētniekiem, žurnālistiem, kā arī studentiem un skolniekiem, ebrejiem un neebrejiem – ar visiem, kas gribēja uzzināt vairāk par Latvijas ebreju vēsturi, un kuriem bija iespēja uzdot Marģeram kādu jautājumu un saņemt uz to atbildi. Šīs atbildes varēja būt ironiskas, varēja būt šerpas, neglaimojošas – bet pilnas patieso emociju un ar tikpat patieso interesi pret sarunu biedriem.
Latvijas ebreju kopiena/Jewish Сommunity of Latvia

Jauno sastāvu papildina Dizaina un arhitektūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ginta Grūbe, Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Anna Zača, Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Mārcis Kalniņš, Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Elīna Kokareviča, Skatuves mākslu nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Daiga Šiliņa, Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Andra Silapētere-Gavuaja, Mūzikas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Bluķe un Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ieva Vītola. Darbu VKKF padomē turpina trīs jau iepriekš apstiprinātie padomes locekļi: Nauris Puntulis – kultūras ministrs (Nacionālā apvienība), Valts Ernštreits – Nacionālās kultūras padomes loceklis, kā arī Jānis Lejietis – Finanšu ministrijas Budžeta departamenta Izglītības, zinātnes, kultūras, sporta finansēšanas nodaļas vadītāja vietnieks. Padomes priekšsēdētājs un vietnieks tiks ievēlēti tuvākajā padomes sēdē.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/28.07.2026-mk-apstiprinajis-jauno-valsts-kulturkapitala-fonda-padomes-sastavu.a656634/?fbclid=IwY2xjawTV3C1wZG9mBWV4dG4DYWVtAjExAHNydGMGYXBwX2lkDDM1MDY4NTUzMTcyOAABHk1TgPdhLCJr0kjUdo8Ct78qu41aJbqO3no53vJXVEVq8hX4JLhzW7qN4JCS_aem_SozIojA5R4d5p7Firkxe6w

       Rīgas Vācu kultūras biedrības ansamblim “Morgenrot” ir ilgstošs darbības laiks. Ansamblis  izveidots 1989.gadā, kad dibināta Rīgas Vācu kultūras biedrība. Sākotnēji kā vokālais ansamblis, bet vēlāk, ņemot vērā dalībnieku instrumentspēles Iespējas, pārtapa par vokāli instrumentālo ansambli.
      Šobrīd ansambļa dalībnieki spēlē flauta, blokflautas, vijoles, ukuleli, klavieres, tubu un dažādus sitamos instrumentus. Visu dziesmu aranžējumi pielāgoti tieši izpildītāju sastāvam.

I.Kozakēvičas LNKBA Nama teritorijas parka mierīgajā un draudzīgajā atmosfērā klausītāji –  starp viņiem bija arī divi gleznotāji – varēja baudīt ļoti dažādas vācu melodijas. Sākot no 16. gadsimtā sarakstītajām līdz mūsdienām. Ansambļa vadītāja ir talantīga Līga Miķelsone, kura  gan dzied, gan spēlē vijoli un taustiņinstrumentā. Bēt Ilze Šenberga izceļas ar savu smalko muzikalitāti un iniciatīvu. Līdzās “Morgenrota” dibinātājām, piemēram, Ainai Balaško, ansamblī tagad redzam jaunas sejas. Laikapstākļi bija labvēlīgi, un koncerts 25.jūlijā pilnībā notika brīvā dabā. Tā kulminācija bija Imanta Kalniņa kompozīcijas   “Jautras dziesmiņas sev pašam”  izpildījums.

Balvu novada Viļakā šī nedēļa ritēja mākslinieciskās noskaņās. Aizvadīts jau desmitais starptautiskais glezniecības plenērs “Valdis Bušs”, kurā piedalījās seši mākslinieki no Latvijas, Itālijas, Spānijas, Polijas, Armēnijas un Dienvidkorejas. Daļai plenēra dalībnieku šī bija pirmā viesošanās Latvijā. Gūt emocijas un apskatīt plenērā tapušās gleznas varēs līdz šī gada 20. oktobrim Balvu muižā. https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/26.07.2026-makslinieki-no-sesam-valstim-plenera-balvu-novada-iedvesmojas-no-valda-busa-mantojuma.a656266/

Kultūras ministrijā veiktā SIF un MAF revīzija ļāvusi amatpersonām izdarīt noteiktus secinājumus par tālāko abu fondu likteni. Kādi būs valdības lēmumi un vai Latvijas sabiedriskajam medijam arī turpmāk no valsts tiks piešķirtas dotācijas vairāk nekā 61 miljona eiro apmērā; vai ir prātīgi ļaut valsts iestādēm finansēt bijušā “Sorosa fonds Latvija”, tagad fonda “Dot” organizēto pasākumu “Lampa” – par to visu saruna ar N. Puntuli.

https://nra.lv/neatkariga/intervijas/526265-puntulis-par-sif.htm

Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva šogad piešķirta norvēģu rakstniecei Marijai Parrai par grāmatu “Mēs ar Tūru” (“Liels un mazs”, 2025) un tās tulkotājai Jolantai Pētersonei, bet Baltvilka balva rakstniecībā ir piešķirta Osvaldam Zebrim par grāmatu “Andris un Kalna Klapētājs” (“Liels un mazs”, 2025).Par veiksmīgāko ilustrāciju autori atzīta Marta Folkmane. Lasītāji pārliecinoši par savu favorīti atzinuši Jekaterinu Griškjāni par grāmatu “Es esmu mājiņā” (“Zvaigzne ABC”, 2026), kurai viņa ir gan teksta, gan ilustrāciju autore.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/24.07.2026-jana-baltvilka-balva-bernu-literatura-un-gramatu-maksla-marijai-parrai-osvaldam-zebrim-un-martai-folkmanei.a656278/

24.jūlija tika atklāts Liepājas bākas holokausta memoriāls, kas veltīts ebreju vīriešu masveida slepkavībām Liepājā, Roņu ielā 8C. Tieši šeit, Liepājas ostas bākas un zivju pārstrādes rūpnīcas apkārtnē, no 1941. gada jūlija līdz septembrim tika nogalināti aptuveni 2000 ebreju vīriešu vecumā no 16 līdz 60 gadiem.
Šai vietai īpašu nozīmi piešķir arī tas, ka tā ir vienīgā masu slepkavību vieta, no kuras saglabājusies filmēta liecība. Aptuveni pusotru minūti garo slepkavību filmējumu uzņēma vācu kara flotes jūrnieks Reinhards Vīners. Mūsdienās šī kinolente ir viena no nozīmīgākajām dokumentālajām liecībām par Holokaustu.
Memoriāla atklāšanas ceremonijā piedalījās Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, Latvijas Ebreju kopienas prezidents Arkādijs Suharenko, fonda «Liepājas ebreju mantojums» līdzdibinātāji brāļi Selvins un Reimonds Hāsi, kā arī Sergejs Zaharjins.
Šī apkārtne glabā piemiņu par cilvēkiem, kuru likteņi uz visiem laikiem kļuvuši par daļu no mūsu valsts un daudzu ebreju ģimeņu vēstures. Arī 85 gadus vēlāk Holokausta upuru piemiņas saglabāšana joprojām ir viens no svarīgākajiem Latvijas Ebreju kopienas uzdevumiem, lai bojāgājušo vārdi, traģēdijas vietas un pagātnes mācības nekad netiktu aizmirstas.
Memoriālu izveidojis atklātais sabiedriskais fonds “Liepājas ebreju mantojums” ar “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda” (LEKOREF) un fonda “Uniting” atbalstu.

Aleksandrs  (prof. Venta Zilberta klase)!  izcīnīja 3. vietu un bronzas medaļu 7. Ferenca Lista Starptautiskajā pianistu konkursā-festivālā “Danubia Talents”, kas ir daļa no Ungārijas vienvārda ikgadējā Starptautiskā pianistu konkursa. Apsveicam!

https://www.jvlma.lv/aktualitates/jvlma-students-aleksandrs-vladislavovs-izcina-godalgotu-vietu-konkursa

I. Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija (LNKBA) atkal aicina uz parka koncertu. Svaigā gaisā, koku ieskauts! Putni lido! Nemainīgi klausītāju simpātijas raisošs Rīgas Vācu kultūras biedrības vokāli instrumentālais ansamblis Morgenrot ir sagatavojis jūms pilnu programmu. Jūs dzirdēsiet pasaulslavenus Mocarta un J. S. Baha darbus, kā arī Imanta Kalniņa dziesmu, vācu tautas melodijas. Koncerts notiks sestdien, 25. jūlijā, plkst. 16:00. Ieeja ir bez maksas. Sinoptiķi sola piemērotus laikapstākļus. Ja viņi kļūdās, mēs pārcelsimies uz pašas LNKBA ēkas zāli. Tur arī ir mājīgi. Tiekamies Slokas ielā 37, Rīgā!

Programmas Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības (CERV) kontaktpunkts Latvijā
š.g. 24.jūlijā aicina piedalīties vebinārā par atvērtajiem CERV programmas uzsaukumiem:

Pilsētu sadraudzības (Town Twinning) uzsaukums (plkst.10.00 – 10.40),  Uzsaukums LITIGATION – tiesiskas, demokrātiskas vides stiprināšanai un atbalstam (plkst.10.40 – 11.20),  Dafne – uzsaukums ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības pret bērniem novēršanai un apkarošanai (plkst.11.20 – 12.00) Lūdzam reģistrēties pasākumam ŠEIT

(vairāk…)

Aicināsm piedalīties Latvijas Kara muzeja un Latvijas Nacionālās
bibliotēkas rīkotajā konferencē «Cīņa par cilvēku prātiem»,
kurā 14.oktobrī sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju rīkosim
paneļdiskusiju par kultūras apdraudējumu krīzes situācijās,
tostarp Ukrainas pieredzi,
sociālo tīklu kampaņā iepazīstināsim ar dokumentiem un
atmiņu stāstiem par Latvijas devumu kopējā pasaules telpā.