• Piemineklis ir gandrīz gatavs, tas atrodas autora – mākslinieka Romualda Gibovska darbnīcās. Uzstādīšana prasa divas vai trīs dienas. Mums pat bija ideja uzcelt pieminekli un rīkot lielo atklāšanu vēlāk, jo īpaši tāpēc, ka objekts ir izgatavots no Kortena tērauda, Kortena pakāpeniski mainās krāsā, un piemineklis līdz rudenim būtu vienkārši “nogatavināts”. Bet līdz šim mēs esam atmetuši šo ideju, – sacīja R. Stankevičs.
  • Сейчас точную дату открытия никто назвать не может. Мы в данный момент — как на войне: вот закончится война, тогда и откроем. Хорошая дата 11 ноября — День независимости Польши и День Лачплесиса в Латвии. Памятник практически готов, он находится в мастерских автора — художника Ромуальда Гибовского, на его установку хватит двух-трех дней. У нас даже была идея установить памятник, а торжественное открытие провести позже, тем более, что объект изготовлен из кортеновской стали, кортен постепенно меняет цвет, и памятник как раз бы «созрел» к осени. Но пока мы от этой идеи отказались», — рассказал Р. Станкевич.
  • https://rus.lsm.lv/statja/novosti/samoupravlenija/pamjatnik-latishskim-i-polskim-gerojam-v-daugavpilse-otkroyut-osenyu-gorodd.a358185/

  • Brīvība ir vislielākā vērtība, jo par to esam spējuši un bijuši gatavi maksāt visaugstāko cenu, preses notikumā par Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai veltītajiem notikumiem sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis … “Es joprojām aicinātu katru no jums savās mājās radīt šo īpašo svētku noskaņu – varbūt ielikt logā plakātu ar sveicienu 4.maijā, lai iepriecinātu kaimiņus, izmantot šo laiku, lai izzinātu Atmodas laika notikumus, atcerētos notikumus pirms 30 gadiem un apzinātos, svinētu milzīgo vērtību – brīvību, kas mums visiem pieder,” teica Puntulis.

https://www.la.lv/ka-pasizolacijas-laika-dazadas-pilsetas-svines-4-maijuhttps://www.la.lv/mes-jautajam-46

  • Šodien aprit tieši gadsimts, kopš uz pirmo sēdi 1920. gada 1. maijā sanāca pirmais visu Latvijas pilsoņu brīvās vēlēšanās ievēlētais parlaments – Latvijas Satversmes sapulce.

Satversmes sapulce piepildīja latviešu politisko un sabiedrisko darbinieku sapni. Viņu plānos par Latvijas nākotni allaž klātesoša bija Satversmes sapulces ideja, ka visi Latvijas pilsoņi paši varētu ievēlēt savus priekšstāvjus valsts nākotnes izlemšanai. Satversmes sapulces vēlēšanas apliecināja, ka valsts sagatavošanas darbs ir izdevies un Latvija ir tapusi uz visiem laikiem kā latviešu valstsgribā sakņota stipra valsts.

Neatkarības kara cīņas par Latviju vainagojās ar Satversmes sapulces vēlēšanām, augstu pilsoņu līdzdalību vēlēšanās un tajās pausto atbalstu neatkarīgas, demokrātiskas Latvijas turpmākai nostiprināšanai. Neatkarības karā tauta ar ieročiem rokās bija aizstāvējusi jaunās valsts tiesības uz pastāvēšanu, Satversmes sapulcē tauta īstenoja savu pašnoteikšanos un apliecināja savu gribu dzīvot neatkarīgā, demokrātiskā republikā.

Satversmes sapulcē vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija visās latviešu zemēs. Visiem vienu Satversmes sapulci vēlēja visi Latvijas pilsoņi visā Latvijas teritorijā, un pirmo reizi vēsturē latviešu nācijai bija iespēja apvienoties kopīgai nākotnes lemšanai un turpmākai dzīvei vienotā valstī.

 

(vairāk…)

 

Vaicāta, vai ir kādas prognozes par nākamo mācību gadu un kādā formā varētu notikt mācību darbs, ministre uzsvēra, ka par to runāt esot pāragri. Viņa atzīmēja, ka Veselības ministrija ir piedāvājusi “četri reiz četri” darbības modeli, kuru piemērot, pārskatot dažādus ierobežojumus, taču to esot plānots attiecināt uz tuvāko mēnesi, attiecīgi prognozes pusgadam esot pāragri prasīt.

https://www.la.lv/izglitibas-ministre-neprognoze-ka-macibas-varetu-atsakties-nakamaja-macibu-gada

Medicīniska rakstura padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos visu diennakti varēs saņemt, zvanot uz valsts Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.

Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem… Pirms došanās pie dežūrārsta, ir jāsazinās telefoniski un, ja pacientam tiek noteikta klātienes vizīte, tad precīzi jāierodas norādītajā laikā, tādējādi izvairoties no saskarsmes ar citiem pacientiem, piemēram, uzgaidāmajās telpās. Par vizīti klātienē pie dežūrārsta jāveic pacienta līdzmaksājums personām līdz 65 gadu vecumam 2 eiro apmērā, personām virs 65 gadiem – viens eiro. Traumu (piemēram, apdegumu, lūzumu, mežģījumu) vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniedz steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Savukārt neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.Tāpat svētku brīvdienās paredzētas izmaiņas arī tālruņa 8303 darba laikā. Covid-19 izmeklējumiem 1., 2., un 4. maijā varēs pieteikties laikā no plkst. 9.00 līdz 15.00, savukārt 3. maijā laikā no plkst. 9.00 līdz 12.00. Bezmaksas informatīvais diennakts tālrunis 8345.
Vienotā mājaslapa saistībā ar Covid-19 – covid19.gov.lv.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ka-sanemt-medicinisko-palidzibu-svetku-laika.a358035/

1986. gadā Rīgā un Ļeņingradā notika V. Barkauska kamerkoncerti, kurus organizēja prof. Rafi Haradžanjans. Latvijas valsts konservatorijā Lietuvas maestro tolaik bija interesanta un brīva tikšanās ar studentiem. Visdziļākā līdzjūtība komponista ģimenei un visiem laikmetīgās mūzikas cienītājiem.

Мастер скончался на 90-м году жизни. Он был ищущим музыкантом, одним из активных сторонников авангарда в музыке, экспериментировал в области серийной техники и алеаторики, однако впоследствии сформировал свой стиль, которому характерна яркая музыкальная экспрессивность.

https://orpheusradio.ru/news/news/1954/umer-litovskiy-kompozitor-vitautas-barkauskas

P.S. В Риге и Ленинграде в 1986 г. проходили авторские камерные концерты В.Баркаускаса, которые организовал проф. Раффи Хараджанян. В Латвийской Гос. консерватории литовский маэстро провел интересную встречу со студентами. НАШИ ГЛУБОКИЕ СОБОЛЕЗНОВАНИЯ!

Divu nedēļu bezmaksas tiešsaistes semināru cikls “Kultūras un cilvēciskais pieskāriens tiešsaistē – jaunas iespējas uzrunāt un iesaistīt plašu auditoriju kultūras un izglītības projektos” sāksies 11. maijā. Mācību semināru laikā pieredzējuši pasniedzēji informēs par inovatīvām metodēm, kas var palīdzēt mazināt dīkstāves negatīvo ietekmi, kā arī par autortiesībām un citiem saistītiem jautājumiem, kas tieši ietekmē tiešsaistes pakalpojumu veidošanu. Semināru ietvaros plānotas arī tiešsaistes diskusijas, lai padziļināti izprastu e-kultūras konceptu, apmainītos ar labās prakses piemēriem tiešsaistes komunikācijā un pakalpojumu veidošanā. Programmas noslēgumā dalībnieki saņems Latvijas Nacionālā kultūras centra apliecību, kas apliecina mācību programmas apguvi. Vebināri no pulksten 13.00 līdz 14.30 notiks 11., 14., 18., 21. un 22. maijā.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/dace-melbarde-aicina-kulturas-darbiniekus-piedalities-bezmaksas-macibu-seminaros.a357898/

 

KM valsts sekretāre norādīja, ka lēmums par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vēl nav pieņemts, taču no diskusijām ar Veselības ministriju (VM) saprotams, ka sociālās distancēšanās pasākumi aizvien tiks turpināti un aizvien pastāvēs būtiski publisko pasākumu ierobežojumi.

https://www.la.lv/no-dailes-teatra-lidz-positivus-ka-valdiba-plano-atbalstit-kulturas-nozari

“Ja cilvēki uzturas kopā ilgāk par 15 minūtēm, tas arī ir risks. Lielākā daļa kultūras pasākumu ir ilgāk par 15 minūtēm un cilvēki statiski atrodas kopā. Tas atkal palielina risku vīrusa pārnešanai vienam no otra. Ņemot vērā šos riskus, pagaidām nevarētu runāt par lielu cilvēku grupu apvienošanos vienā telpā, piemēram, teātru zālēs,” sacīja Dumpis.Infektologs norādīja, ka pasaules zinātniskā pieredze liecina, ka cilvēkiem vajag strādāt, bet jāstrādā ir mazās grupās, kas savā starpā praktiski nesastopas. Grupas nedrīkstētu būt lielākas par desmit cilvēkiem un tās nedrīkstētu kontaktēties ar citām komandām.

https://www.la.lv/aicina-meklet-ilgtermina-risinajumus-un-gatavoties-grutai-covid-19-ziemai

I.Kozakēvičas LNKBA Valdes Lēmums:
Pieteikumu pieņemšana finansiālam atbalstam I.Kozakēvičas Asociācijas biedrību
kultūras pasākumu īstenošanai LNKBA Namā ( Slokas 37,Rīga), tiks
 atjaunota tikai pēc LR valdības izsludinātā ārkārtas stāvokļa pilnīgas atcelšanas visā valstī.
I.Kozakēvičas LNKBA Valdes vārdā

Prof. Rafi Haradžanjans,
Valdes priekšsēdētājs.

2020.03.26

Atgadinām:  Ārkārtējā situācija Latvijā ir pagarināta līdz 12.maijam.

https://www.la.lv/foto-saeima-parapstiprina-arkartejas-situacijas-pagarinasanu-lidz-12-maijam

Напоминаем: Правительством ЛР принято решение о продлении в стране ЧП  до 12.05.2020.

Kultūras ministrija valdībā prasīs izmaksāt zaudējumu kompensāciju par Covid-19 krīzes dēļ nenotikušajiem vai atceltajiem kultūras pasākumiem. Kultūras ministrs Nauris Puntulis …prognozēja, ka zaudējumi nozarē un līdz ar to nepieciešamais finansējums zaudējumu kompensēšanai varētu būt līdzīgs tam, ko kultūras atbalstam piešķīrusi Igaunija – 25 miljoni eiro. Ministrs norādīja – ja pulcēšanās ierobežojumi turpināsies līdz gadam beigām, tad summa varētu sasniegt 30 miljonus eiro.  …”Mēs neviens šobrīd nevaram prognozēt, kurā datumā šī krīze beigsies, un arī Veselības ministrija izvairās nosaukt konkrēto datumu, kurā pulcēšanās ierobežojumi tiks atcelti pavisam. Es pieļauju, ka Kultūras ministrija būs tā, kurai nāksies uzņemties atbildību.”

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/ministrs-kulturas-nozares-zaudejumi-lidz-gada-beigam-varetu-but-30-miljoni-eiro.a357663/

Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā izsludina  pieteikšanos balvu konkursam “Cilvēka izaugsmei”, kurā tiek godināti cilvēki, organizācijas un uzņēmumi, kas  atraduši veidus, kā palīdzēt citiem, kuri nonākuši grūtībās, kā celt apkārtējo cilvēku dzīves kvalitāti un Latvijas labklājību.

“Šogad jau septīto reizi teiksim īpašu paldies tiem cilvēkiem, organizācijām un uzņēmumiem, kuru pasaules uztveres un darba pamatā ir vairot labo, attīstīt ko jaunu, veicināt cilvēku un Latvijas izaugsmi,” raksta balvas rīkotāji.

Sešu gadu laikā pasniegtas 24 balvas. Laureātu vidū ir tādas personas kā Līga Uzulniece, “Eņģeļa pasts” izveidotāja; Māris Ceirulis, Liepājas Neredzīgo biedrības valdes priekšsēdētājs, Vita Kalniņa, ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra “Līna” vadītāja; Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība, “Swedbank Latvia” u.c.

Pieteikumus nominācijām iespējams pieteikt četrās kategorijās:

(vairāk…)

Piedāvājam iepazīties ar pilnu vēstules tekstu:

Latvijas Republikas Saeimas deputātiem

Rīgā 2020. gada 24. aprīlī
Nr.2_2020

Atklātā vēstule par krīzi kultūras nozarē

Kopš Pasaules Veselības organizācijas 11. martā izsludinātās “Covid-19” pandēmijas zaudējumus piedzīvo ne tikai tūrisma, transporta un aviācijas kompānijas – visaptverošas un nebijušas krīzes priekšā atrodas arī visa Latvijas kultūras nozare. Ar valdības izsludināto ārkārtas situāciju ir aizliegti jebkādi publiskie pasākumi un pulcēšanās. Šis aizliegums izraisījis piespiedu pilnu vai daļēju dīkstāvi vairāk nekā 32 tūkstošiem cilvēku – saskaņā ar “Euorstat” 2018. gada Darbaspēka apsekojuma datiem kultūras nozarē strādā 3,5% no visiem Latvijā nodarbinātajiem. Prognozes nav iepriecinošas – paredzams, ka pat pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas ierobežojumi publisku pasākumu rīkošanai tiks saglabāti un plašāka pulcēšanās nebūs iespējama pat līdz 2020. gada beigām. Šī ir bezprecedenta situācija – kultūrai ir pilnībā slēgts ne tikai ārējais, bet arī iekšējais noieta tirgus – šādu krīzi līdz šim nav piedzīvojusi neviena tautsaimniecības nozare.

(vairāk…)

Georgs – armēņu izcelsmes latvietis. Viņš izauga zvejnieku ciematā.Viņa tēvs, kas sapņoja uzbūvēt še māju, nomira, kad dēlam bija tikai 6 mēnešus. Interese pie tēva un vectēva dzimteni kļuva ar iemeslu Georga dažiem ceļojumiem Armēnijā, Gruzijā,uz seno Armēnijas pilsētu Ani, kurā tagad atrodas Turcijas teritorijā. Izstāžu projekts un grāmata zem kopnosaukuma “Krunk. Dzērve, kas laižas pār tēvzemi” pašlaik atrodas darbā.

Георг —латыш армянского происхождения, вырос в рыбацком поселке, отец, мечтавший построить здесь дом, умер, когда сыну было шесть месяцев…Интерес к родине отца и деда стал для Георга поводом нескольких путешествий в Армению, Грузию, в древний армянский город Ани, ныне находящемся на турецкой территории. Выставочный проект и книга под общим названием «Крунк. Журавль, летящий над отечеством» сейчас в работе.

см.: https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/v-poiskah-rodini-predkov-fotograf-georg-avetisjan-dobralsja-do-kavkaza-i-igarki.a357572/

KM ir nolēmusi vērsties valdībā un prasīt zaudējumu kompensāciju par izdevumiem, kas saistīti ar visa veida pārcelto un atcelto pasākumu organizēšanu. KM piedāvās ieviest subsidētu darba vietu programmu no 2021. gada, kas palīdzētu nevalstiskajam sektoram un privātajiem uzņēmumiem.

https://www.la.lv/km-valdiba-prasis-kompensaciju-par-covid-19-krizes-del-nenotikusajiem-kulturas-pasakumiem

30. aprīlī plkst. 13.00 Valsts prezidents Egils Levits lasīs lekciju vecāko klašu skolēniem “Kāpēc 4. maijs?”. Lekcija būs veltīta Latvijas neatkarības atgūšanas 30. gadadienai, un tajā E. Levits stāstīs par to, kādi bija neatkarības atjaunošanas kustības mērķi un vērtības, kā arī par to, kāda ir Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīme Eiropas un pasaules vēsturē. Gan pirms lekcijas, gan lekcijas laikā skolēni Valsts prezidentam varēs uzdot jautājumus. Lekcijas ilgums kopā ar jautājumiem būs 40 min – tā noritēs no plkst. 13.00 līdz 13.40. Valsts prezidenta lekcijas garums būs apmēram 15 min., pārējo laiku atvēlot skolēnu jautājumiem. Lekciju būs iespējams skatīties Valsts prezidenta kancelejas YouTube kontā (https://www.youtube.com/user/presidentlv), kā arī tīmekļvietnē www.president.lv un Facebook (egilslevitslv) un Twitter (@Rigas_pils) kontos. Jautājumus Valsts prezidentam varēs iesūtīt WhatsApp vai sms veidā pa tālr. nr. 28654369.

30 апреля президент Эгил Левитс выступит перед учащимися старших классов с лекцией “Почему 4 мая?”, посвященной 30-й годовщине восстановления независимости Латвии, сообщили в канцелярии президента.

Как до, так и после лекции школьники смогут задать президенту вопросы. Продолжительность лекции составит около 40 минут – с 13:00 до 13:40, однако речь Левитса займет не более 15 минут, остальное время отведено под вопросы школьников.

– Es nedomāju, ka ierakstu un raidījumu pārpilnības dēļ cilvēki atteiksies klausīties dzīvo mūziku. Drīzāk tieši pretēji. Vajadzība pēc īstas mākslas tikai palielināsies … Es neatbalstu mājas koncertus. Tas, iespējams, ir labāk nekā nekas, bet bez dzīvas emociju un enerģijas apmaiņas starp mūziķiem un patiesās mākslas dzimšanas klausītājiem, diemžēl, tas nenotiek.

– Не думаю, что люди откажутся от слушания живой музыки из-за обилия записей и трансляций. Скорее наоборот. Потребность в подлинном искусстве только увеличится. Другой вопрос, позволит ли посещать концерты классической музыки семейный бюджет? Не знаю… Но для души это совершенно необходимо, особенно в сложные времена…Я не сторонник домашних концертов в режиме онлайн. Наверное, это лучше, чем ничего, но без живого обмена эмоциями, энергией между музыкантами и слушателями настоящего рождения искусства, к сожалению, не происходит.

https://www.classicalmusicnews.ru/interview/u-menja-sejchas-nervy-ogoleny/?fbclid=IwAR3Te4n_0Mq2t_543v2fkfCVtSVjOsSKNMFhJDznU_eVvgdTopXWhlGWAcE

Muzeja darbinieki vāc citātus no laikrakstiem vai žurnāliem, fotoattēlus, video, dienasgrāmatas ierakstus, e-pasta vēstules, stāstus, kas saistīti ar pandēmiju. Pat varat nodziedāt jaunu dziesmu, izlasīt dzeju …

…пока нет четкого представления о том, какие именно атрибуты пандемии будут иметь историческое значение. …цель — собрать как можно больше артефактов, свидетельствующих о периоде. …создан спецпортал, где любой может поместить цитату из газетной статьи или журнала, поделиться фото, видео, дневниковыми записями, перепиской по электронной почте, личными переживаниями и мыслями, воспоминаниями и историями, связанными с пандемией. Можно даже спеть песню, прочесть стихотворение или оставить голосовое сообщение. Разнообразие жанров и форм только приветствуется.

подробнее: https://www.dw.com/ru/коронавирус-в-архив-музеи-собирают-артефакты-времен-пандемии/a-53217342

Iespēja apstāties. Pabūt klusumā. Saprast to, kas it kā sen jau ir zināms, taču iedziļināties tajā arvien ir pietrūcis laika. Taupīt laiku nav iespējams. Laiku var tikai tērēt. Taču tērēt to var vai nu bezjēdzīgi, vai gudri. Varbūt pasaule tādēļ ir apturēta, lai mēs mācītos laiku nevis notriekt, bet piepildīt?

https://www.la.lv/labas-lietas-priekam-un-iedvesmai-sergas-laika-iesaka-vija-beinerte

“Laikā, ka mūsu domas aizņemtas ar pandēmiju un tās radīto krīzi, kā arī valsts situācijas stabilizācijas pasākumiem, kultūras visdažādākajos tās spektros nozīme mūsu ikdienā nav mazinājusies un būs svarīga arī tuvā un tālākā nākotnē. Esmu gandarīts par šādas konsultatīvās padomes izveidi un ražīgu pirmo sēdi,” akcentēja kultūras ministrs Nauris Puntulis.

https://www.la.lv/km-darbibu-sakusi-latvijas-pasakumu-rikotaju-un-pasakumu-producentu-padome