LNKBA

Māksliniece Olga Jevsejeva (Rīga) vēl ir jauna. Taču viņas darbus (arī personālizstādes) Itas Kozakevičas LNKBA Namā esam redzējuši ne vienu reizi vien. Šoreiz viņa demonstrēja ne tikai savus akvareļus, bet arī prezentēja savu 12 audzēkņu gleznas, loti atšķirīgas pēc darba tehnikas. Taču visi to autori cenšas paradīt dabas skaistumu, būt optimistiski noskaņoti. Izstādes atklāšanas ceremonijā 29. jūlijā skanēja ne tikai vārdi, bet arī daudz mūzikas. To galvenokārt izpildīja jaunie mūziķi. Taču bija arī trīs vecākās paaudzes pārstāvji. Tie bija ģitārists Genādijs Bogdanovs un Rimantas Pagirienes, kurš pārstāvēja Latvijas Lietuviešu savienību. Viņš vienkārši pārsteidza klausītājus ar zāģa skaņu, ko izmantoja kā mūzikas instrumentu. Īpaši atmiņā palika slavenā gruzīnu dziesma “Suliko” šādā skanējumā. Ludmila Tomilova izteiksmīgi deklamēja Borisa Pasternaka dzejoļus par ziediem. Starp jaunajiem izpildītājiem ļoti patīkamu iespaidu atstāja Alisa Abjakiene, kura ļoti dabiski nodziedāja latviešu tautasdziesmu. Pianiste Marianna Sanina – viņa arī debitēja LNKBA Namā – palika atmiņā ar savu spēcīgo profesionalitāti un pārliecību. Īpaši veiksmīgi viņa izpildīja F. Lista etīdi “Meža troksnis”. Zāle ar prieku klausījās Raulu Giriču (klavieres), Nikolaju Smirnovu (klarnete), kā arī Andreja Grjazņika dziedājumu. Izstāde būs atvērta viena mēneša laikā.

Foto iespaidi

(vairāk…)

I. Kozakevičas LNKBA aktīviste Ludmila Tomilova raksta: “Ak, kā dzied čigāni! To nav iespējams izteikt! Un vai pasaulē ir tādi vārdi?! Dažreiz ar sirdi plosošu melanholiju, tas ir tumšs un satraucošs… dažreiz ar tādu prieku, ka gandrīz varētu nosist galvu!!! Vakar (28.07.2025.) brīnišķīgajā čigānu ansambļa AME ROMA labdarības koncertā publika baudīja ugunīgas dziesmas un dejas, aizmirstot par vecumu… Man ļoti gribējās dziedāt līdzi māksliniekiem… Malači, Roma! Paldies par brīnišķīgo atmosfēru un noskaņojumu!!! BRAVO!!!”

Šodien plkst. 18.00 I.Kozakēvičas LNKBA Namā tiks atklāta Olgas Jevsejevas gleznu izstāde

Esmu politiskā bēgle no Baltkrievijas. Dzīvoju Latvijā ceturto gadu. Šajā laikā es daudz esmu iemācījusies – runāt latviski, adaptēties, būt pateicīgai, strādāt tā, kā pieņemts šeit, veidot jauno. Tomēr viena izjūta mani nepamet visu šo laiku – ilgas. Ilgas pēc dzimtās valodas. …Kad man tika dota iespēja rakstīt LSM baltkrievu redakcijai  Bel.LSM.lv , tā bija ne tikai profesionāla iespēja. Tas bija kā manas balss attaisnojums. Man deva ne tikai platformu, lai izteiktos. Man deva tiesības – uz vārdu, uz stilu, uz valodu.

Patīkami atzīmēt, ka 25. jūlija vakarā I. Kozakeviča LNKBA Namā viesojās latviešu rakstnieks un žurnālists Ēriks Hānbergs kopā ar sievu. Viņi apskatīja izstādes visās trīs zālēs. Lielajā zālē viesi ar interesi vēroja, kā tiek gatavota un izkārta Olgas Jevsejevas un viņas studijas biedru spilgtā lielo audeklu izstāde, un sarunājās ar Olgu (protams, latviešu valodā). Kamīnzālē viņi iepazinās ar Armēnijas un Latvijas armēņu mākslinieku darbiem un bija sajūsmā par to krāsainību. Neskatoties uz savu vecumu – Hānberga k-gam ir 92 gadi – meistars devās uz otrā stāva Konferenču zāli. Tur viņš un viņa sieva ar prieku aplūkoja Vitālija Seslavinska mākslinieciskās fotogrāfijas – Rīga un tās atspulgi ūdenī – un bija par tām pārsteigti. Rakstnieks, protams, jautāja par Ansambļa “Ame-Roma” labdarības koncertu, kas notiks LNKBA Namā pirmdien, 28. jūlijā, plkst. 19:00. Viņu interesēja gaidāmā pasākuma būtība un mērķis, ko paskaidroja valdes priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans.

Jauns mākslas notikums, kas drīzumā notiks I.Kozakēvičas LNKBA Namā, ir paredzēts 29. jūlijā, sāksies plkst. 18:00. Lielajā zālē notiks rīdzinieces Olgas Jevsejevas un viņas studijas dalībnieku gleznu izstādes atklāšanas ceremonija. Izstādes centrālā tēma ir ziedi un dabas skaistums. Ko dzirdēsim? Kultūras pasākumā iesaistīto mākslinieku uzrunas, skatītāju jautājumus un atbildes uz tiem. Skanēs arī dažād muzikāli un literāri numuri. Ieeja tradicionāli ir bez maksas.

Vienlaikus būs iespējams apskatīt tematiskas izstādes, kas apskatāmas divās citās LNKBA Nama zālēs. Viena ir veltīta Armēnijai un tās saiknei ar Latvijas mākslu. Otrajā (Augšējā zālē) ir slavenā meistara Vitālija Seslavinska darbu fotoizstāde, kas cildina Rīgas skaistumu. Viņa radošais redzējums ir unikāls.

“Dziesmu svētki – tie vispirms ir dalībnieki. Dziesmu svētki – tie ir virsdiriģenti un virsvadītāji. Dziesmu svētki ir vecāki un vecvecāki, kas satraucas un rūpējas par visu. Visbeidzot Dziesmu svētki ir klausītāji, kas dzied un dzīvo līdzi,” pauda Rinkēvičs.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/13.07.2025-prezidents-dziesmu-un-deju-svetkos-aust-prieks-un-lepnums-par-musu-latviju.a606662/

Koru konkursa fināls jeb “Koru kari” ieskandināja XIII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus 4. jūlijā. Konkursā piedalījās 76 Latvijas izglītības iestāžu labākie kori ar 3620 dziedātājiem četrās kategorijās: zēnu kori, 4.–9. klašu kori, 5.–12. klašu kori un jauktie kori. Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertā “Te-aust” paziņots koris, kas izcīnījis Lielo balvu. Žūrijas balsojumā par labāko kori atzīts Balvu mūzikas skolas koris 2.–9. klašu koris, diriģente – Linda Vītola.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/13.07.2025-skolenu-dziesmu-un-deju-svetku-koru-karos-lielo-balvu-iegust-balvu-muzikas-skolas-koris.a606666/

Mesē piedalās 43 galerijas no 16 valstīm un vairāk nekā 85 mākslinieki.Noslēdzošajā dienā, 13. jūlijā, tā apmeklētājiem būs pieejama no plkst. 11.00 līdz 17.00. Katru dienu norisinās atvērtās ekskursijas gida vadībā latviešu un angļu valodā, kā arī īpaši pasākumi ģimenēm ar bērniem.  Dalība Riga Contemporary ir bezmaksas un pieejama ikvienam interesentam ar iepriekšēju reģistrāciju: www.rigacontemporary.com

Eiropas Savienība šogad atvēlēs papildus 2 miljonus eiro Ukrainas kultūras mantojuma saglabāšanai. Līdz ar to šajā gadā kopējā summa sasniegs 7 miljonus eiro, bet kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada sākumā ES ir piešķīrusi 48 miljonus eiro Ukrainas kultūras aizsardzībai.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/12.07.2025-eiropas-savieniba-sola-aizsargat-ukrainas-kulturu.a606603/

Arī šovasar “Laima” aicina visus šokolādes cienītājus uz gada saldāko notikumu – Šokolādes svētkiem, kas notiks 10. jūlijā vēsturiskajā “Laima” šokolādes ražotnes pagalmā Miera ielā 22, Rīgā. Ieeja pasākuma teritorijā no Miera ielas puses būs atvērta jau no plkst. 17.00, kad viesi varēs sākt iesildīties svētku programmai, kas sāksies plkst. 18.00 un turpināsies līdz pat plkst. 23.00. Ieeja bez maksas.

Jaunieši, kas dzied diasporas kopkorī, nav no Latvijas, taču viņi visi sevi sauc par latviešiem. Daudziem tikai viens vecāks ģimenē runā latviski. Bet viņi daudz laika velta gan valodas apguvei, gan muzicēšanai.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/08.07.2025-diasporas-dalibnieki-dziesmu-un-deju-svetkos-latvietibas-uzturesana-ir-ari-smags-darbs.a606043/

Valsts kanceleja līdzekļu taupības nolūkā nākamā gada budžetā rosinās taupīt uz atalgojumu valsts sektorā, atsakoties no naudas balvām un prēmijām valsts pārvaldē. To intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atklāja Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”).

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/09.07.2025-apsver-iespeju-atteikties-no-naudas-balvam-un-samazinat-premijas-valsts-parvalde.a606116/