Vakardienas I.Kozakēvičas LNKBA zālē seminara-pasākuma mērķauditorija, ko no Latvijas armēņu kultūras centra idejas bija sagatavojuši  Hasmika Bagojana  un Valda Salmiņa , nosaucot to par “Parunāsim par mums-viens par otru”, galvenokārt bija bērni un pusaudži. Bet, kā izrādās, pieaugušie tajā piedalījās ne mazāk aktīvi un ar ne mazāk lielu interesi.  Seminara moderatore žurnāliste Hasmika Nuridžanjana ir devusi savu ieguldījumu skaidrībā visas  pasākuma daudzveidīgas programmas norisē, kas nezaudēja aktivitāte, dzīvesprieku līdz tā noslēgumam. Programma balstījās uz trim folkloras svētkiem,kurus iecienījušas gan latviešu, gan armēņu tautas.  Ljudmila Bičkova veiksmīgi piemeklēja videokadrus par vakara tēmām.

(vairāk…)

4. maijā šogad tiks atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36.gadadiena. Rīgas pašvaldība sarūpējusi plašu svētku programmu, ko aicināti apmeklēt gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi.Jau no desmitiem rītā līdz pat nākamās dienas vakaram pie Brīvības pieminekļa ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis tiek aicināts piedalīties ziedu kompozīcijas “Ziedu Latvija” veidošanā, kopīgi veidojot ziedošu valsts karti, kas simbolizē vienotību un savstarpēju cieņu. Valsts un pašvaldības amatpersonu svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa notiks plkst. 10.30, savukārt plkst. 12.00 Brīvības laukumā norisināsies Latvijas skolu putēju orķestra defilē programma.

talak: https://www.riga.lv/lv/jaunums/riga-ar-plasu-kulturas-programmu-svines-latvijas-republikas-neatkaribas-atjaunosanas-gadadienu

 Rīga skola atrodas divās ēkās – Bultu ielā 5 un Prūšu ielā 32, Skolas jubilejas pasākumā ar savu klātbūtni pagodināja Lietuvas prezidenta k-ze Diāna Nausēdiene.Pasākumā piedalījās arī
Lietuvas izglītības, zinātnes un sporta ministre un ārlietu viceministrs.
Skolas audzēkņi jubilejas koncertā dziedāja lietuviešu tautasdziesmas.

Meteņi, Hambardzum un Jāņi ir latviešu-armēņū  svētki, kas tiek svinēti no seniem laikiem līdz mūsdienām. Meklēsim
nevis atšķirīgo, bet gan līdzīgo abu tautu tradīcijās, balstoties uz folkloras materiālu – pasakām un ticējumiem un šo svētku
atveidojumam literatūrā, mūzikā. Pasākuma koordinatore ir žurnāliste Hasmika Nuridžanjana. Filoloģe Valda Salmiņa un aktrise Hasmika Bagojana sniegs stāstījumus un dziedās, izmantos arī lelles. Ludmila Bičkova ir sagatavojusi videoierakstus, kas papildinās priekšnesumus. Šis būs  pasākums seminārs pirmkārt bērniem un pusaudžiem.

Ieeja brīva!

LNKBA Namā 25.04 notikušais pasākums, kas bija veltīts armēņu genocīda Osmaņu impērijā 111. gadadienai (ko atzinusi arī Latvijas Saeima), izraisīja patiesi milzīgu interesi – apmeklēja liels skaits cilvēku. Ir skaidrs, ka Latvijas Armēņu kultūras centrs, īpaši tā līdzpriekšsēdētāji, ieguldīja milzīgas pūles šajā pasākumā, kas piesaistīja dažādu tautību cilvēku īsto uzmanību. Pats galvenais, visi izrādīja patiesu interesi par stāstiem un mūziku. Un tās bija daudz. Profesors Rafi Haradžanjans un studente-vokāliste Valērija Šica-Abagjana izpildīja genocīda upura komponista Komitasa darbus. Arno Babadžanjana mūziku izpildīja jau iepriekšminētais profesors un arì mākslas kolekcionārs Anatolijs Hvoiņickis. Bija arī pārsteigums. Dziedāja Hasmika Bagojana, duduka spēlēja Ruslans Reutovs. Bèt divas jaunas meitenes, Susannas Petrosjanas skolnieces, skaisti dejoja. Visi vin̈i kopà uzstàjas. Źurnaliste Hasmika Nuridžanjana runāja par plasi starptautiski atzītiem intelektuāļiem, kas ir uzauguši bēgļu ģimenēs.Lielu uzmanību piesaistīja mākslinieks Babkens Stepanjans (Rīga) un viņa brīnišķīgās kolāžas gleznas, kas ir rets atradums. Bija patīkami redzēt mākslinieka sirsnīgo pateicību no kolēģiem — Artura Akopjana, Varuža, Nikolaja Krivošeina, tulkotājas Olgas Pētersones un citiem. Klāt bija arī Armēnijas konsuls Rīgā Mhitars Mhitarjans. Viesu atzinību izpelnījās armēņu kulinārijas darinājumi, kas bija radīti armēņu gaumē.  Kamīnzālē nepietika vietas visiem, kas bija ieradušies uz šo pasākumu. Cilvēkiem nācās sēdēt uz krēsliem gaitenī, bet neviens negāja prom, viņiem patika pasākuma atmosfēra.

(vairāk…)

2026.g.25.aprìlì I.Kozakèviças LNKBA Lieljà zālē notika radošā tikšanās ar dzejnieci Nastu Kudasovu  (dz. 25 05.1984) – dzejnieci, baltkrievu emigrācijas pārstāvi. Viņa lasīja dzeju un runāja par sevi, par dzīvi trimdā.

Bija interesanti, saturiski, siltā atmosfērā.  Auditoriju veidoja ap 30 cilvēku. Grāmatas bija iegādājušies galvenokārt politiskie emigranti, kas glābjas no A. Lukašenko režīma.

Lasiet par koncertu un tikšanos Rīgā šeit (baltkrievu valodā):https://www.svitanak.eu/2026/05/01/%d0%b7%d0%b0%d0%bf%d1%80%d0%b0%d1%88%d0%b0%d0%b5%d0%bc-%d0%bd%d0%b0-%d1%81%d1%83%d1%81%d1%82%d1%80%d1%8d%d1%87%d1%83-%d0%b7-%d0%bd%d0%b0%d1%81%d1%82%d0%b0%d0%b9-%d0%ba%d1%83%d0%b4%d0%b0%d1%81%d0%b0/

Foto: (vairāk…)

Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak”  aicina uz tikšanos ar viesi, baltkrievu bardu, aktieru, rakstnieku un šovmenu Viktoru Šalkeviču.
Gada sākumā Tallinā tika izdots V. Šalkeviča krājums ar nosaukumu “Kaštans pie Bernardinaha”. Šī ir slavenā Grodņas barda un dzejnieka ceturtā grāmata. Pasākums notiks 3. maijā plkst. 14:00. Adrese: Rīga, Merķeļa iela 21, Power-UP Space, 4. stāvs.
Ieeja bez maksas, ziedojumi  gaidīti.

Lasiet par koncertu un tikšanos Rīgā šeit (baltkrievu valodā): https://www.svitanak.eu/2026/05/04/%d0%b2%d1%96%d0%ba%d1%82%d0%b0%d1%80-%d1%88%d0%b0%d0%bb%d0%ba%d0%b5%d0%b2%d1%96%d1%87-%d0%b7%d0%bd%d0%be%d1%9e-%d0%b2%d1%8b%d1%81%d1%82%d1%83%d0%bf%d1%96%d1%86%d1%8c-%d1%83-%d1%80%d1%8b%d0%b7%d0%b5/

Šī gada 18. aprīlī plkst. 14.00 Daugavpils Universitātes Koncertzālē (Vienības ielā 13) notika 4.
Starptautiskais Oskara Stroka Jauno pianistu un komponistu konkursa fināls.
Konkursa mērķis: sekmēt klavierspēles un kompozīcijas prasmju attīstību jaunajiem mūziķiem
un godināt pasaules slavenā komponista un pianista Oskara Stroka, kurš dzimis Daugavpilī,
vārdu. Oskars Stroks ir starptautiski pazīstams 20. gs.  starpkaru perioda  Latvijas  šlāgeru autors
un pianists; dēvēts par Rīgas  tango  karali.
Šogad konkursā piedalījās vairāk nekā 150 bērnu un jauniešu gan no visiem Latvijas novadiem
un
Rīgas, gan arī no citām valstīm: Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Serbijas un Ķīnas. Konkursa
finālam – Lielās Balvas izcīņai – žūrija atlasīja 30 dalībniekus dažādās kategorijās.
Konkursantu sniegumu vērtēja vienpadsmit žūrijas locekļi no Ķīnas, Izraēlas, Kanādas, Latvijas,
Lietuvas, Polijas, Kazahstānas un Somijas.
Par konkursa Lielās balvas laureātiem kļuva:
– Daumantas Gudaitis (Kauņa, Lietuva);
– Pāvel Šneiders (Rīga, Latvija);
– Milana Černova (Jēkabpils, Latvija);
– Lukas Juškevičius (Kauņa, Lietuva);
– Alītas Mūzikas skolas klavieru ansamblis (Lietuva);
– labākais koncertmeistars – Emīls Vitkovs (SBDMV, Latvija).
Oskara Stroka Starptautisko konkursu organizē Daugavpils Iespēju vidusskola sadarbībā ar
Daugavpils valstspilsētas Izglītības pārvaldi un Daugavpils Universitāti.

Papildus informācija:
Jevgeņijs Ustinskovs
Konkursa mākslinieciskais vadītājs
t.: +371 29538278

Žaņa Lipkes memoriāls aicina jūs 24. aprīlī plkst. 16.00 uz mākslinieces Karinē Paronjancas izstādes “Granātābola gaisma” atklāšanu. Armēņu genocīda piemiņas dienā aicinām uz starpdisciplināru kultūras notikumu, kas veltīts armēņu tautas kultūrai, piemiņai un mākslai.

(vairāk…)

Latvijas Armēņu kultūras centrs atzīmēs  Armēņu genocīda 111. gadadienu.(šis traģiskais fakts ir oficiāli atzīts arī no Latvijas puses). Pieminot 1915. gada notikumus, 25. aprīlī plkst.14.00 I. Kozakēvičas LNKBA Nama Kamīnzālē (Slokas ielā 37, Rīgā) tiks atklāta slavenā Rīgas mākslinieka Babkena Stepanjana kolāžu izstāde. Kolāžai ir no Anatolija Hvojņicka privātas kolekcijas. Mākslinieks, kolekcionārs un žurnāliste Hasmika Nuridžanjana dalīsies savās pārdomās par XX. gadsimta sākuma briesmīgo traģēdiju un tās atskaņām mūsdienās. Profesors Rafi Haradžanjans izpildīs Komitasa, Alana Hovhannesa un Arno Babadžanjana klavierdarbus, kā arī kopā ar jauno dziedātāju Valēriju Abagjanu-Šīcu izpildīs divas Komitasa skaistas dziesmas.. Ieeja bez maksas. Būs interesanti un sirsnīgi!

.

 

 

 

Vaho Muskheli darbu izstāde Latvijā ir pirmo reizi, un viņš uz Rīgu bagātīgā klāstā atvedis mazformāta darbus un skices. Tās labi atklāj viņa oriģinālo rokrakstu, meistarīgo tehniku un arī raksturīgākās darbu tēmas. Visbiežāk viņa darbi ir daudzslāņaini vēstījumi par cilvēka attiecībām ar pasauli, laicīgo un garīgo dimensiju. Izrādās, gruzīnu gleznotāju ar Latviju saista 50 gadus senas sirsnīgas atmiņas. Vaho Muskheli izstāde “Zīmes” galerijā “Istaba” apskatāma līdz 23. aprīlim. Ieeja brīva.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/26.03.2026-gruzinu-makslinieks-vaho-muskheli-latviju-jut-ka-otras-majas-un-gleznas-rada-savu-ieksejo-cinu.a640502/

Rīgas latgaliešu biedrības „Trešō zvaigzne“ atskaite par  izglītojošo pēcpusdienu

„Jezups Dyura un viņa svarīgākās publikācijas“

Pasākums notika 2026. gada 11. aprīlī LNKBA Izstāžu zālē, tajā piedalījās 21 cilvēks. Šajā reizē pieminējām tautsaimnieku Jezupu Dyuru (1896–1972) viņa 130 gadu jubilejā. Jezups Dyura pieder t. s. pēterpiliešu paaudzei. Dzīves gaita raiba, pēc atgriešanās Latvijā darbojies Latgales lietu departamentā, iesaistījies 20. gs. 20. gadu Latvijas agrārās reformas realizācijā, bijis paraugsaimniecības vadītājs Līksnas pagasta Ķirupē. Saeimas deputāta kandidāts, viens no Kristīgo zemnieku partijas dibinātājiem. Piedalījies Latgales skolotāju sagatavošanas kursu organizēšanā, palīdzējis materiāli Rēzeknes teātrim un F. Kempa „Gaismai“. Aktīvi darbodamies izglītības jomā, tulkojis latgaliski skolotāja un dabaszinātnieka J. Rācena mācību grāmatu pamatskolai „Dobas stòsti“ (1921). Tā vērtēta kā labākais darbs botānikā un zooloģijā pirmskara Latvijā. Bez tam J. Dyura tulkojis aritmētikas grāmatu, rakstījis periodikā, īpaši „Latgolas Vōrdā“.

(vairāk…)

14.aprīlī I.Kozakēvičas LNKBA Namā bija ļoti gaidīti viesi — deputāti no partijas “Jaunā Vienotība” Zanda Kalniņa-Lukaševica vadībā. Seminārā, kurā piedalījās sešu dažādu I.Kozakēvičas LNKBA nacionālo biedrību pārstāvji,  bija iespēja  labāk iepazīt vienam otru, uzzināt par pašreizējo darbu, par uzdevumiem un plāniem.

Lūk, ko rakstījusi  sociālajos tīklos cienījamā Zandas kundze, pēc vizītes Slokas ielā 37:

(vairāk…)