Jaunajā likumā ir ietverti dažādi jauni noteikumi, ko turpmāk drīkstēs un ko nedrīkstēs darīt Brīvības pieminekļa tuvumā un jaunajā aizsardzības zonā, lai vairotu cieņu pret piemiņas vietu. Pieminekļa uzturētāji atzīst, ka jāveic arī papildu darbs, lai popularizētu un vairotu zināšanas par piemiņas vietu. Pieminekļu aģentūras vadītājs Gunārs Nāgels atzīst, ka pretējā gadījumā daļa sabiedrības pieminekli sāk uztvert pārāk virspusēji: “Lai nav tā, ka cilvēki saka – Brīvības piemineklis ir jauka, smuka vieta un Mildiņa ir tur augšā. Bet mēs jau zinām, ka tā nav nekāda Mildiņa, tā ir Brīvība! Un priekšā figūra ar zobenu ir Latvija. Es domāju, ka tas ir arī kultūras jautājums, tas nav tikai akmens klucis Rīgas centrā. Tas ir Brīvības piemineklis, kas ir kaut kas.”

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/valdibai-kavejoties-ar-lemumiem-kartibu-ap-brivibas-pieminekli-uztur-dzentlmenu-vienosanas.a430134/

10. novembrī raidījumā “Kas notiek Latvijā?” iztirzā situāciju, kāda veidosies pēc tā dēvētās mājsēdes beigām jau pēc dažām dienām – 15. novembrī. Diskusijā par ierobežojumu apmēru, epidemioloģiskajām prasībām un to iespējamo ietekmi piedalās veselības ministrs Daniels Pavļuts (”Attīstībai/Par!”), Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, kā arī tiesībsargs Juris Jansons, ekonomists Mārtiņš Āboliņš, psihiatrs Māris Taube, Latvijas Darba devēju konfederācijas  ģenerāldirektore Līga Menģelsone, Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda un mūziķis Guntars Račs.

https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raidijumi/tiesraide-kas-notiks-latvija-no-15-novembra-pec-majsedes-beigam.a429626/

Kultūras pasākumos ievērojamie drošības pasākumi:

  • pasākuma apmeklētājiem jāatrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās (blakus sēdvietās var atrasties ne vairāk kā 2 personas);
  • starp katrām blakus esošajām sēdvietām tiek nodrošināta ne mazāk kā 2 sēdvietu distance vai aizsargbarjera;
  • sēdvietas rindās tiek izkārtotas pamīšus – šaha laukuma veidā;
  • apmeklētāji, kurai atrodas nodalītos sektoros, savstarpēji nesatiekas;
  • nedrīkst pieļaut apmeklētāju / personāla drūzmēšanos, jānodrošina 2 metru distances ievērošana ārpus sēdvietām;
  • pasākuma rīkotājs nodrošina biļešu personalizāciju, ietverot šādu informāciju par apmeklētāju: vārds, uzvārds, kontakttālrunis, konkrētā sēdvieta pasākumā. Informāciju pasākuma rīkotājs glabā 1 mēnesi un to nodod Slimību profilakses un kontroles centram pēc tā pieprasījuma;
  • apmeklētājiem jālieto mutes un deguna aizsegs gan pasākumos, kas notiek telpās, gan pasākumos ārpus telpām.

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/no-15-novembra-atsaksies-kulturas-pasakumu-norise-un-kulturvietu-darbiba-epidemiologiski-drosaja-rezima

Pavisam nesen, 20. jūlijā, draudzīgā un radošā atmosfērā I.Kozakevičas LNKBA Namā parkā tika parādīta interesanta programma par godu Ŗīgas rakstnieka (iepriekš pilota) Igora
Terjaeva 90. gadadienai. Ar saviem darbiem mūs iepazīstināja pats jubilārs. Viņš izteiksmīgi to lasīja.Viņam palīdzēja vietējie kolēģi – viņi arī lasīja un pat dziedāja Terajeva sacerējumus. Bet 9. novembrī nāca skumja ziņa: viņš vairs nav kopā ar mums. Bēdīgi! Mūsu līdzjutība Terjaeva ģimenei un draugiem!

Finanšu ministrija informē, ka 2021. gada 24. un 25. novembrī tiešsaistē notiks konference “Pūļa imunitāte cīņai pret krāpšanu”. Tā pulcēs dažādu jomu un institūciju speciālistus no Latvijas un ārvalstīm, lai veidotu kopīgu izpratni par attieksmi, pieejām un iespējām aizsargāt Eiropas Savienības fondu līdzekļus un vairotu neiecietību pret krāpšanu.

“Krāpšana mūsu ikdienā var izpausties dažādos veidos, un īpaši Covid-19 pandēmijas laikā, kad daudz laika pavadām mājās, tā arvien vairāk izplatās un transformējas arī interneta vidē. Informācijas pārbagātības laikā krāpšanu nevaram atstāt bez ievērības un rīcības. Lai rastu labākos risinājumus, apmainītos ar pieredzi un kopīgiem spēkiem virzītos uz izaugsmi, kopā ar ekspertiem konferencē diskutēsim par to, kā kopā un katrs atsevišķi varam rūpēties par valsts un Eiropas Savienības budžeta līdzekļu godprātīgu ieguldīšanu,” norāda FM valsts sekretāre un Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) Latvijā padomes priekšsēdētāja Baiba Bāne.

Konferencei var pieteikties līdz 22. novembrim, aizpildot pieteikumu.

Kā informē SIA “Rīgas nami” pārstāve Agnese Kvedere, pārbūves projektā iecerēts paplašināt Lielās zāles skatītāju vietu skaitu, uzlabot zāles tehnoloģisko aprīkojumu, skatuvi un akustiku, kā arī atjaunot vestibilu un citas koplietošanas telpas. Kopējās ēkas atjaunošanas pirmās kārtas izmaksas sasniegs 14,5 miljonus eiro. Lielāko daļu no finansējuma SIA “Rīgas nami” aizdevuma veidā plāno piesaistīt no Valsts kases.

https://satori.lv/article/kongresu-nams-partaps-par-kronvalda-koncertzali

Iesūtītos pieteikumus vērtēs žūrija Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa vadībā. Žūrijā šogad darbosies: fiziķis, Latvijas Universitātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs, Latvijas televīzijas kultūras žurnāliste Eva Johansone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone, inovāciju vadības uzņēmuma ”Helve” līdzdibinātāja un “TechChill” valdes locekle Marija Ručevska, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Edvarda Smiltēna biroja vadītāja Kristīne Cinkus, Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra” Tūrisma pārvaldes priekšniece Ieva Lasmane un Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centra Projektu vadītājs apkaimju attīstības jautājumos Villiams Vrobļevskis. Informāciju sagatavoja: Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Agnese Siliņa, tālr.67026104, e-pasts: Agnese.Silina@riga.lv

https://www.riga.lv/lv/jaunums/aicina-pieteikt-pretendentus-apbalvojumam-gada-ridzinieks-2021?fbclid=IwAR3g6OOWtt7EfULhI18JboRQU_ZVjhCODgJWZOHIJs6xHp_uoM-PNJjEpTQ

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Jakovs Rafalsons 5. novembrī svin 75. jubileju. Šajā teātrī viņš spēlē kopš 1991. gada. Pateicoties spilgtam traģikomiskā aktiera talantam un milzīgajai enerģijai, Rafalsons drīz vien piesaistīja režisoru uzmanību un ieguva skatītāju simpātijas. Jau drīzumā teātrī gaidāma pirmizrāde  “Stepančikovas ciems” ar Rafalsonu galvenajā lomā.”Es esmu Latvijā no 1991. gada un esmu laimīgs, ka esmu šeit. Visu ko ieguvu, esmu ieguvis no šīs valsts. Esmu laimīgs šeit spēlēt,” saka Rafalsons. Vaicāts, ko novēlētu pats sev jubilejā, aktieris attrauc, ka ir priecīgs par savu skatītāju un draugu atbalstu: “Esmu laimīgs, ka savā vecumā varu spēlēt, liels paldies visiem!”

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/75-jubileju-atzime-rigas-krievu-teatra-aktieris-jakovs-rafalsons.a428900/

“Ja mēs pārāk ilgi nerevakcinējamies, respektīvi, neiedodam trešo poti, tad antivielu līmenis varētu būt nokrities tik zemu, ka vairs nespēj neitralizēt šo vīrusu. Tad, protams, ar vīrusu var gan pats inficēties, gan citus inficēt vakcinētais cilvēks. Viņš īstenībā vairs nav pilnvērtīgi vakcinēts. Antivielas nodrošina aptuveni pusi no imūnaizsardzības. Otru pusi – atmiņā ierakstītā informācija mūsu imūnšūnās, kas iznīcina vīrusu,” stāstīja Kalviņš.

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/veseliba/kas-notiek-ja-vilcina-treso-poti-pret-covid-19-skaidro-kimikis-kalvins.a428561/

ATZĪMĒJOT UZBEKISTĀNAS REPUBLIKAS NEATKARĪBAS 30. GADU, VALSTS LABĀKO CILVĒKU GRUPA UN TĀS ĀRZEMES TAUTIŅI TIEK APBALVOTA AR APBALVOJUMIEM UN TITULAM. STARP VIŅIEM REDZAM LATVIJAS UZBEKU KULTŪRAS CENTRA PRIEKŠSĒDĒTĀJU ALIMU ABDUSAIDOVU. PAR VALSTU DRAUDZĪBAS STIPRINĀŠANU VIŅŠ TIEK APBELVOTS AR TAUTAS DRAUDZĪBAS ORDEŅA ZĪMI.

“Pašnodarbinātie, kas saņem ienākumus no intelektuālā īpašuma, obligātās iemaksas 10% apmērā pensiju apdrošināšanai varēs veikt reizi gadā, nevis reizi ceturksnī, kas ievērojami atslogotu pašnodarbināto personu un autoratlīdzības saņēmēju nodokļu maksāšanas procesu,” sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis.

https://nra.lv/latvija/362337-koalicija-vienojas-laut-ienakumus-no-intelektuala-ipasuma-sanemosajiem-pasnodarbinatajiem-minimalas-obligatas-iemaksas-veikt-reizi-gada.htm

Valsts prezidenta kancelejas konkursā 5.–12. klašu skolēniem, kurā bērni un jaunieši bija aicināti iztēloties sevi Valsts prezidenta amatā un sagatavot uzrunu Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā par tematu “Es – Latvijas nākotnes veidotājs”, kopumā saņemts 151 skolēna pieteikums. No tiem izraudzīti seši laureāti, kuri savu uzrunu nolasīs Valsts prezidenta rīkotajā Latvijas 103. dzimšanas dienai veltītajā svinīgajā svētku koncertā š. g. 18. novembrī, kas būs skatāms Latvijas Televīzijas 1. kanālā.

https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidenta-amata-sevi-iztelojies-151-skolens

Возможно, это изображение (1 человек, очки для зрения и текст «мемориальный музей-квартира н.а.римского-корсакова 21 ноября 2021 начало в 15:00 александр спендиаров к 150-летию co дня рождения композитора исполнители анна аджемова (сопрано) геворг амбарцумян (баритон) александра кашина (скрипка) людмила николаева (домра бас) дарья симахина (виолончель) артур пашян (дудук) мариам вартапетян анна панфилова александр дьячков олег кошелев (фортепиано) фортепианные дуэты анна конева екатерина костюк анна корюшкина арина бацалёва Spectrum-duo: марина климова и надежда медведева квинтет саксофонов составе: виген авагян, екатерина торопова, андрей горлов, ксения бережинская, степан рогожин, вступительное слово канд.иск надежда медведева доктор иск. раффи хараджанян видеотрансляция) билеты кассе музея стоимость 150 забронировать: 713-3208 вход по QR-code медотводам)»)

Šodien aprit 150. gadadiena ievērojamajam armēņu komponistam un sabiedriskajam darbiniekam A.A.Spendiarovam (Spendiarov).
Šeit ir gaidāmā koncerta plakāts. Koncerts notiks Sanktpēterburgas komponista N.A.Rimska-Korsakova muzejā-dzīvoklī Sanktpēterburgā. Tieši šis Meisters saskatīja Spendiarova talantu un apliecināja jaunajam autoram par uzticību izvēlētajam ceļam, mācīja profesijas gudrības, virzot mākslinieka interesi uz Austrumiem. Profesors Rafi Haradžanjans šaja koncertā piedalās attālināti. Piedalās ar savu eseju. Šī programma ar viņu tika apspriesta vairāk nekā vienu reizi.

Daugavpilī koncertzāles nebūs. Vai apdraudēta iespēja kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu? Sešu gadu darbs un iztērēti līdzekļi metu konkursam. Tas viss izrādījies velti, jo jaunā sasaukuma Daugavpils domes deputāti atteikušies no iepriekšējo deputātu ieceres pilsētas centrālajā laukumā būvēt par tango karali dēvētā komponista Oskara Stroka vasaras koncertzāli.

https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/242829/kultursoks-komponista-oskara-stroka-vasaras-koncertzales-projekta-apturesana

“Ja šie cilvēki nepiedalās sabiedrības procesos un ir kategoriski pret vakcinēšanos, mums tiešām valstī neviens neiet pie durvīm, nesit un ar varu nevienu nevakcinē – tā nevajag darīt, es arī esmu pret to, bet mums ir jāsaprot, ka sabiedrībā kopumā nevakcinēts cilvēks ir bīstamāks nekā vakcinēts,” Circene skaidro.

https://www.la.lv/negribi-vakcineties-nevakcinejas-bet-tad-neej-ari-sabiedriba-circene-atgadina-ka-pie-durvim-jau-nevienam-neklauve-un-nespiez-vakcineties

Profesors Rafi Haradžanjans atceras: Rīgas mākslinieks Nikolajs Uvarovs bija ļoti sabiedrisks cilvēks ar lielo humora izjūtu. Uvarovs daudzus gadus ir iedvesmojies no Uzbekistānas kalnu ainavu skaistuma. Nav nejaušība, ka viņš atbilstošajai vēstniecībai Latvijā uzdāvināja virkni meistarīgi gleznotu attēlu par šo tēmu. Un turklāt Koļa prata brīnišķīgi pagatavot uzbeku plovu – viņš dāsni dalījās tajā ar tiem, kas ieradās skatīt viņa gleznas. Tajā pašā laikā viņš pats bija tērpies greznā autentiskā tautas tērpā. Uvarovam vairāk nekā vienu reizi bija personālizstādes ANKOL namā (Rīgā). Atcerēsimies arī to, ka viņam pieder pianistes Noras Novikas lieliskais portrets: Noru viņš ļoti novērtēja un ļoti labi pazina.

“Ļoti interesanti videomateriāli ar ļoti vienkāršiem vingrinājumiem, kurus mēs varam izpildīt mājās,” stāstīja Valters.  Ikviens seniors var pieteikties apgūt prasmes vairākās tēmās. Katras tēmas apgūšana aizņems četras piecas dienas.“Mīnuss šajā brīdī ir tāds, ka mācības nevar notikt klātienē. Mēs visi ļoti labi zinām, kas pie tā ir vainīgs. Tā ir epidemioloģiskā situācija. Taču tiešsaistes pluss ir tas, ka var piedalīties neierobežots skaits interesentu. Nav ļaunuma bez labuma,” atzina Staķe.  

https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/ikdienai/pensionaru-budzets-digitalas-prasmes-un-veseligs-dzivesveids–bezmaksas-apmacibas-senioriem.a427663/