LNKBA

26. jūnijā Rīgā sākas starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”, kas līdz 29. jūnijam turpināsies arī Siguldas novadā un Daugavpilī, kopā pulcējot vairāk nekā 3000 dalībnieku. Festivāls galvaspilsētā sāksies ar tradicionālo Baltijas vakaru, kurā satiekas folkloras kopas no visām latviešu vēsturiskajām zemēm un viesi no Baltijas valstīm. Savukārt piektdien, 27. jūnijā, gaidāma ar koncertiem, gājienu, apbalvojumu, valodu darbnīcām, amatnieku meistarklasēm, tirdziņu, dančiem un citām norisēm krāšņi piepildīta Rīgas diena.  Festivāls jau 30 gadu garumā veido nacionālo identitāti, kuras centrā valoda.

https://www.lnkc.gov.lv/lv/jaunums/riga-sakas-starptautiskais-folkloras-festivals-baltica

Vai zini, ka Starptautiskajā Friderika Šopēna pianistu konkursā, kas tiek rīkots jau gandrīz 100 gadus Polijas galvaspilsētā Varšavā, dažādos laikos piedalījušies veseli desmit pianisti, kuri tādā vai citādā veidā saistīti ar Latviju?

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/22.06.2025-vai-zini-cik-sen-latvijas-vards-izskan-starptautiskaja-sopena-pianistu-konkursa-varsava.a603136/

Atklāšanas ceremonija solās būt interesanta – kā ierasts I. Kozakēvičās LNKBA (Slokas ielā 37, Rīgā).

Arī Lielbritānijas latvieši Jāņus jau nolīgojuši, rīkojot lielākas un mazākas svinības vairākās vietās valstī. Lielākās svinības ārpus Latvijas jau 14. gadu rīkoja “Bērzes Strazdi”, šogad – Daugavas Vanagu fonda Vidusanglijas Straumēnu muižā pulcējot ap 5000 līgotāju, lai visu nedēļas nogali pavadītu latviskā vidē.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/24.06.2025-lielbritanija-ap-5000-cilveku-kopigi-svinejusi-ligo.a604331/

19. jūnijā I. Kozakevičas LNKBA Nama Konferenču zālē kuplā pūlī tika atklāta Vitālija Seslavinska (Rīga) fotogrāfiju izstāde. Mākslinieciskā pasākuma “varonis” pastāstīja publikai par sevi, savām darba metodēm, atbildēja uz skatitāju, kuros profesors Rafi Haradžanjans rosināja aktivitāti, jautājumiem. Profesionālais Rīgas fotogrāfs Aleksandrs Maļinovskis teica: “Vitālija fotogrāfijas parāda, kā parastas peļķes un atspulgi tajās kļūst par mākslas darbiem; tie par tādiem kļūst ar fotogrāfa maģiskā skatiena palīdzību. Izstāde ir ļoti skaista!”  Izstādes atklāšanu ar saviem priekšnesumiem rotāja Ludmila Tomilova (viņa lasīja dzejoļus par izstādes tēmu), Rafi Haradžanjans (Jaza Vitolas “Austrumu dziesma” klavierēm), jaunās pianistes Jekaterina, Paula un Oksana – viņas sešrocīgi uz vienām klavierēm atskaņoja Sergeja Rahmaņinova “Romance”. Baritons ar ģitāru Jūrijs Tihomirovs ar neslēptu prieku dziedāja dziesmas par Rīgu. To skaitā slaveno M. Kublinska melodiju oriģinālvalodā.  Vitālija Sislavinska personālizstāde apskatāma līdz 20. jūlijam. īepriekš būs jāsazinās ar LNKBA Nama administrāciju (tālr. 67613638; 27024786)

(vairāk…)

Ukrainas civiliedzīvotāju, kas pēc Krievijas iebrukuma ierodas Latvijā, plūsma ir mazinājusies un esošā ēka Pāles ielā 9 vairs netiek pilnībā izmantota. Jaunā kārtība nodrošinās iespēju pakalpojumus saņemt abos Daugavas krastos, tuvāk centram.

Rīgā patlaban dzīvo aptuveni 20 000 Ukrainas civiliedzīvotāju.

https://www.riga.lv/lv/jaunums/no-30-junija-ukrainas-civiliedzivotaji-sev-nepieciesamos-pakalpojumus-vares-sanemt-klientu-centros-e-smilga-iela-46-un-daugavpils-iela-31-informaciya-ukrainskoyu-movoyu

Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos šogad piedalīsies vairāk nekā 38 000 dalībnieku. Vairāk nekā 12 tūkstoši no viņiem būs kora rindās, savukārt koncertos dejos apmēram 17 tūkstoši jauniešu. Lai svētki izdotos, katrā norises vietā nepieciešami arī vadītāji. Skolēnu priekšā šogad stāsies 12 virsdiriģenti un 3 goda virsdiriģenti. Savukārt tautas deju dejotājus vadīs 14 virsvadītāji un 11 goda virsvadītāji. Viņu pulkā arī tādi, kam šī būs pirmā reize virsdiriģentu un virsvadītāju godā. Vairāki no viņiem guvuši pieredzi svētkos kā asistenti, šis būs jauns izaicinājums.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/17.06.2025-skolu-jaunatnes-dziesmu-un-deju-svetkos-sogad-debites-vairaki-jauni-virsvaditaji-un-virsdirigenti.a603643/

=

Lībiešu valoda turpina savu atdzimšanu – internets un nesen izveidotie regulārie valodas kursi nodrošina iespēju to ne tikai uzturēt dzīvu, bet arī piesaistīt arvien jaunus lietotājus. Lībiete Sofija Kūla un Latvijas Universitātes Lībiešu institūta direktors Valts Ernštreits Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” stāsta par pirmo regulāro lībiešu valodas mācību kursu un valodas ienākšanu digitālajā vidē.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/11.06.2025-ienaksana-interneta-un-regulari-valodas-kursi-ka-libiesu-valoda-turpina-savu-atdzimsanu.a602650/

• Kad es aizbēgu no politiskajām represijām no Baltkrievijas uz Latviju, man šķita, ka es apmēram saprotu, kas mani sagaida. Maza valsts ar eiropeisku dzīvesveidu, ar valodu, kas, protams, nav līdzīga dzimtajai, tomēr ir visnotaļ apgūstama. Cilvēki, kas izgājuši cauri savām sāpēm, un tātad viņiem būtu jāsaprot manējās. Kaut kādā ziņā es biju naiva. Es joprojām mācos šeit dzīvot, un droši vien šis man ir kļuvis par atslēgvārdu: mācīties.
• https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/15.06.2025-julija-kalada-kadel-man-bija-gruti-latvija-jeb-adaptacijas-celvedis-no-baltkrievu-begles.a603187/

Šā gada 3. jūlijā i.Kozakevičai, spilgtai Latvijas sabiedriskai personai, kuras vārdu jau daudzus gadus pateicībā nes mūsu Asociācija, varētu būt apritējuši 70 gadi. Jubileja! Šajā dienā 18.00 LNKBA Namā L.zālē sāksies plaša programma, kas būs veltīta jaukajam datumam. Mēs redzēsim Itas attēlus, dzirdēsim atmiņas par viņu. Uzstāsies dzejnieki. Dzirdēsim latviešu, poļu, ukraiņu mūziku. Ja jums tagad ir dzimuši svaigas idejas, dalības labas, cienīgas  kandidatūras – lūdzu, rakstiet  priekšlikumus LNKBA administrācijā – tie noteikti tiks izskatīti.

Nāciet uz vakaru paši, vediet savus draugus un paziņas. Ieeja brīva.

2025. gada 11. jūnijā I.Kozakēvičas LNKBA Nama Konferenču zālē notika kārtējā Poļu vārda mīļotāju kluba “Gawēda”  tikšanās. Tikšanās programmas pamatā bija Irēnas Morejno dzejas prezentācija. Šī ir autore, kas raksta divās valodās – gan poļu, gan latviešu. Vakara otrā daļa bija veltīta Mārcina Uiči trofeju grāmatai “Lietas, ko neizmetu”.

Programma tika labi apmeklēta un sīlti uzņemta no publikas pūses LNKBA Nama Lielajā zālē šī gada 13. jūnija. Augsto snieguma līmeni un radošo atbildību mūms demonstrēja “dārznieces” Marija (vijole) un Sofija (klavieres) Varčenko, pianistes Marija un Darja Bondarenko, kā arī pianists Rauls Giričs – viņš ir no Trešās Rīgas mūzikas skolas. Tika atskaņoti vācu un franču klasikas opusi. Rezumējot – tā bija laba, noderīga pieredze jaunajiem māksliniekiem. Tiešā saskarsmē ar klausitāem, kas sirsnīgi uzņēma koncerta dalībniekus, topošās – cerēsim! – profesionālās skatuves zvaigznes.

Fotoreportāža:

(vairāk…)

Jūrmalas brīvdabas muzejā 14. jūnijā no plkst. 12:00 līdz 16:00 notiks Tautas tērpu festivāls. Apmeklētāji aicināti ierasties tautas tērpos. Tādā ttipa pmeklētājiem būs pārsteiguma dāvanas. Ieeja bez maksas.

Daugavpils Rotko muzejā atklāta Rīgas mākslinieka Sergeja Demina darbu izstāde ar lakonisku nosaukumu “Glezniecība”. Meistars savus darbus Daugavpilī izstādīja pirmo reizi. Interesenti laipni gaidīti līdz 24. augustam.