I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
«Tallinas Mari biedrība» kopā ar «Latvijas Igauņu biedrību» un «Igaunijas tautu Asociāciju» organizēs Māri kultūras dienu Rīgā 30.aprīlī plkst.12.00-17.00 (un tālāk). Pasākums notiks Latvijas Igauņu biedrības telpās Nometņu ielā 62, Rīgā.
Esam laipni aicināti. Ieeja brīva. Sīkāka informācija šeit:
https://mariuver.com/2022/04/21/den-mari-kultury/?amp=1#more-68830
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) izsludina finansēšanas konkursu, lai atbalstītu kultūras un mākslas festivālu norisi galvaspilsētā laikā līdz 2022. gada 31. decembrim. Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt komersantu, biedrību vai nodibinājumu organizētu Rīgas pašvaldībai nozīmīgu, mākslinieciski kvalitatīvu un starptautiski atpazīstamu kultūras un mākslas festivālu īstenošanu Rīgas administratīvajā teritorijā. Festivālu īstenošanas periods – no finansēšanas līguma noslēgšanas brīža līdz 2022. gada 31. decembrim. Konkursa nolikums un ar to saistītie dokumenti ir pieejami RD IKSD tīmekļvietnes www.kultura.riga.lv sadaļā „Finansēšanas konkursi”. Projektu pieteikumi iesniedzami tikai elektroniskā formātā līdz 2022. gada 12. maija plkst. 12.00.
https://www.riga.lv/lv/jaunums/izsludina-finansesanas-konkursu-kulturas-un-makslas-festivalu-istenosanai-riga
https://kultura.riga.lv/lv/kultura/finansesanas-konkursi?target=224
I.Kozakēvičas LNKBA Valdes lēmums
19.aprīlī 2022.g. Rīga, Slokas iela 37
Tās biedrības, kurām ir atsevišķa telpa Asociācijas namā (Rīgā, Slokas ielā 37) un kuras nemaksā valdes noteikto biedru naudu ilgāk par pusgadu, nav atļauts izmantot Nama zāles līdz parāda samaksai. Izņēmuma kārtā, ja tiek sniegts rakstveida galvojums (tā jāiesniedz papīra formā ar biedrības priekšsēdētāja parakstu), parāds pilnībā jāatmaksā 10 dienu laikā.
Valdes vardā I.Kozakēvičas LNKBA Valdes priekšsēdētājs
Dr.art.Rafi Haradžanjans
Šodien, 19.aprīlī, LNKBA nama Lielajā zālē, izskanēs koncerts “Veltījums Tarasam Ševčenko”. Sākums 18.00. Klausieties dzejoļus, dziesmas. Koncertu vada Valentīna Gnatjuka.
Rīt plkst.17.00 Kamīnzālē Latvijas un Armēnijas armēņu mākslinieku (K.Hakobjana, B.Stepanjana, A.Hakobjana, Varouža) gleznu izstādes atklāšana. Tā veltīta armēņu Genocīda dienai Osmaņu Turcijas teritorijā (Latvija šo traģēdiju ir oficiāli atzinusi). Plānojam dzirdēt duduku un interesanats paskaidrojumus.
Pēc stundas, plkst.18.00, Lielajā zālē Leona Brieža dzejoļu grāmatas prezentācija. Tas nesen tika izdota krievu valodā. Programmas “galvenā seja” ir dzejnieks un tulkotājs Jurijs Kasjaničs. Piedalās dzejnieka Leona Brieža dēls Adrians un dziesmu dziedātāja Jevgeņija Ošurkova (ģitāras pavadījumā).
Ieeja bez biļetēm.
Starp mītiņa dalībniekiem būs arī aktrise Čulpana Hamatova.
Sākums plkst. 13:00, beidzas 16:00.
Info: 26618610, gabouniyaorama@gmail.com.
https://rus.tvnet.lv/7503485/russkie-latvii-protiv-voyny-v-subbotnem-mitinge-v-rige-primet-uchastie-chulpan-hamatova
Rīgas Vācu kultūras biedrības pavasara pasākums WIR WISSEN, WAS HEUTE TRUMPF
(Visi zina, kas šodien trumpā) šogad veltīts nozīmīgiem jautājumiem: gan miera un sabiedrības integrācijas jautājumiem, gan arī vācbaltiešu pārstāvim, kurš cēlies no Kandavas – Aleksandram Štrombergam: ne tikai māksliniekam, bet ar Latvijas brīvības cīnītājam. Neizpaliks diskusijas par vācu kultūras biedrībām Lietuvā un Igaunijā 2022: “Aktualitātes, konferences. Jaunais un aktuālais.” Būsim gandarīti atkal redzēties, dzirdēt jaunas, skaistas dziesmas “Morgenrot” izpildījumā un stiprināt kolektīva sadarbību. Uz tikšanos 30.aprīlī plkst. 11.00 klātienē Slokas ielā 37, Rīgā.Pateicamies Kultūras ministrijai un LNKBA par ikgadēju finansiālo atbalstu pasākuma norisei. Valde
Latvijas baznīcu bīskapi, sveicot tautu Lieldienās un vēlot Latvijas sabiedrībai būt saliedētai, savās uzrunās akcentēja Ukrainas kara šausmas un aicināja uz mieru.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-dazado-konfesiju-vaditaji-lieldienas-aicina-uz-mieru-un-sabiedribas-saliedetibu.a452796/
Ansambļa “Romance” (Rīga) Literāri-muzikālais vakars “Pūt vējiņi uz Ukrainu!”
PROGRAMMA:
1.Tarasa Ševčenko dzejoli «Дивлюсь аж світає» – ” lasīs Valentīna Gnatjuka.
2. Dziesmas “ Рідна мати моя»…” ” Два кольори“ izp. Leonīds Kostrubins.
3. T.Ševčenko dzejoli «Мені тринадцятий минало» lasis V.Gnatjuka.
4. Adeļina Gnatjuka lasīs dzejoli “ Дощик…”
5. Senās romances izp. Viktors Denčikovs
6. Romance «О, если б мог выразить в звуке „ izp. L. Kostrubins
7. Ukrainu dziesmas „ Карі очі, чорні брови» un « Ой, у гаї при Дунаї» izp. V. Gnatjuka un Marina Vitjugova
8. Dzejoli «Жаль, я не птаха» lasa V. Gnatjuka
9. Dziesma T.Ševčenko vārdiem „ Нащо мені чорні брови» un ukraiņu tautas dziesmas: « Ой, не світи , місяченьку», «І спать мені не хочеться». Dzed Larisa Lutko
10. T.Ševčenko dzejoli «Заповіт» lasa V. Gnatjuka
11. Romanci “Spīdi, spīdi mana zvaigzne” izp. L. Kostrubins
12. Polina Gnatjuka lasīs dzejoli „Sapnis”
13. T. Ševčenko dzeja “Kobzar”
14. Ukraiņu tautas dziesma “ Дивлюсь я на небо…“ izp. L. Kostrubins.
Programmas vadītāja V. Gnatjuka
IEEJA BRĪVA
Raidījuma vadītājs Jānis Domburs, rezumējot diskusijā pausto, atsaucās uz pēdējās dienās gan ne no ukraiņiem, bet no dažiem ne pārāk politiski iezīmētiem latviešiem dzirdēto, ka mēs pēdējā laikā daudz runājam par Eiropas vērtībām, bet Eiropas vērtības ir tiesiskums – nezagt, ar to domājot korupcijas skandālus dažās pašvaldībās un valsts pārvaldē plašāk, pildīt solījumus, kas tā kā attiektos uz varu un politiķiem, kā arī būt atklātiem un ievērot arī citas morāles normas.
https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/vai-iespejama-saliedeta-sabiedriba-neruna-par-siem-krievu-cilvekiem-z-burts-profila-un-vini-ir-beigti.a452507/
Grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele 2021” ceremonijā saņēmām balvu Bērnu grāmatu kategorijā par Andras Manfeldes un Neonillas Medvedevas grāmatu “Uzzīmē baltu lietu”. Lepnais izdevējs pievienos skaisto balvu pirmajam “zelta ābolītim”, kuru saņēma par Lotes Vilmas Vītiņas grāmatu “Dzejnieks un smarža” kā skaistāko 2019. gadā izdoto bērnu dzejas grāmatu.
Dr.art R.Haradžanjans: Pēdējā laikā daudz tiek runāts par nepieciešamību integrēt Latvijas sabiedrību. Šķiet, ka LNKBA šajā jautājumā ir parādījusi ievērības cienīgu piemēru. Integrācijas piemērs caur kultūru, savstarpēju sapratni un savstarpēju cieņu.
Gaidām publiku arī tālāk. Biļetes nav nepieciešamas.
https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/mastera-iskusstv-otmetilis-vistavkoy-v-chest-yubileja-purvitisa-kultura1kb.a452695/?fbclid=IwAR16HHtDCPG6NJ9qtLuJieCtyACdKCrrguQZ1Y7DMWuUpUiQcc_TUG1-IZ4
