I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija
Šapošņikovs uzskata, tieši šī izrāde parāda Daugavpils teātra galveno bagātību – kolektīvu, ko viņš raksturo kā multifunkcionālu un multilingvālu, “jo mēs esam vienīgais kolektīvs Latvijā, kuram ir tādas dotības un iespējas ne tikai runāt, bet arī spēlēt izrādes četrās valodās pilnīgi profesionāli.”
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/22.01.2026-rezisors-saposnikovs-daugavpils-teatra-misija-ir-pieradit-ka-latgaliski-var-iestudet-nopietnu-dramaturgiju.a630964/
Nākamajā trešdienā, 28. janvārī plkst. 10.00 Ministru kabinetā notiks Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde. Pielikumā sēdes darba kārtība un šobrīd pieejamie materiāli. Sēdes materiāli (tiks papildināti) būs pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – https://www.mk.gov.lv/lv/
Memoranda padomes sekretariāts izsludina vairākas iespējas nevalstisko organizāciju interešu pārstāvniecībai ar Memoranda padomes mandātu. Kandidātu atlases process tiek organizēts atbilstoši Memoranda padomes 2026. gada 17. janvārī apstiprinātajai kārtībai. Informācija par pieteikšanās kārtību un atlīdzību ir atrodama šīs ziņas nobeigumā. (vairāk…)
Februārī mūsu kaimiņi – Igaunijas Republika atzīmē savu 108. gadadienu. Jau četrpadsmito gadu februāris ir Igaunijas mēnesis arī Rīgas Latviešu biedrībā.
Rīgas Latviešu biedrība sadarbībā ar biedrību „Estonia” (Igaunija) aicina uz igauņu tekstilmākslas izstādes “Paralēlās pasaules” atklāšanu, kas notiks 5. februārī plkst. 16.00 RLB Baltajā zālē, piedaloties mākslas darbu autorēm Marilinai Pīrsalu, Kadi Pajupū, Igaunijas Tekstilmākslinieku savienības un biedrības “Estonia” pārstāvjiem. Izstādes atklāšanā muzicēs Madara Knēziņa /oboja/, Kārlis Rozentāls /klarnete/, Vanesa Sirmā /flauta/, Mārtiņš Lāpāns, Elizabete Levina, Frīda Odrija Moroza /klavieres/. Izstādes kuratore Kaire Tali.
Ieeja izstādē par ziedojumiem. 12% no sarīkojumos gūtajiem ziedojumiem Rīgas Latviešu biedrība ziedos Ukrainas cilvēku atbalstam.
Kultūras ministrija (KM) izsludina atklātu konkursu Latvijas Republikā reģistrētu biedrību un nodibinājumu pārstāvniecībai Sabiedriskā labuma komisijā. Pieteikumi tiek gaidīti līdz š.g. 6. februārim. Dalībai konkursā tiek aicinātas organizācijas, kas darbojas kādā no šīm jomām:
Biedrība vai nodibinājums konkursam var izvirzīt kandidātu, kurš
Rīga, 21.01.2026.
Pavisam nesen, 18.janvārī notika, ļoti nozīmīgas, mums un vēl 60
māksliniekiem, kas piedalījās šajā izstādē, atklāšana. Zem termina ‘mākslinieki’
mēs domājam ne tikai tos, kas glezno, bet arī fotogrāfus un skulptorus, un
muzikantus. Mēs pateicamies visiem, kas atsaucās, un pateicoties tam, izstādes
atklāšana pārvērtās par nozīmīgu kultūras notikumu, kur atbalss, un ne velti
izstāde saucas ‘Baltijas atbalsis – māksla un skaņa 2026’, atbalsojās pat līdz Ķīnai,
jo ir publikācija vienā no prestižākajiem pasaules izdevējiem Xinhua. Ļoti daudz
cilvēku uzzināja par Latviju, par Latvijas kultūras dzīvi, par to, kas notiek kultūras
jomā Latvijā. Mēs esam pateicīgi par LNKBA viesmīlību, personīgi Rafi
Haradžanjana kungam, un protams Kultūras Ministrijai, ka ir tik skaista vieta, kur
var notikt tik spilgti kultūras pasākumi. Pasākumā bija pārstāvēta dažādu tautu
mūzika un mūzikas instrumenti – ķīniešu instruments gužen, turku flauta ney,
klavieres spēlēja jaunie mākslinieki un skanēja Mediņa mūzika, Eiropas klasika,
un armēņu klasika Rafi Haradžanjana kunga priekšnesumā. Bija arī interaktīva
darbība – Rafi Haradžanjana klavierspēles laikā tapa viņa portreta skice, ko ar
marķieri skicēja Mary Zhang, un skanot turku mūzkai, tas tika papildināts ar
ebru. Pasākums izdevās ļoti krāšņs, kas parādīja dažādu kultūru daudzveidību
un saskaņu, un kā tas vieno dažādu tautību un kultūru cilvēkus no dažādām
pasaules malām. LNKBA Lielā zāle Slokas 37, bija pārpildīta, un aptuveni 60
cilvēki stāvēja koridorī. Tas viss bija iespējams pateicoties LNKBA un Kultūras
ministrijas atbalstam.
Paldies.
Mary Zhang, Irina Trumpele, Ieva Silmane
P.S. Rīga žurnālista Andreja Šavreja raksts par izstādēm (krievu valodā). Sk. https://rus.lsm.lv/statja/za-efirom/za-efirom/21.01.2026-andrei-savrei-rizskoe-iskusstvo-v-pyati-aktax.a630739/
P.P.S. Ķīnas ziņu aģentūra Sinhua ķīniešu valodā publicēja informāciju par Rīgas izstādi. Tā jau ir skatīta vairāk nekā miljonu reižu! Sk.: https://h.xinhuaxmt.com/vh512/share/12933644?docid=12933644&newstype=1001&d=1352518&channel=weixin&time=1768912850840&fbclid=IwY2xjawPeL95leHRuA2FlbQIxMABicmlkETBvb09SRHVpQ3VPcEFaZXRsc3J0YwZhcHBfaWQQMjIyMDM5MTc4ODIwMDg5MgABHgdwlGEWPwqiSA_iemRnukelCgLQa7pWkT7ua8cdJJtfnUj27DcSGL5Y1_g__aem_Td9PWWiRSGndX89tnP91Qw
Latvijas mazākumtautību situācijas analīze un datos balstītas diskusijas ir nozīmīga platforma tālāku priekšlikumu izstrādei, lai valstī mazākumtautību politika tiktu īstenota atbilstoši Satversmes 114. pantam “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību”. Šā panta iedzīvināšana ir Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas (LNKBA) misija.
ES Pamattiesību aģentūra ir patstāvīgi pievērsusies globālam Eiropas problēmjautājumam – romu situācijai (pieeja izglītībai, sociālam nodrošinājumam, kultūras identitāte un diskriminācija darba tirgū). Arī Romu kultūras centrs ir piedalījies vairāku Eiropas līmeņa pētījumu tapšanā, sniedzot viedokli par romu situāciju Latvijā.
Rīgā atnāca īsta ziema: sniegs čirkst zem kājām, sals patīkami kniebj vaigus. Un vakar, tādā nebūt ne Vidusjūras laikā, LNKBA mājā ābolam nebija kur nokrist!
Pasākums tika veltīts jaunās biedrības “Ķīnas plenērglezniecības asociācija Baltijas valstīs” ( kas ir Starptautiskās akvarelistu federācijas IWFP filiāle) prezentācijai, un kuru pie LNKBA atklāja trīs Latvijas mākslinieces: Irina Trumpel, Mary Zhang, Ieva Silmane .
Līdz 11.martam Krāslavas Kultūras namā ir skatāma Neonillas Medvedevas gleznu izstāde, kas atklāj mākslinieces glezniecību un grafiku – ainavas, portretus, zīmējumus, grāmatu ilustrācijas. Izstādes atklāšanas dienā, 16.janvārī, uz tikšanos ar Neonillu Medvedevu atnāca mākslas cienītāji kuplā pulkā.
Jūs arī dzirdēsiet fotomākslinieces Jūlijas Švedes stāstījumu par ceļojumiem un aizraušanos ar kalnu ainavu iemūžināšanu. Skanēs arī dažādu autoru dzejoļi par kalniem un instrumentālā mūzika par kalniem. Uzaicināto mākslinieku vidū būs Dagnia Dreika, Valda Salminja, Ludmila Tomilova, Rafi Haradžanjans un citi. Ieeja brīva.
Apmeklētāji varēs ne tikai aplūkot daudzu mākslinieku akvareļu skaistumu, bet arī dzirdēt komentārus un muzikālas kompozīcijas. Tiks piedāvāta arī tradicionālā ķīniešu tējas ceremonija. Ieeja brīva. Biedrība “Ķīnas plenērglezniecības Baltijas valstīs asociācija”- jaunais I.Kozakēvičas LNKBA loceklis.
Biedrība vai nodibinājums konkursam var izvirzīt kandidātu, kurš pēdējo piecu gadu laikā ir vismaz divus gadus darbojies nevalstiskajās organizācijās. Piesakot kandidātu, biedrība vai nodibinājums iesniedz:
sk.:https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/km-izsludina-atklatu-konkursu-biedribu-un-nodibinajumu-parstavniecibai-sabiedriska-labuma-komisija
Plānots, ka 2026. gadā bezmaksas latviešu valodas kursus varētu apmeklēt līdz 2994 personas. SIF organizētās apmācības programmā “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” latviešu valodu varēs apgūt Ukrainas civiliedzīvotāji, tai skaitā arī nepilngadīgie, kuri ieguvuši vidējo izglītību Ukrainā, kā arī 16 gadu vecumu sasniegušās personas, kuras nav reģistrētas Latvijā reģistrētā izglītības iestādē (vispārējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības, kā arī profesionālās ievirzes izglītības iestādē). Tāpat latviešu valodu varēs apgūt Ukrainas civiliedzīvotāji, sākot no pieciem gadiem līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai neformālajā izglītībā atbilstoši sākotnējam latviešu valodas prasmes līmenim.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.01.2026-ukrainas-iedzivotaju-latviesu-valodas-apmacibai-pieskir-327-miljonus-eiro.a629711/
Ziemassvētki ir gaiši svētki, kas simbolizē cerību un prieku, ar Ziemassvētku eglītes rotāšanas, dāvanu pasniegšanas un ģimenes lokā sanākšanas tradīcijām.Tāpēc baltkrievi no Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” tradicionāli pulcējās kopā 2026. gada 10. janvārī, lai svinētu Ziemassvētkus ģimenes lokā un dalītos priecīgā noskaņojumā un pozitīvās emocijās.
.Fotoreportāža:
Toreiz, pirms 35 gadiem, nevienam nebija tādas pieredzes un arī grāmatās nevarēja izlasīt – “kā uzbūvēt barikādes”. Tas viss tapa uz vietas cilvēku galvās. Viņi radoši pielietoja visus pieejamos līdzekļus, lai taptu šī unikālā aizsardzības sistēma, Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja barikāžu idejas autors un tā laika Aizsardzības operatīvā štāba priekšnieks Odisejs Kostanda, norādot, ka šis fenomens vienmēr būs latviešu atmiņā un latviešu ģenētiskajā kodā.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/13.01.2026-barikazu-rikotajs-odisejs-kostanda-neviens-gramatas-nerakstija-ka-tas-ir-jacel.a629698/
Ziemassvētki ir gaiši svētki, kas simbolizē cerību un prieku, ar Ziemassvētku
eglītes rotāšanas, dāvanu pasniegšanas un ģimenes lokā sanākšanas tradīcijām.
Tāpēc baltkrievi no Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” tradicionāli
pulcējās kopā 2026. gada 10. janvārī, lai svinētu Ziemassvētkus ģimenes lokā un
dalītos priecīgā noskaņojumā un pozitīvās emocijās. Svētki notika I.
Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas nama Konferenču
zālē. Vakaru atklāja “Svitanak” biedrības priekšsēdētāja Tatsiana Kazak, atzimējot, ka I. Kozakēvičas LNKBA namā regulāri notiek LBKB “Svitanak” pasākumi un šoreiz –
Ziemassvētku vakars baltkrievu tradīcijās. Runā bijā ieklāuti 2025. gadā paveiktā
darba rezultāti. Biedrības priekšsēdētāja aicināja visus uz svētku galdu ar cienastu (kā
pienākas, baltkrieviem Ziemassvētkos uz galda bija ne mazāk kā 12 ēdieni) un
dekorētu ar svecēm. Viņa apsveica klātesošos un pateicās visiem par dalību
dažādos LBKB "Svitanak" pasākumos un darbībās, izteica sirsnīgus vārdus par katra cilvēka ieguldījuma vērtību, pozitīvajām emocijām un noderīgo pieredzi,
atzīmējot klātbūtnes, siltas atmosfēras un ideju apmaiņas iespējas nozīmi! T. Kazak organizēja arī svētku viktorīnu, kurā bija 25 jautajumi veltīti
Ziemassvētkiem, Ziemassvētku tradīcijām gan Latvijā, gan kaimiņū valstīs.
Mencendorfa nama Izstāžu zālē no 2026. gada 11. janvāra līdz 28. februārim apskatāma Baltijas Baltkrievu mākslinieku apvienības „Maju Gonar” (“Man ir gods”) 35 gadu jubilejai veltīta izstāde. Apvienība „Maju Gonar” ir dibināta 1991. g. 12. janvārī Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” (“Rītausma”) paspārnē, kas Latvijā darbojas jau kopš 1988. gada. 18. mākslinieku vairāk kā 50 mākslas darbi apskatāmi izstādē. Šīs apvienības dibinātājs ir slavenais mākslinieks Vjačka Telešs. Viņa šo darbu tagad turpina talantīgais meistars Vasils Mališiсs. I. Kozakēvičas Asociācijas Nama (Slokas iela 37, Rīga) zālēs tika rīkotas daudzas apvienības „Maju Gonar”un tās individuālo biedru izstādes.
