https://www.facebook.com/photo?fbid=10234468572156447&set=a.2876304587575
No 2026. gada 9. līdz 16. martam Rīgā viesosies Ukrainas Nacionālā akadēmiskā pūtēju orķestra mākslinieciskais vadītājs Oleksijs Roščaks, diriģents Ivans Steckijs un orķestra galvenā administratore Marija Steckija. Vizītes noslēgumā, 14. martā plkst. 16.00, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē notiks koncerts “MĒS ELPOJAM KOPĀ”, kurā skanēs gan latviešu, gan ukraiņu komponistu skaņdarbi.Koncertā kā soliste uzstāsies ukrainiete Mariia Varčenko (vijole), kura šobrīd mācās MIKC NMV Emīla Dārziņa mūzikas skolā. Programma piedāvās klausītājiem daudzveidīgu repertuāru, tostarp latviešu komponistu R. Kalsona, E.Vecumnieces, R. Paula un G. Ordelovska skaņdarbus, kā arī ukraiņu komponistu J. Ševčenko, V. Matvejčuka, M. Skorika un citu skaņdarbus.
Ieeja koncertā – bez maksas.
https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/koncerta-mes-elpojam-kopa-skanes-latviesu-un-ukrainu-komponistu-muzika?fbclid=IwVERTSAQViY5leHRuA2FlbQIxMABzcnRjBmFwcF9pZAwzNTA2ODU1MzE3MjgAAR4HOQ7sFzyNh5llnsNGm11_lcQy2lbQfgDBLGlW8XhCX18yLhkUy_2mall3Aw_aem_oUe-zOkvsMjvhtRe6QvuLw&sfnsn=mo
Ar lielu prieku aicinām jūs piedalīties Sporta svētkos “Vienoti sportā”!
Tiekamies Rīgas Sporta manēžā 2026. gada 26. aprīlī.
Sporta svētkos aicināti piedalīties Latvijā dzīvojošie dažādu tautību bērni vecumā līdz 12 gadiem, kā arī viņu ģimenes locekļi un draugi – kā līdzjutēji un atbalstītāji.
Šie ir svētki, kuros ikviens var atrast sev piemērotu izaicinājumu un piedzīvot īstu kustību prieku. Bērni varēs izmēģināt spēkus individuālajās aktivitātēs, kur parādīt savu ātrumu, veiklību un izturību, kā arī piedalīties komandu stafetē un virves vilkšanas sacensībās. Dalība sporta svētkos – bez maksas.
Savu dalību un kopējo dalībnieku skaitu nacionālās kultūras biedrības un skolas līdz 20.04.2026. piesaka LOA viceprezidentei Antrai Gulbei, E-pasts: loa@olimpiade.lv
Aicinām aktīvi pieteikties!
Antra Gulbe
LOA viceprezidente
28365959
Publikas apbrīna par amatiermākslinieka Filipa Šalajeva (1929-2008) ,kuru kādu laiku konsultēja meistars Uldis Zemzaris, gleznām, ir novedusi mūms pie jaunas izstādes izveides LNKBA Nama Lielajā zālē (kurators Jurijs Slaviks). Izstāde, kurā būs apskatāmi 15 lieli darbi, tiks atklāta 6. martā plkst. 17.00. Jāatzīmē, ka Aleksandrs Cvetkovs, I. Kozakēvičas LNKBA aktīvists un pieredzējis kolekcionārs, daudzus gadus ir pētījis un pēta Filipa Šalajeva savdabīgo daiļradi. zstādes atlklāšanās pasākumā uzstāsies Folklora ansamblis “Lada” (vad. Nadežda Ivanovska). Bēt jau pazīstamās LNKBA brīnišķīgās jaunas pianistes Marija un Darja Bondarenko, kā arī Sofija Varčenko – viņi visi no E. Dārziņa mūzikas Vidusskolas vecāko klašu audzēknēm – izpildīs romantisko komponistu (no Šopēna līdz Skrjabinam) skaistus skaņdarbus. Divas jaunas vijolnieces – Marija Varčenko, Rebeka Krivade (pie klavierēm būs Zarema Ginzubrga) arī spēlēs romantisko auturu skaņdarbus. Ludmila Tomilova lasīs dzejoļus par dzīvniekiem — “dienas varonis” mīlēja tos attēlot ar cilvēka acīm. Ieeja brīva
7. martā plkst. 14.00 I. Kozakēvičas LNKBA Nama Augšējā (Konferenču) zālē talantīga un pieredzējusi grafiķe Ilgnese Avotiņa atklās savu litogrāfiju izstāde. Tās ir veltītjums dzejniecei Austrai Skujiņai.
Mūsu aktivīste Ljudmila Bičkova ir sagatavojusi virkne video ar dzejnieces attēliem un dziesmām ar viņas tekstiem. Programmā piedalīsies dzejniece Dagnija Dreika, lasītāja Ludmila Tomilova un pianists Rafi Haradžanjans. Ieeja brīva.
Starptautiskā dzimtās valodas diena visā pasaulē tiek atzīmēta 21. februārī. UNESCO to pasludināja 1999. gadā. Arī ārpus savas etniskās dzimtenes dzīvojošie baltkrievi vienmēr aktīvi organizē dažādus šim datumam veltītus pasākumus. Par godu Starptautiskajai dzimtās valodas dienai šajā dienā Latvijas Baltkrievu kultūras biedrībā “Svitanak” notika tradicionāla svētku balle. Pasākumu vadīja baltkrievu valodas skolotāja un bijusī Rīgas Baltkrievu pamatskolas direktore Anna Ivane. Tikšanās laikā no viņas lūpām izskanēja daudzi silti vārdi un skaistas poētiskas rindas par mūsu dzimto valodu.
Konkursa žūrijā – Latvijas Nacionālās operas solisti Ilona Bagele un Mārtiņš Zvīgulis, ilggadēja LNO soliste, Jāzepa Vītola LMA Vokālās nodaļas docētāja Karmena Radovska, sagaidām arī Lietuvas Mūzikas un Teātra augstskolas profesori, komponisti, mūzikas žurnāla “Muzikos barai” redaktori un izdevēju Audronė Žigaitytė-Nekrošienė. Žūrijā darbosies arī garīgo tekstu lielisks pārzinātājs ar muzikālu izglītību – Romas katoļu baznīcas bīskaps Andris Kravalis.Potenciālo konkursa dalībnieki ne vien mūzikas skolu, bet arī mūzikas vidusskolu audzēkņi – vecumā no 10 līdz 20 gadiem. Dalībnieki pēc vecumposma dalīti 6 – 4 solo un 2 vokālo duetu kategorijās.
Pielikumā nosūtām aktuālo informatīvā ziņojuma “Brīvprātīgais darbs Latvijā” versiju. Vienlaikus informējam, ka informatīvais ziņojums ir konceptuāli saskaņots Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes sēdē, tomēr līdz tā iesniegšanai Tiesību aktu portālā tajā vēl var tikt veikti precizējumi un papildinājumi. Būsim ļoti pateicīgi saņemt Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memorandu parakstījušo organizāciju atgriezenisko saiti (track changes režīmā) divu nedēļu laikā, līdz 4. martam. Paldies!
Ar cieņu
Anete Gaiķe
Darba tirgus politikas departamenta
vecākā eksperte
Tālr. 20683994
Reiņa pirmais skolotājs Renē Salaks, kas arī dēvējams par izcilību pedagoģijas jomā un īpašā spējā ieraudzīt katrā skolniekā izaugsmes potenciālu, lolojot to kā izcilu dārgakmeni, savulaik teica: “Viss, ko mācu Reinim, tiek uztverts zibenīgā ātrumā un ļoti dziļi, man jāmeklē kādi papildu ceļi, lai strādātu ar šo ļoti īpašo jauno cilvēku.” Līdzās Salakam citi nozīmīgākie skolotāji un padomdevēji Reiņa mūzikas ceļā ir bijuši Boriss Bermans, Kristofers Eltons un Zariņa profesors Mūzikas akadēmijā – Rafi Haradžanjans.“Kad viņu ieraudzīju pirmoreiz, ļoti nopietnu, diezgan noslēgtu un introvertu pusaudzi, mana kolēģa Renē Salaka skolnieku, es sajutu, ka viņam vajag dot brīvību un arī vīrišķīgo stāstu,” profesors Haradžanjans saka šodien, apmēram 30 gadu pēc pirmās tikšanās ar savu skolnieku. Rafi, līdzīgi kā Salaks, bija tas īpašais sūtnis talantīgā Zariņa ceļā, kas drošināja atvērties un kāpt pāri robežām: gan savām, gan arī Latvijas.
Izstāde būs atvērta no 2026. gada 21. februāra līdz 3. maijam. Tā sastāv no trim daļām: “Ziedu vērošana”, “Kabuki” un “Rituāli”, katra no tām dažādos aspektos pēta šī gadalaika lomu Japānas kultūrā. Tajā iekļauti darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja — krāsaini ukijo-e apdrukas, lakas trauki, porcelāns un keramika.
Dzimtā valoda ir mūsu pirmā mīlestība pret pasauli. Tā ir vārdu burvība, kurā mēs iemācāmies nosaukt sauli, maizi un mātes mīļumu.
Šodien, Starptautiskajā dzimtās valodas dienā, apstāsimies uz brīdi, lai ieklausītos, cik skanīga, dziļa un neaizstājama ir mūsu latviešu valoda.
Mūsu spēks ir izauklēts dainās un nosargāts cauri gadsimtiem. Tas ir mūsu unikālais kods, kas ļauj mums saprasties no pusvārda un justies piederīgiem šeit, Latvijā.
Tā ir dāvana, ko mēs saņēmām no saviem vecākiem un ko ar lepnumu nododam tālāk saviem bērniem.
Mīlēsim latviešu valodu ne tikai svētkos, bet katrā vārdā, ko izrunājam. Lai tā skan skaidri, lepni un mūžīgi!
Fb. 2026.21.02
Latvijas Kara muzeja jaunākā izstāde “Cīņa par Ukrainu” ir tapusi sadarbībā ar Nacionālo Ukrainas Otrā pasaules kara vēstures muzeju un būs pieejama Kara muzeja apmeklētājiem jau 24. februārī, no plkst. 18.00. Izstādē varēs aplūkot unikālas liecības par Krievijas uzsākto, noziedzīgo karu Ukrainā! Militārās tehnikas un ieroču paliekas, munīcijas paraugi, karavīru dokumenti, sadzīves priekšmeti, propagandas materiāli un daudz kas cits – ir Nacionālā Ukrainas Otrā pasaules kara muzeja eksponāti, kas rada priekšstatu par visas iespējamās cilvēcības un morāles robežas pārkāpušo Krievijas armiju.
8. martā plkst.17.00 aicinām Willa teātrī uz 3 indiešu deju stilu programmu, kas ir veltīta shaktī enerģijai. Jēdziens “Shaktī” Sanskritā pārstāv galveno dzinējspēku, vēlmi un enerģiju, kas nepieciešama darbībai. Hinduismā Shaktī ir dievības aktīvais princips, ko bieži personificē kā dievietes: Durga, Pārvatī, Kali vai Lakšmi.
Kultūras centrs “Bharata”, deju studija
Neaizstājams cilvēks – tā Kozakēviču raksturoja Atmodas laika līderis, Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns. Kozakēviča nomira 35 gadu vecumā, peldot jūrā Itālijā – nepilnu pusgadu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā. “Viņai bija svarīgi cilvēktiesību jautājumi. Daudz kas noteikti būtu savādāk, jo Ita nebija politisks aizsegs vai partijas instruments – viņa pati bija autoritāte, pati bija personība, kura ap sevi centrēja cilvēkus,” Īvāns atminējās Kozakevičas “kodolreaktora enerģiju”.Ja Kozakēviča nebūtu pāragri gājusi bojā, Latvija, iespējams, būtu straujāk virzījusies modernas Eiropas virzienā, Īvāns pieļāva. “Viņai bija svarīgi cilvēktiesību jautājumi. Daudz kas noteikti būtu savādāk, jo Ita nebija politisks aizsegs vai partijas instruments – viņa pati bija autoritāte, pati bija personība, kura ap sevi centrēja cilvēkus,” Īvāns atminējās Kozakēvičas “kodolreaktora enerģiju”.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/19.02.2026-latvijas-poliete-kas-cinijas-par-musu-neatkaribu-ita-kozakevica-rikojas-logiski-vai-unikali.a629640/
Dace Melbārde: Šodien preses konferencē izziņojām, ka Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki „Gaudeamus” šogad norisināsies Rīgā no 19. līdz 21. jūnijam. Šo svētku organizēšana ir liels gods un vienlaikus arī atbildība. Tā ir nozīmīga akadēmiskās un kultūras sadarbības tradīcija Baltijas mērogā, kas stiprina mūsu valstu saikni un kopīgo identitāti. „Gaudeamus” ir unikāla universitāšu tradīcija, kas aizsākās 1956. gadā Tartu. Kopš tā laika, pārmaiņus notiekot Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, svētki jau 19 reizes apliecinājuši Baltijas studentu vienotību, radošo spēku un solidaritāti. Tā ir trīs valstu kopīgi lolota tradīcija, kas stiprina gan mūsu akadēmisko kopienu, gan reģionālo sadarbību. Patiesi ceru, ka šie svētki šovasar sagādās daudz pozitīvu emociju ikvienam, jo īpaši pašiem dalībniekiem. Lai „Gaudeamus” stiprina Baltijas valstu vienotību un iedvesmo jauno paaudzi ar lepnumu turpināt Dziesmu un deju svētku tradīciju.
Fb/ 2026. 19.02
Pieņemot šā gada valsts budžetu, Kultūras ministrijai nācās piekrist finansējuma samazināšanai par trim miljoniem eiro. Tas savukārt nozīmēja valsts dotācijas samazinājumu 14 kultūras nozares kapitālsabiedrībām… skaidrs, ka nākamā gada budžetā dotācija nepalielināsies un nesasniegs iepriekšējo gadu līmeni, bet paliks tāda kā šogad. Kultūras ministre sola vasarā izvērtēt, kādu iespaidu uz teātriem un citām kultūras kapitālsabiedrībām atstājis finansējuma samazinājums, un meklēt risinājumus, lai kultūra būtu pieejama arī turpmāk.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/18.02.2026-kulturas-institucijas-budzeta-samazinajuma-del-apdraudeta-kulturas-pieejamiba-un-nakotne.a635219/
Tiesībsarga birojā priecājos redzēt zinošus un motivētus darbiniekus, kuri iejūtīgi un profesionāli risina gan dažādos iedzīvotāju uzdotos jautājumus, gan veido konstruktīvu sadarbību ar valsts iestādēm un nevalstiskajām organizācijām,” pēc tikšanās pauda Valsts prezidents E. Rinkēvičs. Tikšanās laikā Valsts prezidents un tiesībsardze K. Palkova pārrunāja tiesībsardzes darba aktualitātes, kā arī nepieciešamību atzīt un nosodīt psihiatrijas sistemātisku un ļaunprātīgu izmantošanu politiskos nolūkos padomju okupācijas gados.
https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-un-tiesibsardze-parruna-tiesibsarga-darba-aktualitates
1. martā plkst. 12:00 Krakovā, Jāņa Pāvila II muzejā (Totus Tuus ielā 30) notiks starptautiskās izstādes “Baltkrievijas mākslinieki trimdā” atklāšana. Tajā būs apskatāmi baltkrievu mākslinieku un to mākslinieku darbi, kuri bijuši spiesti pamest savu dzimteni. Izstāde būs apskatāma līdz 19. aprīlim. Starp dalībniekiem ir talantīgā māksliniece Olga Jakubovska, I. Kozakevičas LNKBA aktīviste.
21. februārī, kad visa pasaule svin Starptautisko dzimtās valodas dienu, arī Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak”, kā vienmēr, rīkos svētku pasākumu!Papildus tradicionālajam diktātam programmā būs iekļautas baltkrievu dziesmas, dzejoļi un brīnišķīga mūzika. Aicinām ikvienu pievienoties pasākumam ne tikai kā skatītājiem un klausītājiem, bet arī kļūt par aktīviem svētku dalībniekiem. Laipni gaidīti jebkādi priekšnesumi dzimtajā valodā: dziesmas, dzejoļi, humoristiski un humoristiski joki, interesantas atmiņas u.c. Pirmo reizi mūsu svētkos savus darbus izpildīs ģitārists Oskars Peipiņš. Pasākums sāksies plkst. 13:30, gaidām visus I. Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) ēkas Lielajā zālē, Slokas ielā 37, Rīgā. Laipni lūgti atzīmēt Starptautisko dzimtās valodas dienu draudzīgā baltkrievu radinieku lokā.Gleznas “Dzimtās valodas diena” autore ir Olga Jakubovska.
Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak” priekšsēdētāja Tatjana Kazaka
