Godalgotais krievu dramaturgs un kinoscenārists Gennady Ostrovskiy lugas „Persiešu valodas stundas” pamatā licis izdomātu epizodi no izcilā poļu-ebreju rakstnieka Bruno Šulca dzīves. Šulcs tika nogalināts 1942.gadā Drogobičā. Koncentrācijas nometnē uzraugs Ginters starp ieslodzītajiem meklē cilvēku, kurš varētu viņam iemācīt persiešu valodu. Tas ir viņa sapnis kopš bērnības. Tā kā nometnē ir lielākoties ebreji, no viņiem reti kurš zina persiešu valodu. Patiesībā neviens, tāpēc viņi visi dodas uz krāsni.

(vairāk…)

NVO nama (Rīgā) PKK “Polonez” 4. 11. 2017. koris piedalījās Latvijas mazākumtautību amatiermākslas kolektīvu un individuālo izpildītāju konkursa otrajā kārtā (mazākumtautību kolektīvu skatē) dalībai Starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica – 2018” un XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos! Kolektiva vadītājs Ramants Jansons, koncertmeistare : Tatjana Belugina Koris “Polonez ” ar krāsainu izgājienu un dziedājumu izpildīja 6 poļu tautas dziesmas un  latviešu dziesmu
“Saule brida rudzu lauku”

Журналистка Асмик Нуриджанян в авторитетной и популярной ереванской газете рассказала о рижской выставке старинных армянских карт в ЛНБ (она продолжается), о показанном в столице Латвии украинском документальном фильме, посвященном самобытному художнику и литератору Вагричу Бахчаняну, о предстоящем в Доме АНКОЛ (15.11.2017, 18.00) литературно-музыкальном вечере в честь 80-летия Андрея Битова, автора знаменитых “Уроков Армении, об ожидаемом 17-го декабря (“Творческий дворик”) вернисаже молодого ванадзорца Мгера Чатиняна…

читайте: http://www.golosarmenii.am/article/59628/armyanskaya-tema-v-rige

Альфреда Булионко – уроженка Краславы, белоруска по материнской линии. Рукоделием занялась со школьных лет на уроках домоводства. А вышивкой картин серьезно увлеклась с 19 лет и до сих пор посвящает этому занятию все свое свободное время. Работы А.Булионко выставлялись не только в Даугавпилсе, но и в Латгалии, Литве, Беларуси; и неоднократно в Центре белорусской культуры. Смотрите вернисаж до 23-го ноября. Вход бесплатный.

Читать дальше: http://www.gorod.lv/novosti/287192-vyshitye-kartiny-alfredy-bulionko-ukrasili-belorusskii-dom#ixzz4xIwJDZqc

 Svarīgs notikums:  ir izdota latviešu un tatāru pasaku grāmata.  Tas ir billingvalais izdevums.

Латвийское татарское общество «Идель» и союз земляков « Курултай башкир» Латвии собирают татар и башкир вместе 11 ноября в 12 .00 – организован осенне-зимний традиционный праздник «Каз омэсе». Он пройдет в залах Доае АНКОЛ (по адресу Рига, Пардаугава, ул.Слокас, 37). В рамках праздника состоится перезентация книги “Татарские и латышские народные сказки”, красивого биллингвального издания.  Добро пожаловать!

11 ноябрьдә, Латвиянең Рига шәһәрендә, сәгать 12 00 көзге-кышкы күмәк йола «Каз өмәсе» бәйрәме узачак. АНКОЛның бинасында татарлар һәм башкортлар «Каз өмәсе» бәйрәмен үткәрәчәк. Бәйрәм кысаларында яңа “Татар һәм латыш халык әкиятләре” китап презентациясе булачак. Латвиянең «Идел» татар җәмгыяте һәм ватандашлар берләшмәсе «Башкорт Курултае», татарларны һәм башкортларны бергә җыя. Рәхим итегез!

 

В текущем году исполнилось 80 лет одному из наиболее уважаемых петербургских писателей Андрею Битову. Его интеллектуально насыщенная проза не оставляет читателей безучастными. Среди признанных работ прозаика – книга очерков “Уроки Армении”, которая отмечена Гос. премией южной республики, а ее автор стал почетным гражданином Армении. Активисты Латвийского Армянского культурного центра 15-го ноября в 18.00 в Б.зале Дома АНКОЛ им И.Козакевич (по адоесу Рига, Пардаугава, ул. Слокас, 37) проведут

Сарьян 2развернутую литературно-музыкально-визуальную программу, расскажут об этой необычной книге, прокомментируют ее с точки зрения сегодняшнего дня. У посетителей будет возможность насладиться музыкой Армении (на рояле пьесы Алана Хованнеса будет играть Раффи Хараджанян, а песни А.Бабаджаняна и А.Экимяна под гитару споет Виктор Козлитин), увидеть репродукции гениальных красочных полотен  Мартироса Сарьяна.  Среди участников программы журналистки Асмик Нуриджанян и Анжела Гаспарян и другие. ВХОД СВОБОДНЫЙ.

2016. gadā Lietuvā iznāca žurnālistes Rūtas Vanagaites grāmata par vietējo iedzīvotāju līdzdalību holokaustā “Mūsiškiai” – “Mūsējie”, kas izraisījusi plašas diskusijas un daudzveidīgas, pat pretējas reakcijas. Esam viņu uzaicinājuši uz publisku sarunu Lipkes memoriālā kopā ar vēsturnieku un holokausta pētnieku Kaspars Zellis un muzeja “Ebreji Latvijā” direktoru un vēsturnieku Ilya Lensky. Diskusija notiks krievu valodā, jautājumus būs iespējams uzdot arī latviešu un angļu valodā.

(vairāk…)

Koncerts skanēja abu autoru dzejoļi, dziesmas uz Marina Cvetaevas vārdiem, mūzika flautai.

В концерте прозвучали стихи Марины Цветаевой и Авроры Ирбе. В этом своего рода “приношении” великой поэтессе участвовали представители разных поколений рижан. Помимо самой Авроры, многолетнего энтузиаста  деятельницы АНКОЛ, это опытная, увлекающая слушателей чтица Анжела Гаспарянц, виртуозный пианист Юрий Каспер, молодая певица Мария Троц, а также юная флейтистка М.Бурлакова, которой аккомпанировала Екатерина Дрибас.

Mūs atbalstakm.logo 2

 

Š.g. 16.oktobrī Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā notika Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienības “Maju gonar” izstādes atklāšana.

бел

Сёлета 16 кастрычніка ў Музеі гісторыі г.Елгавы і мастацтва Г.Эліаса, ў рамках Дзен беларускай культуры ў Елгаве, адбылося адкрыццё выставы Аб’яднання мастакоў-беларусаў Балтыі “Маю гонар”. У выставе прыняло ўдзел 19 мастакоў аб’яднання з Латвіі, Ліетувы, Эстоніі і Швецыі. Выстава адбылася дзякуючы цудоўнай арганізатаркі Дзён беларускай культуры, старшыні Елгаўскага беларускага таварыства “Лянок” Алене Грысле. Віншавалі мастакоў прадставіцелька Адміністрацыі Елгаўскай Думы Эвіка Каўфэльдэ, дырэктарка музея Гіта Грасэ, а таксама мясцовыя беларусы і прадстаўнікі польскай і яўрэйскай абшчыны. Канцэрт зладзілі настаўнікі і вучні Елгаўскай сярэдняй музычнай школы, фотасэсію зрабіў Елгаўскі фотамастак Ігар Санюк

Rīgas Latviešu biedrībā, Merķeļa ielā 13, Līgo zālē,
sestdien, 2017. gada 4. novembrī.
14.00 Priekšlasījumu pēcpusdiena.
16.30 Koncerts, spēles un dejas.Sarīkojumā paredzēta svētku svinīga atklāšana ar goda viesu un somugru tautu valstu (Igaunija, Somija, Ungārija) vēstnieku piedalīšanos. Priekšlasījumu pēcpusdienā uzstāsies lektori – etnomuzikologi no Igaunijas, Ungārijas un Latvijas. Lektori piedalīsies koncertā, kopā ar Igaunijas augstskolu studentiem un pasniedzējiem, kuri muzicē gan individuāli, gan veido un vada Igaunijas mazākumtautību somugru tautu folkloras kopas un kultūras biedrības. Par krāšņo Somugru dienas norisi, kā jau katru gadu, īpaši gādā galvenie sadarbības partneri Asociācija Fenno – Ugria, iekļaujot sarīkojumā daļu no Igaunijas Radu tautu dienu(Hõimupäevad) programmas. Pasākuma darba valodas: angļu un krievu.IEEJA BRĪVA 

(vairāk…)

ИтаPieminot Itu Kozakeviču, LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas 4. stāva izstāžu zālē līdz novembra beigām būs apskatāma krājuma jaunieguvumu izstāde ““Sieviete Latvija” – Ita Kozakeviča”. Jaunieguvumu izstādē eksponētas Itas Marijas Kozakevičas (03.07.1955. – 28.10.1990.), Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputātes, Nacionālo kultūras biedrību asociācijas dibinātājas, Latvijas Poļu savienības priekšsēdētājas, „Sieviete Latvija 90”, un viņas tēva Jura Kazakēviča (miris 1994. gadā) gleznas un ģimenes arhīva fotogrāfijas, kurās var iepazīt vienu no redzamākajām Trešās atmodas personām, kura rūpējās par mazākumtautībām un uzskatīja, ka mērķis ir vienots – brīva Latvija!
Ita Kozakeviča traģiski gāja bojā (35 gadu vecumā), noslīkstot Tirēnu jūrā 1990. gada 28. oktobrī Itālijā, atpakaļceļā no Vispasaules ārzemju poļu biedrību konferences Vatikānā, kurā pirmo reizi poļi no Padomju Savienības tikās ar saviem tautiešiem no visas pasaules. Pēc viņas nāves Rīgas Poļu vidusskola tika pārdēvēta Itas Kozakevičas vārdā. I. Kozakevičas vārds piešķirts arī Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai.

 Vācu filmu nedēļā Berlināle Rīga Gētes institūts Rīgā un kinoteātris Splendid Palace piedāvā septiņas jaunas vācu filmas no 2017. gada Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla programmas. Vācu filmu nedēļā iekļautās filmas pārstāv plašu žanru klāstu – no road movie, komēdijas un film noir trillera līdz dokumentālajam kino. Arī šogad Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā demonstrētās vācu filmas apliecina šībrīža vācu kino izteiksmes spēku un daudzveidību. Mūsu apkopotā spilgtāko jauno filmu izlase ir ne tikai bieži vien vienreizējā iespēja izbaudīt šīs filmas nepārspējamajā kinoteātra Splendid Palace atmosfērā, šīs filmas ir arī Vācijas sabiedrības un kultūras dzīves spogulis.

Выставка расположилась в подвальном помещении. В центре — стол с лампой и тетрадь, в которой можно посмотреть отпечатанные рисунки и эскизы. Над всем этим демонстрируется документальный материал о Риге времен Второй мировой войны. Деталь: выставка открыта бесплатно, но проработала всего один день. Потерпите — сейчас в музее проходят репетиции спектакля «Уроки персидского», премьера которого назначена на 9 ноября. С 9 по 20 ноября экспозицию могут посмотреть все, кто приобретет билет на спектакль, а после этого выставка будет работать в привычном режиме до 8 июля.

подробнее:http://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/rizhskoe-getto-aleksandri-belcovoy-v-memoriale-lipke-kultura1kb.a255137/

Они хорошо чувствуют себя в Латвии и вполне могли бы сдать экзамен на гражданство, Но не делают этого. Почему?

см.: http://rus.delfi.lv/news/daily/story/vse-fioletovo-4-negrazhdanina-rasskazyvayut-o-tom-pochemu-oni-ne-stali-menyat-svoj-pasport.d?id=49308211

Armēnijas Republikas vēstniecības Latvijā un LNB kopīgi organizētās izstāde “Armēnija senās kartēs”.  Atklāšanas pasākumu  atklāja LNB direktors  A. Vilka kungs. Vēstnieks Tigran Mkrtčjan teica ievadvāŗdus, īsumā iepazīstinot ar vēsturisko karšu apkopošanu grāmatā, kuru veicis vēstures Dr. Ruben Galichyan no Apvienotās Karalistes. Kartes tika apkopotas, sākot ar 6.gs.p.m.ē., līdz 20.gs. Dr. Galichyan prezentēja klātesošajiem savu plašo darbu. Uzzinājām, kādas kartes tika izgatavotas pirms m.ē., ka tās nelīdzinājās mūsdienu priekšstatiem par ģeogrāfiskajām kartēm. Kartēm arī šīs ēras sākumā un turpmākajos gs. bija pilnīgi cits veidols. INTERESANTI.   Pēc Dr. prezentācijas muzicēja armēņu etno-džeza trio no Vācijas “AQUAS “. Trīs mūziķi –Armēnijas, Ukrainas un Moldovas izcelsmes – tagad dzīvo un strādā Drēzdenē. 

Ligita Virsava

карты

Dr.Rafi Haradžanjans: В Латвийской Национальной Библиотеке 24-го октября открыли – на месяц! – выставку “Армения на старинных картах”. Мы услышали компактное и содержательное выступление специалиста по данной тематике Рубена Галичяна (Ереван), красочно и по-восточному импровизационно играло Этно-трио во главе с Григором, приехавшее из Дрездена. А организовало все это Посольство Армении в странах Балтии. Посол Тигран Мкртчян, как и директор ЛНБ А.Вилкс, произнес речь перед собравшимися, среди которых нельзя было не заметить немало людей, пользующихся в Латвии заслуженным авторитетом.

Izstāde „Ko & Ko Irina Kopeikina un BSA DS studenti” (no 21.oktobrī) ir ļoti interesanta.  Atklāšanas laikā akordeonistu ansamblis (vad.K.Vancane) ar prieku izpildīja Popuri savam ansamblim .

Ирина Копейкина не один год является активистом выставочной работы АНКОЛ. Она, профессор, много выезжает на плэнеры в Европу – вместе со студентами. По случаю ее юбилея мы открыли выставку в Б.зале Дома Ассоциации. На открытии было много молодежи, увлеченно играл ансамбль аккордеонистов (рук.Каролины Ванцане).

Mūsa atbalsta    km.logo 2

 

Vasilija Hvatova darbu izstāde (atklāšana notika 21.oktobrī) izraisīja interesi. Tā aptver mākslinieka darbu dažādus periodus. Atklāšanas cermonija uzstājas Mihaila Arhangela Pareiztīcīgās baznīcas kora vokala trio (vad.Anģelīna Sabļina) – viņi skaisti dziedāja garīgās dziesmas –  un dzejniece Irīna Gaevska. Izstādes kurators Aleksandrs Cvetkovs.

Василия Хватова знаем по многим общим выставкам в Доме АНКОЛ. Это опытный и своеобразный мастер живописи. Куратор экспозиции его нового персонального вернисажа Александр Цветков постарался представить разные творческие направления, интересующие Хватова. В том числе, связанные с ноосферой. Открытие выставки запомнилось содержательными словами самого живописца, отличным выступлением православного вокального ансамбля под рук. Ангелины Саблиной и стихами поэта Ирины Гаевской

.Mūsa atbalsta km.logo 2

 

28 октября 2017 г. в 17.00 в Доме АНКОЛ им. И.Козакевич (Рига, Пардаугава, ул Слокас, 37) проводится музыкально-поэтический вечер «Исповедь женщины» . Он в честь юбилея Марины Цветаевой (125) . Основные  участники развернутой программы Авроры Ирбе  пианист-концертмейстер Юрий Каспер, а также чтица Анжела Гаспарян. Будут и иные исполнители.  В том числе – молодого поколения. В частности, певица Мария Троц и юная флейтистка М.Э. Бурлакова.  Вход свободный.

No sirds priecāsimies Jūs redzēt  Baltijas Vācu biedrību dziedāšanas un sadziedāšanās svētkos sestdien 28.oktobrī plkst.18.00 Latvijas Valsts bibliotēkas Ziedoņa zālē (Mūkusalas iela 3). Vairāk informācijas par Baltijas Vācu dziedāšanas svētku norisi 27.- 28.10. :

http://www.verband.lv/index.php?page=liederfest-der-vereine-der-deutschen-minderheiten-im-baltikum-2017

Latvijas Vācu savienība

 

Ligita Vircava: Piedalījos biedrības Romu Kultūras Centrs un Starptautiskās Romu Apvienības (IRU), noorganizētajā Starptautiskajā Romu kultūras festivālā Roma World 20. oktobrī kinoteātrī Splandid Palace. Festivāla atklāšanas uzrunu teica Romu Kultūras Centra un IRU (International Romani Union) prezidents Normunds Rudevics. Programmas vadītāji no TV24. Rīgā ieradušies slavenākie romu mākslinieki – Latvijas, Itālijas, Slovēnijas, Lietuvas, arī viens mākslinieks no Krievijas. Festivāla koncertē romu balss slavenības un dažādu mūzikas instrumentu virtuozi, kuri pārstāv visdažādākos romu mūsdienu mūzikas stilus un virzienus – tie ir Čigānu džezs, Balkānu brass, Čigānu pops, temperamentīgā klasika un arī mums pazīstamās un iemīļotās romances. Skatītāji arī iesaistījās kopdziedāšanā un pat dažas dejoja turpat skatītāju zāles malā. Festivāls bija patiess, dzīvīga temperamenta piesātināts, krāšņs, brīnumjauku, skaistu video papildināts. 

 

Fb 2017. 10. 21.

На сегодня в Латвии собрано и подтверждено 8000 свидетельств уничтожения цыган – в ходе войны было убито примерно две трети ромов, проживавших в те годы в Латвии. «Мы говорим об этом сейчас, чтобы такое никогда не повторилось. Историю надо знать. Наверное, это нужно не только нам, но и нашим детям и внукам», – сказал президент Международного союза ромов Нормунд Рудевич.

Read more:http://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/500-let-s-latviey-nachalsja-mezhdunarodniy-festival-romov.a254346/