Mākslinieka Elgurta jubilejai veltītās izstādes atklāšanā spēlēja brīnišķīgais vijolnieks Aleksejs Koļesņikovs.
Festivāls Pavasara pavasaris 2024 turpina savu programmu. 8.maijā plkst.17.00 I. Kozakevičas LNKBA Nama Kamīnzālē ( Slokas ielā 37, Rīgā,) tiks atklāta izstāde par godu ievērojamā grafiķa I. Elgurta 100 gadu jubilejai (kurators Jurijs Slaviks). Elgurts dzimis Kišiņevā. No savas pieredzes viņš tieši uzzināja geto, holokausta un kara šausmas. Kopš 1952. gada dzīvoja Rīgā, kur mācījās un auglīgi strādāja. Viņa rūpīgi veidotā grafika ne reizi vien atspoguļoja Latvijas galvaspilsētas attēlus.
Izstādes atklāšanas ceremonijā piedalīsies dzejnieki, brīnišķīgais vijolnieks Aleksejs Koļesņikovs (improvizācijas par ebreju un moldāvu folkloras tēmām), nesenā Odesas iedzīvotāja, jaunā pianiste Sofija Varčenko (L.V. Bēthovena 1. sonāte).
Ieeja bez maksas.
Galvenās varones prototips ir viena no Atmodas laika spožākajām zvaigznēm – žurnāliste un politiķe Ita Kozakeviča, filmā Alīcija.
Latvija, 2023. Režisore: Ilze Kunga-Melgaile.
Lomās – Ērika Eglija-Grāvele, Darius Meškauskas, Gints Grāvelis, Egons Dombrovskis, Ilze Ķuzule-Skrastiņa u.c.
https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/326116/mana-briviba-vesturiska-drama?utm_source=top6-1&utm_medium=front&utm_campaign=replay
“Ir izaugusi jauna paaudze, kura autoritārismu iepazīst tikai vēstures grāmatās un ārvalstu ziņu raidījumos, nevis savā ikdienā. Ir izaugusi paaudze, kurai nav bail no sava viedokļa. Paaudze, kurai nav bail no patiesības. Šī paaudze mūsu valsts neatkarību, brīvību un demokrātiju uzskata par pašsaprotamām vērtībām,” paudis prezidents.
Kaut arī brīvība var šķist pašsaprotama, tā tāda nav, un to pierāda mūsu valsts vēsture, norādījis prezidents.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.05.2024-prezidents-ta-ir-loti-liela-vertiba-dzivot-un-svinet-svetkus-ka-gribam.a552857/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2
Piedāvājam ielūkoties aizkustinošās foto galerijās, kas atspoguļo vēsturiskos 1990. gada 4. maija notikumus visas dienas garumā – atbalstītāji pie Augstākās Padomes, vēsturiskais balsojums, emocionālā deputātu sagaidīšana.
Jau notikuši divi festivāla pasākumi. Pārpildītās zālēs! Gaidām jūs arī citos.
Rīgas latgaliešu biedrības “Trešō zvaigzne” atskaite par izglītojošo atceres pēcpusdienu „Latīņu drukas aizlieguma atcelšanai — 120!“
ՀԱՅԱՍՏԱՆԻ ՀԱՆՐԱՊԵՏՈՒԹՅԱՆ ՆԱԽԱԳԱՀԻ ՀՐԱՄԱՆԱԳԻՐԸ
ՐԱՖՖԻ ԽԱՐԱՋԱՆՅԱՆԻՆ ԵՐԱԽՏԱԳԻՏՈՒԹՅԱՆ ՄԵԴԱԼՈՎ ՊԱՐԳԵՎԱՏՐԵԼՈՒ ՄԱՍԻՆ
Հիմք ընդունելով վարչապետի միջնորդությունը՝ համաձայն Սահմանադրու-թյան 136-րդ հոդվածի և «Հայաստանի Հանրապետության պետական պարգևների և պատվավոր կոչումների մասին» օրենքի 5.3-րդ հոդվածի 1-ին մասի.
Հայ-լատվիական բարեկամական կապերի ամրապնդման և զարգացման, հայկական մշակութային արժեքների պահպանման գործում ներդրած ավանդի համար դաշնակահար, երաժշտագետ, հասարակական գործիչ Րաֆֆի ԽԱՐԱՋԱՆՅԱՆԻՆ (Լատվիա) պարգևատրել Երախտագիտության մեդալով:
ՀԱՅԱՍՏԱՆԻ ՀԱՆՐԱՊԵՏՈՒԹՅԱՆ ՆԱԽԱԳԱՀ Վ.ԽԱՉԱՏՈՒՐՅԱՆ
2024թ. ապրիլի 11
Երևան
ՆՀ-106-Ա
https://www.president.am/hy/decrees/item/6030/
ARMĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTA DEKRĒTS
PAR RAFI HARADŽANJANA APBALVOŠANU AR PATEICĪBAS MEDAĻU
Pamatojoties uz Ministru prezidenta starpniecību, atbilstoši Satversmes 136. pantam un likuma “par Armēnijas Republikas valsts apbalvojumiem un goda pakāpēm” 1. daļas 5.3. pantam. pianists, muzikologs, sabiedriskais darbinieks Rafi Haradžanjans (Latvija) par ieguldījumu armēņu un latviešu draudzīgo sakaru stiprināšanu un attīstību, armēņu kultūras vērtību saglabāšanu apbalvots ar pateicības medaļu.
ARMĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS V.Hačaturjans
2024թ. ապրիլի 11 (2024. 11.apr.)
Երևան (Erevana)
ՆՀ-106-Ա
https://www.president.am/hy/decrees/item/6030/
Pirms 180 gadiem dzimis Nikolajs Rimskis-Korsakovs – brīnišķīgs komponists, lieliskais skolotājs, kurš izaudzināja veselu plejādi lielu personību. Tostarp Jāzepu Vītolu (viņa vārds tika dots Latvijas Mūzikas akadēmijai), Igoru Stravinski, Aleksandru Glazunovu, Aleksandru Spendiarjanu… 30. aprīlī plkst. 18.00 I.Kozakēvičas LNKBA Namā – jau notiek tradicionālais mākslas festivāls “Pavasara pavasaris 2024”- sāksies īpaši sagatavota programma par godu šī mūzikas kultūras ģēnija jubilejai. Programmas skatītāji redzēs video klipu izlasi un dzirdēs “dzīvo mūziku”. Dziedās soprāni Evija Hilmane un Svetlana Ščikova-Barone, profesors Rafi Haradžanjans spēlēs klavieres un arī stāstīs.
Un tā pagāja Olgas Jakubovskas meistarklase, kurš notiks SIF projekta “Kopīgie svētki: Integrācija caur gadskārtu svētkiem» (Nr. 2023.LV/MTSP/06) ietvaros.
SIF projekta “Kopīgie svētki: Integrācija caur gadskārtu svētkiem» (Nr. 2023.LV/MTSP/06) ietvaros vakar I.Kozakēvičas LNKBA Namā notika mākslas izstādes “Pavasaris, Lieldienas” atklāšana.
Pasākums noritēja siltā atmosfērā, klātesot viesiem un māksliniekiem izstādīto gleznu autoriem, kuru vidū bija Vjačka Telešs, Vasils Mališčic, Anatolijs Borodkins, Babkens Stepanjans, Tatjana Teje, Anna Peipinja, Jelena Lavrinoviča un citi.
Izskanēja arī muzikāli numuri: Emīla Dārziņa mūzikas skolas radošo jauniešu dāvana. Šī skola ir īpaši apdāvinātiem jauniešiem. Jauno mūziķu sniegums to vēlreiz apliecināja.
Muzikāli sveicieni māksliniekiem un viesiem izstādes atklāšanā no Emīla Dārziņa skolas audzēkņu puses.
25.04 LNKBA Namā (Slokas 37, Rìga) plkst.16.30 Lielajā zālē pavasara-Lieldienu (kadam tas ir jau “pēc”, citiam vèl “pirms”…) glezniecības izstādes atklāšana. Kurators Jurijs Slaviks. Savus darbus demonstrēs Vjačka Telešs, Anatolijs Borodkins, Babkens Stepanjans, Tatjana Teje, Edgars Miķelsons, Oļegs Sisolatins, Anna Peipinja un citi.
Atklāšanas ceremonijas laikā
mès dzirdēsim arī jaunos talantīgos instrumentālistus. Viņi pat nāks ar repertuāra pārsteigumu, ar pilnīgi jaunu opusu. IEEJA BRÌVA. GAIDAM!
Šo traģisko notikumu kopā ar daudzām valstīm pirms vairākiem gadiem oficiāli atzina arī Latvijas Saeima. Radio raidījums “Arevik” (tiek veidota armēņu valodā) stāsta par armēņu Genocīdu. Tajā arī stāstīts, kā 2. aprīlī Jāz. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā aulā notika pianista un pedagoga Rafi Harajanjana jubilejas koncerts. Intervijas ir ļoti interesantas. Runā bīskaps Vardans Navasardjans, baltkrievu māksliniece Olga Jakubovska, rīgas komponists Andrejs Seļickis un pianists un komponists, profesora audzēknis Ruslana Perežilo. Tagad viņš dzīvo Triestē.
