I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
8. martā plkst.17.00 aicinām Willa teātrī uz 3 indiešu deju stilu programmu, kas ir veltīta shaktī enerģijai. Jēdziens “Shaktī” Sanskritā pārstāv galveno dzinējspēku, vēlmi un enerģiju, kas nepieciešama darbībai. Hinduismā Shaktī ir dievības aktīvais princips, ko bieži personificē kā dievietes: Durga, Pārvatī, Kali vai Lakšmi.
Kultūras centrs “Bharata”, deju studija
Neaizstājams cilvēks – tā Kozakēviču raksturoja Atmodas laika līderis, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns. Kozakēviča nomira 35 gadu vecumā, peldot jūrā Itālijā – nepilnu pusgadu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā. “Viņai bija svarīgi cilvēktiesību jautājumi. Daudz kas noteikti būtu savādāk, jo Ita nebija politisks aizsegs vai partijas instruments – viņa pati bija autoritāte, pati bija personība, kura ap sevi centrēja cilvēkus,” Īvāns atminējās Kozakevičas “kodolreaktora enerģiju”.Ja Kozakēviča nebūtu pāragri gājusi bojā, Latvija, iespējams, būtu straujāk virzījusies modernas Eiropas virzienā, Īvāns pieļāva. “Viņai bija svarīgi cilvēktiesību jautājumi. Daudz kas noteikti būtu savādāk, jo Ita nebija politisks aizsegs vai partijas instruments – viņa pati bija autoritāte, pati bija personība, kura ap sevi centrēja cilvēkus,” Īvāns atminējās Kozakēvičas “kodolreaktora enerģiju”.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/19.02.2026-latvijas-poliete-kas-cinijas-par-musu-neatkaribu-ita-kozakevica-rikojas-logiski-vai-unikali.a629640/
Dace Melbārde: Šodien preses konferencē izziņojām, ka Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki „Gaudeamus” šogad norisināsies Rīgā no 19. līdz 21. jūnijam. Šo svētku organizēšana ir liels gods un vienlaikus arī atbildība. Tā ir nozīmīga akadēmiskās un kultūras sadarbības tradīcija Baltijas mērogā, kas stiprina mūsu valstu saikni un kopīgo identitāti. „Gaudeamus” ir unikāla universitāšu tradīcija, kas aizsākās 1956. gadā Tartu. Kopš tā laika, pārmaiņus notiekot Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, svētki jau 19 reizes apliecinājuši Baltijas studentu vienotību, radošo spēku un solidaritāti. Tā ir trīs valstu kopīgi lolota tradīcija, kas stiprina gan mūsu akadēmisko kopienu, gan reģionālo sadarbību. Patiesi ceru, ka šie svētki šovasar sagādās daudz pozitīvu emociju ikvienam, jo īpaši pašiem dalībniekiem. Lai „Gaudeamus” stiprina Baltijas valstu vienotību un iedvesmo jauno paaudzi ar lepnumu turpināt Dziesmu un deju svētku tradīciju.
Fb/ 2026. 19.02
Pieņemot šā gada valsts budžetu, Kultūras ministrijai nācās piekrist finansējuma samazināšanai par trim miljoniem eiro. Tas savukārt nozīmēja valsts dotācijas samazinājumu 14 kultūras nozares kapitālsabiedrībām… skaidrs, ka nākamā gada budžetā dotācija nepalielināsies un nesasniegs iepriekšējo gadu līmeni, bet paliks tāda kā šogad. Kultūras ministre sola vasarā izvērtēt, kādu iespaidu uz teātriem un citām kultūras kapitālsabiedrībām atstājis finansējuma samazinājums, un meklēt risinājumus, lai kultūra būtu pieejama arī turpmāk.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/18.02.2026-kulturas-institucijas-budzeta-samazinajuma-del-apdraudeta-kulturas-pieejamiba-un-nakotne.a635219/
Tiesībsarga birojā priecājos redzēt zinošus un motivētus darbiniekus, kuri iejūtīgi un profesionāli risina gan dažādos iedzīvotāju uzdotos jautājumus, gan veido konstruktīvu sadarbību ar valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām,” pēc tikšanās pauda Valsts prezidents E. Rinkēvičs. Tikšanās laikā Valsts prezidents un tiesībsardze K. Palkova pārrunāja tiesībsardzes darba aktualitātes, kā arī nepieciešamību atzīt un nosodīt psihiatrijas sistemātisku un ļaunprātīgu izmantošanu politiskos nolūkos padomju okupācijas gados.
https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-un-tiesibsardze-parruna-tiesibsarga-darba-aktualitates
1. martā plkst. 12:00 Krakovā, Jāņa Pāvila II muzejā (Totus Tuus ielā 30) notiks starptautiskās izstādes “Baltkrievijas mākslinieki trimdā” atklāšana. Tajā būs apskatāmi baltkrievu mākslinieku un to mākslinieku darbi, kuri bijuši spiesti pamest savu dzimteni. Izstāde būs apskatāma līdz 19. aprīlim. Starp dalībniekiem ir talantīgā māksliniece Olga Jakubovska, I. Kozakevičas LNKBA aktīviste.
21. februārī, kad visa pasaule svin Starptautisko dzimtās valodas dienu, arī Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak”, kā vienmēr, rīkos svētku pasākumu!Papildus tradicionālajam diktātam programmā būs iekļautas baltkrievu dziesmas, dzejoļi un brīnišķīga mūzika. Aicinām ikvienu pievienoties pasākumam ne tikai kā skatītājiem un klausītājiem, bet arī kļūt par aktīviem svētku dalībniekiem. Laipni gaidīti jebkādi priekšnesumi dzimtajā valodā: dziesmas, dzejoļi, humoristiski un humoristiski joki, interesantas atmiņas u.c. Pirmo reizi mūsu svētkos savus darbus izpildīs ģitārists Oskars Peipiņš. Pasākums sāksies plkst. 13:30, gaidām visus I. Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) ēkas Lielajā zālē, Slokas ielā 37, Rīgā. Laipni lūgti atzīmēt Starptautisko dzimtās valodas dienu draudzīgā baltkrievu radinieku lokā.Gleznas “Dzimtās valodas diena” autore ir Olga Jakubovska.
Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak” priekšsēdētāja Tatjana Kazaka
No 20. līdz 22. martam viesnīcas Bellevue Park Hotel Riga konferenču zālē būs apskatāma 2. Starptautiskā mākslinieku leļļu izstāde “Doll’Arte”. Daudzi darbi tika radīti konkursam ar tēmu “Un jūra kā dzīve…”. Paredzētas arī meistarklases.
Vēlējos painformēt, ka Kultūras ministrija ir pagarinājusi pieteikšanos konkursā jaunam Sabiedriskā labuma komisijas sastāvam nākamajiem trīs gadiem (2026.gada maijs – 2029.gada maijs). Pieteikties var līdz š.g. 19.februārim. Plašāka informācija pievienotajā pielikumā un Kultūras ministrijas tīmekļvietnē https://www.km.gov.lv/lv/
“Austrumlatvijas koncertzāles” dalībnieku ārkārtas sapulcē 6. februārī uzņēmuma valdes locekļa amatā tika iecelta Ilona Rupaine – komponiste, skolotāja, muzikoloģe, Latgales vēstniecības “Gors” Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja kopš koncertzāles atklāšanas 2013. gadā, informēja pašvaldība… Rupaine savu profesionāļa ceļu sākusi Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, turpinājusi ar studijām Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas nodaļā un Kultūras akadēmijas Kultūras menedžmenta maģistrantūrā. Kopš 1987. gada Ilona Rupaine pati ir Rēzeknes Mūzikas vidusskolas mūzikas teorijas pasniedzēja un arī jau 20 gadus ir mākslas menedžmenta kursa docētāja Mākslas akadēmijas Latgales filiālē.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/06.02.2026-koncertzali-gors-vadis-komponiste-un-muzikologe-ilona-rupaine.a633445/
Sērijā Orbītas bibliotēka izdota igauņu mūsdienu dzejas antoloģija man pietiks ar latviju, kurā iekļauti četrpadsmit dzejnieku darbi. Antoloģijā pārstāvēti dažādu paaudžu autori – no vidējās paaudzes līdz pašiem jaunākajiem –, lai atspoguļotu pēc iespējas pilnasinīgāku igauņu mūsdienu dzejas ainu “Jebkuras tautas dzeja līdzi nes laikmeta nospiedumu. Cik daudz Latvijā zinām par igauņu dzeju? Ilgajā laikā kopš to atdzejoju, sistemātiski esmu centies iepazīstināt gan ar senāko, gan jaunāko igauņu dzeju,” teic grāmatas sastādītājs un atdzejotājs Guntars Godiņš.
https://www.diena.lv/raksts/kd/gramatas/iznakusi-igaunu-musdienu-dzejas-antologija-guntara-godina-atdzejojuma-14347344?fbclid=IwdGRzaAPynnBjbGNrA_KeM2V4dG4DYWVtAjExAHNydGMGYXBwX2lkDDM1MDY4NTUzMTcyOAABHrgpNvZG0jaW0RKDpAA08XhnFKSsuRViETAroBJBnMG2Ch06XJv6xVpQrDWk_aem_yCfziN1IPJYQnXoJzKs87g&sfnsn=mo
Interesenti pieteikumus aicināti KM iesūtīt līdz š.g. 6. martam.
Jau ziņots, ka ilggadējā LNMM direktore Māra Lāce izteikusi vēlēšanos š.g. 13. aprīlī noslēgt darba gaitas. LNMM direktora būtiskākie darba pienākumi ir plānot, vadīt un koordinēt LNMM darbu, nodrošinot muzeja mērķu un uzdevumu izpildi, nodrošināt muzeja krājuma, pētnieciskā un komunikācijas darba koordinētu īstenošanu, LNMM darbības un attīstības stratēģijas izstrādi un aktualizēšanu, kā arī plānot muzeja intelektuālo resursu, cilvēkresursu, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu, nodrošināt un atbildēt par regulāru LNMM darbības izvērtēšanu, muzeja sagatavošanu akreditācijas procesam un muzeja darbības pārskata sagatavošanu. Tāpat arīdzan nodrošināt LNMM pieejamības un muzeja pakalpojuma kvalitātes pilnveidi, nosakot muzeja pamatdarbības prioritātes, un uzraudzīt tā īstenošanu, kā arī nodrošināt LNMM finansiālo, juridisko un administratīvo darbību muzeja mērķu un uzdevumu īstenošanai atbilstoši normatīvo aktu prasībām. LNMM direktora ikmēneša darba atlīdzība noteikta 4 373 eiro (bruto).*
vairāk: https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/km-atklata-konkursa-mekle-jaunu-latvijas-nacionala-makslas-muzeja-direktoru
Šodien, 2026. gadā 5.februārī, Rīgas Latviešu biedrībā sadarbībā ar biedrību „Estonia” (Igaunija) atvērta tekstilmākslas izstāde no Igaunijas “Paralēlās pasaules” Klāt bija šīs Baltijas valsts vēstnieks Ēriks Marmei. Notika arī kamerkoncerts. Neliels. Izstādes kuratore Kaire Tali. Skatītāju vidū bija arī I. Kozakevičas LNKBA pārstāvji. (vairāk…)
Memoranda padomes sekretariāts izsludina kandidātu izvirzīšanas procesu vērtēšanas komisiju locekļiem un to aizvietotājiem darbam Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – Fonda) administrēto Latvijas valsts budžeta finansēto programmu (turpmāk – Programmas) vērtēšanas komisijās. Darbam vērtēšanas komisijā var pieteikties arī eksperti, kuri nepārstāv biedrības, kas parakstījušas memorandu. Kandidātu atlases process tiek organizēts atbilstoši Memoranda padomes 2026. gada 17. janvārī apstiprinātajai kārtībai. Par projektu vērtēšanu ir paredzēta atlīdzība, tās izmaksu veic Sabiedrības integrācijas fonds.
Labdien, kolēģi!
Informēju, ka tiešsaistes saruna par Memoranda padomes darbu notiks šā gada 5. februārī plkst. 10.00. Sarunu mērķis – informēt Jūs par aktualitātēm Memoranda padomes darbā, tajā skaitā par pārrunāto un lemto Memoranda padomes ikmēneša sēdē 28. janvārī, par iespējām iesaistīties un, iespēju robežās, atbildēt uz Jūsu un Jūsu organizācijas jautājumiem.
Sarunas MS Teams saite:
Sapulces ID: 372 554 974 217 59
Ieejas kods: xC66so2f
Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Jau savlaicīgi iespējams plānot arī nākamo tikšanās reizi – tā būs 2026. gada 5. martā plkst. 10.00, ceturtdienā. Uz drīzu tikšanos,
Georgs Rubenis
Nodibinājuma Fonds PLECS valdes loceklis/ NVO un MK Sadarbības memoranda
29221006
