Vai zini, ko uzskata par Ukrainas mūzikas modernisma tēvu? Šis vīrs ir Boriss Ļatošinskis, un viņa dzīves gadi ir no 1894. līdz 1968. gadam. … dziedātāja un muzikoloģe Oksana Nikitjuka teica- pāreja uz modernismu sākās ar Ļatošinska mūziku. Boriss Ļatošinskis pasniedza Kijivas konservatorijā, un vairums mūsdienu ukraiņu komponistu ir Ļatošinska skolnieki.

https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/23.11.2024-vai-zini-ko-uzskata-par-ukrainas-muzikas-modernisma-tevu.a577376/

  • Izstādē Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas Augšzālē es parādīšu dažādās tehnikās veidotas ainavas un klusās dabas. Tas ietver eļļas un akrila glezniecību, sauso pasteļu, eksperimentus ar eļļas pasteli un jauktu tehniku, linogriezumu.
    Izstādes pamatā ir dabas gleznas, kas atstāja spilgtus iespaidus un izraisīja atsaucību dvēselē. Lietus, rītausma, lauks pirms pērkona negaisa, jūras perlamutra toņi, upes līkumi un atspīdumi, jūlija priežu mežs, vecs ābeļdārzs. Izstādei ir arī 2018. gadā gleznotas divas darbu sērijas Sējas un Ceļš uz jūru, Itālijas ainavas no sērijas Četri gadalaiki, gan no dzīves, gan no atmiņām no ceļojumu skicēm pa Itālijas Alpiem dažādos gada laikos.
    Esmu ļoti priecīga par iespēju piedalīties Festivālā “Vienoti dažādībā -2024”, izrādīt darbus I.Kozakēvičas LNKBA Nama zālē un izsaku savu pateicību tā darbiniekiem.

23. novembrī, E. Smiļģa dzimšanas dienā, Valmieras teātrī notiks gadskārtējā “Spēlmaņu nakts”. Ceremonijai tiešraidē no plkst. 19.00  portālā LSM.lv, sabiedrisko mediju atskaņotājā Replay.lv un LR1. Savukārt no plkst. 21.10 notikums būs skatāms LTV1. “Spēlmaņu nakts” ceremonijā tiks pasniegtas balvas par veikumu 2023./2024. gada sezonā 15 kategorijās.

 

Festivāla “Vienoti dažādībā -2024” ietvaros gaidāms ļoti neparasts koncerts. Šis mākslinieciskais pasākums LNKBA Namā notiks 21.novembrī plkst.18.00 un ir veltīts V. Kozina traģiskajam liktenim un radošumam (starp citu, viņa māte bija čigāniete). Cietot nometnē Kolimā par “pretpadomju anekdoiem” un, pēc tam, arī sodomiju, dzīves beigās viņš tomēr izvēlējās palikt Magadanā, kur arī nomira. Un kur tagad ir atvērts viņa memoriālais dzīvokļis-muzejs. Joprojām nevar precīzi pateikt V. Kozina dzimšanas gadu: 1903? 1905? Taču Talantu 120. jubileju var nosvinēt tā vai citādi. Tāpat kā viņa aiziešanas 30. gadadienu. Koncertā LNKBA Namā piedalās operas jaunais baritons Nataniels Simča Rasnačs, pianiste Kristīne Geidmane un pieredzējusī stāstniece Ludmila Bičkova. Protams, tiks demonstrēti arī Vadima Kozina saglabājušies video.

Ieeja bez maksas.

“Cīnīsimies par savu Latviju. Sargāsim savu neatkarību. Sargāsim viens otru. Rūpēsimies par savu valsti. Rūpēsimies viens par otru. Un leposimies ar savu brīvību. Leposimies viens ar otru. Jo Latvija esam mēs,” Latvijas proklamēšanas 106. gadadienai veltītajā svinīgajā pasākumā pie Brīvības pieminekļa pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/18.11.2024-valsts-prezidents-sargasim-latvijas-neatkaribu-un-viens-otru-leposimies-ar-savu-brivibu.a576865/

Zāle bija PĀRPILDĪTA. Panākumi, īpaši stīgu kvartetam #7, ir acīmredzami. Augsti apdāvinātais Rīgas vijolnieks Daniils Bulajevs (ar sava stīgu kvarteta partneriem) 15. novembrī pirppirmo reizi muzicēja LNKBA namā (V.Razdorova  autorkoncerts). Beidzot! – nu, kā te neteikt ar prieku. Šajā gadījumā par klausītāju pieticīgo apmeklējumu, nepietiekamo uzmanību  vai vājo uzņemšanu nekādi nav iespējams sūdzēties. Nu nekādi! Viss bija otrādi: patiesie panākumi! Pārsteigums bija, kad Daniils kopā ar savu pastāvīgo skatuves uzstāšanās partneri Andreju Egorovu uz klavierēm nospēlēja nelielu miniatūru 4 rokām -“Skumju melodiju”, parādīja sevi ne tikai kā vijolnieks, bet arī kā pianists.
Interesi izraisīja arī koncerta vokālā daļa. Dziedāja viešņjas no Daugavpils. Jaunākās paaudzes pārstāve Lina Kuzņecova nodziedāja pat 13 dziesmas! Starp tiem bija dziesmas uz viņas vārdiem. Bēt Maija Kalniņa dziedāja dziesmas, kuras V.Razdorovs komponēja bērniem. Jo īpaši šajā žanrā slavenās Agnijas Barto vārdiem.
Pats komponists pie klavierēm dziesmu izspildījumu ļoti precīzi pavadīja. Lieliski pārvaldot latviešu valodu (bērnībā Vitālijs mācījies Emīla Dārziņa skolā), vadīja programmu. Bez liekas sarežģītības viņš runāja par opusu, kas pēc tam tiks atskaņoti, saturu.
Vitālija Razdorova autorkoncerts ir neapšaubāms Festivāla “Vienoti dažādībā-2024” panākums.

I.Kozakēvičas LNKBA Nama Kamīnzālē Festivāla “Vienoti dažādībā-2024” ietvaros ir apskatāma izcila Latvijas mākslinieka, vietējās Mākslas akadēmijas absolventa, profesora Artura Ņikitina vairāk nekā divdesmit darbu izstāde.  Portretos, kas veidoti, izmantojot dažādas tehnikas, mēs redzam mūsdienu slavenu sportistu, mākslinieku, mūziķu un rakstnieku attēlus. Tie ir komponists Uldis Stabulnieks, rakstniece Vizma Belševica, pianisti Nora Novika un Rafi Haradžanjans, mākslinieki Boriss Bērziņš un Leo Mauriņš, Rīgas galeriju vadītāji Ludmila Timofejeva un Sergejs Grodņikovs, arī izstādes kurators Jurijs Slaviks. Uz sienām redzami arī Rīgas viesu, dziedātājas Edītes Piehas, rakstnieka Rasula Gamzatova, pasaules šaha čempionu Anatolija Karpova un Mihaila Tāla attēlus. Izstādes eksponāti nākuši no privātkolekcijām. Lielāka daļa – no mākslinieka mantinieka Artura Ņikitina jaunākaja. Darbi atstāj spēcīgu iespaidu. Gan ar saviem attēliem, gan ar mākslinieka drosmi risināt radošas problēmas. Izstāde apskatāma līdz decembra beigām.

Festivāls “Vienoti dažādībā 2024” atklājas I.Kozakēvičas LNKBA Namā 11. novembrī. Atzīmēsim, ka šādu daudzprogrammu mākslas festivālu mēs rīkojam jau 22. reizi! Mākslas cīkls tika atklāts ar skaistu kamermūzikas koncertu. L.zālē  Slokas 37 muzicēja Annas Parkitas (piano) un Přžemisłava Veržbas (cello) duets. Uz Lātviju viņi ieradās no Polijas pilsētas Kielces, kas atrodas 170. km attālumā no Varšavas. Tie ir jauni, bet jau pieredzējuši mūziķi. Viņiem ir labi izveidots ansamblis: viens otru labi saprot uzstāšanās procesā. Pianiste Anna elastīga, taču  lieliski notur ritmisko pamatu. Viņas partneris lieliski uzsver sava instrumenta – čella – “vīrišķo tembru”.  Viņi mums rādīja oriģināli atlasītu repertuāru, kuru  spēlēja ar radošu brīvību. Kāda ir programmas oriģinalitāte? To pilnībā veidoja poļu autoru darbi. Sākot no Frederika Šopēna, Vitolda Ļutoslavska un beidzot ar autoriem, kuri turpina savu dzīves ceļu un radošo darbību.
        Klausītāji bija pateicīgi par kopā pavadīto laiku un apbalvoja viesus no Polijas ar siltu uzņemšanu un sirsnīgiem aplausiem.
       Īpašā, draudzīgā, daudziem LNKBA pasākumiem raksturīgā gaisotnē, 12. novembrī Kamīnzālē notika izstādes “Artūra Ņikitina portreti” atklāšana. Mēneša laikā tūr var apskatīt diezgan daudz darbu, kas apbrīno ar meistarību un unikālo redzējumu. Izstāde ir Ulda Stabulnieka, Noras Novikas, Mihaila Tāla, Rafi Haradžanjana portreti. Tur ir arī Rīgas viesu portreti. Piemēram, avaru mākslinieka Rasulsa Gamzatova. Meistara draugs profesors Rafi Haradžanjans pastāstīja par viņa tikšanos ar Arturu Ņikitinu, viņa darba metodi. Ar prieku klausījāmies kā muzicēja trīs jaunie pianisti. Īpaši jāatzīmē Jāz. Vītola “Valsis-Kapriss” virtuozais izpildījums – spēlēja Darija Bondarenko. Paldies izstādes kuratoram Jūrijam Slavikam un mākslinieka dēlam, viņa vārdabrālim Artūram Ņikitinam par darbiem, kurus viņš iedeva izstādei. Iesakām apmeklēt šo augsti profesionālo izstādi, pie tam – par brīvu!

V. Razdorova autorkoncerts LNKBA Nama L.zàlè.15.novembrì plkst.18.00.
Koncerta sākumā skanēs virkne solodziesmu dažãdā raksturā un apjomā. Pēc solodziesmām skanēs 7. stīgu kvartets. 1.daļas tēli saistīti ar pavasara uzplaukumu, kad koki sāk zaļot. 2.daļa – nedaudz skumīga ārija ar gaišāku vidusdaļu. 3.daļa – fantastisks skerco. 4.daļa svinīga, attēlo it kā pavasara gājienu. Kvarteta beigās atkal līksmi skan 1.daļas sākuma tēma.
PROGRAMMA:
Vitālijs Razdorovs (1952)
Skumja melodija klavierēm četrrocīgi
Atsk. Daņiils Bulajevs un Andrejs Jegorovs
Solodziesmas:
“Rotaļlietas” 1. 4. A. Barto dzejoli. “Rotaļlietas” 2.  4. A.Barto dzejoli
“Pavasaris” (S. Ostrovoja vārdi). “Pasaciņa” (Aspāzijas vārdi).
Atsk. Maija Kalniņa un Vitālijs Razdorovs
Solodziesmas:
“Mākonis” (L. Martinovs), “Pirmā lakstigala” (I. Buņins),
“Meitene un kontrabass” (Līna Kuzņecova), “Altistam” (Līna Kuzņecova),
“Pavasara lietus”(V. Šefners), “Jūras krastā”, “Statuja-struklaka”,”Nakts” (A.Puškins)
“Bezvēja laiks” un “Pīlādzis”(M. Kuzmins)
“Es mīlu tevi”un”Mēness sudraba zvāni”(Rainis)
“Ieva” (S. Jeseņins)
Atsk. Līna Kuzņecova un Vitālijs Razdorovs
7. stīgu kvartets A-dur
Atsk. Davinspiro Cameratas stīgu kvartets:
Daņiils Bulajevs (1.vijole), Andrejs Jegorovs(2.vijole),
Klinta Kluce (alts), Maksims Skibickis (čells)
Ieeja brīva

19. novembrī apritēs 1000 dienas kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Latvijas augstākās amatpersonas aicina šajā dienā plkst. 9 pieminēt godināt bojāgājušos ar klusuma brīdi.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13.11.2024-latvija-vienosies-klusuma-bridi-kara-ukraina-1000-diena.a576243/