Kamēr Latvijas kultūrpolitikas pamatnostādnēs jēdziens “kultūrizglītība” tiek saprasts ļoti šauri – kā talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme –, citur Eiropā ar kultūras izglītību saprot ne tikai kultūras profesionāļu sagatavošanu vai zināšanas par kultūras mantojumu un kanonu, bet arī saskarsmi ar pasauli un iemaņas, kas ļauj indivīdam līdzdarboties kultūras, sociālajos un politikas procesos.