Fotoreportāža
Pēc 2020. gada notikumiem Baltkrievijā jaunie cilvēki bija spiesti atstāt dzimteni un tagad dzīvo Rīgā. Kādu viņi redz savas jaunās mājas – Latviju?
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/04.08.2024-rigas-baltkrievu-piecas-iemilotakas-latvijas-vietas-jeb-ka-begli-iepazist-savu-jauno-valsti.a563620/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2
Vai tā būtu maza latviešu skoliņa Maskavā vēstniecības paspārnē, vai mantoti milzu nami ar plašiem īpašumiem “vecajā diasporā”, varbūt tās ir īres telpas kora mēģinājumiem vai brīvprātīgi izlienēta teritorija latviešu sanākšanai Līgo svētkos Anglijā – diaspora nevarētu nodarboties ar latviskām aktivitātēm, ja nebūtu šo sanākšanas vietu, centru un telpu, vēstīja Latvijas Radio raidījums “Globālais latvietis. 21. gadsimts”. Kas notiek ar diasporas īpašumiem? Vai mūsdienu globālajam latvietim ir vajadzīgs apjomīgs centrs latvietības kopšanai?
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/sarunas/03.08.2024-latvietibas-salinas-diaspora-radosi-cinas-par-latviesu-sanaksanas-vietu-noturesanu.a563483/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2
Latvijas baltkrievu biedrība “Supolka”, ar Dānijas Kultūras institūta atbalstu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, Rīgas dienas svinībās iepazīstinas ar baltkrievu diasporu. Jūs gaida interesantas meistarklases un galda spēles, kurās ne tikai iepazīsiet Baltkrievijas bagāto kultūru, bet arī atklāsiet kopīgas tradīcijas ar Latviju.
- Akrila apgleznošanas darbnīca uz iepirkumu ratiņiem mākslinieces Olgas Jakubovskas vadībā.
- Baltijas valstu Baltkrievijas mākslinieku asociācijas “Maju Gonar” biedra Jeļena Lavrinoviča suvenīru nozīmīšu ar nacionāliem motīviem izgatavošanas darbnīca.
- Salmu zirnekļu gatavošanas darbnīca ir Latvijas un Baltkrievijas kopīga tradīcija.
- Galda spēle par baltkrievu un latviešu vārdu līdzību.
- Akvagramma ar mūsu valstīm kopīgiem nacionālajiem simboliem.
Izdevniecība Gutenberg izplata baltkrievu grāmatas un galda spēles.
23. jūlija LNKBA Nama Kamīnzālē tika atklāta rīdzinieces Irinas Jatnovas ziedu kluso dabu izstāde. Patīkami atzīmēt, ka atklāšanas ceremoniju kupli apmeklēja Rīgas akadēmiskās glezniecības cienītāji.
Māksliniece Irina ir Baltkrievu Baltiešu meistaru grupas “Maju Gonar” dalībniece. (vadītājs Vasils Mališic, dibinātājs Vjačeslavs Telešs).
Vakara gaitā skanēja pateicības vārdi Irinai un arī dažādi novēlējumi. Skanēja mūzika – gan baltkrievu tautas dziesmas, gan amerikāņu armēņa Alana Hovannessa klavierminiatūras R.Haradžanjana “lasījumā”. Skanēja arī Milēnas Makarovas dzējas. Tos lasīja pati autore. Dzējas bija par floristikas tēmu.
Ieeja izstādē bez maksas darba dienās no 15.00 līdz 19.00. Labāk iepriekš vienoties ar administratoru: tālr. 67613638. Paredzams, ka žurnāliste Olga Dorovejeva vadīs īpašu ekskursiju ar I. Jatnovas dalību.
Fotoreportaža
23.jūlijā plkst 17.00 LNKBA Namà (Slokas ielà 37, Rìga) Kamīnu zālē notiks mākslinieces Irinas Jatnovas izstādes atklāšana. Viña ir Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienības “Maju gonar” dalībniece. Izstādē tiks demonstrēti lieliskie darbi žanrā “Ziedi un klusā daba”. Ieeja brīva.
Katerina atbrauca uz Rīgu no Kijivas 2022. gada aprīlī kopā ar meitu. Pēc profesijas floriste, māksliniece dizainere, meistare suvenīru izgatavošanā no polimēru materiāliem. Uzaugusi radošā ģimenē, tēvs Kostjantins Baranovs – pazīstams režisors un mākslinieks animators kinostudijā “Kijivnaukfiļm” (“Київнаукфільм”), vecmāmiņa – pasniedzēja mākslas studijā. Kopā ar pirmās nepieciešamības lietām Katerina paņēma līdzi akvareļzīmuļus, bet pēc tam brīnumainā kārtā izdevās nogādāt Rīgā dažas viņas gleznas.
https://www.lsm.lv/raksts/arpus-etera/arpus-etera/20.07.2024-oleksijs-zaricanskis-citadas-krasas-ko-glezno-ukrainiete-latvija.a561736/
17. jūlijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijā dzīvojošu dažādu tautību kultūras biedrību un savienību pārstāvjiem.
Tikšanās laikā Valsts prezidents pauda viedokli, ka kultūru daudzveidība, kas allaž ir bijusi daļa no Latvijas identitātes, ir mūsu visu vienojošais spēks. Mēs bagātināmies paši un bagātinām cits citu. Taču svarīgi ir būt vienotiem kopīgās Satversmē ierakstītās pamatvērtībās un sadarboties, lai vairotu visas sabiedrības drošību. Tāpēc viens no svarīgākajiem jautājumiem ir latviešu valodas mācīšanās skolās un lietošana ikdienā.
Valsts prezidents uzklausīja jautājumus, kas aktuāli Latvijā dzīvojošu dažādu tautību iedzīvotājiem – poļiem, ukraiņiem, romiem, baltkrieviem, ebrejiem, lietuviešiem, krieviem, igauņiem, vāciešiem, gruzīniem un libāņiem –, tiekoties ar Itas Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas, Latvijā dzīvojošo ukraiņu biedrību konfederācijas “VICHE”, biedrības “Ukraiņu – latviešu pērlītes”, Latvijas čigānu nacionālās kultūras biedrības, Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak”, Latvijas Poļu savienības, Latvijas Lietuviešu kopienas, Latvijas Igauņu biedrības, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes, Latvijas Vācu savienības, Latvijas Gruzīnu biedrības “Samšoblo” un Latvijas – Libānas kultūras biedrības pārstāvjiem.
https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidents-kulturu-daudzveidiba-latvija-ir-musu-visu-vienojosais-speks?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTEAAR2qmSweAWooFWWyKWf_kL3X0BV-Gu-w1JKM02DPOxgqfopHXTKDycLmHIA_aem_ydd2lj_rVniPgOePUEhayg
Izstādes “Akvareļu pasaule” atklāšana 14. jūlija notika jaunizveidotajā Ķīnas kultūras centrā Rīgā (Brīvibas bul., 21) Tajā tiek prezentēti 116 darbi no 111 Latvijas un Ķīnas māksliniekiem. Apmeklētāji dzirdēja arī mūziku, kas izpildīta uz ķīniešu tautas instrumenta, kā arī apskatīja kleitas ar ķīniešu dizainu un ornamentiem.
11. jūlijā I.Kozakēvičas LNKBA Nama Lielajā zālē divu stundu garumā saturīgi norisinājās izstādes atklāšanas ceremonija. Izstāde ir Latvijas mākslinieku piemiņai, veltīta tiem, kuri jau ir aizgājuši citā pasaulē – gan latvieši pēc izcelsmes, gan mazākumtautību pārstāvji. Ir vispāratzīts, ka viens no mākslas un kultūras mērķiem ir atmiņas saglabāšana.
(vairāk…)
Itas Kozakevičas LNKBA Namā L.zālē 11.jūlijā plkst.17.00 tiek atklāta piemiņas izstāde ar dažādu tautību mākslinieku darbiem, kas aizgājuši no mums. LNKBA vadītājs Rafi Haradžanjans atzīmē: “Piekrītiet, ka viens no mākslas un kultūras mērķiem – atmiņas saglabāšana. Saglabāt to nākamajām paaudzēm, nodrošinot tām nepieciešamās iespējas.” Apmeklētāji varēs atcerēties vai atpazīt daudzus brīnišķīgus meisterus. Viņu vidū ir daudzšķautņainais Arturs Ņikitins, lieliskie akvareļisti Pāvels Duškins un Ivans Pustoškins, grafiķi Izabela Varžapetova, Iosifs Elgurts, Karušs Hakobjans. Jūs redzēsiet, cik unikāli savā daiļradē domāja Latvijas ukraiņu mākslinieki – Georgijs Krutojs un Georgijs Šelkovojs, lietuvietis Laimutis Šiurna… Būs arī kamerkoncerts – dzeja un mūzika. Ieeja bez maksas.
info arī krievu val. ir šeit: https://rus.lsm.lv/statja/kultura/kultura/08.07.2024-v-rige-vystavka-kartin-posvyashhennaya-pamyati-usedsix-masterov-kultura1kb.a560630/?fbclid=IwZXh0bgNhZW0CMTEAAR2q3HAosq-J7k0S2EnVU40QX3l8doVxP8Pr9OKYpzKmDJCOVH1-6vsIpFw_aem_9OfG5YCjOT9N3RulQDzvRA
- Ja mēs atskatāmies mūsu tautas vēsturē un ja mēs skatāmies uz dziesmu, tad mēs ļoti labi zinām, ka dziesma mums ir palīdzējusi izcīnīt mūsu neatkarību. Dziesma ir palīdzējusi, lai padomju okupācijas gados Latvijā, gan visā plašajā pasaulē trimdas laikā saglabātu latviskumu un to attīstītu. Un dziesma arī šodien, tāpat kā deja, palīdz mums noturēties pret dažādām dzīves grūtībām, dod spēku un enerģiju. Man ir tiešām prieks būt šeit, Kanādā, jo Kanāda savulaik ir devusi patvērumu daudziem tūkstošiem latviešu, kuri devās trimdas gaitās. Kanāda ir mūsu ciešākais un labākais sabiedrotais – tās karavīri šobrīd Latvijā palīdz sargāt gan mūsu valsts, gan Baltijas valstu, gan visas Eiropas drošību un neatkarību. Par to mēs sakām paldies mūsu Kanādas draugiem un sabiedrotajiem.
- https://www.president.lv/lv/jaunums/valsts-prezidenta-edgara-rinkevica-uzruna-kopkoru-koncerta-xvi-latviesu-dziesmu-un-deju-svetkos-kanada
I.Kozakèviças LNKBA Namà Kamìnu zàlè
2024.07.04. sadarbībā ar organizāciju Latvijas Pilsoniskā alianse
veikmìģi notika istabas koncepta spēle kvestu formā “Demokrātija 2084″. Spēle “veidota ar mērķi stiprināt iedzīvotāju izpratni par demokrātiskajām vērtībām un zināšanas par pilsonisko līdzdalību”.
Notika arī interesanta pusstundas diskusija par aktualiem integrācijas tematiem. Diskusija pieņēma aktīvu dalību visi spēles dalībnieki. Bija arī labas balvas. Paldies Latvijas Pilsoniskāi aliansei par sadarbību. Ceram, ka mūsu sadarbība turpināsies nākotnē
Silta koka ēka ar Latvijas karodziņu, iekštelpās koka mēbeles, pie sienām vainagi, bērzu slotiņas un cimdi, uz galda blakus meduskūkai kūp zāļu tēja. Šī vieta neatrodas vis Latvijas laukos, bet gan tālajā Japānā, Aiči prefektūrā. Nule šajā valstī atvērta pirmā latviešu ēdienu kafejnīca. To izdarījusi japāniete, kura sirsnīgi mīl Latviju jau sen, un šo vietu lielā mērā veltījusi dižajai suitu sievai Marijai Steimanei jeb Ručam.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/cilvekstasti/02.07.2024-japana-durvis-ver-pirma-latviesu-edienu-kafejnica-ciena-ar-auksto-zupu-un-meduskuku.a560005/
Divi britu teātra festivāli “Greater Manchester Fringe” un … “Birmingham’s Fringe” iekļāvuši Latviešu Birmingemas Mazā teātra izrādi savu festivālu programmās… Diasporas latvieši britu festivālos rādīs poļu dramaturga Slavomira Mrožeka lugas “Atklātā jūrā” iestudējumu Ingmāra Čaklā režijā. Izrādes notiks Mančestrā 15.jūlijā un Birmingemā 17.jūlijā. Izrādes spēlēs latviešu valodā, bet angliski runājošiem skatītājiem būs nodrošināts tiešsaistes sinhronais tulkojums. … Birmingemas Mazais teātris ir dibināts 2018.gada 4.maijā. Izrādes plānots spēlēt gan latviski, gan angliski. Teātris ir pagodināts nest latviešu teātra zinātnieces Līvijas Akurāteres vārdu.
https://nra.lv/pasaule/461871-latviesu-diasporas-teatris-uzaicinats-piedalities-divos-britu-festivalos.htm
Nupat kā skolas izlaidumu un 75 gadu jubileju Lielbritānijā ar vērienu nosvinēja Londonas latviešu skola, kas darbojas Daugavas Vanagu fonda Londonas nama paspārnē. Šī ir viena no lielākajām un vecākajām diasporas latviešu skolām pasaulē, katru otro svētdienu pulcējot ap 100 bērnu. “Tā ir vieta Londonas centrā, kur var aizbraukt, un bērniem ir kāda latviska vide,” piebilda Londonas latviešu skolas audzēkņa ģimenes loceklis Roberts Klotiņš.
2024. gada 11. jūlijā plkst.17.00 LNKBA Nama Lielajā zālē (Slokas ielā 37, Rīga) plānota piemiņas izstāde. Parādīsim to autoru mākslas darbus, kuru vairs nav mūsu vidū. Aicinām piedāvāt eksponātus šādai izstādei! Tur prezentēsim gan slavenu mākslinieku, Mākslas akadēmijā pasniedzēju profesoru, gan Rīgas skaistā un mūžīgā cienītājiem maz zināmo mākslinieku darbus. Piedāvājumus- ar autora vārdu un darba fotogrāfiju- sūtiet izstādes kuratoram Jurijam Slavikam pa tāl. 27793250 (Whatsapp, telegramms), kā arī e-mail uz adresī rigaartterminal@gmail.com Vai nosūtiet to uz Facebook Messenger. Protams, tiks garantēta darbu drošība. Mēs būsim pateicīgi par jūsu uzmanību.
Kopā atcerēsimies savus mīļākos Mēs būsim ļoti pateicīgi par jūsu uzmanību.!
5. jūlija plkst.21.00 tirgus pagalmā pavadīsim ukraiņu, horvātu, maķedoniešu un serbu tautu daudzbalsīgo dziesmu un garīgo dziedājumu skaņās. Artūra Čukura un Anša Bētiņa dziedājumi tiek izpildīti “baltās balss” manierē, kas nozīmē, ka tie neprasa apskaņošanu vai pavadījumu. Ieeja bez maksas.
21. jūnijā, Jaunais Rīgas teātris (JRT) ar izrādi “Sapņu tulkotāju sekta” noslēdz sezonu, pirmo pēc atgriešanās rekonstruētajā teātra ēkā Lāčplēša ielā 25. Aktrisei Čulpanai Hamatovai šī ir otrā sezona JRT kā štata aktrisei. Viņa aizbrauca no Krievijas pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, parakstot vēstuli pret karu. Latvijā viņai nācās atbildēt arī uz neuzticības pilniem jautājumiem, vai viņa tiešām ir sarāvusi saites ar Putina Krieviju, vai viņa spēs iemācīties latviešu valodu un spēlēt izrādes latviski.
https://www.lsm.lv/raksts/kultura/teatris-un-deja/21.06.2024-manas-majas-tagad-ir-latvija-pirma-intervija-latviesu-valoda-ar-aktrisi-culpanu-hamatovu.a558954/