I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
Mums ir viena brīvība. Uz visiem viena, un tomēr katram sava. Nekur tālu, tepat – katra pirkstu galos. Tā jau ir izcīnīta. Par to jau ir samaksāts. Mūsu atbildība ir to sargāt kā pašu dārgāko. Ar taisnu muguru, ar sīkstu raksturu, ar viedu sirsnību. Ne tikai lozungos un saukļos, bet ari ikdienā. Brīvība neskatās uz mums no augšas atrauti. Brīvība ir visur klātesoša. Tā nāk pie mums, tā nāk ar mums, tā stāv ar mums. Un mēs par viņu. Brīvība sargā mūs, mēs sargājam brīvību.
Koncerts-pasākums „Naranaj” notika 2018. gada 28. aprīli LNKBA namā. Pasākumā piedalījās burjatu biedrība „Badarhāns”, prof. R. Haradžaņans, nevalstiska organizācija „Natali Berg Dance”, deju kolektīvs “Primavera”,slavu biedrība “Garmonika” un biedrība “Nostaļgija”.Pasākums bija sadalītas trīs daļās.
Pirmā daļā notika dēju koncerts ar jaunām burjatu nacionālajām dejām: “Jautra govis”, “Jautras aitas”, “ Raža” horeogrāfe N. Siberga. Viesi no Slavu biedrības “Harmonika” un biedrības “Nostaļgija” izpildija dziesmas par pavasari. Viesi no dēju kolektīva “Primavera” kopā ar biedrību “Natali Berg Dance” izpildija burjatu dēju ar hadakiem (roku dvieļi)- horeogrāfe N. Siberga. Burjatu biedrības priekšsēdētāja M. Pasečnaja prezentēja un pastāstīja par burjatu rotaļām un spēlēm. Dr. art R. Haradžaņans prezentēja jauno grāmatu no Pēterburgā par komponistu J.Kornakovu, kurš ir dzimusi un strādāja Burjātijā.Otrā daļā notika laika kapsulu ielikšana LNKBA nama pagalmā ar nākotnes novelējumiem no viesus, skatītājus un biedrības pārstāvji “Garmonika” , “Nostaļgija”, „Natali Berg Dance” un burjatu biedrības locekļi.Visi klāt esoši piedalās saules rituālu “Naranaj” LNKBA nama pagalmā un kopā ar šamaņu izbaudīja elpošanas vingrinājumu. Trešā programmas daļa bija “Burjatu rotaļas” – katrs varēja spēlē pārbaudīt sevi.
Ludmila Ignatova un Anrea Monarda, duets – soprāns un ģitārists, 27. aprīlī izpildīja brīnišķīgu koncertu I.Kozakēvičas LNLBA Namā. Pilnajā Lielajā zālē viņi dziedāja un spēleja spāņu mūziku ar garšu un meisterīgi, arī dalījās ar saviem iespaidiem, ekrānā rādīja dažādas būtiskas viņu radošā ceļam fotogrāfijas. Mēs zinām Ludmilu jau sēn, kopš bērnības. Viņa bieži piedalījās Baltkrievi biedrības “Svitanak” programmās.
Молодая, красивая и талантливая пара из Италии – Людмила и Анреа, певица-сопрано и гитарист – провели 27-го апреля прекрасный концерт- творческую встречу в Доме АНКОЛ (Рига). В полном Большом зале они с большим вкусом и мастерством пели, играли колоритную испанскую музыку ХХ столетия, делились впечатлениями и исполнительскими историями, показывали на экране знаменательные фото своего творческого пути. И это не случайно, что все происходило в Доме АНКОЛ: Людмила Игнатова стартовала в искусство именно с этой, нашей, сцены, обрела здесь опыт общения с аудиторией слушателей. Она тогда пела в национальном костюме (порой в дуэте с сестрой Лаурой), аккомпанируя себе на аккордеоне, пела в основном белорусские народные песни. Вот и в заключение нынешней пятничной программы, явившейся частью рассредоточенного анколовского цикла “Они учились в Риге”, также прозвучала белорусская народная песня. Прозвучала очень проникновенно. Развитию Людмилы Игнатовой как артистки способствовали активисты АНКОЛ Раффи Хараджанян и Вячеслав Телеш. Они и на этот раз находились в зале, комментировали программу. Присутствовали и тепло приветствовали артистов и другие художники – В.Малышиц, Н.Изенева, Е.Ефимова.
Сейчас у Людмилы Игнатовой, как и у ее супруга-профессионального гитариста и переводчика, за спиной вузовское образование, отличный концертный опыт. А талант еще более развился, в чем можно убедиться в концерте “Дуэта IM” в Малой Гильдии Риги 29 апреля в 19.00. Прозвучит вереница опусов Де Фальи и Родригеса. Два десятка! Разных по характеру, но неизменно ясно национально окрашенных. Стоимость билетов от пяти евро.
Говорит Орнелла Рудевич: «Я родилась в семье, в которой есть политик, художник, музыкант, в общем, в очень творческой семье, …талант художницы унаследовала от своего знаменитого дедушки Карлиса Рудевича, который был еще и поэтом, и создателем литературного языка ромов. Кстати, он единственный представитель народа ромов, который стал кавалером ордена Трех звезд. Ну, а сегодня осуществилась мечта детства — открылась моя первая персональная выставка!»
см.:https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/otrazhenie-ornelli-polovode-ciganskih-chuvstv-v-ratushe-kultura1kb.a276252/
Сплочение общества предлагается включить в число основных функций государства, предусмотрев для него необходимое финансирование в бюджетной базе. Такое предложение прозвучало на заседании комиссии Сейма по гражданству, миграции и сплочению общества.
http://www.mixnews.lv/ru/society/news/237169_nacblok-prizyvaet-najti-sredstva-na-splo4enie-obs4estva/
Radošā tikšanās piedalās Ludmila Ignatova (soprāns) un Andrea Monarda (klasiskā ģitāra). Ludmila daudzus gadus ir piedalījusies mūsu Baltkrievu biedrības Svitanak aktivitātēs. Viņa studēja Itālijā. Un tagad ar savu vīru ieradās uz koncertu uz Rīgā, Mazā Ģildē 29.04.2018). Tikšanās ar viņiem Slokas ielā 37 notiks 27. aprīlī plkst.18.00. ieeja brīva.
Творческая встреча с дуэтом из Италии – сопрано и гитара – состоится 27-го апреля в 18.00 в Б.зале Дома АНКОЛ им.И.Козакевич. Талантливая пара приехала из Италии. Вход свободный.
Ielūdzam uz grāmatas “Klaida magones” atvēršanas svētkiem, ka arī uz tikšanos ar autori Staņislavu Hobjan-Šeron un tulkotāju no poļu valodas Lieni Lieģenieci. Pasākums notiks 2018.g. 26 aprīlī pulkst.15:00.Akadēmiskajā Bibliotēkā (Rūpniecības ielā 10 Rīgā).
Koncertam par godu armēņu rakstnieka no ASV Viļjama Sarojana jubilejai bija skaidri manāmais panākums. Plašu un daudzveidgu programmu organizēja Latvijas Armēnijas kultūras centrs. Programma demonstrēta šā gada 22.04 I.Kozakēvičas Asociācijas Namā Lielā zālē. Par spīti saules svētdienas laikapstākļiem zālē bija klāt daudz klausītāju. Viņš bija pilns. Atnāca dažādu vecumu un dažādu nacionalitāšu ļaudis. Publikai bija interesanti paklausīties žurnalistes Hasmikas Nuridžanjanas stāstu par rakstnieka dzīves ceļu un daiļradi, kurā Sarojans mantoja armēņu tautas tradīcijas. Skatītāji izdzirdēja viņa nelielos sacerējumus. Līdzības, nostāsti. Skanēja arī armēņū komponistu – rakstnieka laikabiedru – sacerējumi painista Rafi Haradžanjana un dziedātāja Viktora Kozlitina interpretācija. Ruzanna un Lusine, Anušā ansambļa dalībnieces (vad,Susana Petrosjana), izteiksmīgi dejoja. Viņi brīnišķīgi juta armēņu dejas plastiku. Interesi izsauca arī viņu nacionālie kostīmi.
Atklājot sporta svētkus, Valsts prezidents R.Vējonis atzīmēja, ka: “Visus šo sporta svētku dalībniekus vieno sports. Sports ļauj mums sacensties ar sevi un citiem, ļauj lepoties ar sevi un savējiem. Šajos sporta svētkos bērni un jaunieši startēs gan individuālās, gan komandas disciplīnās. Tieši komandai ir īpaša nozīme gan dzīvē, gan sportā. Basketbolā vai hokejā ir acīmredzami, ka uzvar komanda. Taču arī individuālos sporta veidos aiz katras uzvaras un rekorda stāv komanda – sportists pats, treneris, atbalsta personāls, ģimene un draugi. Tāpēc aicinu jūs paskatīties pa labi un pa kreisi, ieraudzīt savus komandas biedrus un atbalstītājus un sajusties patiesi vienotiem!”. Sacensību dalībniekus sveica arī LOA prezidents, Olimpiskais čempions kanoe airēšanā Ivans Klementjevs, Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, un Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans. Svētkos piedalījās Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora vietniece Dina Vīksna, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors Jānis Žīdens un Latvijas Sporta muzeja direktore Agra Brūne.
Analogi kā Olimpiskajās spēlēs, svētku dalībnieki no igauņu, vācu, poļu, latviešu, krievu, moldāvu, baltkrievu, armēņu, ebreju, lietuviešu nacionālajām kultūras biedrībām un izglītības iestādēm varēja izbaudīt Olimpiskās tradīcijas un aktīvi pavadīt laiku sportiskās aktivitātēs, gūstot izpratni par Olimpisko kustību un tās ideāliem.
Katrs svētku dalībnieks, piedaloties noteiktā skaitā aktivitāšu, saņēma LOA piemiņas veltes un svētku suvenīrus.
Latvijas mazākumtautību bērnu un jauniešu sporta svētkus “Vienoti sportā”, jau 29. reizi, organizēja LOA, bet sporta aktivitātes vadīja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas studenti un mācībspēki.
Komandu sacensību tautas bumbas turnīrā piedalījās 16 komandas – 1.vietu izcīnīja baltkrievu kultūras biedrība „Prameņ”, 2.vietā ierindojās Rīgas Lietuviešu vidusskola, bet 3.vietu ieguva Pušķina liceja komanda.
Futbolu spēlēja 12 komandas. Spēcīgākā izrādījās Rīgas Ukraiņu vidusskolas futbola komanda, 2.vietu ieguva Puškina licejs, 3.vietu – baltkrievu kultūras biedrība „Prameņ”.
Svētku laikā saspringti dueļi risinājās starp 12 virves vilkšanas komandām, kur uzvaras laurus plūca Jankas Kupalas Rīgas Baltkrievu pamatskola, aiz sevis atstājot baltkrievu kultūras biedrība „Prameņ” un Rīgas Igauņu pamatskolas komandas.
Savukārt veiklības stafetēs lielisku sniegumu demonstrēja komandas no Rīgas Lietuviešu vidusskolas, Jelgavas Ukraiņu kultūras centrs “Džerelo”, Ventspils Vācu kultūras biedrības, baltkrievu kultūras biedrības „Prameņ”, Rīgas ebreju kopienas, Puškina liceja, Jankas Kupalas Rīgas Baltkrievu pamatskolas un Rīgas Igauņu pamatskolas. Svētkus atbalstīja: Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Olimpiskā komiteja, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija un Polijas vēstniecība Latvijā.
Informāciju sagatavoja:
LSPA sabiedrisko attiecību un komunikācijas vadītāja Ilze Āķe-Vīksne, 29445209, ilze.ake@lspa.lv
VALSTS PREZIDENTS ATKLĀS LATVIJAS MAZĀKUMTAUTĪBU BĒRNU UN JAUNIEŠU SPORTA SVĒTKUS “VIENOTI SPORTĀ”
Svētdien – 22. aprīlī, pulksten 11.00, Elektrum Olimpiskajā centrā (Rīgā, Grostonas ielā 6b, Futbola zāle) Valsts prezidents Raimonds Vējonis atklās Latvijas Olimpiskās akadēmijas (LOA) rīkotos mazākumtautību bērnu un jauniešu sporta svētkus “Vienoti sportā”, kas tiek organizēti ar mērķi veicināt Latvijā dzīvojošo, dažādu tautību, bērnu izpratni par Olimpisko kustību un tās ideāliem. Pasākums Elektrum Olimpiskajā centrā notiks no pl. 11 – 15.
– Svētku atklāšanas ceremonija, ar Valsts prezidenta un viesu līdzdalību, notiks no pulksten 11.00 – 11.45. Sportiskās aktivitātes un komandu sacensības no pulksten 12.00 – 15.00 Sporta pasākuma atklāšanā jaunā paaudze, kopā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, LOA prezidentu, Olimpisko čempionu kanoe airēšanā Ivanu Klementjevu un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Aldonu Vrubļevski, analogi kā Olimpiskajās spēlēs, varēs izbaudīt Olimpisko gaisotni un izprast olimpiskās tradīcijas.
Pasākumā piedalīsies vairāk nekā 400 bērni un jaunieši no 18 Latvijas Nacionālajām kultūras biedrībām un izglītības iestādēm – igauņu, vācu, poļu, krievu, baltkrievu, armēņu, ebreju, lietuviešu un citām, kā arī Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora vietniece Dina Vīksna, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors Jānis Žīdens. (vairāk…)
Amerikāņu rakstnieks V. Sarojans rakstīja angļu valodā. Tomēr viņš vienmēr uzsvēra, ka domā kā armēņis. Viņam 22.04.2018 plkst.15.00 veltīts koncerts LNKBA Namā. Vards un mūzika, nacionālās dejas un video attēli. Programmu īstenos spēcīgs Rīgas mākslinieku sastāvs. Ieeja bez māksas.
У американца Вильяма Сарояна широкая известность армянского писателя-гуманиста, сочинявшего на английском языке. Он был отмечен премией “Оскар””В центре Еревана ему недавно установлен отличный памятник. Латвийский Армянский культурный центр 22 апреля в 15.00 — накануне памятного всем 24 апреля, Дня Геноцида армян на территории Османской Турции, – отмечает юбилей писателя разнообразным концертом. В нем найдется место слову, музыке, видеоизображениям, этнографическим женским танцам. Расскажет о жизненном пути Мастера журналистка Асмик Нуриджанян, сыграет на рояле красивые армянские пьесы проф. Раффи Хараджанян, чудеснейшие песни Арно Бабаджаняна и Алексея Экимяна споет баритон Виктор Козлитин. А ансамбль девушек из Риги “Ануш” в ярких национальных костюмах спляшет народные танцы Армении.
Вход свободный. Проезд в рижскую Пардаугаву, где находится Дом АНКОЛ, трамваями 1, 5, авт. 37, 41.
I.Kozakēvičas Asociācijas namā varat redzēt jaunu izstādi. Tā autore ir Svetlana Narkeviča (Rīga). Viņa gleznoja Varšavas ielās un laukumus tieši uz vietas. Darbi ir izteiksmīgi un eleganti.
В конференц -зале (второй этаж Дома АНКОЛ) 19.04.2018 открылась элегантная выставка графики, посвященнаю красоте архитектурных памятников польской столицы. Ее автор Светлана Наркевича (Рига). Она работала над своими рисунками с натуры, на улицах и площадях Варшавы. И, собранные вместе в зале второго этажа Дома АНКОЛ, они оставляют цельное впечатление. Как тематически, так и стилистически.Приятно, что осмотреть выставку нашел время и директор Драматического театра им. Камала (Казань). Он прибыл в Ригу для переговоров об обменных гастролях. С ним в Каминном зале Дома Ассоиации им. И.Козакевич сердечную и хорошо посещенную встречу провело Татарское общество “Идель” (председатель Ринат Ахунов).
Георгий Зерницкий отмечает: «Ну, это моя итоговая выставка в том смысле, что я не готов улетать в лучший мир, но просто выставки надоели. Потому тут я показал немножко старых работ, ретро из углов повытаскивал, ну и немножко новых».
подробнее: https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/domovie-angeli-i-grobovschiki-georgija-zernickogo-kultura1kb.a275452/
Atklāšana notiks I.Kozakēvičas Asociācijas Namā 19. aprīlī plkst.17.00. Autore Svetlana Narkēviča.
Zapraszam serdecznie na otwarcie wystawy grafiki pod tytułem ” Architektura Warszawy”, autorem której jest Pani Swetłana Narkiewicz.
Otwarcie wystawy odbędzie się w czwartek 19 kwietnia w sali konferencyjnej na I piętrze przy ul. Slokas 37 o godzinie 17.00.
Z wyrazami szacunku, w imieniu autorki
Irena Lieģeniece, klub”Gawęda”
Svinot tradicionālos moldāvu tautas pavasara svētkus Mărțișor, Latvijas moldāvu kultūras centrs “Dačija” ar LNKBA un LR Kultūras ministrijas atbalstu 2018. gada 10. martā LNKBA Namā rīkoja ikgadējo Festivālu “Moldāvu tautas tradīcijas un paražas. Mărțișor – pavasara svētki Latvijas Simtgades zīmē”.
Svētku programmā bija:
Pavasara simbola – mărțișor – izgatavošana; Mărțișor izstāde; Stāsts par leģendu Mărțișor; Dokumentāla filma par to, kā moldāvu tauta svin Mărțișor svētkus savā etniskajā dzimtenē; Latvijas moldāvu kultūras centra “Dačija” folkloras kolektīvs “Doina” koncerts, kurā skanēja dziesmas un dzejoļi par pavasari, Mărțișor un Moldovu, kā arī tika dejotas moldāvu tradicionālās dejas.
Svētku viesi varēja cienāties ar tradicionāliem moldāvu virtuves ēdieniem.
Pasākums bija ļoti labi apmeklēts – tajā piedalījās ap 80 viesi, viņš noritēja draudzīgā gaisotnē. Katrs klātesošais saņēma tradicionālo pavasara simbolu – mărțișor. Svētku noslēgumā dalībnieki vienojās moldāvu tautas riņķa dejā – horā – “Hora Moldoveniasca”. Esam pateicīgi LNKBA un LR Kultūras ministrijai par atbalstu svētku rīkošanā.
Latvijas moldāvu kultūras centra “Dačija” priekšsēdētājs Gheorghe Tofan
Tas ir jauki, ka jauna koncertā LNKBA Namā sapulcējās daudz klausītāju. Lai gan tas bija saulains laiks, – visbeidzot. Spilgti un brīvi runāja par Visocki gan Olga Noginova, gan Hasmika Nuridžanyana un dziedāja baritons Victors Kozlitins. Videoklipi arī bija labi izvēlētai (Elīna Pasēčnaja palīdzēja to parādīt).
Iepazināmies arī ar Dagnijas Dreikas romānu “Savējie” par dzimtas tradīcijām un notikumiem, ģenētisko mantojumu, savējo gudrību glabātājiem.
