Nodarbinātības valsts aģentūra aicina Latvijas iedzīvotājus un organizācijas pieteikt brīvprātīgā darba veicējus, koordinatorus un organizētājus, kuri devuši ievērojamu ieguldījumu sabiedrības labā laika posmā no 2024. gada 22. novembra līdz 2025. gada 5. novembrim, brīvprātīgo godināšanai “Gada brīvprātīgais 2025”. Brīvprātīgo godināšanas mērķis ir pateikt paldies tiem Latvijas iedzīvotājiem un organizācijām, kas savu laiku ziedo brīvprātīgajam darbam sabiedrības labā, veicinot iedzīvotāju un organizāciju interesi un iesaisti brīvprātīgajā darbā. Šogad aicinām pieteikt pretendentus četrās nominācijās Gada brīvprātīgais, Gada brīvprātīgā darba koordinators, Gada brīvprātīgā darba organizētājs un Gada notikums. Izvirzīt godināšanai “Gada brīvprātīgais 2025” brīvprātīgā darba veicējus vai organizētājus var jebkurš Latvijas iedzīvotājs, nevalstiskā organizācija, valsts vai pašvaldību iestāde. Pieteikuma anketa un godināšanas nolikums pieejami NVA tīmekļvietnē un portālā www.brivpratigie.lv.   Pieteikumi jāiesniedz līdz 2025. gada 5. novembrim.

 

 

Zane Legzdiņa-Joja

Valsts pārvaldes politikas departaments

Konsultante sabiedrības līdzdalības jautājumos

67082949

Zane.Legzdina@mk.gov.lv

www.mk.gov.lv

Sestdien, 11. oktobrī plkst. 18:00 Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā izskanēs dziedātājas Guntas Gelgotes, saksofonista Arta Sīmaņa un ērģelnieces Kristīnes Adamaites koncerts “Baltu melanholija”. Programma veltīta divu izcilu personību – komponista Emīla Dārziņa un lietuviešu gleznotāja un komponista Mikolaja Konstantīna Čurļoņa 150 gadu jubilejām. Koncertā izskanēs ne tikai Pētera Vaska, E. Dārziņa, M.K. Čurļoņa, Jāņa Lūsēna un Ērika Ešenvalda mūzika, bet arī tieši šai koncertprogrammai rakstītie skaņdarbi: Kārļa Rēriha “Es mīlu tevi” ar Raiņa dzeju un lietuviešu komponista Jonas Jurkūnas “Psalms” ar Čurļoņa tekstu.

https://www.jvlma.lv/kalendars/koncerts-baltu-melanholija

I. Kozakevičas LNKBA Nams pašlaik vāc darbus īpašai izstādei oktobra otrajā pusē. Tā būs veltīta brīnišķīgās Rīgas mākslinieces Jeļenas Antimonovas 80. dzimšanas dienai un būs atvērta mēnesi. Savāktos darbus plānojam izkārt Nama Lielajā zālē. Ja kādam pieder līdzīgi darbi (oforti, gleznas u.c.), lūdzu, sazinieties ar LNKBA (lnkba2014@inbox.lv). Kurātors Jūrijs Slaviks.

Cik brīnišķīga publika vakar pulcējās LNKBA Namā L.zālē grāmatas «Latvieši par Armēniju, armēņi par Latviju» prezentācijā! Cik interesantas sarunas un diskusijas notika! Un vēl skanēja duduks (Nils Jumitis) un klavieres, bija armēņu dziesmas un dejas, dzirdējam autoru asprātīgus stāstus… Un beigās – visiem piedāvāja brīnišķīgu galdu (paldies sponsoriem – Rīgas armēņiem). Zemā paklanīšanās krājima izdošanas iniciatorei – asoc. prof. Elizabetei Taivānei, kura bija tik daudz dažāda veida grūtību pārvarējusi. Prof. Ojārs Spārītis – bijušais kultūras ministrs un viens no grāmatas autoriem, – Elizabete pamatoti nodēvējis par “mūsu Žannu D`Arku”. Paldies profesoriem Leonam-Gabrielam Taivānam un Andrim Priedem, filoloģei un tulkotājai Valdai Salmiņai par aizraujošajām atmiņām par Armēniju! Un, protams, paldies profesoram Rafi Haradžanjanam, kurš ne tikai nokrāsoja vakaru ar savu izteiksmīgu spēli flīģeļā (zem viņa pirkstiem skanēja Jāz.Vītols, J.Ivanovs, A.Hačaturjans), bet arī atvēra durvis gribētāju priekšā,- tiem, kas vēlējās sveikt grāmatas “Latvieši par Armēniju un armēni par Latviju” autorus!
Zem

(vairāk…)

4. oktobrī plkst. 16:00,  Melngalvju nams.
Trīs spilgti mūziķi: pianiste Tatia Čikovani (Gruzija/Norvēģija), akordeonists Roberto Palermo (Itālija) un  I.Kozakēvičas LNKBA draugs  vijolnieks Aleksejs Kolesnikova (Latvija) interpretēs jums A. Pjacollas darbus — no pazīstamākajiem līdz reti dzirdētiem.

Saprašanās un sadarbības memorands ir pirmais solis ceļā uz ilgtermiņa kopīgu darbu starp abām ebreju kopienām, – uzsvēra Latvijas Ebreju kopienas prezidents Arkādijs Suharenko. Ar šo dokumentu mēs sākam ceļu uz jauniem projektiem – izstādēm, konferencēm, semināriem, kā arī izglītojošiem, kultūras un piemiņas pasākumiem. „Mēs esam ļoti pateicīgi saviem kolēģiem no Moldovas par aktivitāti, atvērtību un vēlmi īstenot vairāk kopīgi. Mūsu kultūras spēks vienmēr ir bijis vienotībā – spējā būt kopā, neskatoties uz robežām un attālumiem. Tieši tas palīdz mums saglabāt identitāti, vērtības un atmiņu. Tik iedvesmojošs notikums pirmajā ebrēju jaunā gada dienā!”.

Apmeklētāji konsultācijai var pieteikties pa tālruņiem 67 686 768 vai 25 576 154. Pierakstīti tiks iedzīvotāji, kas identificēs sevi un apskatāmo problēmjautājumu. Šogad konsultācijas notiks trijās ceturtdienās – 16.oktobrī, 13.novembrī un 18.decembrī.

https://www.apollo.lv/8331755/iedzivotajus-aicina-pieteikties-konsultacijam-pie-jaunas-tiesibsardzes-palkovas

Svētdien, 28. septembrī, no plkst. 12:00 līdz 18:00 Igaunijā, Jehvi koncertzālē, notiks 21. Ida-Virumaa apriņķa nacionālo kultūru Festivāls “Radošais katls”. Šis ir viens no spilgtākajiem notikumiem daudzdienu ilgajā Igaunijas Tautas dienas programmā, kas tiek svinēta dažādās Igaunijas pilsētās no 19. līdz 25. oktobrim.

Latvijas sniegums indeksā ir novērtēts ar 36 no 100 punktiem, kas raksturo valsts integrācijas politiku kā drīzāk nelabvēlīgu. Rezultāts ir zemāks par ES vidējo rādītāju visās astoņās analizētajās jomās, atzīme'”Providus”. Piemēram, izglītībā Latvija novērtēta ar 26 no 100 punktiem. Tas liecina par sistēmiska un organizēta atbalsta trūkumu imigrantu bērnu iekļaušanai izglītības sistēmā, norāda “Providus”. Savukārt darba tirgus mobilitātē saņemti 33 punkti, kas norāda uz mērķētu pasākumu trūkumu, lai veicinātu iebraucēju iekļaušanos darba tirgū atbilstoši viņu kvalifikācijai. Ziņojumā secināts, ka atbalsta pasākumi vairākās jomās tiek īstenoti kampaņveidīgi, nevis sistēmiski. Kopš 2020.gada Latvijas kopējais vērtējums nav būtiski mainījies. Saskaņā ar Kultūras ministrijas datiem 2024.gada nogalē Latvijā bija reģistrēti 131 709 ārvalstu pilsoņi. Savukārt Eiropas Migrācijas tīkla informācija liecina, ka trešo valstu pilsoņu skaits ar tiesībām uz nodarbinātību ir pieaudzis no 6609 personām 2013.gadā līdz 19 825 personām 2024.gadā.

https://lat.press.lv/post/providus-latvijas-integracijas-politika-starptautiski-noverteta-ka-drizak-nelabveliga

Uz Izcilības balvu kultūrā var pretendēt fiziskas un juridiskas personas vai šādu personu apvienības, kuru individuālais vai kolektīvais starptautiska mēroga veikums vai sasniegums kādā no kultūras jomām (literatūra un grāmatniecība, teātris, kino, vizuālā māksla, dizains, arhitektūra, mūzika, deja, kultūras mantojums, kā arī starpnozare – vairāku kultūras apakšnozaru vai kultūras un citas nozares mijiedarbe) atbilst sekojošiem kritērijiem:

  • iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos u.c. profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā;
  • Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums (viesizrādes, izstādes u.c. pasākumi) guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā;
  • starptautiska mēroga izcils veikums Latvijā piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.
  • https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/kulturas-ministrija-pretendentus-izcilibas-balvai-kultura-aicina-izvirzit-lidz-20-oktobrim

No 2025. gada 3. līdz 22. oktobrim Latvijas Mākslas akadēmijas aulā (Kalpaka bulvāris 13, Rīga)  būs skatāma izstāde “Plakāts kā ierocis – vēstījums… sauciens… trieciens”. Tā izceļ plakātu kā vizuālās valodas formu, kas darbojas kā instruments jeb ierocis – spējīgs ietekmēt sabiedrisko domu, iedvesmot, pārliecināt, aģitēt vai manipulēt.

Izstādes darba laiks:
Pirmdiena–piektdiena: 10.00–18.00
Pārtraukums: 14.30–15.00. Ieeja bez maksas

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-makslas-akademija-bus-skatama-plasa-plakatu-izstade

Dārgie draugi!
Šodien pēc ebreju kalendāra sākas jaunais – 5786. gads, un nāk ebreju tautas vieni no iemīļotākajiem svētkiem – Roš ha-Šana!
Aizvadītajā gadā Latvijas ebreju dzīvē bijis daudz labu un mūsu kopienas nākotnei svarīgu notikumu. Ir sākta kopienas centra rekonstrukcija Skolas ielā, kur jau ir uzstādīts moderns lifts, kas būtiski uzlabo un paplašina centra telpu pieejamību visiem apmeklētājiem.
Turpinās darbs pie memoriālās programmas Holokausta upuru piemiņai. Veiksmīgi virzās arī citi projekti, kas paredzēti kopienas darba un attīstības nodrošināšanai nākotnē.
Daugavpilī ir uzstādīti pieminekļi mūsu dižajiem līdzcilvēkiem – Markam Rotko un Solomonam Mihoelsam. Ir izdota grāmata par izcilo arhitektu Paulu Mandelštamu.
Pavisam nesen mēs atzīmējām Margera Vestermana – mūsu kopienas vecākā biedra, zinātnieka, pasaulslavenā vēsturnieka, muzeja “Ebreji Latvijā” dibinātāja un ilggadējā vadītāja – simtgadi.
Lieliski darbojas un attīstās kopienas bērnudārzs “Motek”, Š. Dubnova Rīgas Ebreju skola, kopienas centrs “JCC Riga” un Sociālais centrs “Hesed”.
Kopienas vadība nodarbojas ar jaunu projektu un programmu plānošanu un sagatavošanu. Mēs ļoti priecājamies par pieaugošo Latvijas ebreju aktivitāti un interesi par mūsu darbu.
Ir svarīgi atzīmēt, ka pēdējos gados arī mūsu iespējas daudzkārt pieaugušas. Aktīvi darbojas Restitūcijas fonds, palīdzot īstenot dažādas iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt ebreju dzīvi mūsu valstī.
No sirds izsaku dziļu pateicību par šo darbu visiem kopienas organizāciju darbiniekiem un mūsu neskaitāmajiem draugiem, kuri mūs atbalsta un sniedz vispusīgu palīdzību.
Dārgie draugi, kolēģi un domubiedri!
Sākot jauno gadu, vēlos novēlēt jums un jūsu tuviniekiem laimi, veselību un labklājību. Lai jūsu ģimenēs valda mīlestība un savstarpēja sapratne! Lai piepildās jūsu labākās cerības un īstenojas paši drosmīgākie plāni!
Būsim vienoti un atbildīgi – par mūsu bērniem, vecākiem, par tiem, kam vajadzīga palīdzība un atbalsts! Vienmēr būsim solidāri ar mūsu tuviniekiem Izraēlā, vienlaikus novēlot pastāvīga, ilgtermiņa miera iestāšanos visos pasaules nostūros!
Novēlēsim viens otram, lai nākamais gads mums būtu salds! Un lai visi mēs tiktu ierakstīti Dzīvības grāmatā!
Sveicu Roš ha-Šana svētkos! Laimīgu Jauno gadu!
Latvijas Ebreju kopienas prezidents Arkādijs Suharenko.

Roš ha- Šana (ivritā: רֹאשׁ הַשָּׁנָה‎, burtiski “gada sākums”) ir ebreju Jaunais gads, ko svin divas dienas pēc kārtas.  Sveicam  Roš ha-Šanas svētkos visus, kuriem šodien, pirmdienas vakarā, iesākas 5786. gads. Lai tas atnes mieru, lai tas ir svētīts un salds! Šana tova u metuka!