Prezentācija, kā arī paša ši vārda meistara autorprogramma, sāksies 14. augustā. plkst.18.00 I. Kozakeviča LNKBA Namā (Slokas ielā 37, Rīga) L. Zālē. Vienlaikus būs arī sava veida Labdarības vakars. Ikviens apmeklētājs, kurš nāks klausīties J.KASJANIČA dzejoļus, bet gribēs palīdzēt mūsu daudznacionālai sabiedriskajai organizācijai tikt galā ar lieliem komunālo pakalpojumu parādiem par mūsu skaisto vēsturisko māju-arhitektūras pieminekli ekspluatāciju, tiks pagodināts ar brīnišķīgu dāvanu: bez maksas saņems J. Kasjaniča jauno grāmatu. Forši,vai ne? Dzejnieks neatteiksies no autogrāfiem, mēs to garantējam!
2025. gada 6. augustā Rīgas Horālajā sinagogā “Peitav-šul” notika Latvijas Ebreju kopienas pārstāvju tikšanās ar Izraēlas Valsts prezidentu Ichaku Hercogu un viņa kundzi. Tikšanās laikā tika apspriesta nepieciešamība stiprināt saikni starp Izraēlu un diasporas ebreju kopienām, kā arī ebreju identitātes saglabāšana, tradīciju nodošana nākamajām paaudzēm un kopienu dzīves atbalsts dažādās valstīs.
Tikšanās piedalījās Latvijas Ebreju kopienas prezidents Arkādijs Suharenko, viceprezidents Dmitrijs Krupņikovs, Izraēlas vēstniece Latvijā Sandra Simoviča, Rīgas Ebreju kopienas valdes locekļi, kā arī reliģisko organizāciju pārstāvji, izglītības iestāžu darbinieki, jauniešu programmu aktīvisti un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Pēc oficiālajām uzrunām norisinājās dzīva un saturīga saruna. Ichaks Hercogs un viņa dzīvesbiedre uzmanīgi klausījās, uzdeva jautājumus, precizēja un iedziļinājās sacītajā. Dalībnieki ne tikai izteica savu viedokli — viņi dalījās personiskajā un sāpīgajā, aktualizēja nozīmīgas tēmas un meklēja kopīgus risinājumus. Daudzas idejas un domas, kas izskanēja šajā tikšanās reizē, guva atsaucību un, cerams, kļūs par pamatu jaunām iniciatīvām. Mēs pateicamies Izraēlas vēstniecībai Latvijā – Izraēla Latvijā par šīs nozīmīgās tikšanās organizēšanu. Tā bija iespēja katram sajusties kā daļai no kaut kā lielāka. Šādi mirkļi piešķir jēgu mūsu ikdienas darbam, iedvesmo, vieno un stiprina ticību kopīgai nākotnei.
Festivāls “Červona Kalina” gaida mūs visus augusta beigās – 24. datumā. Tas ir ļoti melodisks un daudzveidīgs! Muzikāls pasākums notiek Krasta ielā 76, Rīgā, kafejnīcas Līdo parka teritorijā. Festivāls skanēs no plkst. 12.00 līdz 17.00. Ieeja ir bez maksas.
30. jūlijā I.Kozakēvičas LNKBA Nama Konferenču zālē notika Poļu vārdu mīļotāju kluba “Gawęda” īpaša sanāksme. Tika atzīmēta vienas no kluba dibinātājās, ilggadējas LR4 Poļu programmas vadītājas Irēnas Lieģenieces jubileja – 80. dzimšanas diena. Tika uzklausītas atmiņas, bija izteikti sirsnīgi vēlējumi. To skaitā – no Polijas Republikas vēstniecības pārstāvjiem. Pani Irēnai viņi izteica pateicību un atzinību par viņas ilggadējo darbu poļu kultūras labā un poļu valodas popularizēšanā.
Vēlam Irēnas Lieģenieces k-zei vēl daudzus laimīgus dzīves gadus!
Māksliniece Olga Jevsejeva (Rīga) vēl ir jauna. Taču viņas darbus (arī personālizstādes) Itas Kozakevičas LNKBA Namā esam redzējuši ne vienu reizi vien. Šoreiz viņa demonstrēja ne tikai savus akvareļus, bet arī prezentēja savu 12 audzēkņu gleznas, loti atšķirīgas pēc darba tehnikas. Taču visi to autori cenšas paradīt dabas skaistumu, būt optimistiski noskaņoti. Izstādes atklāšanas ceremonijā 29. jūlijā skanēja ne tikai vārdi, bet arī daudz mūzikas. To galvenokārt izpildīja jaunie mūziķi. Taču bija arī trīs vecākās paaudzes pārstāvji. Tie bija ģitārists Genādijs Bogdanovs un Rimantas Pagirienes, kurš pārstāvēja Latvijas Lietuviešu savienību. Viņš vienkārši pārsteidza klausītājus ar zāģa skaņu, ko izmantoja kā mūzikas instrumentu. Īpaši atmiņā palika slavenā gruzīnu dziesma “Suliko” šādā skanējumā. Ludmila Tomilova izteiksmīgi deklamēja Borisa Pasternaka dzejoļus par ziediem. Starp jaunajiem izpildītājiem ļoti patīkamu iespaidu atstāja Alisa Abjakiene, kura ļoti dabiski nodziedāja latviešu tautasdziesmu. Pianiste Marianna Sanina – viņa arī debitēja LNKBA Namā – palika atmiņā ar savu spēcīgo profesionalitāti un pārliecību. Īpaši veiksmīgi viņa izpildīja F. Lista etīdi “Meža troksnis”. Zāle ar prieku klausījās Raulu Giriču (klavieres), Nikolaju Smirnovu (klarnete), kā arī Andreja Grjazņika dziedājumu. Izstāde būs atvērta viena mēneša laikā.
I. Kozakevičas LNKBA aktīviste Ludmila Tomilova raksta: “Ak, kā dzied čigāni! To nav iespējams izteikt! Un vai pasaulē ir tādi vārdi?! Dažreiz ar sirdi plosošu melanholiju, tas ir tumšs un satraucošs… dažreiz ar tādu prieku, ka gandrīz varētu nosist galvu!!! Vakar (28.07.2025.) brīnišķīgajā čigānu ansambļa AME ROMA labdarības koncertā publika baudīja ugunīgas dziesmas un dejas, aizmirstot par vecumu… Man ļoti gribējās dziedāt līdzi māksliniekiem… Malači, Roma! Paldies par brīnišķīgo atmosfēru un noskaņojumu!!! BRAVO!!!”
Šodien plkst. 18.00 I.Kozakēvičas LNKBA Namā tiks atklāta Olgas Jevsejevas gleznu izstāde
Esmu politiskā bēgle no Baltkrievijas. Dzīvoju Latvijā ceturto gadu. Šajā laikā es daudz esmu iemācījusies – runāt latviski, adaptēties, būt pateicīgai, strādāt tā, kā pieņemts šeit, veidot jauno. Tomēr viena izjūta mani nepamet visu šo laiku – ilgas. Ilgas pēc dzimtās valodas. …Kad man tika dota iespēja rakstīt LSM baltkrievu redakcijai Bel.LSM.lv , tā bija ne tikai profesionāla iespēja. Tas bija kā manas balss attaisnojums. Man deva ne tikai platformu, lai izteiktos. Man deva tiesības – uz vārdu, uz stilu, uz valodu.
Patīkami atzīmēt, ka 25. jūlija vakarā I. Kozakeviča LNKBA Namā viesojās latviešu rakstnieks un žurnālists Ēriks Hānbergs kopā ar sievu. Viņi apskatīja izstādes visās trīs zālēs. Lielajā zālē viesi ar interesi vēroja, kā tiek gatavota un izkārta Olgas Jevsejevas un viņas studijas biedru spilgtā lielo audeklu izstāde, un sarunājās ar Olgu (protams, latviešu valodā). Kamīnzālē viņi iepazinās ar Armēnijas un Latvijas armēņu mākslinieku darbiem un bija sajūsmā par to krāsainību. Neskatoties uz savu vecumu – Hānberga k-gam ir 92 gadi – meistars devās uz otrā stāva Konferenču zāli. Tur viņš un viņa sieva ar prieku aplūkoja Vitālija Seslavinska mākslinieciskās fotogrāfijas – Rīga un tās atspulgi ūdenī – un bija par tām pārsteigti. Rakstnieks, protams, jautāja par Ansambļa “Ame-Roma” labdarības koncertu, kas notiks LNKBA Namā pirmdien, 28. jūlijā, plkst. 19:00. Viņu interesēja gaidāmā pasākuma būtība un mērķis, ko paskaidroja valdes priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans.
Koncerts notiks 2025. gada 28. jūlijā plkst. 19.00 I. Kozakēvičas LNKBA Namā (Slokas ielā 37, Riga). Ieeja par ziedojumiem – ne mazāk kā 20. eiro.
Roksana Rudeviča saka: “Romu Kultūras Centrs aicina ikvienu atbalstīt mūsu draugus un sadarbības partnerus – LNKB Asociāciju, piedaloties šajā sirsnīgajā pasākumā. Koncerta mērķis ir palīdzēt LNKBA segt komunālos izdevumus, lai šī svarīgā vieta arī turpmāk varētu būt atvērta dažādām kopienām.
Mēs ar lepnumu atbalstām šo iniciatīvu un piedalāmies koncertā ar romu folkloras ansambli AME ROMA“, kas sola klausītājiem enerģisku un emocionālu priekšnesumu. Nāciet, atbalstiet, izbaudiet romu kultūras krāsainību un kopā palīdzēsim saglabāt vietu, kas vieno!”
Izstādes atklāšana 2025.gada 16. augustā
Savu akvareli sūtiet uz Archizhang@163.com līdz 2025. gada augustam:
Norādiet autora vārdu, darba izmēru un gadu. Nepieciešama kvalitatīva fotogrāfija. Darbiem jābūt A4 vai A3 formātā. Rāmji tiks nodrošināti.
Jauns mākslas notikums, kas drīzumā notiks I.Kozakēvičas LNKBA Namā, ir paredzēts 29. jūlijā, sāksies plkst. 18:00. Lielajā zālē notiks rīdzinieces Olgas Jevsejevas un viņas studijas dalībnieku gleznu izstādes atklāšanas ceremonija. Izstādes centrālā tēma ir ziedi un dabas skaistums. Ko dzirdēsim? Kultūras pasākumā iesaistīto mākslinieku uzrunas, skatītāju jautājumus un atbildes uz tiem. Skanēs arī dažād muzikāli un literāri numuri. Ieeja tradicionāli ir bez maksas.
Vienlaikus būs iespējams apskatīt tematiskas izstādes, kas apskatāmas divās citās LNKBA Nama zālēs. Viena ir veltīta Armēnijai un tās saiknei ar Latvijas mākslu. Otrajā (Augšējā zālē) ir slavenā meistara Vitālija Seslavinska darbu fotoizstāde, kas cildina Rīgas skaistumu. Viņa radošais redzējums ir unikāls.
“Dziesmu svētki – tie vispirms ir dalībnieki. Dziesmu svētki – tie ir virsdiriģenti un virsvadītāji. Dziesmu svētki ir vecāki un vecvecāki, kas satraucas un rūpējas par visu. Visbeidzot Dziesmu svētki ir klausītāji, kas dzied un dzīvo līdzi,” pauda Rinkēvičs.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/dziesmu-un-deju-svetki/13.07.2025-prezidents-dziesmu-un-deju-svetkos-aust-prieks-un-lepnums-par-musu-latviju.a606662/