LNKBA

Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt komersantu, biedrību vai nodibinājumu organizētu Rīgas valstspilsētas pašvaldībai nozīmīgu projektu īstenošanu vizuālajā mākslā, mūzikā, teātra mākslā, dejā, grāmatniecībā, kā arī sniegt atbalstu nekomerciāliem audiovizuāliem darbiem un  starpdisciplināriem projektiem.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, kopā ar pielikumiem vienā EDOC formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 25 MB. Projektu pieteikumi jānosūta uz e-pasta adresi: iksd@riga.lv līdz 2025. gada 22. janvāra plkst. 12.00.

Papildu informācija pieejama pa tālruni 67043670 vai e-pastā: ieva.zarina@riga.lv.

Konkursa nolikumu un saistītos dokumentus skatīt ŠEIT.

https://kultura.riga.lv/lv/kultura?target=news_item&news_item=izsludina-konkursu-lidzfinansejums-privatpersonu-organizetajiem-kulturas-un-makslas-nozares-pasakumiem-14228

I.Kozakēvičas LNKBA plānotie  pasākumi 2025.gadā.

(vairāk…)

Rīgas galerijā “ANTONIJA” atklāta Latvijas mākslinieka Aleksandra Rodina (1922-2001) darbu izstāde. Rodins studējis Latvijas Mākslas akadēmijā. Pēc tam viņš ilgu laiku mācīja Jana Rozentāla skolā . Izstāde apskatāma līdz 31.01.2025. Darba laiks: 10.00 -18.00; sestdien –  11:00 -16:00; Svētdiena ir brīvdiena. Ieeja bez maksas.

Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs šogad darbojas simtās jubilejas zīmē, turpinot skolotāja Jāņa Grestes pirms 100 gadiem aizsākto kolekciju vākšanu un pilnveidošanu. Simtgades gadā gaidāma muzeja jaunās ekspozīcijas atklāšana ēkā Mārstaļu ielā 6, Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” stāstīja muzeja direktore Iveta Ruskule un mākslas eksperte Ilona Miezīte.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/09.01.2025-latvijas-nacionalajam-rakstniecibas-un-muzikas-muzejam-sogad-100.a582810/

Jūlija Kaļada (Neatkarīga baltkrievu žurnāliste): Iegūstot jaunas mājas Latvijā, redzot, ar kādu mīlestību un pietāti šejienes cilvēki izturas pret savu nacionālo kultūru, es bieži domāju par to, kas mūs, baltkrievus, padara unikālus. Manas valsts vēsturē ir sievietes, kuru dzīve ir nevis ne ar ko neievērojamu notikumu virkne, bet simbols neatlaidībai, ticībai un bezgalīgai mīlestībai pret savu tautu. Šīs sievietes ne tikai pazīst un ciena viņu dzimtenē, bet arī aiz tās robežām.

https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/05.01.2025-julija-kalada-no-senam-svetvietam-lidz-revolucijam-piecas-baltkrievijas-sievietes-kas-mainijusas-vestures-gaitu.a582209/

Kanādā šobrīd ir izveidojusies 27 tūkstošu liela latviešu kopiena, tādēļ tikai likumsakarīgi, ka tautieši ir raduši veidus, kā padarīt savu dzīves vidi latviskāku. Jau vairāk nekā 70 gadus Kanādā tiek rīkoti dziesmu un deju svētki, un katru vasaru notiek 3×3 nometnes, kas pulcē latviešus no visas pasaules. Latviešu centri ir izveidojušies deviņās dažādās pilsētās, kas apliecina kopienas vēlmi saglabāt un uzturēt savu kultūru arī otrpus okeānam, latvieši stāstīja Latvijas Radio raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts”.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/sarunas/04.01.2025-latviesi-kanada-un-kanadas-latviete-latvija-pieredzes-piedzivojumi-un-sapni.a582132/

Daļa Latvijas skolēnu jau atsakās no krievu valodas kā otrās svešvalodas, izvēloties mācīties vācu, franču, spāņu vai citas valodas. Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā šogad izveidotas īpašas grupas skolēniem, kuri nolēmuši pāriet uz franču vai vācu valodu, tomēr lielākā daļa skolēnu izvēlas pabeigt iesākto – krievu valodu.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.01.2025-skolas-gatavojas-atteikties-no-krievu-valodas-ka-otras-svesvalodas.a582146/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article

Teju 2,5 miljoni eiro ir summa, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas piešķirt Latvijas Universitātei (LU), lai tā varētu izstrādāt un īstenot kompleksu aktivitāšu programmu lasītprasmes un tekstpratības uzlabošanai… IZM atgādina, ka 2023. gadā Latvijā bija 13 000 jauniešu, kuri nestrādāja un nemācījās. Vismaz viens no iemesliem tam varētu būt vāja lasītprasme. Tāpēc tā ir būtiska problēma.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/02.01.2025-plano-pieskirt-25-miljonus-eiro-lasitprasmes-veicinasanai.a582110/

…Rakstīsim mūsu Latvijas stāstu, kurā izceļam nevis citu kļūdas, bet gan savus darbus. Stāstu, kurā lēmumus pieņemam mēs. Stāstu, kurā galvenie varoņi esam mēs. Stāstu, kurā pareizs laiks vienmēr ir mūsu laiks. Mūsu Latvijas un mūsu cilvēku laiks. Tad tā vairs nebūs nekāda pasaka, bet īstenība. Lai mums visiem daudz prieka un gandarījuma jaunajā gadā. Laimīgu divtūkstoš divdesmit piekto gadu!

https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidenta-edgara-rinkevica-uzruna-gadumija-0

Arī literatūrā 2024. gads bijis aizraujošs, dinamisks un noteikti arī labu grāmatu piepildīts. Par to liels paldies sakāms arī mūsu tulkotājiem, kas latviešu lasītājiem šogad sarūpējuši augstvērtīgu un daudzveidīgu literatūru. Šajā 2024. gada labāko grāmatu izlasē gada mīļākās grāmatas nosauc tie, kas neatlaidīgi un spītīgi turpina darīt visu, lai pasaules līmeņa literatūra iemirdzas arī latviešu valodā. Publikācijā lasiet arī desmit tulkotāju zīmīgākos gada tulkojumus pašu vērtējumā.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/literatura/26.12.2024-milakas-gramatas-sogad-izvelas-10-latviesu-tulkotaji.a581022/

Rīgā ar izrādi “Dzērves” viesojās Japānas baletdejotāja Emi Harijama kopā ar 15 ukraiņu baletdejotājiem, kurus Emi uzņēmusi savā trupā. Krievijas iebrukuma dēļ miljoniem ukraiņu devušies bēgļu gaitās un izkaisīti pa visu pasauli. Kultūras un mākslas darbinieki papildinājuši Eiropas teātrus, koncertzāles un operas.Izrāde ir stāsts par dzērvi, tas vēsta, ka visi var apvienoties un uzvarēt ļauno. Baleta izrādi aptuveni pusgadu lolojusi Japānas baletdejotāja Emi Harijama, kas tagad to nodevusi skatītājiem. Rīgā notika iestudējuma pirmizrāde.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/26.12.2024-japanas-baleta-grupa-uznemusi-ukrainu-dejotajus.a581582/

Aizvadītais gads Latvijas Baltkrievu kultūras biedrībai “Svitanak” bija notikumiem bagāts. Gada laikā Svitankas pasākumi saliedēja baltkrievus Latvijā un visus mūsu kultūras interesentus. Mūs gaida Ziemassvētki – brīnumu un vienotības laiks. Ar prieku paziņojam, ka 2025. gada 11. janvārī notiks vēl viena Ziemassvētku tikšanās. Aicinām ikvienu pievienoties, lai kopā nosvinētu šos gaišos, tradīcijām un siltuma piepildītos svētkus. Novēlam gaišus un priecīgus svētkus – Ziemassvētkus un Jauno gadu! Lai šis gads ienes jūsu mājās mieru, prieku un harmoniju. Novēlam jums un jūsu mīļajiem veselību, mīlestību un labklājību, kā arī drosmi, spēku un iedvesmu, neremdināmu impulsu panākumiem mūsu kopīgajā darbā dzimtās Dzimtenes labā!

Lai beidzot piepildās visas cerības un sapņi!

“Kur lai atrodam mieru šajos nemierīgajos un trauksmes pilnajos laikos? Kas ir vajadzīgs, lai iegūtu šo mieru?” jautā Stankevičs. Viņš arī uzsver, ka 34.psalmā ir recepte, kas ir jādara, lai atrastu šo mieru – novērsties no ļauna un darīt labu.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.12.2024-arhibiskaps-stankevics-ziemassvetkos-novel-but-uzticigiem-savas-dzives-misijai.a581498/