LNKBA

Otrdien, 4. februārī, Dailes teātrī nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” ceremonijā apbalvos aizvadītā gada labākos kinodarbus un cildinās kino veidotāju profesionālos sasniegumus. Ceremonija sāksies pulksten 21.10 – tai tiešraidē varēs sekot līdzi gan portālā LSM, gan LTV1 ēterā.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/03.02.2025-nacionalas-kino-balvas-lielais-kristaps-ceremonijai-tiesraide-vares-sekot-ltv1-un-lsmlv.a586253/

Fotoreportāža:

(vairāk…)

Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisija aicina uz Igaunijas un Latvijas jauno mūziķu
draudzības svētkiem mūzikā – koncertu ACCORDARE, kas izskanēs 9. februārī plkst. 14.00 RLB Zelta zālē.
Koncerts ACCORDARE jau tradicionāli norit katru gadu februārī Igaunijas mēneša
Rīgas Latviešu biedrībā ietvaros. Tallinas mūzikas un baleta skolas un PIKC NMV Emīla
Dārziņa mūzikas skolas kameransambļu audzēkņi dažādos trio sastāvos sniegs bagātu
kamermūzikas programmu.Biļetes uz koncertu Biļešu Paradīzes kasēs

Raimonds Pauls un viņa džeza trio ierakstīja Arno Babajanjana skaņdarbu ciklu. Sarunā ar radio žurnālisti Ilonu Jahimoviču Maestro stāsta par savām saistībām ar Armēniju, par koncertiem Erevānā un stāsta par jauniem projektiem, kas saistīti ar teātri un koncertdarbību. Saruna notiek krievu valodā.

https://lr4.lsm.lv/lv/raksts/zvuki-misli-vstrechi/raymond-pauls-ob-armjanskom-cikle-i-planah-na-god.a202266/  (saruna notiek krievu valodā).

Austrumeiropas ebreju klezmermūzika 2024. gada albumos:

• Franču duets Nano Peilē (Nano Peylet) un Denī Kuņio (Denis Cuniot) senākos 80. gadu ierakstos albumā “Klezmer, Niguns & Co”;
• Čehijas dziedātāja Lea Kališa un ansamblis “Der Šenster” albumā “Shtetl Neshume” (jidišā – ebreju pilsētiņa);
• Londonas ungāru klezmermūzikas grupa  “Minimal Klezmer” albumā “Öt Mínusz Kettő” (ungāru valodā – pieci mīnus divi);
• Amerikas klezmermūzikas zvaigznājs – grupa “Klezmer Brass Allstars” un trompetists Frenks Londons albumā “Chronika”.
• https://klasika.lsm.lv/lv/raksts/odiseja/klezmermuzika-francija-cehija-ungarija-un-amerika.a202412/

Liepājas ebreju kopiena godina holokausta upurus
Viss sākās ar svecīšu iedegšanu menorā – to darīja holokaustu pārdzīvojušo Liepājas ebreju mazbērni, tie, kurus no nacistiem slēpa drosmīgi un dāsni cilvēki. Un – klusuma minūti. Visu nogalināto piemiņai.
Pēc tam kopienas pārstāvis Igors Glazunovs īsi, bet kodolīgi stāstīja par Starptautisko holokausta atceres dienu, kas tika izveidota 2005. gadā. Tad sākās brīnišķīgs koncerts virtuoza stīgu trio izpildījumā.

https://rus.lsm.lv/statja/novosti/samoupravlenija/25.01.2025-v-liepaiskoi-evreiskoi-obshhine-poctili-pamyat-zertv-xolokosta.a585164/

I. Kozakevičas  LNKBA  ir sagatavojusi tā saucamās “naivās mākslas” pārstāvja mākslinieka no Rīgas Filipa Šalajeva (1929-2008) gleznu izstādi. Кurators Aleksandrs Cvetkovs.  Šalajevu var nosaukt  par amatieru mākslinieku. Bet viņam bija brīnišķīgs konsultants – slavenais latviešu glezniecības meistars Uldis Zemzaris. F. Šalajevs galvenokārt gleznoja dzīvniekus, piešķirot to acīm cilvēcisku izteiksmīgumu. Izstādes atklāšanas ceremonijā skanēs mūzikas skaņdarbi par dzīvnieku tēmu, fabulas  un dzejoļi par tiem. Savu talantu uz skatuves rādīs Rafi Haradžanjans, Timurs Garists, Jekaterina Balakleska, Ludmila Tomilova un citi.

Ieeja brīva.

22. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Davosā tikās ar Baltkrievijas demokrātisko spēku līderi Svjatlanu Cihanousku (Sviatlana Tsikhanouskaya). Valsts prezidents pauda atbalstu Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem, nosodīja represijas pret pilsonisko sabiedrību un opozīciju, kā arī izteica Latvijas solidaritāti politieslodzītajiem un viņu tuviniekiem. E. Rinkēvičs arī uzklausīja bažas par gaidāmajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām un iespējamu brutālu vēršanos pret pilsonisko sabiedrību.

https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-nosoda-represijas-pret-baltkrievijas-pilsonisko-sabiedribu-un-opoziciju

“Kultūras biļete” ļaus visiem pirmsskolas un skolas vecuma bērniem piedalīties kultūras dzīvē un būs nozīmīgs solis ceļā uz kultūras auditorijas paplašināšanu,” sacīja vicemērs Kārels Oja. Viņš piebilda, ka ar biļeti var apmeklēt izglītības programmas pilsētas kultūras iestādēs.

https://bublik.delfi.ee/statja/120349702/tallinn-predostavit-vsem-detyam-kulturnye-bilety-dlya-besplatnogo-poseshcheniya-muzeev-i-drugih-uchrezhdeniy

2025. gads visā pasaulē iezīmēsies kā Arvo Perta deviņdesmitās jubilejas gads. Aicinām arī Latvijas klausītājus piedalīties Arvo Perta jubilejas gada ieskaņas koncertā, baudot vispasaules slavu iemantojušā igauņu komponista mūziku. Mūziku, kura personiski uzrunā visu paaudžu klausītājus ar tās pārpasaulīgumu un vienlaikus cilvēcību, ar savu mieru un reizē dramatismu.

Biļešu cenas no 20€

https://www.radiokoris.lv/lv/koncerti/notikums/arvo-perta-jubilejas-koncerts/3517/

No 20. janvāra iespējams pieteikties Rīgas atbalstītajiem bezmaksas latviešu valodas kursiem. Kursi bez maksas pieejami Rīgā deklarētiem iedzīvotājiem. Tos var apmeklēt pieaugušie Rīgas iedzīvotāji, kuri legāli uzturas Latvijā un kuru dzimtā valoda (pamatvaloda) nav latviešu valoda, izņemot bezdarbniekus un skolēnus. Uzzini vairāk un piesakies kursiem: bit.ly/3CpsXP5

Nākamgad, 2026. gada 11. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē, “Sidraba birzī”, notiks Raimonda Paula dziesmu svētki “Manai Dzimtenei”. Koncertā piedalīsies 12 000 dziedātāju, Latvijas Radio bigbends, izcili solisti un Vispārējo Dziesmu svētku virsdiriģenti. Kopkorī aicināti piedalīties Latvijas un diasporas kori. Pieteikšanās līdz 2025. gada 31. maijam šeit: https://manaidzimtenei.lv/dalibniekiem/pieteikties/

11. janvārī baltkrievi no Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” tradicionāli pulcējās kopā, lai svinētu Ziemassvētkus I.Kozakēvičas LNKBA Nama Konferenču zālē. Šoreiz svētki izvērtās īsti ģimeniski, piepildīti ar siltumu, prieku un tradīciju garu. Zāle bija pilna, un atmosfēra bija svētku un pretimnākoša.Pasākums sākās ar oficiālo daļu, kurā tika apkopoti iepriekšējā gada rezultāti un pārrunāti plāni kārtējam gadam.

sīkāka informācija: https://www.svitanak.eu/2025/01/12/%d0%ba%d0%b0%d0%bb%d1%8f%d0%b4%d1%8b-2025-%d1%83-%d1%81%d1%8c%d0%b2%d1%96%d1%82%d0%b0%d0%bd%d0%ba%d1%83/

1991. gada barikāžu 34. gadadienas atceres gadadienā, 20. janvārī plkst. 18.00, pašvaldība aicina uz orķestra “Rīga” koncertu Rīgas Domā. Koncertā “Barikādes un bērni” piedalīsies orķestris “Rīga”, solisti Ieva Segliņa un ērģelnieks Aigars Reinis, diriģents Valdis Butāns, pasākuma režisors ir Kārlis Anitens, video mākslinieks Toms Zeļģis. Programmā izskanēs Selgas Mences “Kad(e) pārnāksi, bāleliņ” no kantātes “Laika vējos”, Anitras Tumševicas “Zvaigzne”, kā arī Imanta Kalniņa 4. simfonijas 1. daļa, Jēkaba Jančevska svīta no izrādes “Brands”, kas tiks pirmatskaņota pārlikumā pūtēju orķestrim un solistam. Pirmatskaņojums notiks Riharda Durbas skaņdarbam “Rītausmu sagaidot”. Koncertu bez maksas un bez iepriekšējas rezervācijas aicināts apmeklēt ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis.

https://kultura.riga.lv/lv/kultura?target=news_item&news_item=rigas-pasvaldiba-aicina-uz-barikazu-atceres-koncertu-barikades-un-berni-14266

Latviešu strēlnieku laukumā 16. janvārī plkst. 11.00 notiks svinīga mākslas instalācijas Nesalauztie atklāšana, kas veltīta cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri atrodas Baltkrievijas cietumos par miermīlīgu palīdzību cilvēkiem, informēja Latvijas baltkrievu asociācijas Supolka pārstāvis Dzianis Davydau.

2025.gada 11.janvārī Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas nama Konferenču zālē notika LBKB “Svitanak” organizēts Ziemassvētku vakars “Baltkrievu Kaļadi -2025”.

Vakaru atklāja Latvijas baltkrievu kultūras biedrības priekšsēdētāja Tatsiana Kazak, atzīmējot, ka Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas namā regulāri notiek LBKB “Svitanak” pasākumi un šoreiz –  Ziemassvētku vakars baltkrievu tradīcijās.

(vairāk…)

Nupat pianists Reinis Zariņš (profesora Rafi Haradžanjana skolnieks. – LNKBA) trīs kategorijās ir nominēts Latvijas Lielajai mūzikas balvai. Viņš to ir arī saņēmis, un tā nav nejaušība. Reinis savu dievišķo talantu ļoti rūpīgi kopj, un katrs viņa mākslinieciskais solis ir pārdomāts un pamatots. Bet reizēm ceļā rodas skaistas neparedzamības, kā tas bija aizvadītajā rudenī, kad, aizstājot kolēģi, viņš koncertos Ķīnā satikās ar izcilo vijolnieci Viktoriju Mullovu, kura jau 80. gadu sākumā emigrēja no Padomju Savienības un kļuva par vienu no redzamākajām mūziķēm uz pasaules koncertskatuvēm. Viņas Stradivari vijole un Reiņa klavieru domas saplūdīs Brāmsa, Šūberta, Perta un Takemicu mūzikā. Uz Dzintaru Mazo zāli jādodas trešdien, 15. janvārī.