Ir skatāma Ivana Vitjuka izstāde “Mazie svētki dvēselei”, kurā 10 mēnešu laikā ir gleznotas Rīgas un citas Latvijas ainavas. Ivans Vitjuks ir ukraiņu mākslinieks, kam patīk glezniecība, cilvēki un komunikācija. Liktenis bija lēmis nokļūt Latvijā, kur viņš ar prieku atklāja mūsu dabas un arhitektūras skaistumu. Izstādē ir aplūkojami vairāki darbi, kas tapuši Latvijā un ir veltīti Latvijas skaistumam… Ivana Vitjuka gleznas mudina dzīvot un pozitīvi domāt.
Izstāde apskatāma ES mājā (Aspazijas bulvārī 28) no 30. janvāra, darba dienās no 9.00 līdz 18.00.

https://esmaja.lv/lv/aktualitates/ukrainu-makslinieka-ivana-vitjuka-izstade-mazie-svetki-dveselei

Jau vienpadsmito gadu Rīgas Latviešu biedrība (RLB), sadarbībā ar biedrību ‘’Estonia’’, Igaunijas Republikas neatkarības pasludināšanas mēnesī – februārī – aicina iepazīt mūsu kaimiņvalsts mākslu un kultūru. Šogad, Igaunijas mēneša ietvaros, RLB Baltajā zālē, no 3.februāra līdz 5. martam, būs iespējams aplūkot igauņu tekstilmākslinieces Aetas Ollisāres
izstādi “Joprojām tas pats mēness”. Izstāde būs apskatāma darba dienās no plkst. 10.00 līdz 18.00 – ieeja par ziedojumu.
Muzikāls papildinājums Rīgas Latviešu biedrības rīkotajam Igaunijas mēnesim būs koncerts ‘’Accordare’’, kas izskanēs 12. februārī plkst. 14.00 RLB Zelta zālē, muzicējot Tallinas
mūzikas un baleta skolas kameransamblim un E.Dārziņa mūzikas skolas kameransamblim. Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties pirms koncerta (5.- EUR, 3.- EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem).
25% no sarīkojumos gūtajiem ziedojumiem Rīgas Latviešu biedrība ziedos Ukrainas cilvēku atbalstam.

No 2023. gada 26. janvāra līdz 26. februārim Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA (Doma laukumā 6, Rīgā) sadarbībā ar “Galerie Les Noms”, atbalstot Ukrainas mākslinieku un galeriju centienus saglabāt radošā procesa nepārtrauktību kara apstākļos, piedāvā ukraiņu mākslinieka Ivana Marčuka personālizstādi “Pārtrauktais dialogs”.Ivana Marčuka (Іван Марчук) daiļrade Baltijas valstīs tiek parādīta pirmo reizi. Izstādē redzamie darbi pieder galerijas “Galerie Les Noms” dibinātāja Jurija Gucu (Юрій Гуцу) privātkolekcijai. Projekta kuratore un galerijas pārstāve Latvijā ir jaunā ukraiņu māksliniece un sabiedriskā aktīviste Marija Volina (Марія Воліна).

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/ivana-marcuka-izstade-partrauktais-dialogs-makslas-muzeja-rigas-birza

To, cik nozīmīga ir sabiedrības integrācija, spilgti parādīja aizvadītais gads, kad izrādījās, ka viena daļa sabiedrības dzīvo citā pasaulē ar citām vērtībām. Tomēr sabiedrības integrācija nav tikai par krieviem un latviešiem, tā skar visdažādākās sabiedrības grupas.

https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/krustpunkta-intervija-sabiedribas-integracijas-fonda-sekretariat.a171781/

No 2022. gada 29. novembra līdz 2023. gada 30. janvārim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā tiks eksponēta mākslinieces Karinē Paronjancas gleznu izstāde “Māksla ar Bio zīmi”. Šajā izstādē Karinē Paronjanca turpina attīstīt savu filozofiju “Māksla ar Bio zīmi” – ar pietāti pret dabas likumiem, ieliekot savās gleznās ideju par cilvēka un vides harmonisku līdzās pastāvēšanu. Izstādes centru veido gleznu sērija “Puzurs”, ar kurām māksliniece iesākusi dzīvās dabas spontānā plastiskuma un civilizācijas prāta linearitātes saskarsmes izpēti.

https://biletes.latgalesgors.lv/ru/node/5971

Reformas virzītāji uzsvēra, ka sabiedrības saliedētību veicinās mācīšanās vienā valodā, un skaidri nepateica, ka pēc reformas skolu, kas paredzētas primāri krievu bērniem, vairs nebūs. Ne tāpēc, ka tās visas slēgs, bet tāpēc, ka, mācībām notiekot latviski, tajās varēs mācīties jebkurš.  …ja stundas būtu latviski, bet visa pārējā skolas vide saglabātos krieviska, latviešu valoda šajās skolās būtu kā negribēts, uzspiests svešķermenis. Turklāt krievvalodīgie paliktu vārīties savā sulā…   lai bijušās krievu skolas tiešām kļūtu vienotas, ir svarīgi, lai tajās mācītos arī latviešu bērni, strādātu latviešu skolotāji. Pretējā gadījumā visās skolās gan mācīsies pēc vienas un tās pašas izglītības pro­grammas, tomēr tās interpretācija un izpilde būs visdažādākā.

https://www.la.lv/vai-laidisim-bernus-bijusajas-krievu-skolas

“Portretos cenšos attēlot sajūtas, kas pārņem šajā mainīgajā ikdienā – katrs cilvēka liktenis ir ar savu stāstu, tāpēc nav svarīgi attēlot akadēmiski pareizi, bet noķert neredzamās emocijas svarīgajos dzīves pagriezienos.” Arturs Akopjans. A. Akopjana dzīvā, bet ļoti sarežģītā krāsu palete liek pamanīt viņa gleznas desmitiem citu autoru darbu vidū. Krāsa ir viņa izteiksmes līdzeklis un viņa spēks. Viņa mākslas darbu radīšana ir pilnīgas brīvības izpausme, kurā nekas nav neiespējams. Tā, kopā ar izmalcinātiem, bet absraksti veidotajiem tēliem, veido visai izteiktu personīgo stilu. Stils, kas atstāj sajūtu par paša brīvību, iespējams, tāpēc, ka ļauj saviem darbiem it kā neiegulties audekla robežās un atļaujas veidot darbus, kuru pamatā ir prieks. Savu pieeju glezniecībai mākslinieks apraksta šādi: “Es cenšos izjust, kas skan manī, kad es gleznoju. Tad es pielāgojos šai iekšējai mūzikai – tā ir spēlēšanās ar krāsām bez kādas noteiktas tēmas, taču šī spēle rada skaidrību, un es saprotu, ko es vēlos uzgleznot. Un jo vairāk es strādāju pie kādas gleznas, jo dziļāk es tajā ietiecos un tā kļūst arvien ekspresīvāka. Pats galvenais ir izjust šo iekšējo mūziku un pārnest to uz audekla, cik vien izteiksmīgi iespējams.”

Darba laiks: O., T., C. 11.00.-18.00., P. 11.00-16.30

26.01., 18.00-22.00 (Riga Last Thursdays galeriju vakars): ieskats Galerija Rāmis salona aizkulisēs – ierāmēšanas darbnīcā. Satiksmes iela 3, Rīga, Torņakalns

Tradicionāli 13 gadus barikāžu aizstāvju atcerei vienā no tā laika zīmīgākajām vietām – Rīgas Domā – notiek koncerts.Koncerta programmā būs Riharda Dubras, Pētera Vaska, Madaras Pētersones, Valentīna Silvestrova un Romualda Jermaka kompozīcijas. Koncerts notiks 20.janvārī plkst.19.00. Šajā pašā laikā piemiņas koncerts “Janvāra ugunskurs” notiks Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē.20.janvārī Doma laukumā plkst.10 atklās izstādi “Barikādes Latvijā 1991 un barikādes Ukrainā 2014-2022”, kā arī līdz plkst.19.00 ikviens aicināts piedalīties sveču liešanā Ukrainas karavīriem.

https://nra.lv/latvija/riga/402299-riga-notiks-dazadi-1991-gada-barikazu-atceres-pasakumi.htm

No pirmdienas, 9. janvāra, tiks atvērta pieteikšanās Rīgas pilsētas pašvaldības projektu konkursa “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” ietvaros atbalstītajiem bezmaksas latviešu valodas kursiem. Līdz novembrim apmācības šajos kursos plānots nodrošināt vismaz 600 iedzīvotājiem. Bez maksas latviešu valodu ir iespēja apgūt tiem, kas deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgā, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri dzīvo Rīgā un var apmeklēt Rīgas pašvaldības organizētus kursus. Kursi ir pieejami pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, izņemot skolēnus un bezdarbniekus. Valodas apguve tiks nodrošināta A un B līmenī.

https://apkaimes.lv/9-janvari-saksies-pieteiksanas-pasvaldibas-atbalstitajiem-latviesu-valodas-kursiem/

Ar 2023.gada 2.janvāri Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) Raiņa bulvārī 15, Rīgā, uzsāk jauna pakalpojuma attīstīšanu – Vienas pieturas aģentūra (VPA) ārzemniekiem. VPA mērķis būs vienuviet nodrošināt informatīvo atbalstu un pakalpojumus trešo valstu pilsoņiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem, kas nepieciešami pārceļoties uz dzīvi Latvijā personu veiksmīgai sociālekonomiskai iekļaušanai. Sākotnēji VPA klātienes un tiešsaistes individuālās konsultācijās latviešu, angļu un krievu valodās (nepieciešamības gadījumā arī piesaistot tulku) varēs saņemt informāciju par trešo valstu pilsoņu uzņemšanu, uzturēšanās nosacījumiem, sociālo aizsardzību, nodarbinātību, nodokļu sistēmu, izglītības, veselības, mājokļu u.c jautājumiem. Janvāra mēnesī plānots uzsākt nodrošināt mutiskos tulkojumus retajās valodās, piemēram, arābu, farsi, turku, tadžiku, vjetnamiešu, mandarīnu u.tml., izvērtējot personas individuālās vajadzības.

https://www.km.gov.lv/lv/jaunums/no-2janvara-sif-uzsak-vienas-pieturas-agenturas-pakalpojumu-sniegsanu-arzemniekiem

15. janvāri Āgenskalna tirgū – Gruzijas noskaņās!

Tirgū būs ieradušies tirgotāji ar gruzīnu ēdieniem, kas piedāvās nogaršot tradicionālās garšas, “Hačapurija” iemācīs, kā pareizi ēst hačapuri, kā arī kopā ar viņiem meistarklasē gatavot hinkali un hačapuri. Savukārt Gruzijas vēstniecības pārstāvji būs sagatavojuši dažādas radošas aktivitātes, kur varēs uzzināt vairāk par Gruzijas kultūru. Dalība bez maksas.

Rīga aicina pieteikties izsludinātajam finansēšanas konkursam, lai piešķirtu līdzekļus festivālu rīkošanai galvaspilsētā 2023., 2024. un 2025. gadā. Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt nozīmīgu, mākslinieciski kvalitatīvu un starptautiski atpazīstamu kultūras un mākslas festivālu īstenošanu galvaspilsētā.

📌 Pieteikumus gaidīsim līdz 23. janvārim: bit.ly/3FOBtrC

Aicinām jūs noslēgt šo gadu ar sarunu un filmas “Mēs tikai tagad sākam” seansu Lipkes memoriālā 30. decembrī plkst. 17.00 kopā ar režisori Martu Hercu un vēsturnieku, holokaustā izdzīvojušo Marģeru Vestermani. Ieeja brīva.

  • Esmu dzimusi, augusi, skolojusies Latvijā, mana ģimene ir no vienas puses krievvaldodīga, bet līdz karam nekad nebiju jutusi to, ka Latvijas iedzīvotāji nepieņem krievvalodīgos, ka viņiem ir skepse, bet diemžēl pēc 24. februāra kā Dana gan es esmu sajutusi šo dažu procentu sabiedrības attieksmes maiņu pat inteliģentu cilvēku lokā, šādu komentāru TV24 raidījumam “Preses klubs” sniedza Dana Bjorka, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktore.

https://www.la.lv/dana-bjorka-par-sabiedribas-attieksmi-runajot-krieviski-tu-visu-laiku-juties-vainigs

I.Kozakēvičas LNKBA Namā Asociācijas Baltkrievu biedrības “Svitanak” rīkotajā pasākumā programmu dziedāja mums jau pazīstamais viesis no Baltkrievijas  Zmicers Vajcjuškevičs. Viņš dziedāja ar interesi, ar šarmu un reizēm ar humoru, talantīgi intriģējot – iesildot publiku, kurā bija daudz jauniešu. Viesis pat viņus iesaistīja skatuves darbībā. Starp citu, gribētu īpaši atzīmēt, ka nianse piano viesis nebaidās dziedāt – un, paldies Dievam! Viņš nekliedz mikrofonā, ko dažkārt pamanām uz skatuvēm.  Saturiski viņa programmā bija daudz kontrastu. Kāda bija skatītāju atsaucība? Nav šaubu, ka viņa bija vairāk nekā pozitīva. (vairāk…)