I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
Iniciatīvu, ko uzsāka Latvijas kultūras ministre Agnese Lāce, dažu dienu laikā atbalstīja 22 valstu ministri – Austrijas, Beļģijas, Bulgārijas, Horvātijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Īrijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Spānijas, Zviedrijas un Ukrainas.
https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/eiropas-ministri-aicina-venecijas-biennales-organizatorus-parskatit-lemumu-par-krievijas-dalibu
Lietuva trešdien svin Neatkarības atjaunošanas dienu, atceroties 1990. gada 11. martā pieņemto aktu par valstiskās neatkarības atjaunošanu. Pusdienlaikā Neatkarības laukumā pie Seima tiks svinīgi uzvilkti Lietuvas, Latvijas un Igaunijas karogi. Ceremonijā piedalīsies prezidents Gitans Nausēda un citas augstas valsts amatpersonas.
https://www.bilesuserviss.lv/lat/biletes/muzika/roks-un-pops/peter-doherty-from-the-baltic-to-the-bosphorus-2026-tour-493409/?shop_provider=fbi
Latvijas Moldāvu kultūras centrs “Dačija” organizēja to sadarbībā ar Moldovas Republikas
vēstniecību Latvijas Republikā un ar LNKBA un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas
atbalstu. Pasākums notika 2026. gada 7. martā Slokas ielā 37, Rīgā, LNKBA telpās.
Pasākuma mērķis – saglabāt moldāvu senās tradīcijas un paražas, iepazīstināt ar tām moldovas
diasporas bērnus Latvijā, nododot šo kultūras mantojumu nākamajām paaudzēm.
Jaunas izstādes atklāšana I. Kozakēvičas LNKBA Namā.
7. martā siltā, draudzīgā un inteliģentā atmosfērā tika atklāta Rīgas skolotājas un mākslinieces Ilgneses Avotiņas darbu izstāde. LNKBA Namā Konferenču zālē dzirdējām par ievērojamās poētiskā vārda meistares Austras Skujiņas (1909-1932) dzīvi un radošiem meklējumiem – izstāde veltīta viņai. Uz ekrāna mēs redzējām saglabājušās dzejnieces fotogrāfijas – tās izstādei apkopojusi Ludmila Bičkova. Dzirdējām pašus dzejoļus, tostarp Irinas Čerevičņikas tulkojumus krievu valodā, kurus izteiksmīgi lasīja Ludmila Tomilova. Dzejniece Dagnija Dreika nolasīja vairākus savus liriskos dzejoļus. Profesors Rafi Haradžanjans atskaņoja skaistu Imanta Zemzara (kurš tagadī svin savu jubileju) klavierminiatūru ar simbolisko nosaukumu “Patiesība”. Izstāde būs atvērta mēnesi. Ieteicams iepriekš vienoties par apmeklējumu ar LNKBA administrāciju pa tālruni (skatīt mūsu mājaslapu).
Visa civilizētā pasaule zina Pola Gogēna, Anrī Ruso, Niko
Pirosmani vārdus…Tie bija ģeniāli pašmācības mākslinieki.
Lielu atzinību guvis arī Latvijas iedzīvotājs Filips Šalajevs, kurš
kopš 32 gadu vecuma sevi pilnībā veltījis glezniecībai.Betbija
profesionāls atslēdznieks.Viņu konsultēja Latvijas glezniecības
meistars Uldis Zemzaris, kurš teica, ka labāk nebūtu īpaši
jaukties Šalajeva radošajā darbā – lai neizjauktu viņa individualitāti.
Šalajeva piemiņas izstādē, kas
LNKBA Namā tika atklāta 6. martā (uz
mēnesis) skatāmas 15 lielas gleznas.
Daudzās no tām attēloti dzīvnieki, kuriem ir cilvēka acis,
skatiens.Šalajevs ļoti mīlēja dzīvniekus…
Interesantas ziņas par mākslinieku sagatavojuši Rafi
Haradzanjans, Aleksandrs Cvetkovs, Ludmila Bičkova.
Dzejas par dzīvniekiem lasīja Nadežda Ivanņicka un
Ludmiila Tomilova.Skaisti savu
programmu dziedāja sieviešuvkoris “Lada” (nav kolektīva
“Harmonika”).Aizrautīgi muzicēja piecas Dārziņa mūzikas
vidusskolas vecāko klašu audzinātājas.
Gribas īpaši atzīmēt vijolnieces Mariju Varčenko un Rebeku Krivaldi.
(kopā ar pianisti Zaremu Ginzburgu) un virtozo pianisti Darju Bondarenko.
Fotoreportāža:
No 2026. gada 9. līdz 16. martam Rīgā viesosies Ukrainas Nacionālā akadēmiskā pūtēju orķestra mākslinieciskais vadītājs Oleksijs Roščaks, diriģents Ivans Steckijs un orķestra galvenā administratore Marija Steckija. Vizītes noslēgumā, 14. martā plkst. 16.00, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē notiks koncerts “MĒS ELPOJAM KOPĀ”, kurā skanēs gan latviešu, gan ukraiņu komponistu skaņdarbi.Koncertā kā soliste uzstāsies ukrainiete Mariia Varčenko (vijole), kura šobrīd mācās MIKC NMV Emīla Dārziņa mūzikas skolā. Programma piedāvās klausītājiem daudzveidīgu repertuāru, tostarp latviešu komponistu R. Kalsona, E.Vecumnieces, R. Paula un G. Ordelovska skaņdarbus, kā arī ukraiņu komponistu J. Ševčenko, V. Matvejčuka, M. Skorika un citu skaņdarbus.
Ieeja koncertā – bez maksas.
https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/koncerta-mes-elpojam-kopa-skanes-latviesu-un-ukrainu-komponistu-muzika?fbclid=IwVERTSAQViY5leHRuA2FlbQIxMABzcnRjBmFwcF9pZAwzNTA2ODU1MzE3MjgAAR4HOQ7sFzyNh5llnsNGm11_lcQy2lbQfgDBLGlW8XhCX18yLhkUy_2mall3Aw_aem_oUe-zOkvsMjvhtRe6QvuLw&sfnsn=mo
Publikas apbrīna par amatiermākslinieka Filipa Šalajeva (1929-2008) ,kuru kādu laiku konsultēja meistars Uldis Zemzaris, gleznām, ir novedusi mūms pie jaunas izstādes izveides LNKBA Nama Lielajā zālē (kurators Jurijs Slaviks). Izstāde, kurā būs apskatāmi 15 lieli darbi, tiks atklāta 6. martā plkst. 17.00. Jāatzīmē, ka Aleksandrs Cvetkovs, I. Kozakēvičas LNKBA aktīvists un pieredzējis kolekcionārs, daudzus gadus ir pētījis un pēta Filipa Šalajeva savdabīgo daiļradi. zstādes atlklāšanās pasākumā uzstāsies Folklora ansamblis “Lada” (vad. Nadežda Ivanovska). Bēt jau pazīstamās LNKBA brīnišķīgās jaunas pianistes Marija un Darja Bondarenko, kā arī Sofija Varčenko – viņi visi no E. Dārziņa mūzikas Vidusskolas vecāko klašu audzēknēm – izpildīs romantisko komponistu (no Šopēna līdz Skrjabinam) skaistus skaņdarbus. Divas jaunas vijolnieces – Marija Varčenko, Rebeka Krivade (pie klavierēm būs Zarema Ginzubrga) arī spēlēs romantisko auturu skaņdarbus. Ludmila Tomilova lasīs dzejoļus par dzīvniekiem — “dienas varonis” mīlēja tos attēlot ar cilvēka acīm. Ieeja brīva
7. martā plkst. 14.00 I. Kozakēvičas LNKBA Nama Augšējā (Konferenču) zālē talantīga un pieredzējusi grafiķe Ilgnese Avotiņa atklās savu litogrāfiju izstāde. Tās ir veltītjums dzejniecei Austrai Skujiņai.
Mūsu aktivīste Ljudmila Bičkova ir sagatavojusi virkne video ar dzejnieces attēliem un dziesmām ar viņas tekstiem. Programmā piedalīsies dzejniece Dagnija Dreika, lasītāja Ludmila Tomilova un pianists Rafi Haradžanjans. Ieeja brīva.
Starptautiskā dzimtās valodas diena visā pasaulē tiek atzīmēta 21. februārī. UNESCO to pasludināja 1999. gadā. Arī ārpus savas etniskās dzimtenes dzīvojošie baltkrievi vienmēr aktīvi organizē dažādus šim datumam veltītus pasākumus. Par godu Starptautiskajai dzimtās valodas dienai šajā dienā Latvijas Baltkrievu kultūras biedrībā “Svitanak” notika tradicionāla svētku balle. Pasākumu vadīja baltkrievu valodas skolotāja un bijusī Rīgas Baltkrievu pamatskolas direktore Anna Ivane. Tikšanās laikā no viņas lūpām izskanēja daudzi silti vārdi un skaistas poētiskas rindas par mūsu dzimto valodu.
Konkursa žūrijā – Latvijas Nacionālās operas solisti Ilona Bagele un Mārtiņš Zvīgulis, ilggadēja LNO soliste, Jāzepa Vītola LMA Vokālās nodaļas docētāja Karmena Radovska, sagaidām arī Lietuvas Mūzikas un Teātra augstskolas profesori, komponisti, mūzikas žurnāla “Muzikos barai” redaktori un izdevēju Audronė Žigaitytė-Nekrošienė. Žūrijā darbosies arī garīgo tekstu lielisks pārzinātājs ar muzikālu izglītību – Romas katoļu baznīcas bīskaps Andris Kravalis.Potenciālo konkursa dalībnieki ne vien mūzikas skolu, bet arī mūzikas vidusskolu audzēkņi – vecumā no 10 līdz 20 gadiem. Dalībnieki pēc vecumposma dalīti 6 – 4 solo un 2 vokālo duetu kategorijās.
Pielikumā nosūtām aktuālo informatīvā ziņojuma “Brīvprātīgais darbs Latvijā” versiju. Vienlaikus informējam, ka informatīvais ziņojums ir konceptuāli saskaņots Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes sēdē, tomēr līdz tā iesniegšanai Tiesību aktu portālā tajā vēl var tikt veikti precizējumi un papildinājumi. Būsim ļoti pateicīgi saņemt Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu parakstījušo organizāciju atgriezenisko saiti (track changes režīmā) divu nedēļu laikā, līdz 4. martam. Paldies!
Ar cieņu
Anete Gaiķe
Darba tirgus politikas departamenta
vecākā eksperte
Tālr. 20683994
Reiņa pirmais skolotājs Renē Salaks, kas arī dēvējams par izcilību pedagoģijas jomā un īpašā spējā ieraudzīt katrā skolniekā izaugsmes potenciālu, lolojot to kā izcilu dārgakmeni, savulaik teica: “Viss, ko mācu Reinim, tiek uztverts zibenīgā ātrumā un ļoti dziļi, man jāmeklē kādi papildu ceļi, lai strādātu ar šo ļoti īpašo jauno cilvēku.” Līdzās Salakam citi nozīmīgākie skolotāji un padomdevēji Reiņa mūzikas ceļā ir bijuši Boriss Bermans, Kristofers Eltons un Zariņa profesors Mūzikas akadēmijā – Rafi Haradžanjans.“Kad viņu ieraudzīju pirmoreiz, ļoti nopietnu, diezgan noslēgtu un introvertu pusaudzi, mana kolēģa Renē Salaka skolnieku, es sajutu, ka viņam vajag dot brīvību un arī vīrišķīgo stāstu,” profesors Haradžanjans saka šodien, apmēram 30 gadu pēc pirmās tikšanās ar savu skolnieku. Rafi, līdzīgi kā Salaks, bija tas īpašais sūtnis talantīgā Zariņa ceļā, kas drošināja atvērties un kāpt pāri robežām: gan savām, gan arī Latvijas.
Izstāde būs atvērta no 2026. gada 21. februāra līdz 3. maijam. Tā sastāv no trim daļām: “Ziedu vērošana”, “Kabuki” un “Rituāli”, katra no tām dažādos aspektos pēta šī gadalaika lomu Japānas kultūrā. Tajā iekļauti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja — krāsaini ukijo-e apdrukas, lakas trauki, porcelāns un keramika.
Latvijas Kara muzeja jaunākā izstāde “Cīņa par Ukrainu” ir tapusi sadarbībā ar Nacionālo Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzeju un būs pieejama Kara muzeja apmeklētājiem jau 24. februārī, no plkst. 18.00. Izstādē varēs aplūkot unikālas liecības par Krievijas uzsākto, noziedzīgo karu Ukrainā! Militārās tehnikas un ieroču paliekas, munīcijas paraugi, karavīru dokumenti, sadzīves priekšmeti, propagandas materiāli un daudz kas cits – ir Nacionālā Ukrainas Otrā pasaules kara muzeja eksponāti, kas rada priekšstatu par visas iespējamās cilvēcības un morāles robežas pārkāpušo Krievijas armiju.
