Fotoreportāža.
Šajā kamerkoncertā I.Kozakēvičas LNKBA Namā piedalījās četri jaunie izpildītāji. Trīs pianistes un viena vijolniece. Tas paskaidro programmas nosaukumu. Divi no izpildītājiem jau ir labi zināmi. Viņi bija spiesti pārcelties uz Latvijui no Odesas (Ukraina). Un tagad veiksmīgi turpina mācības E. Dārziņa Rīgas mūz. skolā. Runājam par dvīņu māsām Mariju un Sofiju Varčenko. Abi savu izvēlēto profesiju uztver nopietni. Tas ir pamanāms. Viņi izpilda skaņdarbus, kuru apgūšanai nepieciešams daudz darba. Marija atskaņoja fragmentu no J. S. Baha no Partitas solo vijolei un A. Gubeja Etīdi. Viņa spēlēja brīvi un diezgan artistiski. Savu mīlestību pret vācu klasiku Sofija demonstrēja, interpretējot J. S. Baha Prelūdiju un fūgu g-moll un Bēthovena 5. sonāti (visas trīs daļas). Savu vācu klasikas interpretāciju klātesošajiem rādīja arī pianistes Marija Bondarenko un Sofija Galperina. Viņiem jau ir spēcīga mākslinieciskā griba, kas ir jauki. Īpaši atzīmēsim, ka Galperina pārliecinoši un aktīvi spēlēja arī Imanta Zemzara ciklu “Faktura”. Šis ir brīnišķīgs opuss. Priecāsimies redzēt šos jaunos mākslinieces arī turpmākajās mūsu Asociācijas programmās.
I. Kozakevičas LNKBA Namā ((Slokas 37, Rīga) 15. maijā plkst. 18-00 mūsu dzejnieki lasīs Latvijas mūsdienu dzejnieku dzejoļus. Skanēs autordziesmas un tulkojumi no latviešu dzejas.
Pie klavierēm būs arī profesors Rafi Haradžanjans un savu “komandu”. Dzirdēsim B. Smetanas un A. Hačaturjana darbus. Nāc – būs pavasaris! Ieeja bez maksas.
Jurijs Kasjaņičs
2024. gada 13. maijā plkst. 19:00 Rīgā, Rīgas ebreju kopienas namā, Skolas ielā 6, notiks pirmizrāde “Briesmīgais prusaks un citas radības. Dzeja bērniem un tiem, kuri jau pieauguši”. K. Čukovska, N. Zabolocka, D. Harmsa, N. Oleinikova un citu autoru dzeju apvienojis režisors Vasilis Zorkis. Dalībnieku viu Čulpana Hamatova, Artūrs Smoļjaņinovs, Šamils Hamatovs, Vadims Radionovs (autors un YouTube kanāla “И грянул Грэм” vadītājs).
Biļešu cenas no 40€ Visi savāktie līdzekļi tiks novirzīti pārtikas produktu iegādei Ukrainas atbrīvotās teritorijas iedzīvotājiem.
Festivāls Pavasara pavasaris 2024 turpina savu programmu. 8.maijā plkst.17.00 I. Kozakevičas LNKBA Nama Kamīnzālē ( Slokas ielā 37, Rīgā,) tiks atklāta izstāde par godu ievērojamā grafiķa I. Elgurta 100 gadu jubilejai (kurators Jurijs Slaviks). Elgurts dzimis Kišiņevā. No savas pieredzes viņš tieši uzzināja geto, holokausta un kara šausmas. Kopš 1952. gada dzīvoja Rīgā, kur mācījās un auglīgi strādāja. Viņa rūpīgi veidotā grafika ne reizi vien atspoguļoja Latvijas galvaspilsētas attēlus.
Izstādes atklāšanas ceremonijā piedalīsies dzejnieki, brīnišķīgais vijolnieks Aleksejs Koļesņikovs (improvizācijas par ebreju un moldāvu folkloras tēmām), nesenā Odesas iedzīvotāja, jaunā pianiste Sofija Varčenko (L.V. Bēthovena 1. sonāte).
Ieeja bez maksas.
Galvenās varones prototips ir viena no Atmodas laika spožākajām zvaigznēm – žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča, filmā Alīcija.
Latvija, 2023. Režisore: Ilze Kunga-Melgaile.
Lomās – Ērika Eglija-Grāvele, Darius Meškauskas, Gints Grāvelis, Egons Dombrovskis, Ilze Ķuzule-Skrastiņa u.c.
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/326116/mana-briviba-vesturiska-drama?utm_source=top6-1&utm_medium=front&utm_campaign=replay
Festivāla koncerts “Komponistam un pedagogam Rimskim-Korsakovam-180” bija ļoti veiksmīgs. Tas notika pārpildītā I.Kozakēvičas LNKBA Nama zālē 30. aprīlī. Koncertam bija rūpīgi pārdomāta programma, struktūrā, loģikā, bija krāsu daudzveidībā, bija veiksmīga izpildītāju izvēlē. Starp pēdējiem redzējām jaunos soprānus Eviju Hilmani un Svetlagu Ščikovu-Baroni, pianistes Rafi Hadžanjanu, Vitu Vēriņu, Kristīnu Geidmani. Skanēja gan dienas varoņa, gan viņa daudznacionālo (LNKBA tas ir īpaši interesanti un raksturīgi) un slaveno studentu mūzika: Yaz. Vītols, A. Spendiarjans, I. Stravinskis, A. Ļadovs. Video fragmentu izlase – pēc profesores R. Haradžjanas ieteikuma tos apkopojusi Ludmila Bičkova – interesē kontrasti, vizuālais spilgtums, precizitāte. Ir pamats runāt par programmas triumfālajiem panākumiem garīgā skaistuma cienītāju vidū.
Sestdien, 27. aprīlī, I. Kozakevičas LNKBA Namā ar nestandarta programmu “Ēģipte – pagātne un tagadne” tika atklāts kārtējais, jau devītais mākslas festivāls “Pavasara avots-2024”.Par impulsu šai programmai kļuva mūsu aktīvistes Jūlijas Losevas divu nedēļu tūrisma brauciens uz šo Āfrikas valsti.Viņa ar entuziasmu dalījās ar klausītājiem savos svaigajos iespaidos par šo seno civilizāciju. Viņas stāsts tika ilustrēts ar krāsainiem video, ko Loseva pati filmēja Ēģiptē.
25.04 LNKBA Namā (Slokas 37, Rìga) plkst.16.30 Lielajā zālē pavasara-Lieldienu (kadam tas ir jau “pēc”, citiam vèl “pirms”…) glezniecības izstādes atklāšana. Kurators Jurijs Slaviks. Savus darbus demonstrēs Vjačka Telešs, Anatolijs Borodkins, Babkens Stepanjans, Tatjana Teje, Edgars Miķelsons, Oļegs Sisolatins, Anna Peipinja un citi.
Atklāšanas ceremonijas laikā
mès dzirdēsim arī jaunos talantīgos instrumentālistus. Viņi pat nāks ar repertuāra pārsteigumu, ar pilnīgi jaunu opusu. IEEJA BRÌVA. GAIDAM!
Starptautiskajai dejas dienai veltītais festivāls notiks jau devīto reizi. Programmā piedalīsies ap 300 dažādu paaudžu dejotāju no Igaunijas (Tallina, Pērnava, Narva), Latvijas (Salaspils) un Somijas (Helsinki).
I.Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācija
Slokas iela 37, Rīga
27.APRĪLĪ plkst. 14.00 Lielā zālē
Programma “Ēģipte – pagātnē un tagad”. Piedalās: Julia Loseva, Rafi Haradžanjans
30.APRĪLĪ plkst. 18.00 Lielā zālē
Koncerts “N.A. Rimskim-Korsakovam – izcilam komponistam un Jāz.Vītola skolotājam – 180”
Piedalās dziedātāji, pianisti, lasītāji
8.MĀJĀ plkst.17.00 Kamīnu zālē
Izstāde “Brīnišķīgajam Latvijas grafiķim Josifam Elgurtam-100”.
Kurators Jurijs Slaviks.
10.MĀJĀ plkst.19.00. Lielā zālē
Koncerts “Ebreju kora pavasara krāsas”.
Koris “Šofar” vadītājs Josifs Cisers.
11. MĀJĀ plkst.13.00.Lielā zālē
“Pasaulē slavenajam kinorežisoram S. Paradžanovam -100.”
Piedālās Karine Paronjanca, Hasmika Nuridžanjana, Rafi Haradžanjans un cīti.
IEJA BRĪVA
Informācija tel. 27024786 www.lnkba.lv Fb LNKBA 37
SIF projekta projektā ( Nr. 2023.LV/MTSP/06) “Kopīgie svētki: Integrācija caur gadskārtu svētkiem” trešā daļa: “Lieldienas: svinam kopā ar dažādām tautām”
Pasākumā piedalījās: RVKB biedri, ansamblis „Morgenrot”, biedrības interesenti un atbalstītāji.
(vairāk…)
“Tā vienmēr ir bijis – ir vieglāki laiki, ir sliktāki (..) Bet labais vienmēr uzvar. Mēs būtībā piedzīvojam varenu drāmu, un tas tā arī ir jāuztver,” intervijā Latvijas Radio pauž mākslas vēsturnieks, Rundāles pils atjaunotājs, mākslinieks un mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. Viņš atzīst, ka Krievijas sāktais pilna apmēra karš Ukrainā viņu pilnībā paralizēja un atmiņā atausa bērnības fobijas. Kara bailes izdzina, nevis no tām bēgot, bet attēlojot.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/sarunas/13.04.2024-rundales-pils-atjaunotajs-lancmanis-sobrid-piedzivojam-varenu-dramu-bet-uzvares-labais.a550225/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=svarigi
- gada 2. aprīlī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā izskanēja koncerts, kurš tika veltīts bijušā akadēmijas pedagoga Rafi Haradžanjana 80 gadu jubilejai. Profesora un viņa audzēkņu muzicēšanu vēroja un baudīja pilna zāle skatītāju, kuri arī pēc koncerta beigām negribēja laist vaļā jubilāru no skatuves. Kompnists Ārturs Maskats (Fb):
“Brīnišķīgs koncerts ar tik jauneklīgo jubilāru centrā! Profesors bija uz skatuves vairāk kā 2 stundas,aizrautīgi spēlēja un stāstīja! Izcils notikums!”
Rafi Haradžanjans un Reinis Zariņš
Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak” tradicionāli aicinājusi baltkrievus, lai kopā Rīgā atzīmētu 25. marta akta 106. gadadienu. Šis datums ik gadu jāsvin Rīgā visus 35 gadus kopš mūsu biedrības dibināšanas. Pasākums notika 23. martā Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas Lielajā zālē, kurā piedalījās vesela Baltkrievijas delegācija no Belostokas! Šoreiz goda viesi Rīgā bija slavenais rakstnieks un vēsturnieks Uladzimirs Orlovs, mūziķis un komponists Romāns Orlovs un Kamunikat.org fonda vadītājs, pasaulē lielākās Baltkrievijas tiešsaistes bibliotēkas veidotājs Jaroslavs Ivanjuks. Šajā reizē pulcējās pilna zāle Baltkrievijas vēstures, literatūras un dziesmu interesentu.
https://www.svitanak.eu/2024/03/25/25-%d1%81%d0%b0%d0%ba%d0%b0%d0%b2%d1%96%d0%ba%d0%b0-%d1%9e-%d1%80%d1%8b%d0%b7%d0%b5-%d1%81%d1%91%d0%bb%d0%b5%d1%82%d0%b0-%d0%b0%d0%b4%d0%b7%d0%bd%d0%b0%d1%87%d1%8b%d0%bb%d1%96-%d1%80%d0%b0%d0%b7%d0%b0/
Biedrības vadītājs Guntis Gailītis uzsver – Latvijas sabiedrība ir ļoti dažāda: “Mēs sadarbojamies ar visiem, bet, ja tas pasākums ir lojāls un dod mūsu valstij un stiprina mūsu valsti, tas ir biedrības galvenais uzdevums. Krievu valoda valstiskā līmenī nav aizliegta, mums kaut kā jākomunicē ir, viņi ir pilsoņi.” “Latvieši arī nāk uz izrādēm krievu valodā. Svarīgs ir saturs, lai tajā nav impēriskās idejas un jābūt stingriem,” uzsver Gailītis. Visus līgumus pat telpu īri pasākumiem izskatot biedrības valde. Rīgas Latviešu biedrība, kurai pieder nams un kura uztur šo kultūras pieminekli, ir privāta sabiedriska organizācija. Kā saka Gailītis, reti kurā valsts un pašvaldības kultūras iestādē notiek tik plašs spektrs pasākumu, kurus rīko tik daudz organizētāju, mazākumtautības, nevalstiskas organizācijas. Pasākumi notiek dažādu tautu valodās.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/29.03.2024-vai-rigas-latviesu-biedribas-nams-ir-vieta-kur-radit-izrades-krievu-valoda.a548600/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2
Slavenajam Rīgas gleznotājam Rahmetam Redžepovam šodien aprit 70 gadi. Sirsnīgi sveicam oriģinālo un talantīgo Latvijas radošās inteliģences pārstāvi, kurš vairākkārt piedalījies LNKBA izstādēs – Rīgā un Daugavpilī!
Lai Rahmetam veselība, viņam daudz smaidu un visādi prieki!!!
Vecākās paaudzes Rīgas mākslinieka Jurija Dobrina (dzimis 1940.g.) izstādes atklāšana I.Kozakevičas LNKBA Namā notiks 20.martā plkst.18.00. Izstādes kurators ir Jurijs Slaviks. Kā pie mums ierasts, prezentētajiem darbiem būs komentāri un analīze. Skanēs arī dzeja un mūzika obojai, klavieru trio, klavierēm… Ieeja bez maksas.
Izstāde ir atvērta gandrīz mēnesi. Apmeklētājiem vispirms jāsazinās ar LNKBA administrāciju.
- Starptautiskajā sieviešu dienā esam priecīgi atklāt Izstādi Suzani. Vienas izšuvējas stāsts! Izstāde ir Dr. Binafšas Nodiras un amatnieces Madinas Kasimbajevas kopprojekts, kas veltīts Taškentas izšūšanas skolas tradīciju atdzimšanai un nepārtrauktības nodrošināšanai. Projekta ietvaros autores detalizēti iepazīstina ar suzani tapšanas gaitu – no kompozīcijas skices līdz pilnībā izšūtam darbam. Izstādes eksponēšanu mūsu muzejā palīdzēja realizēt Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA izstāžu kuratore Kristīne Milere. Suzani ir dekoratīva sienas tekstilija, kas parasti darināta no kokvilnas vai zīda auduma un izšūta ar zīda pavedieniem. Termins cēlies no persiešu vārda “suzan”, kas nozīmē “adata” Ar abām projekta autorēm būs iespējams tikties svētdien, 10. martā – Meistarklase un saruna ar izstādes koncepcijas autorēm no Uzbekistānas.