29.05, trešdien, I.Kozakēvičas LNKBA nama Lielajā zālē plkst.18.00 tiks atklāta Jelenas Smites izstāde. Jauna māksliniece no Rīgas jau ir veiksmīgi izstādījusi dažus savus darbus Asociācijas telpās.
Bet tagad viņa rādīs veselu kolekciju: vairāk nekā 40 darbus. Pamatā reālistisks, taču tajos ir arī daži negaidīti risinājumi.
Jelena ir radošs cilvēks, viņa arī raksta dzejas. Tās skanēs atklāšanas ceremonijas laikā. Un viņai pievienosies citi Rīgas dzejnieki, kā arī divas jaunas virtuozas vijolnieces brīnišķīgās pianistes Zaremas Ginzburgas pavadījumā. Ieeja bez maksas.

(vairāk…)

Mārupes Mūzikas un mākslas skola darbinieki un audzēkņi – Māra Lasmaņa Jauno vokālistu konkursa “Mārupes Pupuķis” izveides komanda Aija Kalniņa, Inese Bušmane, Inguna Kalniņa, dziesmu mūzikas autors un konkursa laureāti pēc koncerta Itas Kozakevičas LNKBA zālē. Paldies Раффи Хараджанян par aicinājumu!

Māris Lasmanis, komponists.

Dr.Art Rafi Haradžanjans:Koncerts bija ļoti veiksmīgs, sagādāja daudz prieka un pārsteiguma. Pārsteidzoši jaunie talanti! Tik unikāli un drosmīgi! Var teikt, ka koncerts deva vitamīnus visiem klausītājiem. Programma bija lieliski sacerēta: katrs dalībnieks nodziedāja vienu latviešu tautasdziesmu, bet pēc tam komponista Māra Lasmaņa melodiju. kurš gandrīz visu koncertā laiku bija pie klavierēm. Noslēgumā visi bērni kopā nodziedāja kopīgu dziesmu. Gaidīsim Māri un viņa jaunos kolēģus ar jauniem raidījumiem LNKBA Namā.

22. 05 Parīzē 8. apgabalā, Elizejas lauku pakājē, atklās Aznavūra dārzu.16. 05 Parīzē uz ielas Navarens par godu Aznavūrai tika atklāta piemiņas plāksne: Otrā pasaules kara laikā šeit dzīvoja Aznavūriešu ģimene. 10. 05 Panthéon izdevniecība (Universal Music France) izlaida CD komplektu. Tajā apkopots viss, ko Čārlzs Aznavūrs ierakstījis savas ilgās karjeras laikā… Tajā ir arī 64 lappuses buklets ar retām fotogrāfijām.

Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak” aicina apmeklēt vēl vienu pasākumu 2024. gada 26. maijā plkst.13.00: literāri muzikālu programmu, kas notiks I. Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas ēkā (Slokas  37, Rīga). Pasākums veltīts spožā rakstnieka un viena no Baltkrievijas nacionālajiem simboliem – Vasila Bikava 100. jubilejai, kā arī Latvijas starpkaru perioda baltkrievu rakstnieces Olgas Saharovas 140. dzimšanas dienai. Ieeja brīva.

Maestro Rafi Haradžanjans uzaicināja Baltijas dzejnieku ģildi piedalīties maija festivālā. Latvijas mūsdienu dzejnieki Irina Zinovčika, Aleksandra Bandurina, Nikolajs Romaņenko – lasa dzejoļus. Jevgeņija Ošurkova apbūra ar savām dziesmām. Milena Makarova saslima un piedalījās savos videoklipos. Es arī rādīju vairākus tulkojumus no Ojāra Vācieša. Profesors Haradžanjans un viņa studentu komanda pārsteidza klausītājus spēlējot astoņas rokas: vispirms Berdžiča Smetanas pērli “Rondo” (starp citu, šogad aprit 200. gadu kopš dižā čeha dzimšanas), bet pēc tam slaveno Arama Hačaturjana “Sabre Dance” transkripciju, ko veidojis pats maestro. Vakara noslēgumā atzīmējām vēl vienu jubileju – Bulata Okudžavas 100. jubileju. Uz dziesmas “Let’s Exclaim!” videoklipa demonstrāciju. vakara dalībnieki un publika dziedāja līdzi bardam. Tikšanās bija izdevusies!

Jurijs Kasjaničs FB

  (vairāk…)

APSVEICĀM!

17.05.2024 0

Mākslinieks Vjačeslavs Telešs: “No sirds apsveicu jubilejā! Liels paldies Jums, cienījamā Žanna, un Jūsu kolēģiem par lielo darbu baltkrievu kultūras popularizēšanā, par mūsu identitātes saglabāšanu, par baltkrievu integrāciju Latvijas neatkarīgajā, demokrātiskajā Eiropas Savienības valstī”.

2024.gada svētdienā 19. maijā Rīgas Armēņū Sv. Grigora Apgaismotāja baznīcā (Kojusālas ielā, 5) plkst.13.00 notiks saruna-tikšanās ar profesoru no Erevanā Lusīnu Sahakjanu. Spēlēs arī vijolnieks Aleksejs Koļesņikovs un dudukists Tigrans Tumanjans. IEEJA BEZ MAKSAS.

I. Kozakevičas LNKBA Namā ((Slokas 37, Rīga) 15. maijā plkst. 18-00 mūsu dzejnieki lasīs Latvijas mūsdienu dzejnieku dzejoļus. Skanēs autordziesmas un tulkojumi no latviešu dzejas.
Pie klavierēm būs arī profesors Rafi Haradžanjans un savu “komandu”. Dzirdēsim B. Smetanas un A. Hačaturjana darbus. Nāc – būs pavasaris! Ieeja bez maksas.

Jurijs Kasjaņičs

Sabiedrībā plašu ažiotāžu ieguvis kāds fragments no Kultūras ministrijas (KM) plāna par saliedētu un pilsoniski aktīvu sabiedrību. No teikuma, kurā minēts trešo valstu pilsoņu īpatsvara pieaugums, piemēram, Nacionālā apvienība (NA) secinājusi, ka ministrija plāno imigrācijas palielināšanu. Nozares ministre šādus apgalvojumus nosauc par klaju dezinformāciju.

ĪSUMĀ: Vietnē “X” plaši apspriež KM saliedētības plānu un vienu teikumu par trešo valstu pilsoņiem. Plānā teikts: Trešo valstu pilsoņi, kas pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļauju, īpatsvars gadā – 2019.g. 1,1% ; 2027.g. – 2,2%. Nacionālā apvienība pārmet KM plānus palielināt imigrāciju. KM: Plānā ir pētnieku prognozes, KM nestrādā ar migrācijas politiku, bet ar Latvijā jau esošo cilvēku integrāciju. Pērn izsniegtas 786 pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Iekšlietu ministrs: Nav plāna būtiski palielināt trešo valstu pilsoņu skaitu Latvijā.  Par KM plānu līdz 20. maijam Tiesību aktu portālā ikviens var izteikt savu viedokli, tad to skatīs valdībā.

Festivāls Pavasara pavasaris 2024 turpina savu programmu. 8.maijā plkst.17.00 I. Kozakevičas LNKBA Nama Kamīnzālē ( Slokas ielā 37, Rīgā,) tiks atklāta izstāde par godu ievērojamā grafiķa I. Elgurta 100 gadu jubilejai (kurators Jurijs Slaviks). Elgurts dzimis Kišiņevā. No savas pieredzes viņš tieši uzzināja geto, holokausta un kara šausmas. Kopš 1952. gada dzīvoja Rīgā, kur mācījās un auglīgi strādāja. Viņa rūpīgi veidotā grafika ne reizi vien atspoguļoja Latvijas galvaspilsētas attēlus.

Izstādes atklāšanas ceremonijā piedalīsies dzejnieki, brīnišķīgais vijolnieks Aleksejs Koļesņikovs (improvizācijas par ebreju un moldāvu folkloras tēmām), nesenā Odesas iedzīvotāja, jaunā pianiste Sofija Varčenko (L.V. Bēthovena 1. sonāte).

Ieeja bez maksas.

Piedāvājam ielūkoties aizkustinošās foto galerijās, kas atspoguļo vēsturiskos 1990. gada 4. maija notikumus visas dienas garumā – atbalstītāji pie Augstākās Padomes, vēsturiskais balsojums, emocionālā deputātu sagaidīšana.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/vesture/04.05.2024-aizkustinosi-vesturiski-foto-latvijas-republikas-neatkaribas-atjaunosana-1990-gada-4-maija.a357880

Festivāla koncerts “Komponistam un pedagogam Rimskim-Korsakovam-180” bija ļoti veiksmīgs. Tas notika pārpildītā I.Kozakēvičas LNKBA Nama zālē 30. aprīlī. Koncertam bija rūpīgi pārdomāta programma, struktūrā, loģikā, bija krāsu daudzveidībā, bija veiksmīga izpildītāju izvēlē. Starp pēdējiem redzējām jaunos soprānus Eviju Hilmani un Svetlagu Ščikovu-Baroni, pianistes Rafi Hadžanjanu, Vitu Vēriņu, Kristīnu Geidmani. Skanēja gan dienas varoņa, gan viņa daudznacionālo (LNKBA tas ir īpaši interesanti un raksturīgi) un slaveno studentu mūzika: Yaz. Vītols, A. Spendiarjans, I. Stravinskis, A. Ļadovs. Video fragmentu izlase – pēc profesores R. Haradžjanas ieteikuma tos apkopojusi Ludmila Bičkova – interesē kontrasti, vizuālais spilgtums, precizitāte. Ir pamats runāt par programmas triumfālajiem panākumiem garīgā skaistuma cienītāju vidū.

Svinot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, 4. maiju, rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti apmeklēt daudzveidīgus kultūras pasākumus – gan svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa, gan svētku dienai veltītās īpašās muzikālās programmas, koncertus un radošās darbnīcas, filmu maratonu, akciju “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” un citus pasākumus pilsētas centrā un apkaimēs.

https://www.riga.lv/lv/node/73383

Atzīmējot 20 gadu jubileju, kopš Latvija ir atgriezusies Rietumu demokrātijas kultūrtelpā, mēs varam justies stipri un lepoties, ka esam daļa no Eiropas kopienas un tās vērtībām. Pēdējie gadi visai Eiropai ir bijuši izaicinoši. Mums visiem kopā ir jāapzinās, ka demokrātija, cilvēka cieņa, cilvēktiesības, tiesiskums un citas liberālās demokrātijas vērtības nav vienkārši garantētas. Tās ir jāaizsargā! Šie 20 gadi Eiropas saimē ir ikvienam nesuši jaunas atklāsmes un izaugsmes iespējas. Vienlaikus priekšā vēl ir daudz dažādu izaicinājumu. Mums ir svarīgi apzināties, ka Eiropa ir mūsu kopīgās mājas un mūsu vienīgā nākotnes izvēle, lai mūsu sabiedrība un mūsu pēcteči dzīvotu drošībā un labklājībā.

Sirsnīgs sveiciens svētkos!

ՀԱՅԱՍՏԱՆԻ ՀԱՆՐԱՊԵՏՈՒԹՅԱՆ ՆԱԽԱԳԱՀԻ ՀՐԱՄԱՆԱԳԻՐԸ

ՐԱՖՖԻ ԽԱՐԱՋԱՆՅԱՆԻՆ ԵՐԱԽՏԱԳԻՏՈՒԹՅԱՆ ՄԵԴԱԼՈՎ ՊԱՐԳԵՎԱՏՐԵԼՈՒ ՄԱՍԻՆ

Հիմք ընդունելով վարչապետի միջնորդությունը՝ համաձայն Սահմանադրու-թյան 136-րդ հոդվածի և «Հայաստանի Հանրապետության պետական պարգևների և պատվավոր կոչումների մասին» օրենքի 5.3-րդ հոդվածի 1-ին մասի.
Հայ-լատվիական բարեկամական կապերի ամրապնդման և զարգացման, հայկական մշակութային արժեքների պահպանման գործում ներդրած ավանդի համար դաշնակահար, երաժշտագետ, հասարակական գործիչ Րաֆֆի ԽԱՐԱՋԱՆՅԱՆԻՆ (Լատվիա) պարգևատրել Երախտագիտության մեդալով:

ՀԱՅԱՍՏԱՆԻ  ՀԱՆՐԱՊԵՏՈՒԹՅԱՆ ՆԱԽԱԳԱՀ                                                 Վ.ԽԱՉԱՏՈՒՐՅԱՆ

2024թ. ապրիլի 11
Երևան
ՆՀ-106-Ա

https://www.president.am/hy/decrees/item/6030/

 

ARMĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA DEKRĒTS

PAR RAFI HARADŽANJANA APBALVOŠANU AR PATEICĪBAS MEDAĻU

Pamatojoties uz Ministru prezidenta starpniecību, atbilstoši Satversmes 136. pantam un likuma “par Armēnijas Republikas valsts apbalvojumiem un goda pakāpēm” 1. daļas 5.3. pantam. pianists, muzikologs, sabiedriskais darbinieks Rafi Haradžanjans (Latvija) par ieguldījumu armēņu un latviešu draudzīgo sakaru stiprināšanu un attīstību,  armēņu kultūras vērtību saglabāšanu apbalvots ar pateicības medaļu.

ARMĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS                                   V.Hačaturjans

2024թ. ապրիլի 11 (2024. 11.apr.)
Երևան (Erevana)
ՆՀ-106-Ա

https://www.president.am/hy/decrees/item/6030/

Pirms 180 gadiem dzimis Nikolajs Rimskis-Korsakovs – brīnišķīgs komponists, lieliskais skolotājs, kurš izaudzināja veselu plejādi lielu personību. Tostarp Jāzepu Vītolu (viņa vārds tika dots Latvijas Mūzikas akadēmijai), Igoru Stravinski, Aleksandru Glazunovu, Aleksandru Spendiarjanu… 30. aprīlī plkst. 18.00 I.Kozakēvičas LNKBA Namā – jau notiek tradicionālais mākslas festivāls “Pavasara pavasaris 2024”- sāksies īpaši sagatavota programma par godu šī mūzikas kultūras ģēnija jubilejai. Programmas skatītāji redzēs  video klipu izlasi un dzirdēs “dzīvo mūziku”. Dziedās soprāni Evija Hilmane un Svetlana Ščikova-Barone, profesors Rafi Haradžanjans spēlēs klavieres un arī stāstīs.