lnkba

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) Rīgas domes frakcija iesniegusi priekšlikumu Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejai lemt par vispārējās izglītības iestādes “Puškina licejs” nosaukuma maiņu uz “Sarkandaugavas licejs”.”Diskusijai šeit nav vietas, jo tas tāpat kā piemineklis iezīmē impērijas teritoriju. Tam ir jāpieliek punkts, un tam nav sakara, kā mēs vērtējam Puškina literāros darbus. To katrs individuāli var izlemt, bet nacionālā līmenī mums ir jābūt vienotai pozīcijai un darbībām,” saka Cilinskis.

https://www.tvnet.lv/7757251/aicina-pardevet-puskina-liceju-riga

Vokālais ansamblis “Otrada”” (Salaspils) ir ar bagātu vēsturi, aktīvi darbojas vairāk nekā divas desmitgades. Kopš 2003. gada šo sieviešu kolektīvu vada zinoša, enerģiska Tamāra Lozovska. “Otrada” ar entuziasmu dzied tautasdziesmas krievu, latviešu, balkrievu un ukraiņu valodā. Ar koncertiem apceļojusi visu Latviju, bijusi arī ārzemēs – Vācijā, Zviedrijā, Krievijā, Bulgārijā… “Otradai” ir daudzu festivālu balvas. I.Kozakēvičas Nama skatītāji ar jau ir tikušies ar “Otradu” agrāk. Un atmiņā palika skaistums un prieks no koncerta radošās un siltās atmosfēras. Ansamblis saglabā tālās tradīcijas, senus apģērbus, sniedz mūsdienu skatītājam priekšstatu par kādreiz pastāvētajiem rituāliem. Un izklausās vienkārši labi.

Ieeja bez maksas.

Baltkrievu māksliniece Olga Jakubovskaja, kura šobrīd dzīvo Rīgā, raksta: Aicinu 23.aprīlī plkst.14:00 uz I.Kozakevičas LNKBA Namu (Slokas iela, 37, Rīga). Tur Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak” rīkos literāro vakaru «Як жыць, дык жыць для Беларусі». Notiks arī tikšanās ar dzejnieci Viku Trenasu. Un tad es vadīšu autortūri savā izstādē «Малюю наша жыццё» – izstāde noslēgsies 25. aprīlī. Vakara noslēgumā – neoficiālā daļa, «сяброўскі стол». Būšu ļoti priecīga jūs redzēt!

Autors Tatjana Teije (Timofejeva) stāsta:Pozitīva enerģija jums!
Radošums mani pavada visu mūžu. Jaunībā es pabeidzu sagatavošanas kursu Mākslas akadēmijā
Rīgā un vienlaikus studēju RPI, kur ieguvu inženierzinātņu specialitāti. Vēlāk paralēli inženiera-
konstruktora amatam es studēju zīmēšanu un gleznošanu mākslas studijā. Taču turpmāk mans
dzīves ceļš bija saistīts ar eksperimentālo fiziku, kā arī ar citām darbības jomām. Aptuveni 15
gadus es veltīju žurnālistikai. Bet šodien es esmu profesionālais psihologs, pasniedzējs un
energopraktiķis. Un lūk, pirms dažiem gadiem, es atgriezos pie glezniecības pilnīgi citā attīstības
līmenī. Tagad es gleznoju eļļas un akrila tehnikā ainavas, filozofiska un mistiska satura gleznas,
ziedus, portretus. Daudzgadēja pilnveidošanās pieredze palīdz man piepildīt gleznas ar pozitīvu
enerģiju cilvēku labā. Izstāde LNKBA ir iecerēta ar tādu pašu vēstījumu. Realitāte un fantāzija
apvienojas šajās gleznās un rada burvju daudzkrāsainas pasaules.

Latvijas Nac. kultūras centra iedibināto Cimzes balvu 2023. gadā saņems NMV Emīla Dārziņa mūzikas skolas vijoles spēles skolotāja un Stīgu instrumentu spēles nodaļas vadītāja Nelli Sarkisjana un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zīmēšanas un gleznošanas skolotāja Andra Zvirbule.

 Nellija Sarkisjana ir viena no vadošajām vijoles spēles skolotājām Latvijā. Spilgta personība ar izcilām darba spējām, vitāla, apveltīta ar spožu prātu, lielisku humora izjūtu un dziļu izpratni par kultūras procesiem – tā viņu raksturo kolēģi. Skolotāja ar milzīgu pieredzi ne tikai pedagoģiskajā, bet arī ilggadējā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķes darbā. Viņas īpašais talants ir spēja reizē atbalstīt  un aizstāvēt savus skolniekus, izprast viņus, atbalstīt sarežģītajā pieaugšanas procesā, bet tajā pašā laikā ne mirkli nezaudēt prasīgumu pēc izcilības vijoļspēlē – virtuozas spēles tehnikas apvienojumā ar spilgtu māksliniecisko sniegumu ikvienā mācību koncertā. Šādi Nelli Sarkisjana savā vijoles klasē ir  izaudzinājusi virkni spožu vijolnieku, teju visi ir turpinājuši mūzikas studijas gan Latvijā, gan ārvalstīs un strādā augsta līmeņa profesionālajos simfoniskajos orķestros, izglītības iestādēs, sniedz koncertus gan kā solisti, gan kamermūziķi, gan orķestra mākslinieki. Balvas pasniegšana notiks 2023. gada 12. maijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Fotoreportāža

(vairāk…)

Jaunā igauņu valodas mācību programma, kas stāsies spēkā rudenī, Igaunijas krievu valodas skolu vadītājiem radīs sarežģītu izvēli. Ievērojami palielināsies igauņu valodas mācību stundu skaits, tomēr atbilstošas kvalifikācijas skolotāju trūkuma dēļ nāksies atteikties no dažām “grupu mācībām”.Saskaņā ar pašreizējo mācību programmu Igaunijas skolās ar krievu mācību valodu bērniem pamatskolā ir jābūt 2 igauņu valodas stundām nedēļā, bet pamatskolā – 4 stundām nedēļā. Sākot no 1. septembra, igauņu valodas stundu skaits palielināsies līdz četrām stundām nedēļā sākumskolēniem un piecām stundām nedēļā pamatskolēniem.

https://www.lsm.lv/

Lai nodrošinātu atbalstu jaunatnes organizāciju darbībai, kapacitātes stiprināšanai un aktivitāšu īstenošanai, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra (JSPA) Jaunatnes politikas valsts programmas 2023.-2025. gadam ietvaros izsludina atklāto projektu konkursu “Atbalsts jaunatnes organizāciju darbībai, to iniciatīvām, jauniešu līdzdalības veicināšanai un iekļaušanai sabiedrībā”. Vienam projektam maksimāli pieejamais finansējums ir 7000 eiro. Projektu pieteikumus finansējuma saņemšanai var iesniegt līdz 2023. gada 12. maija plkst. 23.59.

Projektu finansē no valsts budžeta līdzekļiem. Konkursā pieejamais finansējuma apmērs no valsts budžeta līdzekļiem ir 35000 eiro. Vienam projektam maksimāli pieejamais finansējums ir 7000 eiro. Aktivitāšu un attiecināmo izmaksu periods konkursa mērķa īstenošanai: 2023. gada 26. jūnijs līdz 2023. gada 31. oktobris.

Plašāka informācija par atklāto projektu konkursu, tā nolikums un citi aktuāli dokumenti ir pieejami tīmekļa vietnes sadaļā “Atbalsts jaunatnes organizāciju darbībai, to iniciatīvām, jauniešu līdzdalības veicināšanai un iekļaušanai sabiedrībā”. Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar JSPA Nacionālās jaunatnes politikas atbalsta nodaļas vecāko eksperti Lindu Gulbīnu (tālr.: 67358070, e-pasts: linda.gulbina@jaunatne.gov.lv).

Svētdien, 16.aprīlī plkst.12:00 I.Kozakēvičas LNKBA Nama L. zālē  sāksies Asociācijas  septiņdaļīgā festivāla “Pavasara avots” pirmais koncerts . BĒRNU! Jā, jo bērni ir mūsu cerība, mēs vienmēr priecājamies par viņu panākumiem, esam sarūgtināti par neveiksmēm, kas arī notiek. Bet šeit, plānotajā koncertā, būs daudz gaišas krāsas.Dzirdēsim divus nelielus vokālos kolektīvus – igauņu un krievu, kas ir no 80. skolas. Viņi arī dziedās latviešu dziesmas. Ciemos ieradīsies pazīstams komponists, LNKBA draugs Māris Lasmanis. Savus skaņdarbus viņš izpildīs klavieru duetā ar profesoru Rafi Haradžanjanu. Dzirdēsim mums jau pazīstamus ukraiņus Sofiju un Mariju Varčenko. Vēl nesen viņi dzīvoja Odesā, un tagad veiksmīgi mācās Rīgas E.Dārziņa skolā. Tāpat kā talantīgie Oļga un Matvejs Fokini, rīdzinieki. Būs arī citi solisti. Piemēram, uz klavierēm 4 rokās izpildīs Arama Hačaturjana “Saber Dance”. Aicinām jūs ar bērniem un mazbērniem! Ieeja bez maksas.

Plāna mērķis ir veicināt rasisma un antisemītisma izpausmju mazināšanu Latvijā, īstenojot tajā noteiktos pasākumus saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumos iekļautajām rekomendācijām un ņemot vērā valsts budžetā plānoto finansējumu. Plāna izstrādi koordinēja ar KM rīkojumu īpaši izveidota, starpinstitucionāla darba grupa, kurā strādāja Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Augstākās izglītības padomes, Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja, Nodarbinātības valsts aģentūras, Sabiedrības integrācijas fonda, Valsts administrācijas skolas, Valsts izglītības satura centra, Valsts policijas, biedrības „Latvijas Cilvēktiesību centrs”, biedrības „Latvijas Pašvaldību savienība”, biedrības „Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”, biedrības „Patvērums „Drošā māja””, muzeja „Ebreji Latvijā”, muzeja „Žaņa Lipkes memoriāls”, kā arī Rīgas un Latvijas ebreju reliģiskās draudzes „Šamir” pārstāvji.

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-apstiprina-planu-rasisma-un-antisemitisma-mazinasanai-sim-gadam

Armēņu Lieldienas arī ir 9.aprīlī

8. aprīli visā pasaulē atzīmē Starptautisko romu dienu. Par atzīmējamu dienu Starptautiskā romu diena pasludināta 1990. gada Vispasaules romu kongresā Polijā. Tās mērķis – popularizēt romu kultūru un veicināt sabiedrības izpratni par skaitliski lielāko mazākumtautību Eiropā. Romi jeb čigāni ir skaitliski lielākā minoritāte Eiropā, Latvijā tie ir tikai 0,3% no kopējā iedzīvotāju skaita. Apsveicam ar šo dienu!

Sagaidot Lieldienas, Rīga aicina ikvienu vērot dabas mošanos un pamanīt pirmos pavasara vēstnešus ne vien pilsētvides noformējumā, bet arī pilsētas kultūras pasākumu programmā – koncertos, Lieldienu lustēs un radošajās darbnīcās Lucavsalā, Mežaparkā un citviet galvaspilsētas apkaimēs, informēja pašvaldības pārstāvji.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/izklaide/30.03.2023-koncerti-lustes-radosas-darbnicas-riga-lieldienas-gaidama-plasa-pasakumu-programma.a503026/

Ievērojot paredzamo lielo pieteikumu skaitu, kas ir ap 25 000 personu, kā arī nepieciešamību katram pieteikumam veikt kompetento valsts drošības iestāžu pārbaudi, likumā noteikts ilgāks termiņš – līdz vienam gadam – pieteikuma izskatīšanai, šajā laikā saglabājot spēkā personām iepriekš izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

https://nra.lv/latvija/410673-nosaka-nelielus-atvieglojumus-uzturesanas-atlauju-pagarinasanai-krievijas-pilsoniem.htm

23. aprīlī (svētdiena) plkst.19.00 Rigas Katedralē ar koncertu uzstāsies kolektīvs no Gruzijas – Patriarhāta koris BASIANI.