Neapšaubāmi panākumi bija daudzkomponentu mākslas pasākumam “Pavasari gaidot”  I.Kozakevičas LNKBA Namā (š.g. 26.februāris). Uzreiz gan jāpiebilst, ka pasākums bija lliels – ilga kādas trīs stundas! Viņš izraisīja  klausītāju  lielu  pieplūdumu. Viņi reizēm nāca uz kādas noteiktas nacionālās grupas uzstāšanos un mainījās:bēt foajē bija daudz cilvēku, kuri vienkārši sapņoja ieņemt vietas zālē, kur valdīja svētku atmosfēra un savstarpēja sapratne, kuras pamatā ir dažādu kultūru saskarsme, radošo sasniegumu un māksliniecisko tradīciju apmaiņa. Laika ziņā lielākais bloks bija veltīts Ukrainas mākslai. To, tāpat kā visu programmu kopumā, aizsāka Marija un Sofija Varčenko no Odesas, tagad jau pilntiesīgi slavenās E. Dārziņa skolas audzēkņi. Meitenes spēlēja īsu, bet ārkārtīgi skaistu M. Skorika “Melodiju”. Mums apkārt bija daudz eļļas gleznu. Tos eksponēšanai sagatavojis autors, vidējās paaudzes ukraiņu mākslinieks Ivans Vitjuks. Un tagad viņš dzīvo Rīgā. Ivans ar entuziasmu stāstīja par sevi, par saviem meklējumiem glezniecībā (viņa gleznu izstāde būs apskatāma līdz 23. martam). Klausījāmies arī dziedošās rīdzinieces Valentīnas Gnatjukas un viņas mazmeitas Poļinas, kā arī Ivana Naļivaiko ieteiktās dziesmas trīs ukraiņu jauniešu izpildījumā.

Pēc tam sekoja piecu pilnīgi atšķirīgu folkloras kopu uzstāšanās. Viskompaktākais bija Rīgas bulgāru ansambļa “Sedjanka” Petra Mazora un Iskras Bonevas vokālais duets. Viņu dziedājums bija entuziasma pilns, krāsains. Emocijās un intonācijās patiesi tautisks. Lielisku iespaidu atstāja “Berendeika” ģimenes ansamblis (vadītāja Violeta Nikolaenko).I.Kozakēvičas  Asociācijā “Berendeika”  jau ir labi pazīstama un mīlēta.Spilgti un ar oriģinalitāti sevi parādīja baltkrievu ansamblis “Kupaļinka” (vad. Vjačeslavs Petrovs). Tās dalībnieki pie mums speciāli ieradās no Daugavpils. Paldies Žannai Romanovskajai, kura pirmā atsaucās aicinājumam ierasties un parādīt skatītājiem savas prasmes. Interesanti un patīkami bija klausīties Rīgas iedzīvotājus: vīru ansambli “Harmonika” un sieviešu ansambli “Lada”. Tos skaisti latviešu valodā mūms pasniedza ansambļu vadītāja Nadežda Ivanovskaja. Vārdu sakot, publika, kas turklāt tika cienāta ar gardām pankūkām (paldies sponsoram), bija apmierināta, tas bija acīmredzams. Pavasara priekšvakarā – neaizmirstama mākslas panorāma!

Aprīļa vidū Mārupē (MMMS) atkal, jau 11. reizi, notiek Mazais starptautiskais kamermūzikas konkurss par godu izcilajai pianistei Norai Novikai. Žūrija arī pēc sastāva ir starptautiska.
Var startēt sešas vecuma grupas no 7 līdz 19 gadiem.
Pieteikumi jau tiek pieņemti.
Nora Novika ne reizi vien uzstājusies I.Kozakēvičas LNKBA Namā. Viņai tika piešķirta mūsu Asociācijas sudraba goda medaļa.

Svētdien, 26.februārī plkst.12.00 I.Kozakēvičas LNKBA namā sāksies liels pasākums. Daudzveidīgs un krāsains. Savu lielo izstādi eksponēšanai sagatavojis ukraiņu mākslinieks Ivans Vitjuks, kurš šobrīd dzīvo Rīgā. Ivans pastāstīs par sevi, par saviem meklējumiem glezniecībā. Programmas sākumā Marija un Sofija Varčenko (tagad Dārziņa skolas audzēknes) atskaņos brīnišķīgo Miroslava Skorika “Melodiju”. Uzklausīsim arī rīdzinieci Valentīnu Gnatjuku. Kā arī citi ukraiņi no Latvijas.
Tad stafete virzīsies uz vēl piecām spilgtām folkloras kopām. Viņu sagatavotie skaitļi ir iedvesmoti no pavasara sagaidīšanas. To dalībnieki būs tautastērpos – kā jau ierasts!

Ieeja bez maksas. Iespējami ziedojumi.

Kopumā šodien un rīt galvaspilsētā pieteikti 12 pasākumi.

Šodien Ukrainas Neatkarības ielā 2, iepretim Krievijas vēstniecībai, pieteikta sapulce – pikets “Saki nē Krievijas karam Ukrainā!”. Šis pasākums ir pieteikts jau no kara sākuma un ļauj jebkuram iedzīvotājam doties piketēt pie Krievijas vēstniecības. Šodien Krievijas plaša mēroga iebrukuma gadadienā, paužot atbalstu Ukrainai, Rīgā Brīvības pieminekli izgaismos Ukrainas karoga krāsās, informēja Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

https://www.tvnet.lv/7719430/ukrainas-atbalsta-pasakumi-riga-kur-kas-cikos

 

Saeima 23.februārī pieņēma paziņojumu par Krievijas īstenotā agresijas kara pret Ukrainu gadadienu, kurā atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas īstenotajam agresijas karam pret Ukrainu un nelokāmu atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās. Tāpat paziņojumā parlamentārieši pieprasa, lai Krievija nekavējoties izbeidz visas militārās darbības Ukrainā un izved visus spēkus un militāro ekipējumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas bez jebkādiem nosacījumiem. …Deputāti apliecina solidaritāti ar Ukrainu un ukraiņu tautu, kas nenogurstoši demonstrē apbrīnojamu drosmi un noturību pret nemitīgajiem draudiem un uzbrukumiem. Saeima godina Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību, kā arī piemin visus Krievijas agresijas upurus – tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju un aizstāvju.

https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/31975-saeima-atkartoti-pauz-visstingrako-nosodijumu-krievijas-istenotajam-karam-pret-ukrainu

Lai parādītu Latvijas mediju vienotību Ukrainas atbalstam karā pret iebrucēju, Latvijas radio stacijas, televīzijas kanāli un elektroniskie mediji 24. februārī plkst. 12.00 vienosies kopīgā akcijā, vienlaicīgi atskaņojot Ukrainas valsts himnu….Kopīgās akcijas mērķis ir paust skaidru Latvijas mediju un sabiedrības atbalstu Ukrainai.

https://www.la.lv/latvijas-mediji-ipasa-akcija-24-februari-plkst-12-00-atskanos-ukrainas-valsts-himnu

26.februārī plkst.12.00 LNKBA Namā divās  zālēs tiks atklāta ukraiņu mākslinieka no Hmeļņickas apgabala  Ivana Vitjuka personālizstāde. Šis talantīgais  cilvēks ir  no Ukrainas un tagad ar ģimeni dzīvo Latvijā.

Izstādes atklāšana notiks prоgrammas ” Рavasari gaidot” ietvaros.

Ieeja bez maksas! Ziedojumi sveicināti!

Latvijas Kara muzejs sadarbībā ar Nacionālo Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzeju veido izstādi ,,Cīņa par Ukrainu”, kuru plānots atklāt 2023.gada 24.februārī.Topošā izstāde stāstīs par Krievijas Federācijas īstenoto mēģinājumu izrēķināties ar Ukrainas nacionālo valstiskumu, kā arī par Ukrainas tautas varonīgo pretošanos kaimiņvalsts agresijai. Izstādes eksponatūras bāzi veidos priekšmeti no Kijivas un Čerņihavas apgabaliem. Kara laikā Nacionālais Ukrainas Otrā pasaules kara muzejs organizēja ekspedīcijas, lai iegūtu liecības kara dokumentēšanai. …Izstāde ,,Cīņa par Ukrainu” būs izvietota vienā no lielākajām Latvijas Kara muzeja ekspozīciju zālēm un aizņems vairāk kā 300m2 lielu platību. Kopumā izstādē tiks eksponētas 277 Ukrainas kara liecības, padarot to par Baltijā vislielāko  Ukrainas karam veltīto izstādi.

Aprīļa sākumā Daugavpils teātris viesosies Latvijas Nacionālajā teātrī ar trim izrādēm. Rīdziniekus sagaida īsteni latgaliskas brīvdienas: vienas nedēļas nogales ietvaros varēs noskatīties gan muzikālu pasaku pieaugušajiem latviešu un latgaliešu valodā „Pa Laimes lāča pēdām”, gan izrādi visai ģimenei latgaliski „Spreideits”. Savukārt 3.aprīlī uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves atkārtoti viesosies „Paradīze”, muzikāli dramatiska izrāde, kura tapusi pēc Raimonda Paula mūzikla „Dāmu paradīze” motīviem un kurā pie klavierēm būs pats Maestro.

https://www.daugavpilsteatris.lv/aktualitates/aprili-gaidamas-daugavpils-teatra-dienas-riga

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā skatāma jauna ekspozīcija “Mūra nojaukšana”, kas veltīta laikmetīgās mākslas īpašajai lomai mūsu valstiskās neatkarības atgūšanas periodā. Ekspozīcijā skatāmie darbi pamatā tapuši no 1985. gada, kad Padomju Savienībā sākās tā sauktie pārbūves procesi, līdz 1991. gadam, kad Latvija atguva savu neatkarību.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/makslas-zinatniece-mara-lace-ir-varas-institucijas-kas-makslu-vienmer-gribejusas-dabut-sev-paklausigu.a496863/

A. Severetņikovs dzimis 1962. gada 7. jūnijā Rīgā. Beidzis LMA Glezniecības nodaļu… Izstādēs piedalās kopš 1993. gada. Gleznotājs dzīvi veltījis mākslai un darbojas kā brīvmākslinieks. Pats autors, raksturojot savu glezniecību, saka – klasiskais reālisms. Severetņikovs vienlīdz veiksmīgi pievērsies visiem klasiskās glezniecības pamatžanriem – ainavai, klusai dabai, figurālām kompozīcijām.

Skatiet viņa izstādi:Rīgas Kultūras un atpūtas centrs Imanta, Anniņmuižas bulvāris 29.

2. februāris – 28. februāris.

https://www.diena.lv/raksts/kd/kd-afisa/andreja-severetnikova-personalizstade_inout_-14294014?fbclid=IwAR3bpyRWl_NHRWAFiRQSvH3HsOEG4V5QAScP3QpXwQMeO5viPUJ1YpreAzw

Festivāla atklāšanas koncertā  14.02.2023.plkst. 19:00  JVLMA Lielajā zālē   dzirdēsim nule kā simtgadi svinējušā grieķu izcelsmes avangarda komponista un arhitekta Jaņa Ksenaka 46 minūtes garo elektroakustisko darbu “La legende d’Eer” (Mīts par Ēru). Ksenakis šo kompozīciju radīja 1977.-78. gadā  Pompidū centra atklāšanas pasākumam. Skaņdarbs ir skaņas celiņš izrādei ar nosaukumu “Le Diatope”. Izrāde notika specifiskā izliektas formas arhitektoniskā konstrukcijā, kas tika izveidots pēc Ksenaka projekta. Blakus skaņai, neatkarīgi tika kontrolēts arī vizuālais komponents, kas sastāvēja no 1600 spuldzēm un 4 lāzeriem, kuru stari tika kontrolēti ar 400 grozāmiem spoguļiem.

https://www.jvlma.lv/aktuali/kalendars/jvlma-musdienu-muzikas-festivals-decibels-la-legende-d-eer

Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) no 14. februāra pagarina savu darba laiku un būs atvērta piecas dienas nedēļā: otrdien, trešdien, ceturtdien, piektdien: 11.00–20.00 (4., 5., 6., 7. stāva lasītavas 11.00–19.00); sestdien: 10.00–18.00. LNB nodrošina lasītāju apkalpošanu saskaņā ar šādu grafiku:

1) Pirmdienās – attālināti, svētdienās – slēgts;

2) Otrdienās–piektdienās 11.00–20.00; sestdienās 10.00–18.00:

https://www.lnb.lv/latvijas-nacionalas-bibliotekas-darba-laiku-izmainas-no-2023-gada-14-februara/

Turpmāk pareizi būs hrivna, nevis grivna. Valsts valodas centrs nolemj, ka Ukrainas nacionālās valūtas nosaukums latviešu valodā, atbilstoši izrunai, atveidojams formā Ukrainas hrivna. Lēmums publicēts “Latvijas “Vēstnesī”, vietnē vestnesis.lv: https://vestnesis.lv/op/2023/31.10

Tāpat “Latvijas Vēstnesī” šodien publicēts vēl viens Valsts valodas centra lēmums – Ukrainas nacionālās traģēdijas nosaukums “голодомóр” latviešu valodā jāatveido kā “holodomors”, atbilstoši izrunai. https://vestnesis.lv/op/2023/31.11

Mārupnieces Ievas Carukas (1964) jaundarbu personālizstādi “Bokss” veido tematiski saistītu lielizmēra akrila gleznu cikls “Bokss” un kolāžu sērija “Uzvaras un zaudējumi”. Savu jauno gleznu un kolāžu sižetos Caruka izmanto strīdīgā sporta veida – boksa – figurālās izpausmes. Māksliniece tajās redz turpinājumu savam stāstam par cilvēku. Kāpēc tas, kas varētu izskatīties kā saskarsme un satikšanās, ir agresīva spēka spēle? Un kāpēc citiem patīk to vērot, likt likmes par uzvarētāju un zaudētāju? Šie jautājumi ir apzināti atbrīvoti no pieredzes, kas izskaidro visiem zināmā sporta veida noteikumus.  Izstādes kuratore Inga Šteimane.

https://www.jurmala.lv/lv/notikums/izstazu-cikla-atklasana-ieva-caruka-bokssun-linda-zivere-majup

12. februārī, no rīta mūžībā devies režisors un aktiermeistarības pasniedzējs Mihails Gruzdovs, savā kontā sociālās saziņas vietnē “Facebook” paziņojis Dailes teātris. Gruzdovs dzimis 1953. gadā Valmierā. Studēja Vahtangova teātra augstskolas režijas fakultātē, Kops 1993. gada sāka iestudēt izrādes Latvijas teātros.Iestudējis virkni spožas izrādes uz Latvijas teātra skatuves, vairākkārt saņēmis gan “Spēlmaņu nakts” nominācijas, gan balvas par labākajām izrādēm. Režisors 2008. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/muziba-devies-rezisors-mihails-gruzdovs.a496032/

Tajā apkopoti vairāk nekā 1000 Zuzānu kolekcijas priekšmeti. Tostarp gan māla un fajansa priekšmeti, gan video un foto materiāli no Kinofotofonodokumentu arhīva. Izstāde veidota ar mērķi izstāstīt Kuzņecovu porcelāna (Rīga) ražošanas stāstu. Ieeja izstādē par maksu – 10 eiro. Tā atvērta līdz 6. augustam.

Koncerts ‘’Accordare’’ izskanēs 12. februārī plkst. 14.00 RLB Zelta zālē, muzicējot Tallinas mūzikas un baleta skolas kameransamblim un PIKC Nacionālo mākslu vidusskolas Emīla Dārziņa mūzikas skolas kameransambļiem. Programmā. Johannesa Brāmsa, Aleksandra fon Cemlinska, Jozefa Suka, Dmitrija Šostakoviča, Raimo Kangro, Louela Šova un Satoši Jagisavas mūzika.  Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties pirms koncerta ( 5.- EUR, 3.- EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem). 25% no sarīkojumos gūtajiem ziedojumiem Rīgas Latviešu biedrība ziedos Ukrainas cilvēku atbalstam.