LNKBA

Vizma Belševica atdzejoja no angļu, itāļu, ukraiņu, baltkrievu, bulgāru, ingušu, laku, gruzīnu, armēņu valodas… Pateicoties tam, kā arī, protams, mācībām Maksima Gorkija Literatūras institūtā Maskavā pirms tam, viņai bija plašs paziņu loks. Taču šodien, Krievijas un Ukrainas kara laikā, īpaši gribas pievērst uzmanību viņas draudzībai un radošajai saskarsmei ar ukraiņu kolēģiem.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/30.05.2026-vizmas-belsevicas-draudziba-ar-ukrainu-rakstniekiem-imperijas-ena-atminoties-dzejnieci-95-dzimsanas-diena.a649130/?fbclid=IwY2xjawSHhz5leHRuA2FlbQIxMQBicmlkETFWbkFTRjZjeTNiQUp1TDJFc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHkKM-c1WxnvjTobS4ej_9dt1onLYqWeSDdziQkUbSp1I_xM44W1kaCZNJSLR_aem_jxcZ9gYO-aOk0v8CTbbXjA

Kolektīvā mākslas izstāde “Sievietes skaistums”, kas svētdien, 24. maijā, plkst.14.00 tika atklāta uzreiz divās I. Kozakevičas LNKBA Nama zālēs, izraisīja lielu un tiešu interesi – gan no pašu mākslinieku – dalībnieku puses (darbus sniedza 26 meistari), gan savrupmājā Slokas ielā 37 atnākušajiem skatītājiem.

(vairāk…)

Muzikāls sveiciens. Natālijas Konovalovas izstādes atklāšanā. Skan I. Zemzara “Patiesība 1”

Natālija Konovalova (Jūrmala) ar zīmēšanu aizrāvās jau brieduma gados. Viņas neliela izmēra gleznās ir daudz fantāzijas, radošas iztēles, spilgtu krāsu, linijas skaidrības un interesantu interpretāciju jau zināmajiem tēliem, kas pazīstami pēc vairāku lielu meistaru gleznām. Piemēram, Pablo Pikaso vai Borisa Kustodijeva. Viņas pirmās personālizstādes atklāšanas ceremonijā, kas izvietojās I. Kozakēvičas LNKBA Nama Konferenču zālē 20.maijā, skatītāji – viņu netrūka – ar interesi noklausījās Natālijas un viņas kuratores Marinas Sadomskas stāstus par ekspozīcijas autores noieto mākslas ceļu un radošajiem meklējumiem. Darbus dzivi komentēja profesors Rafi Haradžanjans, mākslinieces Irina Trumpele un Svetlana Samovarova. Irina Trumpelе atzīmēja: “Iespaidi no darbiem ir spilgti un pozitīvi. Darbi ir izpildīti ar gaumi un humoru.”  Ceremoniju izrotāja mūzikas numuri. Aizrautīgi spēlēja gan vijolnieks Patriks Poikāns, gan Jūrmalas Mūzikas skolas skolēni Alberts un Aļvīna, kā arī pianists R.Haradžanjans ar šogad 75. dzimšanas dienu svinošā komponista Imanta Zemzara miniatūru “Patiesība”. Negaidīts bija īss, bet simpātisks, muzikāls sveiciens no Rīgas Vācu kultūras biedrības ansambļa “Morgenrot”. N..Konovalovas izstāde apskatāma mēneša garumā.

(vairāk…)

Ceturtdien, 21.maijā, Saeima pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kas sabiedriskā labuma organizācijām ļaus saņemt ziedojumos ne tikai finanšu līdzekļus vai mantas, bet arī pakalpojumus. Vienlaikus grozījumi paplašina organizāciju iespējas veidot finanšu līdzekļu uzkrājumus un ieguldīt tos regulētā vērtspapīru tirgū. “Ar šiem grozījumiem mēs veidojam skaidru un mūsdienām atbilstošu regulējumu, kas paplašina ziedotāju iesaistes iespējas un stiprina sabiedriskā labuma organizāciju finansiālo ilgtspēju. Iespēja saņemt ziedojumus arī pakalpojumu formā – piemēram, juridisko, finanšu vai informācijas tehnoloģiju atbalstu – būtiski atvieglos organizāciju darbu un ļaus tām stabilāk īstenot sabiedrībai nozīmīgus projektus,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša. Lai komersantiem, kas ziedo pakalpojumus, varētu piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, grozījumi paredz obligātu rakstveida ziedojuma līgumu, kurā norādāma ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē. Tāpat grozījumi skaidri nostiprina sabiedriskā labuma organizāciju tiesības veidot finanšu līdzekļu uzkrājumus kredītiestādēs un ieguldīt tos regulētā vērtspapīru tirgū emitētos vērtspapīros. Šāds regulējums ir būtisks organizācijām, kas īsteno ilgtermiņa sabiedriskā labuma projektus, un ļauj saglabāt ziedojumos saņemto līdzekļu vērtību, vienlaikus ievērojot pienākumu tos izlietot konkrētajam ziedojuma mērķim.

Saeimas Preses dienests

https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/35866-saeima-paplasina-ziedojumu-iespejas-sabiedriska-labuma-organizacijam-ziedot-vares-ari-pakalpojumus?fbclid=IwdGRzaAR74KBjbGNrBHvgeGV4dG4DYWVtAjExAHNydGMGYXBwX2lkDDM1MDY4NTUzMTcyOAABHgK5Rk36V8H_jtQiSNDpuIOtlcbOVNsXVIwYiNYAcrGfdU0r8i12Q1Vc1fcY_aem_c6433P_Eq3foM6FmJCKNAw&sfnsn=mo

Latvijas Baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak” aicina uz tikšanos ar viesi no Prāgas (un Varšavas) Miroslavu Jankovjaku. Pasākums “Kā runā Latgales baltkrievi” notiks 2026. gada 30. maijā plkst.14.00 I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību Asociācijas Namā Kamīnzālē. Filoloģijas doktors Miraslauss Jankovjaks ir valodnieks, baltkrievu pētnieks un dialektologs. Viņš pēta baltkrievu dialektus Latvijā kopš 2004. gada. Viņš ir 8 monogrāfiju autors, 4 kolektīvu monogrāfiju līdzredaktors un vairāk nekā 100 rakstu autors. Viņu interesē baltkrievi Latvijā (vēsture, kultūra, identitāte, valoda). Ieeja briva.

Šā gada Muzeju nakts vienojošā tēma „Priekšmeta piedzīvojumi” sasaucas ar Raiņa atziņu: ,,Arī lupats reiz bij goda kreklis,” atgādinot, ka ikvienam priekšmetam ir savs stāsts un vērtība. Muzeju nakts dalībnieki aicināti tos interesentiem pievilcīgā veidā stāstīt. Rīgā un tās apkaimē Muzeju naktī apmeklētājus gaidīs vairāk nekā 82 kultūrvietas…Līdz šim ik gadu muzeju apmeklējumu veicinošajos nakts klātienes pasākumos iesaistījies arvien lielāks muzeju skaits, tāpat Muzeju nakts aktivitātēs piedalās arī citi sabiedriskās dzīves veidotāji – muižas, izstāžu zāles, bibliotēkas, valsts pārvaldes iestādes u.c. Dalībnieku pamata piedāvājums ir bezmaksas, bet atsevišķas aktivitātes var būt arī ar ieejas maksu.

Kolektivas izstādes “SIEVIETES SKAISTUMS” (mākslinieciskais vadītājs Rafi Haradžanjans, kurators Jūrijs Slaviks) atklāšana notiks I. Kozakevičas LNKBA Nama Lielajā zālē 24. maijā plkst. 14:00. Izstādē būs apskatāmi ievērojamu Latvijas mākslinieku, tostarp Artura Ņikitina, Grigorija Šelkovoja, Nikolaja Krivošeina, Artura Akopjanca un citu, gleznas. Apmeklētāji varēs redzēt arī jaunākās paaudzes mākslinieku darbi. Atklāšanas ceremonijas laikā skanēs skaista mūzika. Piemēram, mūsu jaunie aktīvisti (skolotāja Svetlana Šibanova) dziedās virkni iemīļotu latviešu dziesmu. Ieeja bez maksas, tāpat kā uz Natālijas Konovalovas, nobriedušas Jūrmalas mākslinieces, pirmo personālizstādī. Tā būs apskatāma Konferenču zālē. Atklāšana paredzēta 20. maijā plkst. 17:00. Gaidīsim jūs!

Rīgas Latviešu biedrības biedre Dagnija Dreika (dz. 1951. g.) ir latviešu dzejniece, prozaiķe un tulkotāja, kura savu profesionālo dzīvi veltījusi literatūrai. D. Dreika augstāko izglītību ieguvusi LU Svešvalodu fakultātē, studējot franču valodu, un vēlāk papildinājusi zināšanas, apgūstot serbu un horvātu valodas. Dreikas literārais darbs aizsākās jau 1967. . ar dzejas publikācijām, bet laika gaitā viņa kļuvusi par vairāk nekā desmit dzejas krājumu un daudzu prozas darbu autori. Dreika raksta gan pieaugušajiem, gan bērniem, un viņas daiļradei raksturīga estētiska izsmalcinātība, dabas ainavu tēlojums un kultūras reminiscences. Kā tulkotāja viņa strādā ar daudzām valodām, tostarp franču, angļu un slāvu mēlēm, par ko 2004. g. saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvu par H. Melvila romāna “Mobijs Diks” tulkojumu.

Dagnija Dreika ir I.Kozakēvičas LNKBA Valdes loceklis.

Ieeja brīva.

Mīļās māmiņas un vecmāmiņas!

Paldies, ka uzņematies šo svarīgo darbu, kuru patiesi atalgot nav iespējams. Paldies, ka turaties kā klints visās vētrās. Un paldies arī par tām reizēm, kad svarīgāka par turēšanos ir apstāšanās, apdomas mirklis un atpūta.

Jūs saviem bērniem vienmēr esat un būsit vislabākās. Arī tad, kad esat ievainojamas, piekusušas un apjukušas. Jo daudziem tieši jūs esat vissvarīgākais cilvēks dzīvē!

Sirsnīgi sveicu ikvienu mammu, vecmāmiņu un topošo mammu Mātes dienā! Lai viss labais, ko vēlat bērniem, tiek arī jums pašām!

https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidenta-edgara-rinkevica-apsveikums-mates-diena-0