afiša

Festivāls “Vienoti dažādībā – 2011”

29.10.2011 0

I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija aicina uz mūsu ikgadējo lielo mazākumtautību mākslas festivālu. Kā vienmēr, ieeja uz visiem pasākumiem būs brīva!

Vienoti dažādībā – 2011

MAZĀKUMTAUTĪBU MĀKSLAS IX FESTIVĀLS


24.11-16.12.2011
PROGRAMMA

Sergeja Budanova un Zojas Lebedevas fotoizstāde “Skaņas un krāsas”

24.novembrī plkst. 17:00
I.Kozakēvičas LNKBA lielajā zālē (Slokas 37, Rīga)

Radošo kolektīvu liels GALA-KONCERTS

26.novembrī plkst. 16:00
Rīgas I.Kozakēvičas Poļu vidusskola (Nīcgales 15, Rīga)

Dažādu tautību bērnu koncerts “Asorti – 2011”

27.novembrī plkst. 12:00
I.Kozakēvičas LNKBA namā (Slokas 37, Rīga)

Irinas Kuzmičas fotoizstāde „Pie senatnīgās Polockas sienām”

27.novembrī plkst. 14:00
I.Kozakēvičas LNKBA namā (Slokas 37, Rīga)

„Satīras un skatuves ģēnijam Arkādijam Raikinam-100” (literārs-muzikāls vakars)

7.decembrī plkst. 12:00
I.Kozakēvičas LNKBA namā (Slokas 37, Rīga)

Kamermūzikas koncerts “Leģendārajai Latvijas pianistei Norai Novikai –70”

10.decembrī plkst. 16:00
Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē (Merķeļa 13, Rīga)
Piedalās: pianisti Rafi Haradžanjans, Inga Sarkane, Zarema Ginzburga, Aleksandrs Gorškovs, Jekaterina Kozorovicka, Elīna Čmihuna, Milāna Beļska, Natalija Prihodčenko, Silvija Karčevska, Jelena Lihvare, Kristīne Geidmane, Olga Zueviča, Paulina Pitenko (saksofons), Stella Zaķe un Marija Stiprāne (viole).

Zojas Geraskinas gleznu izstāde “Zojas mūzika”

16.decembrī plkst. 18:00
I.Kozakēvičas LNKBA (Slokas 37, Rīga)

————————
Festivāla mākslinieciskais vadītājs Dr.art Rafi Haradžanjans
Mūs atbalsta LR Kultūras ministrija un Rīgas Dome

Uz visiem pasākumiem IEEJA BRĪVA

Tālr. 67613638

integracija

Cikls turpinās

20.10.2011 0

Mākslas pasākumu cikls “Sadarbības ceļi” turpinās. Ieeja uz visiem pasākumiem ir brīva, laipni lūdzam! Sk. cikla programmu.

Un vēl nedaudz sīkāk par tuvākajiem cikla pasākumiem:

ЦИКЛ ПРОДОЛЖАЕТСЯ

АНКОЛ им Иты Козакевич продолжает проведение развернутого творческого цикла “Пути сотрудничества”, осуществляемого при финансовой поддержке Рижской Думы (худ. руководитель цикла глава АНКОЛ профессор Раффи Хараджянан) и Министерства культуры ЛР.

В субботу 22 октября в 12 часов в Доме Ассоциации на Слокас, 37 ( проезд трамваями 4, 5 или микроавтобусами 237, 241 ) состоится многонациональный детский концерт. В нем примут участие ребята из Белорусской школы, Армянской воскресной школы и творческой студии, возглавляемой Надеждой Бухаровой. Заодно сможете посмотреть юбилейную выставку известных латвийских художников братьев Юриса и Андрея Германисов. Они недавно отметили 140-летие – разумеется, на двоих. Вход – бесплатный!

Также без ограничений можно пройти на мероприятие и на следующий день, 23 октября. Но уже в Музей истории Риги и мореходства. (ул. Паласта, 4). Здесь в 15 часов начнется концерт латышской камерной музыки в исполнении талантливых интерпретаторов разного этнического происхождения. Прозвучат сочинения А.Калниня, Л.Гаруты, П.Васкса, И.Земзариса… Будут играть пианисты – среди них Раффи Хараджанян, Рихард Плешанов, Платон Буравицкий, Элина Чмыхун и другие, будут музицировать скрипачи, вилолончелисты. Романс С.Менце споет многообещающая певица Елена Горкарещенко). В Музее также, придя немного заранее можно при желании бесплатно посмотреть выразительную экспозицию – ее составили предметы быта ушедших времен.

integracija

Pie draugiem Igaunijā

03.10.2011 0

23-я “Этноярмарка”, организованная Ассоциацией народов Эстонии, открылась сегодня на Ратушной площади в Таллинне. По словам руководства организации, национальные меньшинства планируют и впредь поддерживать и развивать свою культуру.

На центральной площади Таллинна сегодня и завтра можно отведать литовский хлеб, башкирские манты, армянский шашлык и прикупить изделия народного промысла разных национальностей, проживающих в Эстонии. Для тех, кто жаждет духовной пищи, организован концерт творческих коллективов. Глава Ассоциации народов Эстонии Тимур Сейфулин говорит, что национальные меньшинства из года в год работают над сохранением своей культуры…

Lasiet pilnu rakstu šeit.

integracija

Integrējam…

09.09.2011 0

Rēbuss integrācijas pamatnostādnēs

Анна Строй. Медный всадник в беспамятстве

Bez integrācijas būs šizofrēnija
. Saruna ar Sarmīti Ēlerti

Элерте: то, что происходит сейчас в стране, очень похоже на шизофрению

Музей оккупации: советские колонисты хуже арабских иммигрантов

Историки музея оккупации недовольны мягкостью Сармите Элерте

Valodas un identitātes sardzē

integracija

Integrācija: idejas, ierosinājumi, diskusijas

27.08.2011 0

Piecās pilsētās diskutē par integrācijas pamatnostādnēm
Министр культуры убеждена, что все латвийцы должны признать оккупацию
Министр: каждой бригаде “скорой” – по переводчику

Un par atjaunoto Mazākumtautību konsultatīvo padomi:
Mazākumtautību padomē – gan pieredze, gan jaunas idejas

UPDATE: Легенда великого интегратора

integracija

Valsts prezidents atjauno Mazākumtautību konsultatīvās padomes darbību

23.08.2011 0

22.augustā, Valsts prezidents Andris Bērziņš pieņēmis lēmumu atjaunot Mazākumtautības konsultatīvās padomes darbību. Tās priekšsēdētājs būs Romans Alijevs – Latvijas Azerbaidžāņu kultūras centra padomes priekšsēdētājs un Rīgas klasiskās ģimnāzijas direktors.

Padomē darbosies Līvu savienības priekšsēdētājs Dāvis Stalts, Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētājs Rafi Haradžanjans, Starptautiskās romu savienības viceprezidents Normunds Rudēvičs, Latvijas Gruzīnu biedrības „Samšoblo” priekšsēdētājs Nugzars Mdzinarišvili, Latvijas Tatāru-baškīru biedrības „Čisma” priekšsēdētājs, Latvijas musulmaņu draudzes savienības priekšsēdētājs Zufars Zainulins, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks Biomins Kajems, Latvijas Vecticībnieku biedrības priekšsēdētājs Ilarions Ivanovs, Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja Vanda Krukovska, Latvijas Ukraiņu biedrības priekšsēdētājs Viktors Stefanovičs, Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāja Jeļena Matjakubova, Latvijas Igauņu biedrības priekšsēdētājs Tomass Kalda, Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības „Svitanak” valdes loceklis Vjačeslavs Telešs, Rīgas lietuviešu vidusskolas direktore,Latvijas Lietuviešu savienības valdes locekle Aldona Treija un izdevniecības nama „Petits” prezidents Aleksejs Šeiņins.

Saskaņā ar nolikumu Valsts prezidenta paspārnē esošās padomes darbības mērķis būs veicināt dialogu par mazākumtautību etniskās, kultūras, valodas un reliģiskās identitātes jautājumiem un sniegt atbalstu mazākumtautību sociāli politiskās līdzdalības veicināšanai.

Lasiet vairāk šeit (president.lv).

integracija

Sabiedrības integrācija: pēc apspriedes

21.08.2011 0

16.augustā LR Kultūras ministrijā notika diskusija par Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas pamatnostādņu projektu, ar kuru klātesošus īsi iepazīstināja kultūras ministre Sarmīte Ēlerte. Sēde ņēma dalību I.Kozakēvičas LNKBA valdes locekļi Rafi Haradžanjans, Vjačeslavs Telešs un Vanda Krukovska. Teleša k-gs runāja par nepieciešamību precizēt populāro definīciju “nacionālās skolas”, kuru nedrīkst sajaukt ar jēdzienu “krievvalodīga skola”.

Pēc LNKBA vadītājā domām, projekta autoriem vajadzētu paskaidrot sabiedrībā bieži izmantoto jēdzienu “lojalitāte”. Nevar arī secināt par krievu valodas ekspansiju Rīgā un Jūrmalā vasaras aktīvajā tūristu sezonā. Gluži pretēji, jaunākās paaudzes latvieši ne vienmēr labi (vai vispār) zina mūsu lielā kaimiņa valodu – viņi galvenokārt skatās uz Eiropas pusi. Tomēr dažās darba jomās (piemēram, tūrisms) loģiski prasa attiecīgās zināšanas. Asociācija – ja dabūs tam finansējumu – varētu savā namā atvērt krievu valodas kursus, tieši Latvijas jaunatnei. R.Haradžanjans pasvītrojis, ka LNKBA valdes sēdes arvien vairāk notiek latviešu valodā.

Asociācijas priekšsēdētājs atzīmējis, ka ir pienācis laiks veidot Latvijā arī kopējas sabiedriskus masu-mēdijus. Mazākumtautību problēmas ir ļoti maz atspoguļoti presē, īpaši – televīzijas kanālos. Cilvēkus varētu ieinteresēt oficiālā svētku “Latvijas mazākumtautību diena” (pozitīvs piemērs atrodams pie kaimiņiem Igaunijā).

Aicinām iepazīties ar Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas projektu:
Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādnes (2012–2018) (.pdf)

Savus komentārus un ierosinājumus lasītāji var nosūtīt LR Kultūras ministrijā. Līdz 9.septembrim sabiedrības pārstāvjiem, t.sk. nevalstiskajām organizācijām, ir iespēja piedalīties pamatnostādņu projekta publiskajā apspriešanā. Savus viedokļus (komentārus, priekšlikumu vai iebildumus) var sniegt, nosūtot rakstiski KM Sabiedrības integrācijas departamentam (K. Valdemāra iela 11a, Rīga, LV- 1364) vai elektroniski – referentam Denisam Kretalovam uz e-pastu deniss.kretalovs@km.gov.lv.

integracija

Nacionālā identitāte un sabiedrības integrācija: sabiedriskā apspriede

18.08.2011 0

Kultūras ministrija aicina sabiedrības pārstāvjus, t.sk. pašvaldību iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, piedalīties sabiedriskajā apspriedē par Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu projektu, kas notiks Rīgā 2011.gada 19.augustā no plkst. 14:00 līdz 16:30, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Kolonu zālē, Palasta ielā 4.

Dokumenta mērķis definēt nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politiku vidējam termiņam, norādot uz minētās politikas būtību, problēmām un galvenajiem attīstības virzieniem.

Dalībai sabiedriskajā apspriedē lūdzam pieteikties pa tālruni 67330312 vai rakstot uz e-pasta adresi deniss.kretalovs@km.gov.lv.

Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu projekts, ka arī precizēta informācija par sabiedriskās apspriedes pasākumiem un citām iespējamam sabiedrības līdzdalības iespējām ir ievietota Kultūras ministrijas mājas lapā sadaļā „Sabiedrības līdzdalība” (http://www.km.gov.lv/lv/starpnozares/lidzdaliba/apspriesana.html).

Turklāt līdz 9.septembrim sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja piedalīties pamatnostādņu projekta publiskajā apspriešanā, sniedzot savus rakstiskus viedokļus un/vai komentārus priekšlikumu vai iebildumu veidā par pamatnostādņu projektu, nosūtot rakstisku vēstuli papīra formātā Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamentam (K.Valdemāra iela 11a, Rīga, LV- 1364) vai elektroniski uz e-pasta adresi deniss.kretalovs@km.gov.lv.

Par sabiedrības līdzdalību atbildīgā amatpersona Ruta Klimkāne, Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore, 67330310, ruta.klimkane@km.gov.lv.

Papildus informācija par sabiedriskās apspriedes pasākumiem:

Pilsēta Pasākuma datums un laiks Norises vieta
Madona 18.08.2011., 11:00 – 13:00 Madonas novada pašvaldība (3.stāvs, zāle); Saieta laukums 1
Rīga 19.08.2011., 14:00 – 16:30 Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, kolonu zālē, Palasta iela 4
Daugavpils 25.08.2011., 14:00 –16:30 Daugavpils novada Kultūras centrs, kamīnzālē, Dobeles iela 30
Bauska 26.08.2011., 11:00 – 13:30 Bauskas Kultūras centrā,
Kalna iela 18

integracija

Mūsu integrācija

12.08.2011 0

Элерте презентовала новую программу общественной интеграции

Поздняя интеграция

ЗаПЧЕЛ: Элерте либо лжет, либо некомпетентна

Неграждане — это иммигранты!

Un vēl interesanta informācija: Минюст: в Латвии насчитывается 1141 религиозная община

Министерство памяти и исторический спецназ

Паулс: такое Министерство культуры нам не нужно

UPDATE: Игорь Кузьмук: новая программа “сплочения” общества обречена на провал

Юрканс: идею интеграции у нас подают под соусом лицемерия

integracija

“Pienācis laiks uzsākt dialogu”

11.07.2011 0

Dāvis Stalts: Itas Kozakēvičas ceļa turpinājums

Pagājuši jau divdesmit gadi, kopš mūsu valsts kļuvusi neatkarīga. Pienācis laiks uzsākt abpusēju – veselīgu dialogu starp latviešiem un to cittautiešu sabiedrības daļu, kas gatava cienīt un izjust Latviju identiski tam, kā to izjūt latvieši – Latvijas pamattauta.

Латвийских неграждан причислили к иммигрантам. Sarmītes Ēlertes viedoklis.

В ходе разговора выяснилось, что иммигрантов в странах ЕС в процентном отношении больше всего в Латвии. На вопрос “Телеграфа”, откуда в Латвии столько мигрантов и действительно ли такое большое число людей хотят жить в нашей стране, Элерте пояснила, что в качестве мигрантов в статистику включены неграждане.

“С точки зрения европейского законодательства, они иммигранты, — пояснила министр. — Страна, гражданами которой они были, прекратила свое существование, и эти люди остались на территории Латвии. Для Латвии это было проблемой, но она позволила им жить на своей территории, а также предоставила социальные права…”

Сармите Элерте. Пожелание президенту

Эксперт: Элерте требует прыгать на Лиго через костер, на это я уже не готов

Элерте: деоккупация – это ловушка

Рижское латышское общество: русским пора понять, что Латвия — для латышей

Интеграция с приставкой “дез”