“Klasikā” tiekamies ar jauniecelto kultūras ministri Agnesi Lāci. Iepazīšanās sarunā noskaidrojam ministres stāju, vīziju, ieceres un redzējumu jautājumos par kultūras finansējumu, izglītību, koncertzāli un laikmetīgās mākslas muzeju Rīgā; par Dziesmu un deju svētku nākotni un arī par tikko piedzīvoto diasporā Kanādā, Toronto Dziesmu un deju svētkos.

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/194684/kulturas-ministre-agnese-lace-kulturas-nozare-stiprinas-sabiedribas-noturibu?utm_source=lsm&utm_medium=RP-widget-kult&utm_campaign=RP-widget

23.jūlijā plkst 17.00 LNKBA Namà (Slokas ielà 37, Rìga) Kamīnu zālē notiks mākslinieces Irinas Jatnovas izstādes atklāšana. Viña ir Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienības “Maju gonar” dalībniece. Izstādē tiks demonstrēti lieliskie darbi žanrā “Ziedi un klusā daba”. Ieeja brīva.

 

 

Katerina atbrauca uz Rīgu no Kijivas 2022. gada aprīlī kopā ar meitu. Pēc profesijas floriste, māksliniece dizainere, meistare suvenīru izgatavošanā no polimēru materiāliem. Uzaugusi radošā ģimenē, tēvs Kostjantins Baranovs  – pazīstams režisors un mākslinieks animators kinostudijā “Kijivnaukfiļm” (“Київнаукфільм”), vecmāmiņa – pasniedzēja mākslas studijā. Kopā ar pirmās nepieciešamības lietām Katerina paņēma līdzi akvareļzīmuļus, bet pēc tam brīnumainā kārtā izdevās nogādāt Rīgā dažas viņas gleznas.

https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/20.07.2024-oleksijs-zaricanskis-citadas-krasas-ko-glezno-ukrainiete-latvija.a561736/

17. jūlijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijā dzīvojošu dažādu tautību kultūras biedrību un savienību pārstāvjiem. 

Tikšanās laikā Valsts prezidents pauda viedokli, ka kultūru daudzveidība, kas allaž ir bijusi daļa no Latvijas identitātes, ir mūsu visu vienojošais spēks. Mēs bagātināmies paši un bagātinām cits citu. Taču svarīgi ir būt vienotiem kopīgās Satversmē ierakstītās pamatvērtībās un sadarboties, lai vairotu visas sabiedrības drošību. Tāpēc viens no svarīgākajiem jautājumiem ir latviešu valodas mācīšanās skolās un lietošana ikdienā.

Valsts prezidents uzklausīja jautājumus, kas aktuāli Latvijā dzīvojošu dažādu tautību iedzīvotājiem – poļiem, ukraiņiem, romiem, baltkrieviem, ebrejiem, lietuviešiem, krieviem, igauņiem, vāciešiem, gruzīniem un libāņiem –, tiekoties ar Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas, Latvijā dzīvojošo ukraiņu biedrību konfederācijas “VICHE”, biedrības “Ukraiņu – latviešu pērlītes”, Latvijas čigānu nacionālās kultūras biedrības, Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak”, Latvijas Poļu savienības, Latvijas Lietuviešu kopienas, Latvijas Igauņu biedrības, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, Latvijas Vācu savienības, Latvijas Gruzīnu biedrības “Samšoblo” un Latvijas – Libānas kultūras biedrības pārstāvjiem.

https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-kulturu-daudzveidiba-latvija-ir-musu-visu-vienojosais-speks?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTEAAR2qmSweAWooFWWyKWf_kL3X0BV-Gu-w1JKM02DPOxgqfopHXTKDycLmHIA_aem_ydd2lj_rVniPgOePUEhayg

Izstādes “Akvareļu pasaule” atklāšana 14. jūlija notika jaunizveidotajā Ķīnas kultūras centrā Rīgā (Brīvibas bul., 21) Tajā tiek prezentēti 116 darbi no 111 Latvijas un Ķīnas  māksliniekiem. Apmeklētāji dzirdēja arī mūziku, kas izpildīta uz ķīniešu tautas instrumenta, kā arī apskatīja kleitas ar ķīniešu dizainu un ornamentiem.

11. jūlijā I.Kozakēvičas LNKBA Nama Lielajā zālē divu stundu garumā saturīgi norisinājās izstādes atklāšanas ceremonija. Izstāde ir Latvijas mākslinieku piemiņai, veltīta tiem, kuri jau ir aizgājuši citā pasaulē – gan latvieši pēc izcelsmes, gan mazākumtautību pārstāvji. Ir vispāratzīts, ka viens no mākslas un kultūras mērķiem ir atmiņas saglabāšana. (vairāk…)

Ar Norvēģijas granta atbalstu ieplānotas 22 nometnes visā Latvijā. Piešķirtie 377 tūkstoši eiro ļaus uz Latviju atvest vairāk nekā 400 bērnu un viņu pavadītājus – pieaugušos. Tāpat plānotas īpašas nometnes tiem bērniem, kuri Krievijas uzbrukumos ir zaudējuši tēti vai mammu. Nometnes notiks visā Latvijā.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/11.07.2024-latvija-sogad-nometnes-uznems-421-ukrainas-bernu.a561078/

Itas Kozakevičas LNKBA Namā L.zālē 11.jūlijā plkst.17.00 tiek atklāta piemiņas izstāde ar dažādu tautību mākslinieku darbiem, kas aizgājuši no mums. LNKBA vadītājs Rafi Haradžanjans atzīmē: “Piekrītiet, ka viens no mākslas un kultūras mērķiem – atmiņas saglabāšana. Saglabāt to nākamajām paaudzēm, nodrošinot tām nepieciešamās iespējas.” Apmeklētāji varēs atcerēties vai atpazīt daudzus brīnišķīgus meisterus. Viņu vidū ir daudzšķautņainais Arturs Ņikitins, lieliskie akvareļisti Pāvels Duškins un Ivans Pustoškins, grafiķi Izabela Varžapetova, Iosifs Elgurts, Karušs Hakobjans. Jūs redzēsiet, cik unikāli savā daiļradē domāja Latvijas ukraiņu mākslinieki – Georgijs Krutojs un Georgijs Šelkovojs, lietuvietis Laimutis Šiurna… Būs arī kamerkoncerts – dzeja un mūzika. Ieeja bez maksas.

info arī krievu val. ir šeit: https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/08.07.2024-v-rige-vystavka-kartin-posvyashhennaya-pamyati-usedsix-masterov-kultura1kb.a560630/?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTEAAR2q3HAosq-J7k0S2EnVU40QX3l8doVxP8Pr9OKYpzKmDJCOVH1-6vsIpFw_aem_9OfG5YCjOT9N3RulQDzvRA

Viļņas Universitātes Botāniskā dārza muzejā (Kairėnu g. 43, Viļņā) no 5. līdz 28. jūlijam piektdienās un brīvdienās no plkst. 10.00 līdz 19.00 apskatāma mākslinieces Karinē Paronjancas izstāde, kurā gleznotāja iepazīstina ar botāniskām fantāzijām no dažādiem savas daiļrades periodiem. Izstādītos darbus raksturo dabas un cilvēka savstarpējās attiecības, dzīvesprieks, bezrūpīgi vasarīgā vēlme ceļot dabā un krāsu bagātība. Mākslas darbi ir tapuši Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs, un izstāde kalpo kā sveiciens VU Botanikos sodas no Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Rīgā.

Sazinoties ar Karinē, iespējams pieteikties īpašai ekskursijai mākslinieces pavadībā. Aicinām izmantot izdevību, kā arī aplūkot krāsaino un vasarīgo izstādi!

Baltkrieviu mākslinieces Olgas Jakubovskas izstāde Daugavpilī. 24 foto.Olgas darbi atrodami daudzās pasaules valstīs privātajās kolekcijās Vācijā, Francijā, Nīderlandē,Krievijā,   Polijā, ASV, Lielbritānijā, Latvijā, Japānā u.c. Izstāde apskatāma līdz 31. jūlijam New East birojā 18. novembrī, 41A. Olga regulāri piedalās I.Kozakēvičas LNKBA Nama pasākumos, aktīva “Mayu Gonar” grupas dalībniece (vad. Vasīs Mališic). Viņas personālizstāde par kaķiem guva pie mūms lielus panākumus, bija skaista un patriotisku jūtu pilna.

https://www.lsm.lv/galerijas/38449/baltkrievijas-makslinieces-olgas-jakubovskas-izstade-daugavpili

 

Kā Lietuvas dziesmu svētku tradīcijas simtgades svinībās iederās Igaunijas latviešu koris „Ziemeļu balsis”? To un citas norises skaidro Māra Rozenberga plašākā ierakstā no Viļņas, Lietuvā.

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/lr/194162/lietuviesi-verienigi-svin-dziesmu-svetku-simtgadi

I.Kozakèviças LNKBA Namà Kamìnu zàlè
2024.07.04. sadarbībā ar organizāciju  Latvijas Pilsoniskā alianse
veikmìģi notika istabas koncepta spēle  kvestu formā “Demokrātija 2084″. Spēle “veidota ar mērķi stiprināt iedzīvotāju izpratni par demokrātiskajām vērtībām un zināšanas par pilsonisko līdzdalību”.
Notika arī interesanta pusstundas diskusija par aktualiem integrācijas tematiem.  Diskusija pieņēma aktīvu dalību visi spēles dalībnieki. Bija arī labas balvas. Paldies Latvijas Pilsoniskāi aliansei  par sadarbību. Ceram, ka mūsu sadarbība turpināsies nākotnē
         

(vairāk…)

Bez liekas ieskriešanās un ar lielu jaudu ceturtdien, 4. jūlijā, Toronto atklāti jau sešpadsmitie Latviešu Dziesmu un deju svētki Kanādā. Vairāk nekā 1800 dalībnieku no gandrīz visiem kontinentiem mērojuši ceļu turp, lai četru dienu garumā pieskandinātu, piedancotu un izdaiļotu Toronto. Selga Apse: “Dejotāji, dziedātāji, mākslinieki, aktieri un mūziķi arī ir vairāku gadu garumā gatavojušies svētkiem. Mēs to visi darām ar sirdi un dvēseli un [esam] ieguldījuši daudzas stundas. Jautājums – kāpēc mēs to darām? Atbilde katram ir savādāka, bet visiem tas saistās ar latvietību un latviešu kultūru. Lai to svinētu, baudītu, uzturētu un lai stiprinātu mūsu latvisko identitāti.”

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/05.07.2024-bez-liekas-ieskriesanas-un-ar-lielu-jaudu-atklati-latviesu-dziesmu-un-deju-svetki-kanada.a560389/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2

13 jūlijā plkst. 10.00-16.00, Rīgas Kalnciema kvartāla būs Spānijas dienā. . Sadarbībā ar Spānijas vēstniecību LR tirgū svinam Spānijas kultūru un virtuvi. Visas dienas garumā uz skatuves būs vērojami eksotiski un aizrautīgi flamenko deju priekšnesumi, flamenko deju klubs “Sol Flamenco” apmeklētāiem piedāvās piemērīt un fotogrāfēties ar košajiem deju tērpiem, vēdekļiem, spieķiem un kastaņetēm, savukārt pie deju kluba “Alegria” varēs ne vien piemērīt, bet arī iegādāties dejām piemērotas kurpes, svārkus, ekspresīvus auskarus un citas tērpa sastāvdaļas. Tirgotāji šajā dienā izcels un piedāvās nogaršot dienvidu valstij raksturīgus ēdienus. Savukārt laukumā uz skatuves būs īpaša iespēja aplūkot mākslinieces Snezana Volineca gleznas, kas apvienotas zem nosaukuma “Spāņu motīvi”. Apzinoties, ka ātrākais tilts uz citas kultūras iepazīšanu ir valoda, spāņu mācību centrs “Centro Picasso” stāstīs par iespēju pievienoties spāņu valodas apguves kursiem, kā arī apmeklētājus iesaistīs vienkāršās ar spāņu valodu saistītās aktivitātēs.

Divi britu teātra festivāli “Greater Manchester Fringe” un … “Birmingham’s Fringe” iekļāvuši Latviešu Birmingemas Mazā teātra izrādi savu festivālu programmās… Diasporas latvieši britu festivālos rādīs poļu dramaturga Slavomira Mrožeka lugas “Atklātā jūrā” iestudējumu Ingmāra Čaklā režijā. Izrādes notiks Mančestrā 15.jūlijā un Birmingemā 17.jūlijā. Izrādes spēlēs latviešu valodā, bet angliski runājošiem skatītājiem būs nodrošināts tiešsaistes sinhronais tulkojums. … Birmingemas Mazais teātris ir dibināts 2018.gada 4.maijā. Izrādes plānots spēlēt gan latviski, gan angliski. Teātris ir pagodināts nest latviešu teātra zinātnieces Līvijas Akurāteres vārdu.

https://nra.lv/pasaule/461871-latviesu-diasporas-teatris-uzaicinats-piedalities-divos-britu-festivalos.htm

Nupat kā skolas izlaidumu un 75 gadu jubileju Lielbritānijā ar vērienu nosvinēja Londonas latviešu skola, kas darbojas Daugavas Vanagu fonda Londonas nama paspārnē. Šī ir viena no lielākajām un vecākajām diasporas latviešu skolām pasaulē, katru otro svētdienu pulcējot ap 100 bērnu. “Tā ir vieta Londonas centrā, kur var aizbraukt, un bērniem ir kāda latviska vide,” piebilda Londonas latviešu skolas audzēkņa ģimenes loceklis Roberts Klotiņš.

2024. gada 11. jūlijā plkst.17.00 LNKBA Nama Lielajā zālē (Slokas ielā 37, Rīga) plānota piemiņas izstāde. Parādīsim to autoru mākslas darbus, kuru vairs nav mūsu vidū. Aicinām piedāvāt eksponātus šādai izstādei! Tur prezentēsim gan slavenu mākslinieku, Mākslas akadēmijā pasniedzēju profesoru, gan Rīgas skaistā un mūžīgā cienītājiem maz zināmo mākslinieku darbus. Piedāvājumus- ar autora vārdu un darba fotogrāfiju-  sūtiet izstādes kuratoram Jurijam Slavikam pa tāl. 27793250 (Whatsapp, telegramms), kā arī  e-mail  uz adresī  rigaartterminal@gmail.com   Vai nosūtiet to uz Facebook Messenger. Protams, tiks garantēta darbu drošība. Mēs būsim pateicīgi par jūsu uzmanību.

Kopā atcerēsimies savus mīļākos Mēs būsim ļoti pateicīgi par jūsu uzmanību.!

5. jūlija plkst.21.00  tirgus pagalmā pavadīsim ukraiņu, horvātu, maķedoniešu un serbu tautu daudzbalsīgo dziesmu un garīgo dziedājumu skaņās. Artūra Čukura un Anša Bētiņa dziedājumi tiek izpildīti “baltās balss” manierē, kas nozīmē, ka tie neprasa apskaņošanu vai pavadījumu. Ieeja bez maksas.

Liepājā festivāls notiks jau trešo reizi, bet festivāla mākslinieciskais vadītājs un noslēguma koncerta režisors Juris Jonelis atgādina, ka festivāla pirmreizējā vieta ir Daugavpils, savukārt pandēmijas laikā šis festivāls noticis arī Jelgavā. Bet tagad aktuāla ir Liepāja. “Pirmkārt – Liepāja ir vēju pilsēta. Otrkārt –Liepājā satek ne tikai sauszemes ceļi, bet dažādas vēsmas nāk arī no jūras. Un, tā kā šis festivāls notiek arī kontekstā ar Eiropas Savienību – jo Latvija šogad atzīmē savu divdesmito klātbūtnes gadskārtu tajā –, tad arī Liepāja šķiet tam visatbilstošākā vieta.

https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/pa-celjam-ar-klasiku/vala-verti-atsledzin-nedelas-nogale-liepaja-risinasies-mazakumta.a193736/?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTEAAR3U3ebBL7fbHI6T_YHaYSPSpI1aXIAwFMEzBwkGVNDw75-bSSCe5i4NgsM_aem_8HqbLUHQqPIEsk4pU-rO4Q