lnkba

Viņaprāt, ņemot vērā situācijas uzlabošanas, ir iespējams saglabāt masku lietošanas prasību augsta riska vietās – veselības aprūpes iestādēs, sociālās aprūpes centros, jo šeit uzturas pacienti un klienti ar novājinātu imūnsistēmu, hroniskām saslimšanām. Masku lietošana būtu saglabājama arī sabiedriskajā transportā. Lai izvairītos no saslimšanas ar Covid-19, Perevoščikovs aicina … nedodoties uz sabiedriskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem, piemēram, kakla sāpēm, nelielu klepu, ievērojot roku higiēnu, pareizi lietojot sejas masku, vairākas reizes dienā vēdinot telpas, plaši atverot logus, lai svaigais gaiss pēc iespējas vairāk cirkulētu telpā.

https://nra.lv/latvija/375965-perevoscikovs-pec-1-aprila-sejas-masku-lietosanu-butu-ieteicams-saglabat-augsta-riska-vietas.htm

Šodien Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors Alvis Hermanis publicējis ierakstu sociālajā vietnē “Facebook”, informējot, ka uzņems Čuplanu Hamatovu Jaunā Rīgas teātra trupā.  Krievijas aktrise, labdarības fonda “Podari žiznj” dibinātāja Čulpana Hamatova, kura nosodījusi karu Ukrainā, apmetusies Latvijā.

https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/375944-hermanis-jrt-komanda-uznems-slavenu-krievu-aktrisi/

Svētdien, 20. martā, aptuveni 30 tk. cilvēku klātbūtnē, kuri bija sapulcējušies Svētā Pētera laukumā, Romā, lai piedalītos lūgšanā “Kunga eņģelis”, pāvests atkal stingri nosodīja pret Ukrainu vērsto karu. Tas viss ir necilvēcīgi, zaimojoši, jo ir pretrunā ar cilvēka dzīvības svētumu – viņš sacīja. Šī agresija ir īpaši vērsta pret visneaizsargātākajām dzīvībām.

https://www.vaticannews.va/lv/pavests/news/2022-03/angelus-pavests-aicinajums-ukraina-kars-zaimosana.html?fbclid=IwAR0T3k2gGs9Ymv4drBvW4wS38BGQiffaVhVrFu4Qcv6u-WC2jQOZUg5lG7M

Vilhelms Purvītis (1872–1945) – izcils gleznotājs un pedagogs, viens no latviešu  glezniecības skolas aizsācējiem un nozīmīgākajiem māksliniekiem. Pērnā gada novembrī UNESCO Ģenerālās asamblejas 41.sesijā tika pieņemts lēmums par latviešu klasiķa jubilejas iekļaušanu 2022.gada atceres kalendārā. 

11.aprīlī plkst.18.00 LNKBA Lielajā zālē atklāsim šai jubilejai veltītu ainavu izstādi. Būs arī neliels koncerts. Izstādē LNKBA piedalīsies dažādu tautību Latvijas mākslinieki. Ja jūs nodarbojies ar ainavu glezniecību un ir panākumi šajā nodarbē, savus ainavas varāt piedāvāt ekspozīcijas kuratoram Jurijam Slavikam (tel. 27793250) līdz 8. aprīlim ieskaitot.

Ar vairāku stundu garu koncertu Rēzeknē sestdien atbalstu brīvai Ukrainai pauda vairāki desmiti mūziķu. Rēzeknē notikušais koncerts tieši tāpat kā 25. februārī Rīgā pie Kongresu nama bija brīvprātīgs kultūras nozares atbalsts ukraiņu tautai.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/koncerta-rezekne-pauz-atbalstu-ukrainai.a448702/

Izcila latviešu dzejnieka Leona Brieža (1949-2020) grāmatas Devņi pilnmēneši” – Jurija Kasjaniča atdzejojumā – prezentācija notiks I.Kozakēvičas LNKBA Namā 20.04 plkst. 18.00. Ieja bez biletiem. Dzejas krājums nācis klajā apgādā FREE POETRY (Čeboksari). Vakara programmā: dzejas, dziesmas, dokumentālā filma.
Piedalās: Adrians Briedis, Jevgenija Ošurkova, Jurijs Kasjaničs.

20 апреля 2022 г. в 18.00 в рамках очередного традиционного фестиваля “Весенний родник” в Б.зале Дома АНКОЛ будет проведена презентация новоизданной книги стихов талантливого латышского мастера и многолетнего друга АНКОЛ Леона Бриедиса (1949-2020) «Девять полнолуний» в переводах известного поэта Юрия Касьянича (Рига).  Сборник увидел свет в издательстве FREE POETRY (Чебоксары). Вход без билетов. Однако,имейте ввиду: в Доме на Слокас, 37 мы руководствуемся эпидемиологическими указаниями правительства страны на этот срок.
В программе предстоящего концерта: стихи, песни, документальный фильм.
Участвуют: сын мастера Адриан Бриедис, Евгения Ошуркова и , разумеется, Юрий Касянич.

“Es gribu atkal aicināt uzņemt daudzos bēgļus, kuros ir klātesošs Kristus, un pateikties par izveidojušos plašo solidaritātes tīklu. Es lūdzu visas diecēzes un reliģiskās kopienas vairot lūgšanu par mieru brīžus. Dievs ir tikai miera Dievs, nevis kara Dievs. Tas, kurš atbalsta vardarbību, zaimo Viņa vārdu. Tagad klusumā lūgsimies par tiem, kuri cieš, un par to, lai Dievs izmaina sirdis, ka tās apņēmīgi tiektos pēc miera”.

https://www.vaticannews.va/lv/pavests/news/2022-03/angelus-pavests-ukraina-aicinajums-izbeigt-karu-miers.html?fbclid=IwAR3bVqw0XxDBMyRLdV-VonXD5bpRqDMPBdNvnBzCLPbzVj81BPqbrUyflQA

Aicinām ārpus Eiropas Savienības valstu pilsoņus ar uzturēšanās atļauju LR piedalīties bezmaksas latviešu valodas kursos. Kursi notiks Daugavpils Universitātes telpās (Vienības ielā 13, Daugavpilī). Projekts tiek finansēts ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (75%) un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem (25%). Attālinātie (online) kursi notiks platformā ZOOM. Informācija un pieteikšanās:

• mob. tālrunis: 28133614 ; e-pasts: kursidu@inbox.lv

Trešo valstu valstspiederīgo sadarbības un atbalsta tīkls

Piektdien un sestdien – 18. un 19. martā – Mākslas akadēmijā notiks mākslas darbu tirdziņš, kurā ar saviem darbiem piedalīsies Mākslas akadēmijas studenti, absolventi un pedagogi. Mākslas akadēmijā studijas jau uzsākuši vairāki Ukrainas jaunie mākslinieki, arī Anastasija Krapivina, kura Rīgā ieradusies no sabombardētās Harkivas. Viņai ir ļoti grūti runāt par tur piedzīvoto. “Viņi bombardēja visu pilsētu, arī Mākslas akadēmiju, kurai tagad ir izbiruši logu stikli. Viņi joprojām turpina bombardēt pilsētu,” stāstīja ukrainiete. 

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/makslas-akademija-riko-tirdzinu-ukrainas-atbalstam.a448062/

“Mēs redzam, ka kopumā Latvijas sabiedrībā, un šeit es arī atsaucos uz manā rīcībā esošiem datiem, absolūti lielākā daļa atbalsta bēgļu uzņemšanu. Ir diezgan spēcīgs sabiedrības konsenss, ka ir jānāk pretī…” sacīja pētnieks. Vienlaikus Kaprāns norādīja, ka Latvija nav viendabīga un arī cilvēki šeit ir dažādi.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/petnieks-lielaka-dala-latvijas-iedzivotaju-atbalsta-ukrainas-kara-beglu-uznemsanu.a447808/

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) profesors, Paula Stradiņa mazdēls Pēteris Stradiņš norādīja, ka Latvijā kara laikā nedz krievu, nedz vācu karavīri nav pacēluši ieročus pret ārstiem un pacientiem atšķirībā no Krievijas armijas Ukrainā, kas veic mērķtiecīgus uzbrukumus arī slimnīcām un dzemdību namiem. Profesors Stradiņš to dēvēja par augstākā līmeņa nežēlību un genocīdu.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/profesors-stradins-par-uzbrukumiem-ukrainas-slimnicam-augstaka-limena-nezeliba.a447658/

Anastasija Belomiceva un viņas vīrs Vladimirs dzīvo Harkovā, kas atrodas Ukrainas ziemeļos netālu no Krievijas robežas, ko smagi skārušas Krievijas bumbas. Viņi intervijā “The New York Times” atklājuši, ka radi netic pat viņu sūtītajiem attēliem un video.

https://tautaruna.nra.lv/sakums/374517-gimene-ukraina-atklaj-kapec-radi-netic-viniem/

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris un režisors Jakovs Rafaļsons šajās dienās pārdzīvo līdzi Ukrainai, vēstīts Paulas Ivanovas materiālā “Jakovs Rafaļsons: “Putins ir zaudējis prātu!”” izdevumā “Kas Jauns”. Rafaļsons ir dzimis Doņeckas apgabalā, tur beidzis skolu un apguvis aktiermākslu. Tagad Rafaļsonam Ukrainā ir attāli radinieki.

https://tautaruna.nra.lv/slavenibas/374685-rafalsons-par-karu-ukraina-atvainojos-ka-nespeju-parunat/

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2022. gada 9. marta sēdē (prot. Nr. 3 2. §) ar balsu vairākumu nolēma – papildinot 2017. gada 11. janvāra sēdes un 2018. gada 14. novembra sēdes lēmumu, atbalstīt šādu Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā: Київ – Kijiva (Kijeva); Харків – Harkiva (Harkova); Львів – Ļviva (Ļvova). Tātad turpmāk visos tekstos un dokumentos latviešu valodā lietojamas ukraiņu valodas oriģinālformai vairāk atbilstošās nosaukumu formas Kijiva, Harkiva un Ļviva, saglabājot iespēju lietot tradicionālās formas Kijeva, Harkova un Ļvova tur, kur tas nepieciešams vēsturiskā konteksta dēļ.

https://vvc.gov.lv/?fbclid=IwAR0rxXt8VfYMUYCDAHx6uS6rCwVlxrtq6C8SFHU5g3yO-FKyJwrco-RlXY8

• Mēs visi jūtamies bezpalīdzīgi klaja ļaunuma priekšā, pārliecināts ir fiziķis, LU profesors Vjačeslavs Kaščejevs, domājot par Krievijas agresiju Ukrainā. Viņš uzsver, ka šādi krīzes brīži palīdz mums novērtēt brīvību un drošību: “Var tikai novēlēt to, lai šī brīvība un drošība skartu visus cilvēkus – gan tos, kas šobrīd cieš Ukrainā, gan arī tos, kas cieš Krievijā.”
• https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/cilvekstasti/fizikis-vjaceslavs-kascejevs-krizes-brizi-palidz-novertet-to-kas-mums-ir-ka-gaiss–briviba-un-drosiba.a447015/

Akcijas dalībnieki būs brīvprātīgie, kuri aicināti zvanīt uz nejauši izvēlētiem tālruņa numuriem Krievijā un stāstīt patiesību par notiekošo. Akcijas rīkotāji vēsta, ka ieguvuši datu bāzi ar 40 miljoniem Krievijas iedzīvotāju telefona numuru. Pauļus Seņuta brīdina, ka šīs sarunas nebūs vieglas, jo Krievijas iedzīvotāji dzīvo pavisam citā informācijas telpā… Seņuta aicina vairāk stāstīt par Ukrainas traģēdijas cilvēcisko pusi: kara upuriem, sievietēm, kam nākas dzemdēt metro, slēpjoties no apšaudēm.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-talruna-zvaniem-krievijas-iedzivotajiem-meginas-vinus-parliecinat-iestaties-pret-karu-ukraina.a446962/

Lai palīdzētu valstī nonākušajiem ukraiņiem, Saeima pagājušajā nedēļā steidzīgi pieņēma lēmumu izsniegt viņiem ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam. Bezmaksas dokumentu varēs izsniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), kur informē, ka tam var pieteikties jau no 7. marta. Pārvaldes pārstāve Madara Puķe atzīmēja, ka vīzu paredzēts izgatavot piecu darbadienu laikā. „To varēs izdarīt vairākos veidos – vai nu dodoties uz [Rīgas] Kongresu namu, kur tiks atvērts atbalsta centrs [ukraiņiem]. Vīzas formas tur jau būs uz vietas. Ukrainas pilsonim līdzi ir jāņem sava pases kopija un fotogrāfija. Tāpat var vērsties arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē,” norādīja Puķe.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/uznemejs-latvija-nebija-gatava-ukrainas-kara-beglu-nodarbinasanai.a446731/

ĪSUMĀ:

• Protestējot pret Krievijas uzsākto karu, mainījies kultūras norišu kalendārs un saturs.
• JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis uzskata, ka jau 2014. gadā, reaģējot uz Krimas okupāciju, kultūras pasaulei bija jābūt tik drosmīgai un vienotai kā tagad. 
• Režisore Māra Ķimele domā, ka tagad ar “pļeckām” apmētāt kolēģus, kas turpināja izklaidēt Krievijas oligarhus un uzstāties austrumu kaimiņzemē, nedrīkst. 
• Kultūras darbinieki aicina sabiedrību iestāties pret Putina režīma atbalstītājiem, nevis krieviem kā tautu.
• Arī pašā Krievijā kultūras darbiniekiem jāizdara izvēle, vai viņi atbalsta savas valsts politiku un karu Ukrainā vai ne. 
• Kultūras veidotāji uzskata, ka palīdzības sniegšanā jāiesaistās katram.
• Savu lomu, saliedējot mūsu sabiedrību, kultūras darbinieki negrib pārspīlēt.  
• https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/rezisors-alvis-hermanis-ukraina-notiekosais-izmainijis-standartus-ka-uzvesties-un-rikoties-katram-valsts-pilsonim.a446763/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2