Par mūsu pavasara pasākumu ciklu – “Букет для дам”:

АНКОЛ и его бессменный председатель Раффи Хараджанян приглашают на серию концертов, выставок и литературных чтений под символичным названием “Букет весенних цветов для дам”.

16 марта в 17 часов в Каминном зале АНКОЛ (ул. Слокас, 37) откроется выставка яркой, сочной живописи молодой художницы и исполнительницы восточных танцев Карине Паронянц, которая недавно отметила свой молодой юбилей. На открытии вернисажа дадут маленький концерт, где прозвучат звучные и торжественные произведения Баха в исполнении флейтистки Зане Юхневич.

Lasiet pilnu rakstu.

Atgādinām, ka ieeja uz visiem pasākumiem brīva! Laipni lūdzam!

Pagāja gads kopš katastrofas, kas notika Japānā. Šo traģisku datumu Japānas vēstniecība Latvijā 12.martā organizēja pieņemšanu Melngalvju namā lai pieminēt pirmo gadadienu kopš traģiskās zemestrīces. Klāt bijis arī Asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans. Gadu atpakaļ Rīgas Pētera baznīcā ar Asociācijas iniciatīvu tika organizēts liels labdarības koncerts “Mēs tev līdzās sāpju brīdi, Japāna” (foto no koncerta).


(Pēdējie trīs foto no lifenews.lv, autors Valērijs Jegorovs)

Latvijas Igauņu Biedrība sava namā (Rīga, Nometņu iela 62) 25.februārī atzīmēja savās etniskās dzimtenes neatkarības Dienu. Bija klāt Igaunijas vēstnieks Latvijā Mati Vaarmanna k-gs, atbrauca viesi no Тallinas. Bija daudz dziesmu un garšīga cienasta.

Glezno bērni

08.03.2012 0

Rīgas centrālā bibliotēkā 7.martā septītā stāva bija atvērta jauno gleznotāju izstāde. Viņi mācas gleznotāja Valērija Makovoja studijā Ķekavas kultūras namā. Skolotāju, kurš ir Asociācijas aktīvists, un izstādes dalībniekus sirsnīgi sveica I.Kozakēvičas LNKBA valdes priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans. Izstādi ir organizējis pazīstama Latvijas gleznotāja Filipa Šalaeva fonds.

6. martā Latvijas Nacionālajā operā notika Lielās Mūzikas balvas 2011 pasniegšanas ceremonija. Balvu piešķir septiņās kategorijās: gada debija, gada jaundarbs, gada koncerts, gada uzvedums, par izcilu sniegumu, par izcilu interpretāciju, par izcilu darbu ansamblī.

“Par izcilu interpretāciju” Balva pasniegta pianistam Reinim Zariņam, kurš pērn paspēja gan sniegt solokoncertu Rīgas Stradiņa universitātes aulā, gan valdzināt ar brīnišķīgu solo V. A. Mocarta klavierkoncerta atskaņojumā Lielajā ģildē un devumu programmā “Reiz francūzis Amerikā”.

“Par Gada uzvedumu” sumināja Džoakīno Rosīni operu “Seviljas bārddzinis” Latvijas Nacionālajā operā, kas bija jaunā režisora Aika Karapetjana debija operas žanrā.

Patīkami atzīmēt, ka abi nosauktie jauni talantīgie cilvēki sen cieši sadarbojas ar LNKBA. Pianists Reinis Zariņš, kurš tagad pastāvīgi dzīvo Londonā, septiņus gadus mācījās pie profesora Rafi Haradžanjana. Reini varējām bieži dzirdēt mūsu Asociācijas zālē, gan solo, gan spilgtajos 8-rocīgajos ansambļos (kopa ar Noru Noviku, Rafi Haradžanjanu un Ruslanu Perezilo). Bet režisors Aiks Karapetjans ir labā kontaktā ar Latvijas armēņu kultūras centru un tas līdzpriekšsēdētājiem, piedalījās Latvijas radio “Arevik!” radiopārraidē armēņu valoda. Par Aiku Hasmika Nuridžanjana uzrakstīja divus lielus rakstus Erevānas avīzei “Armēnijas Balss”.

Aika tēva, pazīstama Rīgas gleznotāja Varuža Karapetjana darbi daudzkārt eksponētas I.Kozakēvičas Asociācijas namā, vienu darbu var redzēt pie mums arī šobrīd. Bet Aika pilnmetrāžas filmu “Cilvēki/tur” – tagad uz Latvijas kinoekrāniem.

Lasiet arī: Лучшие в музыке (chas.lv)

Ceturtdien, 1. martā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa apmeklējusi LNKBA namu.

Āboltiņa ar mazākumtautību pārstāvjiem vienojas Saeimas un NVO forumā diskutēt par sabiedrības saliedētības jautājumiem

Sabiedrības saliedētības jautājumi būs viens no diskusiju blokiem šī gada Saeimas un nevalstisko organizāciju forumā. Par to ceturtdien, 1.martā, viesojoties Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijā (LNKBA), ar tās pārstāvjiem vienojās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Pārrunājot iespējas veicināt starpkultūru dialogu, tikšanās dalībnieki vienojās vienā no ikgadējā foruma sadaļām diskutēt par parlamenta un nevalstiskā sektora sadarbību sabiedrības saliedēšanas jomā…

Lasiet pilnu rakstu uz saeima.lv

Diskusijas gaitā Rafi Haradžanjans dālijas ar ideju par Latvijas Mazākumtautību svētku dienām. Tādu svētku galvenais mērķis būtu parādīt Latvijā dzīvojošo tautu kultūras, tradīciju savdabību un bagātību. Kādā no Rīgas parkiem brīvdienās notiktu etnogadatirgus, etnokoncertu stafete, bērnu konkursi, sacensības svaigā gaisā.

Paplašināt svētkus varētu ar (vairāk…)

14.-15.04.2012 Rīgā, Pāvula Jurjāna mūzikas skolā notiks Starptautiskais Poļu dziesmu konkurss „ZAKR 2012”. Konkursā var piedalīties dziesmu izpildītāji – amatieri (mūzikas skolu audzēkņi vai mūzikas augstskolas studenti, visi ieinteresēti, kuriem patīk un kuri prot dziedāt).

Sīkāk par konkursu lasiet šeit.

Latvijas gruzīnu biedrība “Samšoblo” sākot ar 25.februāri organizē atklāto čempionātu nardos.

Čempionāta spēles notiks sestdienās, pēc adreses: Rīga, Slokas iela 37, I.Kozakēvičas LNKBA, laikā no plkst. 13:30 līdz 16:30

Interesentus lūdzam nākt, ņemot līdzi nardu dēļus.

Латвийское грузинское общество “Самшобло” начиная с 25 февраля, по субботам организует открытый чемпионат по нардам.

Игры чемпионата будут происходить по адресу: Рига, ул.Слокас 37, Дом АНКОЛ, по субботам, с 13:30 до 16:30

Участников просим приносить с собой доски для нард.

13.februārī pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvas notika Mazākumtautības konsultatīvās padomes sēde. Diskusija „Saliedētas sabiedrības Latvijā problēmas un to risinājumi” piedalījās Asociācijas locekļi Rafi Haradžanjans, Vjačeslavs Telešs un Viktors Stefanovičs. Viņi saasināja uzmanību uz veselu rindu aktuālo problēmu.

Delfi raksta:

Rīgas pilī pirmdien, nepilnu nedēļu pirms referenduma par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, notika diskusija par sabiedrības saliedēšanu, kurā piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.

“Sabiedrībā ažiotāža tagad ir pārāk liela, tomēr nelatviešu daļai pagājušajā gadā bija divi sitieni, ko var nosaukt par nokdauniem. Integrācijas koncepcijā izmantots vārds “imigranti”, kas absolūti nav pieņemami. Otrs ‒ parakstu vākšana attiecībā par skolām. Ir fantastiski labas nelatviešu skolas. Skaidrs, kādi notikumi radās pēc tam,” Mazākumtautību padomes sēdē sacīja Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans.

Pilns raksts: Mazākumtautību pārstāvji integrācijas pamatnostādnes salīdzina ar ‘nokdaunu’ (delfi.lv)

Kā gada laikā saliedēt sabiedrību? (la.lv)

Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” pārstāvis Vjačeslavs Telešs, akcentējot, ka 18. februāra referendums ir absurds, pieminēja, ka gadījumā, ja te būtu otra valsts valoda, situācija attīstos tāpat kā Baltkrievijā: “Vairāk nekā puse pārkrievoto baltkrievu nobalsoja par krievu valodu kā valsts valodu. Tagad, kad aizbraucu tur, cilvēki baltkrieviski vairs nerunā.”

Valsts prezidents kopā ar Mazākumtautības konsultatīvo padomi pārrunā risinājumus, kas spētu saliedēt Latvijas sabiedrību (president.lv)

Концепция интеграции — это нокдаун

[youtube=http://www.youtube.com/watch?v=hpwveg8ZN84]