Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā īpašs notikums – pirmo reizi  Ziemeļeiropā tiek eksponēta tik apjomīga Itālijas mākslas darbu kolekcija no Florences Ufici galerijām. Ekspozīcija veidota ciešā dialogā ar Latvijas mākslas klasikas šedevriem.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/04.07.2025-pirmo-reizi-ziemeleiropa-italijas-un-latvijas-makslas-satiksanas-latvijas-nacionalaja-makslas-muzeja.a605673/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article

Itas Kozakevičas 70. dzimšanas dienas svinības 3. jūlija vakarā LNKBA Nama Lielajā zālē bija interesantas, daudzveidīgas un, neapšaubāmi, ļoti veiksmīgas. Zāle bija absolūti pārpildīta ar daudznacionālu auditoriju. Vakara programma, kas pilnībā norisinājās valsts valodā, bija plaša. Tā bija sava veida mozaīka – vārdi, video attēli un mūzika bija apkopoti vienā veselumā. LNKBA Namā ieradās ievērojami un autoritatīvi viesi – valsts sabiedriskās personas. Jubilejas pasākumu ar saturīgu runu atklāja Saeimas priekšsēdētāja vietniece Zanda Kalniņa-Lukaševica. Tautas frontes leģenda Dainis īvāns, arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, Saeimas deputāts Gunārs Ķirsis, Rīgas domes deputāts Romualds Ražuks, LNKBA valdes priekšsēdētājs profesors Rafi Haradžanjans (viņš arī interpretēja Šopēna 4 klavierprelūdijas), LNKBA valdes locekļi Dagnija Dreika un Normunds Rudevičs, kā arī Latvijas Poļu savienības vadītājs Pēteris Dzalbe, ar entuziasmu dalījās savās personīgajās atmiņās un pārdomās. Pasākumā skanēja rūpīgi atlasīta, augsti profesionāla poļu, latviešu un ukraiņu komponistu mūzika, kas tika izpildīta lieliski. Uz skatuves kāpa slavenais latviešu pianists Reinis Zariņš, daudzsološais tenors Daniils Lugovskojs, Rīgas Vācu kultūras biedrības ansamblis Morgenrot un Ukraiņu koris “Divačata.ua” (tajā piedalās bēgļi no valsts, kas cīnās par savu neatkarību), kā arī jaunie instrumentālisti no Latvijas galvaspilsētas. Pasākuma panākumi ir nenoliedzami!  Dainis Ìvàns rakstīja jubilejas vakara organizatoram Dr.art Rafi Haradžanjanam: “Paldies par brīnišķīgo piemiņas sarīkojumu un skaisto koncertu!” Ita Kozakeviča ir izpelnījusies tik spēcīgu mīlestības un cieņas vilni pret sevi!

Foto: Ieva Ābele, Saeima, Haralds Elceris un Hasmika Nuridžanjana

 

(vairāk…)

Zanda Kalniņa-Lukaševica rakstīja savā Facebook lapā:
“Šodien Itai Kozakēvičai – Latvijas Tautas frontes leģendai – apritētu 70.
Lepnums, cieņa un pateicība – šīs ir sajūtas, kas caurstrāvoja šīvakara sirsnīgo piemiņas pasākumu Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas namā. Ita Kozakēviča bija daudz vairāk nekā tikai politiķe. Līdere, kas vienmēr uzsvēra vienotību, brīvību un savstarpējo cieņu. Kā 2000.gadā rakstīja Jānis Ūdris : “Ita bija parādība, Latvijas brīvības simbols. Mūsu zemes patriotisma, Latvijā dzīvojošo cittautiešu sirdsapziņas iemiesojums.”
Sirsnīgs paldies Itas Kozakēvičas LNKBA Valdes priekšsēdētājam Dr. Rafi Haradžanjanam, mūziķiem, atbalstītājiem un Itas Kozakēvičas līdzgaitniekiem par šo iedvesmojošo”.
Foto: Ieva Ābele, Saeima

4. jūlijs Latvijas vēsturē ierakstīts kā Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Atceroties traģiskos notikumus no 1941. līdz 1945. gadam, kad nacistiskais režīms okupētajā Latvijā nežēlīgi iznīcināja vairāk nekā 70 000 ebreju, piektdien pie Ebreju genocīda un Daugavpils geto upuru memoriāla Mežciemā norisinājās piemiņas pasākums. Piemiņas pasākumā piedalījās Daugavpils valstspilsētas pašvaldības domes vadība. Ziedus pie memoriāla nolika arī Daugavpils nacionālo kultūras biedrību pārstāvji un citi pilsētas iedzīvotāji, izrādot cieņu un līdzjūtību ebreju kopienai.

https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/ebreju-tautas-genocida-upuru-pieminas-diena-daugavpili

4. jūlijā Latvijā atzīmē Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu. Atceroties vairāk nekā 80 gadus senos notikumus, arī piektdien notika nu jau par ikgadēju kļuvušais piemiņas pasākums “Dzīvo gājiens”, veltīts holokaustā cietušo ebreju piemiņai. Pasākumu rīko Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejs un biedrība “Šamir”.  Holokausts Latvijā sākās līdz ar nacistiskās Vācijas okupāciju 1941. gadā un turpinājās līdz Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā. Šajā laikā tika nogalināti ap 70 tūkstošiem Latvijas ebreju, kā arī lielākā daļa Rietumeiropas ebreju, kas tika deportēti uz Latviju.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.07.2025-riga-aizvadits-holokausta-pieminas-gajiens.a605608/

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks 2025. gada 5.–13. jūlijā Rīgā, pulcējot vairāk nekā 37 500 koru un vokālo ansambļu dziedātājus, tautas un mūsdienu deju dejotājus, mūziķus un dažādu citu māksliniecisko kolektīvu dalībniekus no Latvijas un diasporas. Dace Melbārde… aicina ikvienu atcerēties, ka svešu bērnu nav, – redzot, ka kādam bērnam nepieciešama palīdzība, ir svarīgi nepalikt vienaldzīgam.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.07.2025-ministre-aicina-dziesmu-un-deju-svetku-laika-atcereties-svesu-bernu-nav.a605548/

Šogad viņai – Latvijas Tautas frontes leģendai – Itai Kozakvičai – apritētu 70. Vai LNKBA varēja paiet garām šim datumam, kad Ita bija iniciatore šī nu jau ārpus valsts zināmā kopējā kultūras perēkļa Latvijas mazākumtautībām piedzimšanai? Jo vairāk tāpēc, ka mājai ir viņas vārds! Pareizi, nevarēja.

Tāpēc 2025. gada 3. jūlijā plkst. 18.00 Slokas ielā 37,  LNKBA  Namā svinēsim leģendas jubileju.

Gaidām  slavenu mūziķu (tādu kā Reinis Zariņš!) uzstāšanos, un ciemos gaidām LNKBA draugus. Patīkami, ka kopā ar mums svinēt slavenās polietes  jubileju ieradīsies arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs!

Programmas mākslinieciskais vadītājs Dr.Art Rafi Haradžanjans

 

 

 

Šī gada 3. jūlijā Itai Kozakevičai, ievērojamai Atmodas laika Latvijas sabiedriskajai darbiniecei, kuras vārdu mūsu Asociācija daudzus gadus nes ar pateicību, apritētu 70 gadi. Jubileja! Šajā dienā plkst. 18:00 LNKBA Nama Lielajā zālē (Slokas ielā 37, Rīgā) sāksies plaša un daudzveidīga programma, kas veltīta šim brīnišķīgajam datumam. Kāda tā būs? Redzēsim Itas fotogrāfijas, treileri Latvijas spēlfilmai par viņu, dzirdēsim  personiskas atmiņas (R. Haradžanjans, D. Drejka u.c.). Dzejoļus poļu un citās valodās lasīs vietējie dzejnieki. Skanēs poļu mūzikas klasika (Šopēns, Moņuško, Karlovičs),ka arī latviešu (Jaz. Vītols) un ukraiņu vokālā mūzika (dziedas D. Lugovskojs; kora grupa Divchata.ua). Dzirdēsiet arī slavenus, skaistus opusus vijolei, klavierēm… Jūsu priekšā spēlēs brīnišķīgais pianists Reinis Zariņš. Kameransamblis “Morgenrot” atskaņos ne tikai vācu mūziku, bet arī Oginska Polonēzi. Ieeja ir brīva.

Šī gada 2. jūlijā Sabiedrības integrācijas fonds organizē jauna atbalsta instrumenta nevaldības organizācijām – NVO inkubatora atklāšanu. Tā būs jauna platforma nevaldības organizāciju atbalstam, izceļot pieejamību reģionos – Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē… Pasākuma mērķis ir iepazīstināt ar NVO inkubatora darbības būtību, mērķiem un sniegtajām iespējām, kā arī cilvēkiem, kas būs šī projekta dzinējspēks ikdienas darbā… Ikviens interesents aicināts sekot līdzi NVO inkubatora atklāšanas pasākuma tiešraidei SIF Facebook profilā  (https://ej.uz/w67r) un You Tube kanālā (https://ej.uz/2eo4) Pasākumu plkst. 11.00 atklās SIF padomes priekšsēdētāja un Ministru prezidentes parlamentārā sekretāre K. Ploka un SIF sekretariāta direktore I. Kalvāne.

https://www.sif.gov.lv/lv/jaunums/atklas-jaunu-platformu-nevaldibas-organizaciju-atbalstam-latvija-nvo-inkubatoru

Ar neapšaubāmiem panākumiem I. Kozakevičas LNKBA Namā tika atklāta rīdzinieces Jevgeņijas Sundejevas personālizstāde “Mani iedvesmas avoti”. Pēc  LNKBA valdes priekšsēdētāja Dr. Art Rafi Haradžanjana ievadvārdiem uzstājās māksliniece. Viņa pastāstīja par savu radošo ceļu, par saviem skolotājiem – Nadeždu Koļesņikovu, Valēriju Makovoju, Laimutisu Šiurnu. Visi trīs ir labi pazīstami Asociācijā. Jevgeņija zīmē Latvijas ainavas, ziedus. Viņa daudz zīmē kaķus, kuriem savas dzīves laikā kā brīvprātīgā ir daudzkārt palīdzējusi. Jevgeņija Sundejeva strādā galvenokārt reālistiskā stilā ar lielisku krāsu izjūtu. Atklāšanas ceremonijas programmu rotāja Ludmilas Tomilovas priekšnesumi ar dzejoļiem par izstādes tēmu. Un, jo īpaši, jauno mūziķu muzicēšana. Tie bija Rauls Giriss – pianists, kurš aizrautīgi izpildīja Brāmsa, R. Paulsa un Š. Aznavoura dziesmu džeza aranžējumus, un Darja Medņikova, kura spēlēja flautu un vienlaikus lieliski dziedāja.  Izstādes atklāšanas koncertā bija veiksmīgī izmantota
ar  Biedrības Latvijas Pilsoniskā alianse starpniecību iegūta skaņu aparatūra (Līgums par atbalsta saņemšanu Nr.3.6.-9. Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un biedrības “Latvijas Pilsoniska alianse” noslēgtā līdzdarbības līguma par atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu veikšanu pilsoniskās sabiedrības un starpkultūru sadarbības attīstības un mazākumtautību nevalstisko organizāciju līdzdalības veicināšanas jomā Rīgas reģionā,  Nr.2.5-8-20  ietvaros).  Paldies par atbalstu!

Izstāde būs atvērta līdz 25. jūlijam. Apmeklējums iepriekš jāsaskaņo ar LNKBA Nama administrāciju (kontaktinformācija: lnkba.lv).

https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/26.06.2025-istocniki-vdoxnoveniya-evgenii-sundeevoi-kotiki-yurmala-cvety-kultura1kb.a604563/

P.S.var apskatīt arī A. Šavreja rakstu (krievu valodā)

26. jūnijā Rīgā sākas starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, kas līdz 29. jūnijam turpināsies arī Siguldas novadā un Daugavpilī, kopā pulcējot vairāk nekā 3000 dalībnieku. Festivāls galvaspilsētā sāksies ar tradicionālo Baltijas vakaru, kurā satiekas folkloras kopas no visām latviešu vēsturiskajām zemēm un viesi no Baltijas valstīm. Savukārt piektdien, 27. jūnijā, gaidāma ar koncertiem, gājienu, apbalvojumu, valodu darbnīcām, amatnieku meistarklasēm, tirdziņu, dančiem un citām norisēm krāšņi piepildīta Rīgas diena.  Festivāls jau 30 gadu garumā veido nacionālo identitāti, kuras centrā valoda.

https://www.lnkc.gov.lv/lv/jaunums/riga-sakas-starptautiskais-folkloras-festivals-baltica

Vai zini, ka Starptautiskajā Friderika Šopēna pianistu konkursā, kas tiek rīkots jau gandrīz 100 gadus Polijas galvaspilsētā Varšavā, dažādos laikos piedalījušies veseli desmit pianisti, kuri tādā vai citādā veidā saistīti ar Latviju?

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/22.06.2025-vai-zini-cik-sen-latvijas-vards-izskan-starptautiskaja-sopena-pianistu-konkursa-varsava.a603136/

Arī Lielbritānijas latvieši Jāņus jau nolīgojuši, rīkojot lielākas un mazākas svinības vairākās vietās valstī. Lielākās svinības ārpus Latvijas jau 14. gadu rīkoja “Bērzes Strazdi”, šogad – Daugavas Vanagu fonda Vidusanglijas Straumēnu muižā pulcējot ap 5000 līgotāju, lai visu nedēļas nogali pavadītu latviskā vidē.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.06.2025-lielbritanija-ap-5000-cilveku-kopigi-svinejusi-ligo.a604331/