lnkba

Šogad Festivāla “Vienoti Dāžādībā-2023” Gala koncerts notika Rīgas I.Kozakēviča Poļu skolā. Pirms  šī lielkoncerta, kurā piedalījās teju divdesmit folkloras ansambļi, trīs Asociācijas talantīgie aktīvisti – filologe Valda Salmiņa, mūziķe Līga Miķelsone un mākslinieks Vasilijs Mališčics – tika apbalvoti ar Asociācijas skaistam sudraba medaļiem! Koncerts bija ļoti labi apmeklēts dažādu paaudžu klausītāju vidū, notika pārpildītā Poļu skolas zālē. Viesu vidū priecājāmies redzēt LR kultūras ministri, cien. Agnesi Loginas k-dzi.

Fotoreportāža.

(vairāk…)

Šoreiz Galā koncerts, kurā piedalās gandrīz 20 (!) folkloras ansambļi (slāvu, tatāru, gruzīnu, armēņu, jakutu u.c.), tiek rīkots I. Kozakeviča Rīgas Poļu vidusskolas zālē. Tas ir Purvciemā. Adrese Nicgales, 15. Turp kursē daudzi trolejbusu numuri: 2, 17, 18, 23, 35. Pietura ir bijušais Minskas veikals. No turienes jums jāpavada 7-8 minūtes, pagriezieties pa kreisi un pēc tam izslēdziet. Pastāstīs garāmgājēji. Ieeja bez maksas. Mēs gaidam! Nākiet ar smaidu!

Dzejnieka un rakstnieka V. Brjusova 150 gadu jubilejas programma, kas notika I.Kozakēvičas LNKBA Nama Lielajā zālē šī gada 30. novembrī, bija interesanta un intelektuāli bagāta.
Protams, tika lasīti paša Valērija Brjusova dzejoļi (lasīja Rīgas dzejnieki), skanēja dzejnieka biogrāfijas fragmenti, kuros bija vieta viņa uzturēšanās laikam Rīgā. Apmeklētāji dzirdēja Brjusovu
tulkojumi no latviešu, armēņu, franču valodas. Tie, kas bija no latviešu un armēņu valodām skanēja arī oriģinālā. Jāņa Raiņa dzejas lasīja Nataniels Simha Rasnačs, kurš debitēja uz LNKBA skatuves. Bēt H. Tumanjanu, A. Isaakjanu u.t.t. lasīja Hasmika Nurijanjana. Jevgeņija Ošurkova pašas ģitāras pavadījumā izpildīja savu dziesmu, kas balstās uz jubilāra dzejoļiem. Ļoti vērtīgi, ka savu viedokli uz Brjusovu pauda arī slavens literatūras vēstures pētnieks Boriss Ravdins.
Vakara apmeklētāji klausīja arī A. Skrjabina, S. Rahmaņinova, I. Stravinska mūziku. Brjusovs visvairāk cienīja šos komponistus.
Programmu ar lieliskam jautājuma zināšanām un gaumi sastādīja un tajā piedalījās Baltijas dzejnieku ģildes vadītājs Jurijs Kasjaņičs. Paldies viņam!

Izstāde ir apskates vērta. Daudz attēlu. Ainavas, Vņi visi ir hroniskas tipa. Pie tam – tas ir lieliskie mākslinieka darbi. Redzam dažādas Pārdaugavas ainavas. Bēt Pārdaugavā atrodas arī Rīgas Dārziņ skola. Izstādes atklāšanās laikā prieku klātesošajiem sagādāja tieši šīs skolas skolēni. Spēlēja pianists Timurs Garists un viņa divi stīgu partneri: Madara Bite un Viktorija Garnavska.
Žurnālists Andrejs Šavrejs, aktīvi iesaistot publiku, raksturoja Rīgas mākslinieka unikālo personību. Atzimēsim, kā Edgaram Miķelsonam nesen apritēja 65 gadi.

Sava 35. jubilejas gadā  Itas Kozakevičas  Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācija rīkoja mūzikas un filmu programmu par godu poļu izcelsmes politiskajai un sabiedriskajai darbiniecei Itai Kozakevičai. Tas tika izrādīts 25. novembrī tradicionālā LNKBA festivāla “Vienoti dažadība-2023” ietvaros.
Koncerts sastāvēja no trim blokiem. Pirmajā  Asociācijas  valdes priekšsēdētājs profesors Rafi Haradžanjans dalījās personīgās atmiņās par Itu, ar kuru viņam bija iespēja kādu laiku sadarboties. Tieši viņa Haradžanjanu izvirzīja mūsu lielās organizācijas vadītāja amatam.

Pēc tam skanēja izcilu poļu komponistu kamermūzika. Māsas Sofija un Marija Varčenko (līdz nesenam laikam viņas dzīvoja Ukrainā, Odesā) spēlēja apbrīnojami skaisto Henrika Venjavska Polonēzi. Stafeti pārņēma jaunais pianists Daniils Mickevičs. Nesen viņš uzvarēja Jāzepa Vītola Starptautiskajā pianistu konkursā. Daniilam jau ir savs radošais stils.Īpaši labi viņš izpaužas liriskās kompozīcijās. Šoreiz – F. Šopēns. Tika atskaņoti noktirni, etīdes, polonēzes un citi cilvēces muzikālā lepnuma darbi.

Noslēgumā tika demonstrēta Latvijā radīta un nesen uz ekrāniem iznākusi spēlfilma “Mana brīvība” par Itu. Režisore Ilze Kunga-Melgaile. Lai gan filmā varonei ir pavisam cits vārds. Filmā redzam daudzas gleznas, kas stilizētas, lai atgādinātu padomju pagātni Atmodas laikā (pārsvarā izmantotas tumšas krāsas). Un uz šī fona īpaši izceļas spilgtais Itas Kozakevičas tēls, kas ir vērsts uz nākotni – vārdos un rīcībās, viņas izskata dēļ.

Paldies filmas radošajai komandai par atļauju to demonstrēt LNKBA Nama zālē uz labdarības pamatiem.

Rīdzinieci  Jeļenu Lavrinoviču kā mākslinieci un viņas darbus mēs pazinām no Baltijas Baltkrievijas mākslinieku apvienības “Maju Gonar” (iepriekš to vadīja V. Telešs, tagad – V. Mališic) rīkotajām kolektīvajām izstādēm. Un tagad, (24.11.) Itas Kozakevičas LNKBA Nama Kamīnzālē. Festivāla “Vienoti dažādībā-2023” ietvaros atklājam vienu no retajām šis Latvijas Mākslas akadēmijas absolventes Jeļenas personālizstādēm. Viņa  izteica pateicību Raffi Haradžanjaam par radošo stimulu, ko  profesors viņai bija devis ne tik sen.

Jaunajā izstādē galvenokārt redzam grafikas darbus – rūpīgi pārdomātus, smalki realizētus. Spēcīgu iespaidu atstāj veca cilvēka portrets, kura izskats atgādina Leonardo da Vinči. Pašas Elenas pašportrets ir ļoti labs. Jaukis un moderns. Izstādes atklāšanā rūnaja Rafi Haradžanjans, mākslinieki Vjačeslavs Telešs, Nugzars Paksadze, Anna Peipinja. Atmosfēru atdzīvināja P. Jurjana skolas jauno akordeonistu priekšnesumi. Šo ansambli sagatavoja pieredzējusī skolotāja Nadežda Pisareva. Sieviešu vokālais kvartets “Vitoki” vakaram ienesa specifisku nacionālo kolorītu. Tās vaditāja Taisija Bočkareva ne tikai diriģēja, bet arī aktivizēja publiku, kas sāka dziedāt līdzi.

Izstāde apskatāma līdz 21. decembrim.