Rīga 2014. gadā kļūs par Eiropas kultūras galvaspilsētu – to otrdien preses konferencē paziņoja atlases komisijas priekšsēdētājs sers Roberts Skots
Sīkāk lasiet šeit (delfi.lv) vai šeit (telegraf.lv, Krievu val.).
2010. gada 23. maijā plkst. 16:00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā Ģilde”, Amatu ielā 3/5, notiks klasiskās mūzikas koncerts-veltījums Gruzijas neatkarības dienai. Piedalās mūziķi Ketevana Rukhadze (klavieres, Vācija), Gors Arsenjans (tenors, Vācija), Andis Sinkevičs (klavieres, Latvija), Karolīne Vancāne (akordeons, Latvija), Kārlis Klotiņš (čells, Latvija).
Maija mēneša pirmajā pusē Armēnijas Gjumri (agrak Leninakana) pilsētas “Renaissance” konkursā prof. Rafi Haradžanjana absolvente Kristīne Bierande-Geidmane dabuja 1. vietu un speciālo balvu par Arno Babadžanjana “Elēģijas” interpretāciju. Otro vietu savā grupā saņēma vijolniece Dina Ozoliņa (prof. J. Švolkovska klase). Duetā ar viņu klavieru partijas atskaņoja cita Rafi Haradžanjana absolvente no Ventspils Anna Dorofejeva. Apsveicam!
Žūrijas komisijā strādāja arī JVLMA profesori Arigo Štrals un Andris Arnicāns . Profesors Rafi Haradžanjans uzstājās zinātniskajā konferencē “Kultūru dialogs” – tā notika Gjumri vienlaicīgi ar konkursu – un pastāstīja par izcila krievu komponista Valerija Gavrilina radošiem sakariem ar armēņu mūziķiem.
Dažas fotogrāfijas mūsu galerijā.
LR Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 20.gadadienai I.Kozakēvičas LNKBA ir veltījusi divus pasākumus. 26. aprilī namā Slokas 37 Lielajā („Noras”) zālē notika plašs koncerts, kurā bērni no Rīgas un Mārupes dziedāja un spēlēja uz dažādiem mūzikas instrumentiem.
Bet 29. aprīlī tika atvērta jauna gleznu izstāde. Tajā piedalās mākslinieki J.Stūre, G.Krutojs, V.Telešs, N.Uvarovs, V.Makovojs, G.Dudčenko, B.Stepanjans, L.Šiurna, N.Paksadze, D.Požarskis, un citi. Atklāšanas vakarā koncerta programmu atskaņoja Dina un Anna Dorofejevas (vijole un klavieres), skaisti dziedāja Jevgēnija Belova. Izstāde gaida apmeklētājus līdz 15. jūnijam.
Valsts Prezidenta mājas lapa informē:
Trešdien, 28.aprīlī, Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās Mazākumtautību konsultatīvās padomes rīkotajā apaļā galda diskusijā „Mazākumtautības Latvijas izaugsmei”, kuras mērķis bija izvērtēt mazākumtautību lomu Latvijas atjaunošanā un valsts attīstībā divdesmit gadu laikā.
Apaļā galda diskusijā tika aicināti piedalīties Saeimas deputāti, uzņēmēji, mediju, sporta, izglītības un kultūras jomas pārstāvji.
Pirms diskusijas Valsts prezidents atzina, ka mazākumtautībām vienmēr ir bijusi liela loma Latvijas sabiedrības, kultūras dzīvē un arī pēdējos gadu desmitos Latvijā notikušajos būtiskākajos notikumos. Valdis Zatlers aicināja atcerēties, ka “70 procenti no iedzīvotājiem referendumā, kad bija skaidrs jautājums – būt vai nebūt brīvai Latvijas valstij –, teica jā. Tas nozīmē, ka liela daļa no mazākumtautībām bija par šo neatkarību. Viņi bija drosmīgi cilvēki, jo tajā brīdī viņi nezināja, kā šī valstiskā neatkarība izpaudīsies”.
“Šodien es teikšu, ka nav vairs tādu pretnostatījumu – par vai pret. Šobrīd katrs ir atradis savu vietu, katra mazākumtautība ir atradusi savu vietu gan Latvijas sabiedriskajā dzīvē, gan politiskajā dzīvē, gan kultūras dzīvē. Šobrīd tā aina ir daudzkrāsaina, nevis tikai melns un balts. Varbūt tas ir viens no tematiem, ko plašāk vajadzētu izvērtēt tieši šajās dienās, kad mēs svinam 20 gadus kopš neatkarības atjaunošanas,” norādīja Valsts prezidents.
Latvijā dzīvojošo tautību bērnu un jauniešu sporta svētki notika šī gada 25. aprīlī. Tika publicēti rezultāti.
Informācija un rezultāti (.doc)
Rafi Haradžanjana albumā pievienotas vairākas fotogrāfijas. Volograda starptautiskā konkursa žurijā:
Koncerts veltīts Norai Novikai Sankt-Peterburgā:
Tika nosaukti 2010. gada Triju Zvaigžņu ordeņu saņēmēji. (vairāk…)
Kultūras ministrija izsludina konkursu līdzfinansējuma saņemšanai projektiem, kuri saņēmuši Eiropas Kopienas Kultūras programmas (2007–2013) vai Eiropas Kopienas programmas „Eiropa Pilsoņiem” (2007–2013) 4.atbalsta aktivitātes „Aktīvi Eiropas piemiņas pasākumi” atbalstu.
Sīkāk var izlasīt šeit.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludina „Sabiedrības integrācijas programmas” 2010.gada projektu konkursu nevalstiskajām organizācijām.
Lai pievērstu pastiprinātu uzmanību sabiedrības integrācijas jautājumiem un veicinātu labvēlīgas un iekļaujošas vides veidošanos pilsētā kopš 2010.gada Rīgas dome ir izveidojusi nodaļu sabiedrības integrācijas jautājumu risināšanai un šogad pirmo gadu tiek izsludināts „Sabiedrības integrācijas programmas” projektu konkurss nevalstiskajām organizācijām.
Projektu konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt projektus, kas veicina sabiedrības integrāciju Rīgas pilsētā un sekmē saliedētas sabiedrības veidošanos.
Projekta pieteicējs var būt biedrība, nodibinājums vai reliģiska organizācija, kuru darbība saistīta ar sabiedrības integrācijas jautājumiem.
(vairāk…)
Raksta “Latvijas Avīze”:
Aizvadītā Mazākumtautību padomes sēde bija veltīta tam, lai iepazītos ar Tieslietu ministrijā topošo integrācijas pamatdokumentu. Uz padomes sēdi bija aicināta Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inga Skujiņa un Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Ruta Klimkāne. Sēdes sākuma daļā klāt bija arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, un padomes darbā piedalījās arī prezidenta vēstures padomnieks Antonijs Zunda.
“Diemžēl integrācijas pamatnostādņu projektu padomes locekļi saņēma samērā vēlu, tāpēc daudzi ar to nebija paguvuši pilnībā iepazīties,” atzina I. Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) vadītājs Rafi Haradžanjans. Neraugoties uz to, uzkrītoši, ka “vai vienā elpas vilcienā koncepcijā minēta imigrantu un nepilsoņu integrācija”, turpina R. Haradžanjans. Tomēr tās ir ļoti dažādas iedzīvotāju grupas, ar dažādu “vēsturisko bagāžu” un pieredzi, dzīvojot Latvijā, tām ir atšķirīgas problēmas. Tas nozīmē, ka vajadzīga dažāda pieeja integrācijai, turpina LNKBA priekšsēdētājs. Šai nostājai piekrituši arī citi padomes locekļi un Valsts prezidents.
Ieteikts arī uzsvērt mazākumtautību organizāciju lomu valstisko vērtību un pilsoniskās sabiedrības veidošanā. “Vairāk jārunā par to, kuras valsts vērtību laukā mēs dzīvojam, un patriotiskajai audzināšanai nopietnāk būtu jāpievēršas skolās,” saka R. Haradžanjans.
Lasiet pilnu rakstu šeit.
Fotogrāfija no Prezidenta kancelejas mājas lapas:
Avīze “Vesti” raksta par mūsu jauno izstādi “Pavasara Maģija”, kas atvērta Kamīna Zālē. Stāsta organizatore Irina Kopeikina:
— Постарались подобрать работы и совсем молодых мастеров, и известных по всей стране профессионалов… Хотя вопрос профессионализма — того, чем ты занимаешься постоянно и лишь этим живешь, в последнее время довольно размыт. Вот ваша собеседница, хотя и давным давно закончила Латвийскую академию художеств, сейчас все дни напролет занимается тем, что воюет со студентами и преподавателями — организует учебный процесс в БМА. А живопись для меня теперь не профессиональное дело, а хобби — для души.
Lasiet pilnu rakstu (ves.lv).
20. martā Latvijas Universitātes Aulā notiks diskusija ”Ko mēs ikviens varam darīt, lai politiskā un sociālā situācija Latvijā uzlabotos?”.
Par to stāsta Vita Jaunzeme:
“Negaidīti lielā atsaucība par iepriekšējo Konferenci, lika mums aizdomāties par daudziem jautājumiem, bet būtiskākais secinājums ir tas, ka cilvēki meklē veidus, kā iziet no neziņas, kā apspriesties. Kopā sanākšana ir pirmais, ar ko sākt. Tagad jādomā par tālāku kvalitatīvu savstarpēju sarunu un domu apmaiņu…
No visa sirds apsveicam Asociācijas priekšsēdētāju Rafi Haradžanjanu ar Dzimšanas dienu! Novēlam stipro veselību, iedvesmu un spēku, veiksmi un nebeidzamo entuziasmu visos darbos!
Rafi Haradžanjans koncertā "Norai" Jelgavā 12.02.2010
I.Kozakēvičas LNKBA gatavo divus pasākumus sakarā ar Sieviešu dienu. 9. martā plkst. 15:00 Asociācijas nama Lielajā („Noras”) zālē notiks mūsu aktīvistes Auroras Īrbes jaunās dzejas grāmatas prezentācija. Tajā skanēs gan dzejoļi, gan dziesmas.
Bet plkst. 18:00 gaidāma gleznu izstādes atklāšana. Visi autori – LR dzīvojoši mākslinieki. Par piedalīšanos šajā vernisāžā zvaniet gleznotājai Irinai Kopeikinai: šoreiz viņa ir atbildīgā persona organizatoriskajos jautājumos. Tālr. 29459196.
12.02.2010 Jelgavas 4-tās vidusskolas skaistajā zālē, kurā atrodas ļoti labas jaunas klavieres, notika koncerts – veltījums izcilas latviešu pianistes Noras Novikas gaišai piemiņai. Programmai bija liela jaunās paaudzes klausītāju uzmanība. Koncertu ar mīlestību ir organizējusi skolotāja Inga Li. Tajā piedalījas profesors Rafi Haradžanjans, klavieru duets Natālija Prihodčenko – Silvija Karčevska un pianisti Jeļena Lihvare, Kristīne Bierande – Bierena, Elīna Čmihuna un Iona Ivanovs.
Koncerta dalībnieki Jelgavā
Nākamais koncerts „Norai” ieplānots Sankt-Pēterburgas Komponistu savienības namā 25.03.2010. Sākums plkst. 19.00. Vakarā piedalīsies Pēterburgas mūziķi, to vidū tādi pazīstami komponisti kā Grigorijs Korčmars (organizācijas priekšsēdētājs), Vadims Bibergans, Gennadijs Belovs, pianisti Vadims Paļmovs, Igors Taimanovs. Erevanas konservatoriju pārstāvēs profesors Mihails Kokaevs, bet Rīgu – Rafi Haradžanjans un viņa skolnieces Elīna Čmihuna un Milana Beļska. Ieeja būs brīva, informējiet un aiciniet savus draugus.
19.02.2010 Armēnijas galvaspilsētas pirmā persona Gagiks Beglarjans satikās ar Latvijas armēņu kopienas aktīvistiem. Tikšanās laikā sirsnīgā un atklātā sarunā, kura notika vietējo armēņu baznīcas telpās (mācītājs Ter Hosrovs), ar lielu interesi tika apspriesti biznesa, tūrisma un kultūras kontaktu attīstības perspektīvas.
Rafi Haradžanjans, Erevānas mērs Gagiks Beglarjans un viņa palīgs