LNKBA

Bijuša rīdziniece Diāna Ketlere: “Visu mūsu sfēru automātiski pierēķināja pie non – essential, pie kaut kā, kas nav  būtisks Homo sapiena izdzīvošanai. Tas ir pilnīgi nepareizi. Kultūras ļaudīm un kulturas iestādēm ir nepieciešams pavisam cits atbalsta līmenis. Ķermeņus var saglabāt un izārstēt, taču bez teātra, mūzikas, personīgas komunikācijas starp skolnieku un pedagogu mūsu prāts ir apdraudēts”.

«Психологически жить в Риге для меня непросто, нет хорошего инструмента, …За 28 лет жизни вне Латвии основное, к чему я привыкла, это плюрализм мнений, постоянная возможность дискуссии. Разная пресса, разные взгляды и мнения. Здесь, по моим ощущениям, люди более скрытные и задают меньше вопросов. В условиях пандемии это совсем неплохо». По мнению профессора, ситуация с культурой сейчас действительно ужасающая.«Всю нашу сферу автоматически причислили к non-essential, к чему-то, что не имеет основополагающего значения для выживания Homo sapiens как вида. Это в корне неправильно”.

https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/professor-korolevskoy-akademii-muziki-v-londone-diana-ketler-zastrjala-v-rige-kultura1kb.a357134/

Daugavpilī šovasar paredzētie lielākie kultūras un sporta pasākumi nenotiks, 23.04.2020 lēma pilsētas domes ārkārtas Izglītības un kultūras jautājumu komitejas deputāti. Sēdes darbā piedalīties bija pieaicināti tūrisma, kultūras, sporta un izglītības jomu speciālisti, lai lemtu par ieplānoto vasaras pasākumu norises atcelšanu vai pārcelšanu.

https://www.la.lv/daugavpils-atcel-vasaras-kulturas-un-sporta-pasakumus

-Даже если ЧС отменят в мае, для нас это ничего не изменит — организаторы мероприятий.

https://rus.lsm.lv/statja/novosti/obschestvo/dazhe-esli-chs-otmenjat-v-mae-dlja-nas-eto-nichego-ne-izmenit–organizatori-meroprijatiy.a357277/

24. aprīlī aprit 105 gadi, kopš dažu ievērojamu armēņu intelektuāļu aresti Konstantinopolē iezīmēja sākumu vienai no smagākajām lappusēm 20. gadsimta vēsturē. Armēņu tautas liktenim gadsimta gaitā sekoja daudzi citi baisi stāsti, iespējams, tādēļ šie notikumi ir mazāk plaši zināmi, saglabājot atklājamā un izprotamā potenciālu, tai skaitā – ar literatūras palīdzību. Viens no monumentālākajiem darbiem par šo tēmu ar noslēpumainu nosaukumu “Musa Daga četrdesmit dienas”, kura autors ir austriešu rakstnieks Francis Verfels, nesen “Jāņa Rozes apgādā” iznācis latviešu izdevumā.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/navei-nolemto-sacelsanas-hronika-armenu-genocida-gadadiena–saruna-ar-tulkotaju-ilzi-paegli-mkrtcjanu.a357108/?fbclid=IwAR1x8zNqkpQ4UK9imIYRG1i-gZ6NuJ3292qVi1eaY2LuIL1xrknlHTKmsX4

“Vīrusa neizplatīšana joprojām ir visaugstākais reliģiskais un pilsoniskais pienākums,” sacīja Aiman Mazyek  23. aprīlī, intervijā portālam dpa. Šogad Ramadāns sākas 24. aprīlī.

Глава Центрального совета мусульман Германии Айман Мазиек назвал главной обязанностью верующих во время священного месяца Рамадан соблюдение мер предосторожности, направленных на сдерживание коронавируса SARS-CoV-2. “Нераспространение вируса по-прежнему является высшей религиозной и гражданской обязанностью”, – заявил он 23 апреля, в интервью агентству dpa. Рамадан в этом году начинается 24 апреля.

https://www.dw.com/ru/лидеры-мусульман-германии-считают-нераспространение-вируса-приоритетом-нынешнего-рамадана/a-53216432

Pūce skaidroja, ka šajā konkursā zināmā mērā tikšot vērtēti tikai formālie kritēriji, bet konkurss esot nepieciešams, lai vajadzības gadījumā saranžētu masu medijus, ja nu atbalsta prasītāju ir vairāk nekā atbalsta iespēju. Īpaši tas attiecas uz atbalsta sniegšanu mediju apraidei un preses piegādēm. Pārējās daļās atbalsta piešķiršanai svarīgākais būšot tas, vai konkrētie masu mediji nodarbojas ar analītiska un orģinālsatura ražošanu.

https://www.la.lv/sif-vaditaja-konkurss-masu-medijiem-covid-19-krizes-seku-mazinasanai-isti-neatbilst-klasiskam-konkursam

Ārkārtas situācijā LR Zinātnes un izglītības ministrija ir sākusi projektu, kurā dažas nodarbības notiek tiešsaistē. Starp tiem ir stundas baltkrievu valodā, kuras pasniedz j. Kupalas Rīgas Baltkrievu pamatskolas skolotāja Anna Ivane.
Stundu var redzēt šeit:
https://www.tavaklase.lv/progra…/baltkrievu-valoda-1-stunda/

У надзвычайнай сітуацыі Міністэрства навукі і адукацыі запусціла праект “Вучыся дома”, у якім некаторыя ўрокі праходзяць он-лайн. У іх ліку – урокі па беларускай мове, якія праводзіць Ганна Уладзіславаўна Іванэ, настаўніца і намесніца дырэктара Рыжскай беларускай асноўнай школы імя Я.Купалы. Матэрыялы даступныя на інтэрнэт-пляцоўцы Tavaklase.
Дэбютны ўрок прысвечаны адпаведнай тэме – казкі.
Паглядзець можна тут:
https://www.tavaklase.lv/progra…/baltkrievu-valoda-1-stunda/

Katru gadu SEB stipendijas konkursam ir kāda noteikta tēma. 2020. gada konkursa tēma ir dienaskārtība, vedinot studentus kritiski un analītiski domāt par mediju ietekmi uz personisko un sabiedrisko domu, raudzīties, kā ziņas un sociālie tīkli nosaka auditorijai par ko, nevis ko domāt.  Žūrija izvēlējās vienu konkursa laureātu, kuram piešķīra stipendiju 1850 eiro vērtībā, kā arī iespēju apmeklēt kādu no Eiropas laikmetīgās mākslas mesām un piedalīties kādā attiecīgās pilsētas radošajā darbnīcā. Balva tiks pasniegta pēc ārkārtas stāvokļa beigām.

https://www.la.lv/seb-stipendijai-gleznieciba-pieteikto-darbu-izstade-sogad-apskatama-virtuala-formata

“Negribētu būt tā ne priecīgo ziņu nesēja, tāpēc mēģināšu kombinēt – vasara būs, bet festivāli, visdrīzāk, nebūs,” sacīja ministre.

https://www.la.lv/vinkele-vasaras-festivali-visticamak-bus-jaatcel

• …число больных коронавирусом в Латвии в ближайшие месяцы может снизиться, но необходимо считаться с тем, что многие культурные и развлекательные мероприятия летом все-таки не состоятся. «Лето будет, но фестивального лета, скорее всего, нет», – сказала Винькеле.
• см.:https://mixnews.lv/latviya/2020/04/20/vinkele-festivalnogo-leta-v-etom-godu-ne-zhdite/

“Lielākā problēma ir neskaidrība par to, kas notiks pēc datuma, kad beigsies ārkārtējā situācija – kā noritēs pandēmijas “exit”,” spriež Valmieras teātra direktore Evita Sniedze-Ašeradena. “Nav skaidra plāna, kā vajadzēs rīkoties, kad kaut kad publiskie pasākumi tiks atļauti, un tas būs droši cilvēku veselībai.”

https://www.la.lv/pandemijas-robi-kulturas-nakotne

“Lieldienas simbolizē atjaunošanos, atdzimšanu, augšupeju. Arī šī īpatnējā situācija, kurā Lieldienu laikā atrodamies, liek mums par to domāt, un mums ir pamats par to domāt. Mēs dziļāk apzināmies dzīvības vērtību, mēs domājam par patiesi būtisko un atsijājam to, kas tā priekšā šķiet mazsvarīgs,” sveicot visus Latvijas pareizticīgos Lieldienu svētkos, saka Valsts prezidents Egils Levits.

https://www.president.lv/lv

Talantīga Rīgas gleznotāja saka: “Mēs aizmirstam par galveno. Un ieskaitot mani! ”Viņai ir daudz dažādu un liela mēroga radošu plānu. Viņa aizrautīgi par tiem runā ar žurnālistu Andreju Šavreju.

Активно создающая крупные красочные полотна, уделяющая также время педагогике и собственным дочкам талантливая молодая рижская художница говорит: «Оказавшись в режиме паузы, посмотрела на многое со стороны и поняла, что от многого можно и даже нужно отказаться, что-то в своей жизни ограничить, чётко проведя границы личного пространства”.

подробнее: https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/dlja-mnogih-eta-pauza-bila-zhiznenno-neobhodima–karine-paronjanc-kultura1kb.a356288/?fbclid=IwAR1mHHDQWiVDMb7AXRApr1KkLOyDX17Rbq9zt56xUd_qJXftfczublFURd4

• Сяо Цинь родился в Шанхае, покинул родину в 11 лет, жил в разных европейских странах и США. В США встречался с Марком Ротко, высоко ценил его талант. Сяо Цинь — первый китайский абстракционист, сделавший карьеру в Европе, его произведения выставлялись практически во всех крупнейших музеях мира. Художнику 85 лет, выставку на родине Ротко он ждал с особым трепетом», — куратор экспозиции Фарида Залетило.
• https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/v-art-centre-im-m-rotko-gotovjat-kitayskuyu-vistavku-gorodd.a356081/

I.Kozakēvičas LNKBA Valdes Lēmums:
Pieteikumu pieņemšana finansiālam atbalstam I.Kozakēvičas Asociācijas biedrību
kultūras pasākumu īstenošanai LNKBA Namā ( Slokas 37,Rīga), tiks
 atjaunota tikai pēc LR valdības izsludinātā ārkārtas stāvokļa pilnīgas atcelšanas visā valstī.
I.Kozakēvičas LNKBA Valdes vārdā

Prof. Rafi Haradžanjans,
Valdes priekšsēdētājs.

2020.03.26

Atgadinām:  Ārkārtējā situācija Latvijā ir pagarināta līdz 12.maijam.

https://www.la.lv/foto-saeima-parapstiprina-arkartejas-situacijas-pagarinasanu-lidz-12-maijam

Напоминаем: Правительством ЛР принято решение о продлении в стране ЧП  до 12.05.2020. см.:https://eng.lsm.lv/article/politics/saeima/saeima-approves-governments-latest-emergency-measures.a356109/

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 14.aprīlī izsludinājusi otro no četriem konkursiem par ziņu, informatīvi analītisko un pētniecisko, kā arī uz sabiedrības ilgtspēju vērstu raidījumu veidošanu un izplatīšanu komerciālajos reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī plašsaziņas līdzekļos, kas raida mazākumtautību valodās. Tāpat konkursā tiks dota iespēja piedalīties medijiem, kas sadarbojas ar diasporas satura veidotājiem. 

(vairāk…)

“Šis ir laiks, kas mums dots kā liela Dieva žēlastība, lai mēs izmainītu savu dzīvesveidu” – tāds ir katoļu priestera Andreja Mediņa redzējums par šī brīža situāciju. Rit tikai septītais mēnesis, kopš viņu norīkoja par Kurmenes katoļu draudzes prāvestu, un pa šo laiku Kurmenes baznīca un tās apkārtne pārvērtusies līdz nepazīšanai.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/priesteris-andrejs-medins-problema-nav-viruss-bet-musu-dzivesveids.a355669/

• …tagad, kad mūsu patēriņa iespējas ir ierobežotas, mēs varam atklāt, ka mums varbūt nemaz nevajag tik daudz, kā mēs bijām līdz šim iedomājušies. Katrā ziņā, pietiekamība, kas mūsu planētu pakļautu lēnākai izpostīšanai nekā līdz šim, ir nākotnes vērtība. Tā ļaus lielāku enerģiju veltīt dzīves kvalitātei – izglītībai, veselībai, kultūrai, videi, dabai. Šī vērtību pārvērtēšana dos jaunu impulsu arī ekonomikai.
• https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidenta-egila-levita-uzruna-tautai-latvija-un-pasaule-lieldienas-26217

По словам Левитса, теперь, когда возможности потребления ограничены, это возможность осознать, что человеку не нужно так много, как казалось раньше. Сокращение потребления позволит замедлить уничтожение планеты. “Это позволит больше энергии уделять качеству жизни – образованию, здоровью, культуре, окружающей среде, природе. Эта переоценка ценностей даст новый импульс и экономике”, – считает президент.

подробнее: https://mixnews.lv/latviya/2020/04/12/levits-nadeetsya-chto-latviya-odnoj-iz-pervyh-vyjdet-iz-krizisa/

Šogad svētki tiks svinēti citādāk nekā ierasts, bez lieliem svētku pasākumiem un pulcēšanās, tomēr tas nemazina svētku prieku, uzsver Līvānu folkloras kopas „Ceiruleits” vadītāja Anna Kārkle: “Es domāju, tās tradīcijas katrā novadā ir ļoti atšķirīgas. Vieni svin Lielo dienu, bet, par cik mēs dzīvojam Latgalē, tad varētu teikt, ka Latgalē tās vairāk balstās uz baznīcas tradīcijām. Šogad diemžēl tas ir liegts, kad visi Lieldienu rītā steidzas uz baznīcu un vēlas nosvētīt ēdienu, ko parasti Lieldienu rītā ēd. Svēta parasti olas, gaļu, sāli, sviestu un maizi. Un mūsu ģimenē bija ierasts, ka mani vecāki sadalīja olu tik daļās, cik cilvēku Lieldienās piedalās. Mēs šogad ar vīru būsim divatā palikuši, tātad mums olu nāksies pārdalīt uz pusēm. Vismaz mūsmājās ir teikts, ja to sadala tik daļās, cik cilvēku, tad būs saticība, miers un savstarpējā sapratne, mīlestība saimē”.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lieldienu-tradicijas-var-kopt-ari-saura-loka-intervija-ar-folkloristi-annu-karkli.a355446/

Lieldienu laikā, no 10. līdz 13. aprīlim, LTV raidījumu cikla “Teātris.zip” interneta vietnē un Replay.lv demonstrēs Jaunā Rīgas teātra (JRT) izrādes “Stāsts par Kasparu Hauzeru” 2004. gada ierakstu.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/alvja-hermana-izrade-stasts-par-kasparu-hauzeru-cetras-dienas-bus-skatama-interneta.a355397/